Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Saeimas 2012.gada 10.maija sēdes stenogramma (sākums) . Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 15.05.2012., Nr. 74 (4677) https://www.vestnesis.lv/ta/id/247678

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Eiropas Komisija: Par ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaitu

Vēl šajā numurā

15.05.2012., Nr. 74 (4677)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Saeimas 2012.gada 10.maija sēdes stenogramma (sākums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Labrīt, cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Pulkstenis ir 9.00.

Sākam Saeimas 10.maija sēdi.

Draudzīgais vīriešu pulciņš tur, zāles vidū, arī varētu ieņemt savas vietas... Paldies.

Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto darba kārtību, informēju, ka ir saņemti divi pieteikumi par iespējamām izmaiņām šīsdienas sēdes darba kārtībā.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas šā gada 10.maija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā komisijas sagatavoto lēmuma projektu „Par Valsts aizsardzības koncepcijas apstiprināšanu”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī piecu deputātu – Zaķa, Dzintara, Zatlera, Rībenas un Latkovska – iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas 10.maija sēdes darba kārtībā un izslēgt no tās 8.jautājumu – likumprojektu „Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” un iekļaut to 24.maija sēdes darba kārtībā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad darba kārtība ir grozīta.

Sākam izskatīt apstiprināto grozīto sēdes darba kārtību.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: „Nav!”) Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta izstrādāto likumprojektu „Grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ārlietu komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījums Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā” nodot Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Nākamā darba kārtības sadaļa – „Par atvaļinājuma piešķiršanu”.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Jāņa Junkura iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 3.maijā. Šis atvaļinājums ir ticis piešķirts, un par to jūs tiekat informēti.

Nākamā ir darba kārtības sadaļa – „Likumprojektu izskatīšana”.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Ainars Latkovskis.

A.Latkovskis (VIENOTĪBA).

Labrīt, kolēģi! Komisija priekšlikumus otrajam lasījumam nav saņēmusi.

Aicinu likumprojektu atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Par Grozījumiem Garantiju līgumā starp Beļģijas Karalisti, Bulgārijas Republiku, Čehijas Republiku, Dānijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Igaunijas Republiku, Grieķijas Republiku, Spānijas Karalisti, Francijas Republiku, Īriju, Itālijas Republiku, Kipras Republiku, Latvijas Republiku, Lietuvas Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti, Ungārijas Republiku, Maltu, Nīderlandes Karalisti, Austrijas Republiku, Polijas Republiku, Portugāles Republiku, Rumāniju, Slovēnijas Republiku, Slovākijas Republiku, Somijas Republiku, Zviedrijas Karalisti, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti un Eiropas Investīciju banku par Eiropas Investīciju bankas aizdevumiem investīciju projektiem Āfrikas, Karību jūras un Klusā okeāna valstīs un aizjūras zemēs un teritorijās”, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Strādājam ar dokumentu Nr.875. Ārlietu komisija šo likumprojektu izskatīja otrajam lasījumam. Nesaņēma nevienu priekšlikumu.

Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta Nr.875 atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Par Pasaules Tūrisma organizācijas statūtu denonsēšanu”, trešais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA)

Strādājam ar dokumentu Nr.876.

Komisija izskatīja šo likumprojektu trešajam lasījumam un pieņēma. Aicinu pieņemt trešajā, pēdējā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Pasaules Tūrisma organizācijas statūtu denonsēšanu” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

O.Ē.Kalniņš. Paldies.

Sēdes vadītāja. Pirms mēs turpinām izskatīt mūsu šīsdienas sēdes darba kārtību, informēju, ka ir saņemts vēl viens pieteikums par iespējamām izmaiņām šīsdienas sēdes darba kārtībā.

Ārlietu komisija lūdz izdarīt izmaiņas 10.maija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījums Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju””, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Jānis Tutins.

J.Tutins (SC).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Komisija ir ļoti kvalitatīvi sagatavojusi likumprojektu, un uz otro lasījumu priekšlikumi nav iesniegti, tāpēc lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

J.Tutins. Komisija piedāvā šā gada 31.maiju.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 31.maijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījums Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā”, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Labdien vēlreiz! Strādājam ar dokumentu Nr.877.

Ārlietu komisija izstrādāja šo grozījumu Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā, lai Ārlietu ministrijas diplomāti un darbinieki varētu strādāt jaunizveidotajā iestādē „Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē sekretariāts”, nezaudējot iepriekš piešķirtos diplomātiskos rangus un darba stāžu.

Ārlietu komisija aicina atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

O.Ē.Kalniņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš varētu būt 16.maijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 16.maijs. Paldies.

O.Ē.Kalniņš. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamā darba kārtības sadaļa – „Lēmumu projektu izskatīšana”.

Lēmuma projekts „Par Valsts aizsardzības koncepcijas apstiprināšanu”.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Ainars Latkovskis.

A.Latkovskis (VIENOTĪBA).

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija šī gada 8.maija sēdē izskatīja Valsts aizsardzības koncepciju un to atbalstīja. Aicinu Saeimu atbalstīt Valsts aizsardzības koncepciju.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds aizsardzības ministram Artim Pabrikam.

A.Pabriks (aizsardzības ministrs).

Godātā priekšsēdētājas kundze! Deputātes un deputāti! Pozīcija un opozīcija! Es šodien vēršos pie visiem Latvijas parlamenta deputātiem un deputātēm ar lūgumu atbalstīt mūsu aizsardzības koncepciju, jo šī koncepcija lielā mērā iezīmē robežšķirtni starp iepriekšējo domāšanu mūsu valsts aizsardzībā un nākotnes domāšanu.

Ja mēs skatāmies uz Latvijas bruņotajiem spēkiem, uz Latvijas zemessardzi, uz Latvijas profesionālo armiju, tad mēs sabiedrībā bieži sastopamies ar vairākiem stereotipiem. Un viens no šiem stereotipiem ir tāds: kāpēc mums ieguldīt līdzekļus bruņotajos spēkos, ja kara draudu nav vai šie draudi ir tik mazi?

Es gribētu apgāzt šo stereotipu ar vienu lietu. Proti, ja mēs skatāmies uz Rietumu vai Eiropas civilizācijas apzināto vēsturi apmēram 2500 gadu garumā, tad mēs zinām, ka nav bijusi tāda diena vai tāda situācija, kad mēs varētu pateikt, ka sabiedrība atrodas totālā drošībā un ka mums nekādi draudi nepastāv. Šis stereotips, ka konflikti vai karš nav iespējams, balstās uz pieņēmumu, ka ne mana paaudze un varbūt arī kāda vecāka paaudze (patiesībā vismaz trīs pēdējās paaudzes pēc Otrā pasaules kara) īstenībā karu vai nopietnu konfliktu nav pieredzējušas. Bet tas, ka mums – par laimi! – šāda pieredze nav bijusi, nebūt nenozīmē, ka pasaulē neeksistē draudi un ka šie draudi nevarētu skart arī mūs. Diemžēl šie draudi ir reāli, un, jo mazāk mēs tiem pievērsīsim uzmanību, jo mazāk mēs par tiem domāsim, jo lielāka iespēja pastāv, ka tie mūs pārsteigs nesagatavotus.

Vēl viens stereotips, kas diemžēl bieži ir izplatīts mūsu sabiedrībā. Un tas ir stereotips, ka mēs esam maza valsts, ka mums ir maza armija un mēs jau īstenībā neko nespējam izdarīt. Un kādēļ tad vispār rūpēties par bruņotajiem spēkiem, kādēļ rūpēties par zemessardzi, jo tik un tā jau mēs neko nespēsim?

Es domāju, ka arī šis stereotips ir nepamatots, jo arī ne pārāk lielas valstis iedzīvotāju skaita ziņā – 2, 5, 10, 20 miljoni – ir spējīgas mainīt un ietekmēt drošības vidi pietiekami veiksmīgi, ja tās ir laikus šādiem konfliktiem un krīzēm gatavojušās. Nu kaut vai tādu mazākas valsts piemēru es šeit uzreiz gribētu minēt, un tas nāk no laika perioda ap Otro pasaules karu, un tas ir Somijas piemērs: maza valsts spēja stāties pretī – gandrīz vienatnē! – daudzkārt lielākam pārspēkam un patiesībā, lai arī ar lieliem zaudējumiem, tomēr nezaudēt savu neatkarību, nezaudēt savu saimniecību un nezaudēt savu pašcieņu.

Es gribētu teikt arī tā, ka, bieži runājot ar Latvijas sabiedrību, es esmu salīdzinājis investīcijas Latvijas bruņotajos spēkos, Latvijas zemessardzē ar tādām kā investīcijām apdrošināšanā. Tad, kad mēs braucam ar automašīnu, vai tad, kad mēs dzīvojam savā dzīvoklī vai mājā, mēs ļoti bieži šo īpašumu apdrošinām. Un mēs apdrošinām savu automašīnu ne jau tāpēc, ka, no rīta braucot uz darbu vai kur citur, mēs plānotu ieskriet kokā vai nokļūt avārijā. Mēs neplānojam šādus nelaimes gadījumus, bet, ja – nedod, Dievs! – šāds gadījums tomēr notiek un mēs nokļūstam avārijā vai, teiksim, pārkurinot māju, tā mums ziemā nodeg, tad mums ir garantija, ka mēs spēsim no šīs, teiksim, ķibeles sveikā izkļūt ārā, jo mums būs, kas mums palīdzēs.

Nesen es dzirdēju, ka Latvijas saimnieciskā, cilvēciskā vērtība, nu, protams, nosacīti, cik lielā mērā to materiāli var izvērtēt, ir novērtēta aptuveni uz 30 miljardiem latu.

Vai mēs tiešām domājam, ka 2 procenti no Latvijas iekšzemes kopprodukta ir apdrošināšana, kas ir par lielu šiem 30 miljardiem? Es domāju, ka šī summa, kuru mums vajadzētu atvēlēt Latvijas bruņotajiem spēkiem, Latvijas aizsardzībai, nav par lielu, lai gadījumā, ja mūs pārsteidz kāds konflikts vai kāds izaicinājums, mēs spētu adekvāti atbildēt, jo īstenībā jau jebkurš agresors, jebkurš oponents, būdams saprātīgs, vienmēr izvērtē to, vai atmaksāsies vai neatmaksāsies iesaistīties šajā konfliktā. Ja Latvijas aizsardzības sistēma ir pietiekami nodrošināta, tad šis vērtējums iespējamam, hipotētiskam oponentam nebūs pozitīvs, un mēs varbūt varēsim veiksmīgi no šī konflikta izvairīties. Savukārt, ja mūsu investīcijas šajā apdrošināšanas sistēmā, ko mēs saucam par Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, neeksistēs un nebūs šeit uz vietas, tad ir skaidrs, ka mums ir arī lielākas iespējas saskarties ar iespējamu konfliktu, ar iespējamu izaicinājumu arī bruņotā plāksnē.

Valsts aizsardzības koncepcija ir ļoti būtisks dokuments – stratēģisks dokuments, kuram ir vajadzīgs ik pa četriem gadiem Saeimas akcepts, tāpēc ka bruņotie spēki un Latvijas zemessardze gaida no jums iespēju risināt tās problēmas, ar kurām ikdienā viņi sastopas, un bez aizsardzības koncepcijas nav iespējams šīs lietas tālāk risināt, nav iespējams veidot militāros plānus, nav iespējams attīstīt jaunās tehnoloģijas, jo vienkārši šis vispāraptverošais dokuments ir tas, kas dod zaļo gaismu tālākai attīstībai.

Es gribētu teikt, ka nacionālā koncepcija nošķir to iepriekšējo domāšanu, kas ir eksistējusi pirms krīzes un krīzes laikā arī Latvijas bruņotajos spēkos, arī Latvijas politiskajā vidē, no tās, ko mēs piedāvājam, ar vairākām lietām. Šeit varbūt nosaukšu vairākus skaitļus, lai arī jūs saprastu, ko īsti tas nozīmē. Proti, mēs esam pateikuši, ka nākotnē Latvijas bruņotajiem spēkiem ir jābūt pietiekami efektīviem. Tas nozīmē, ka vismaz 50 procentiem no Latvijas bruņotajiem spēkiem ir jābūt sagatavotiem pastāvīgajām operācijām un 8 procenti varētu šajās operācijās atrasties.

Tāpat mēs runājam par resursiem. Ir skaidrs, ka, ieguldot bruņotajos spēkos, mēs nedrīkstam šos resursus tērēt pārlieku daudz administrācijai vai kādām citām saimnieciskām lietām. Līdz ar to mēs esam paredzējuši, ka nākotnē no šiem līdzekļiem, kurus, mēs ceram, Latvijas budžets spēs mums atvēlēt, vismaz 20 procenti būs paredzēti bruņoto spēku attīstībai un ne vairāk kā 50 procenti – personāla izdevumiem. Administratīvais elements tiks ierobežots un tiek ierobežots ar 10 procentiem (un ne vairāk!) no budžeta. Es domāju, ka tas ir ļoti labs rādītājs jebkurai armijai, kas atrodas NATO sastāvā.

Vēl par šīs koncepcijas novērtējumu. Mēs neesam to veidojuši slēgtos kambaros – bez konsultācijām ar ekspertiem, to skaitā starptautiskajiem ekspertiem. Mums ir pozitīvi atzinumi no mūsu stratēģiskajiem partneriem NATO iekšienē. Arī nesen vēl vizītes laikā šeit, Rīgā, NATO ģenerālsekretārs Rasmusens deva ļoti pozitīvu atzinumu šai koncepcijai, un mēs arī ceram, ka pēc jūsu pozitīva balsojuma, uz kuru es paļaujos, mēs varēsim arī iedot šo koncepciju mūsu Valsts prezidenta rokās, ar kuru kopā mums būs jādodas uz Čikāgas samitu jau nākošnedēļ.

Čikāgas samitā ir ļoti svarīgi pateikt, ka šī koncepcija ir pieņemta, jo tas nozīmē, ka Latvija rūpējas par savu drošību, ka Latvija rūpējas par savu ieguldījumu mūsu kolektīvajā aizsardzībā NATO iekšienē, un tas ļaus mums papildus iegūt arī militāro atbalstu, tehnoloģisko atbalstu no mūsu sabiedrotajiem NATO aliansē. Jo pēdējā laikā ir bijuši ļoti daudzi jautājumi par to, kāpēc mūsu sabiedrotajiem vajadzētu mums tehnoloģiski palīdzēt, kāpēc mūsu sabiedrotajiem vajadzētu mums palīdzēt ar gaisa patrulēšanu, ja mēs paši necienām savu neatkarību un necienām savus bruņotos spēkus, un nevēlamies šeit tos finansiāli atbalstīt. Dodot finansiālo atbalstu Latvijas bruņotajiem spēkiem, mēs patiesībā garantējam to, ka mēs iegūsim palīdzību no sabiedrotajiem, un tādējādi piepildās Bībelē teiktais: kam ir, tam tiek dots.

Attiecībā uz mūsu iekšējo sadalījumu es gribētu speciāli šeit pieminēt vēlreiz Latvijas zemessardzi, jo Latvijas zemessardze grūtajos laikos, krīzes laikos ir ļoti smagi cietusi. Un gandrīz katrā no jūsu ģimenēm droši vien ir kāds tuvinieks, kas ir zemessardzē, un viņi gaida no mums, lai šeit būtu papildu ieguldījums, lai Latvijas zemessardze kā regulāro spēku vienību atbalstošais elements spētu pildīt savus uzdevumus. Zemessardzei Latvijā ir ne tikai militārs uzdevums, ne tikai uzdevums sniegt atbalstu mūsu profesionālajiem karavīriem; zemessardzei ir arī ļoti būtisks patriotisks uzdevums. Tie ir cilvēki, kas savu brīvo laiku velta Latvijas aizsardzībai, un mēs nevaram par zemu novērtēt šo zemessardzes ieguldījumu, tāpat arī viņu darbu ar jaunatni. Un man ir jāsaka tā, ka jebkurā valstī, tajā skaitā, protams, arī Latvijā, bruņotie spēki ir būtisks nacionālās neatkarības simbols. Tāpat kā Latvijā tā ir latviešu valoda, tāpat tie ir arī bruņotie spēki. Un, ja mēs apšaubām caur dažādiem manis iepriekš minētajiem stereotipiem bruņoto spēku vajadzību, bruņoto spēku pastāvēšanu, to kvalifikācijas spējas, tad patiesībā mēs apšaubām arī mūsu valsts pastāvēšanas nepieciešamību. Jo – kas ir valsts bez saviem simboliem? Valstī šie simboli ir jāuztur, un tie ir jāciena. Turklāt jo sevišķi tad, ja šie simboli ir ar praktisku nozīmi.

Zemessardze nav tikai atbalsts mūsu profesionāļiem. Jaunajā koncepcijā un vēlāk iestrādātajos dokumentos zemessardzei ir paredzēta arī zināma loma starptautiskajās operācijās, kur tā jau iepriekš ir piedalījusies. Atcerieties kaut vai to pašu Kosovu! Mūsu zemessargi ir pietiekami spējīgi piedalīties arī starptautiskajās operācijās, viņi ir labi sagatavoti, un šīs operācijas nākotnē var būt gan NATO, gan Eiropas Savienības, gan ANO operācijas.

Tāpat mēs speciālu uzmanību pievērsīsim, attīstot Nacionālo bruņoto spēku specializētās spējas ar jaunajām tehnoloģijām.

Vēl vienu lietu savas runas nobeigumā es gribētu pieminēt. Es aicinātu neskatīt Latvijas drošības sistēmu un bruņotos spēkus kā kaut ko nošķirtu un atdalītu no Latvijas ekonomiskās vides, no Latvijas sociālās vides. Aizsardzība vienmēr ir bijusi dabiska, organiska saimnieciskās, ekonomiskās un kultūras dzīves sastāvdaļa. Un to mēs redzam arī veidā, kā bruņotie spēki savu iespēju robežās cenšas palīdzēt Latvijas uzņēmējiem, cenšas iesaistīt Latvijas uzņēmējus, Latvijas tirgotājus tajās operācijās vai to operāciju apgādē, kurās mēs piedalāmies kā NATO dalībvalsts. Un es jums varu droši solīt, ka mēs darīsim visu Aizsardzības ministrijā, lai arī turpmāk veicinātu Latvijas ekonomisko izaugsmi, Latvijas tehnoloģiju attīstību, Latvijas uzņēmēju attīstību visur, kur tas ir iespējams, saistībā ar bruņotajiem spēkiem.

Bet, protams, mēs nevaram šeit iedot mūsu uzņēmējiem zivi, mēs varam iedot makšķeri. Uzņēmējiem ir jābūt pietiekami aktīviem un jābūt pietiekami spējīgiem un konkurētspējīgiem, lai viņi šeit piedalītos. Un pēdējo gadu rezultāti ļauj man būt piesardzīgi optimistiskam par to.

Visbeidzot. Cienītais Latvijas parlament, Saeima! Es domāju un esmu pārliecināts, ka Valsts aizsardzības koncepcija nav kaut kas tāds, kur būtu jāatšķeļ labēji domājošu deputātu viedoklis no kreisi domājošajiem, pozīcija no opozīcijas. Šis nav jautājums, kas ir partejisks, šis nav jautājums, kas ir frakcionāls. Šis ir jautājums, kas ir vispārnacionāls, un tādēļ es aicinu ne tikai valdošo pozīciju un tajā iesaistītās frakcijas un partijas, bet arī opozīciju atbalstīt šo koncepciju, jo šis nav tas jautājums, kam būtu jūs jāšķeļ. Un es aicinu... es gribu pateikt arī paldies komisijai, kurā mums veiksmīgi izdevās (daļēji arī ar opozīcijas atbalstu) šo koncepciju virzīt tālāk uz Saeimas sēdi.

Paldies. Un cerēsim, ka pēc šīs koncepcijas pieņemšanas mūsu bruņotie spēki būs spējīgi tuvākajā laikā sevi parādīt arī jūsu acīs tikai no pozitīvās puses.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies aizsardzības ministram.

Vārds deputātam Kārlim Krēsliņam.

Es atgādinu, ka debašu ilgums par lēmuma projektu ir piecas minūtes.

K.Krēsliņš (VL–TB/LNNK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Es simtprocentīgi vai tuvu tam atbalstu aizsardzības ministra teikto. Viņš ļoti pareizi pateica par visiem kopējiem aspektiem. Ja skatītu par detaļām, tad uzreiz ir skaidrs, ka šeit šie skaitļi... ka 50 procenti no NBS nav vēl gatavi, ja ieskaitām arī zemessardzi jeb 8 procentus, bet es šodien solījos runāt tikai par procedūrām. Es nerunāšu par koncepcijas saturu. Saeimai ir iesniegta apstiprināšanai Valsts aizsardzības koncepcija, un deputātiem tiek piedāvāts – bez iespējām diskutēt un ieviest izmaiņas tajā! – apstiprināt to.

Divi piemēri. Francijā, kad skatīja līdzīgu dokumentu, proti, drošības un aizsardzības stratēģijas vai militārās stratēģijas, tika rīkotas 40 konferences, semināri, kur detalizēti diskutēja... un tad pieņēma Balto grāmatu. Man tās darba grupas vadītājs uzdāvināja to grāmatu.

Otrs piemērs. Mūsu kaimiņi austrumos. Kad parlamenta vadītājs pasacīja, ka parlaments nav vieta priekš diskusijām... Labi.

Ministra kungs ļoti pareizi pasacīja par to, ka šim dokumentam ir liela nozīme, un deputātiem tas būtu jāapzinās, jo tas ir stratēģiska līmeņa dokuments, kas ir konceptuālā bāze likumu izstrādei aizsardzības nozarē, un tālāk jau tiek noteikti uzdevumi Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.

Šis dokuments, ko šogad tātad pieņemam, darbosies līdz 2016.gada 1.oktobrim.

Jautājums par procedūrām ir tāds. Nacionālās apvienības programmā par šiem jautājumiem bija doti formulējumi, kas ir aizsardzība, kas ir drošība, kas ir pašaizsardzība, kas ir kolektīvā aizsardzība. Un kādēļ mēs to darījām? Mēs darījām to tādēļ, ka... Likumā „Par valsts aizsardzību” – Latvijas likumā –, kas 1992.gadā darbojās, bija rakstīts (1.pants): „Latvijas Republikas aizsardzība ir valsts politisko, militāro, ekonomisko un sociāli tiesisko pienākumu... pasākumu sistēma, ko izveido, lai garantētu valsts drošību un iedzīvotāju aizsardzību.” Saprotams, tagad tas likums ir mainīts un vārdam „aizsardzība” ir cita nozīme. Mēs, Nacionālā apvienība, savā programmā rakstījām par to, ka Aizsardzības ministrijas un NATO kontekstā ar vārdu „aizsardzība” vajadzētu saprast pasākumu kopumu cīņai pret NATO stratēģiskajā koncepcijā noteiktajiem draudiem, riskiem, izaicinājumiem, un tie galvenie ir četri. Tie ir – globālais terorisms, kiberuzbrukumi, energoresursu drošība un klimatiskās izmaiņas.

Es pagājušā gada 13.decembrī rakstīju Aizsardzības ministrijai un jautāju, vai viņi piekrīt tādam formulējumam vai dos savu formulējumu. Diskutēsim! Vai arī lai atraksta savu formulējumu...

17.februārī, pēc vairāk nekā diviem mēnešiem, pēc vairākiem zvaniem saņēmām atbildi, kurā nebija atbildes. Tad es mēģināju vairākkārt izsaukt, organizēt diskusijas un tamlīdzīgi. Man principā Latvijas Nacionālā aizsardzības akadēmija, kur kādreiz Aizsardzības zinātņu pētniecības centrā es vienmēr varēju organizēt seminārus un esmu organizējis desmitiem... man principā to aizliedza darīt.

Diskusijas bija? Bija! Piemēram, Valmierā tikai vasarā pirms vēlēšanām tika organizēta diskusija par Valsts aizsardzības koncepciju. Es nebiju aicināts, bet aizbraucu. Es uzdevu divus jautājumus.

Pirmais jautājums: kurš no tiem, kas piedalījās diskusijā, ir lasījis Valsts aizsardzības koncepciju? Neviens!

Otrs jautājums. Mums ir Ģenerāļu klubs, un, kad es braucu uz turieni, Ģenerāļu kluba vadītājs Gaidis Zeibots uzdeva jautājumu: „Kādēļ mums, Ģenerāļu klubam, nedod izvērtēt? Nu, kur tad lielāki eksperti ir?!” Līdz pat šai dienai Ģenerāļu klubs izvērtēšanai šo koncepciju nav saņēmis.

Es runāju tagad tikai par procedūrām.

Tālāk. Kādēļ ir liela nozīme?... Es pateikšu vienu piemēru. Tas nosaka patiešām arī prioritātes. Pagājušā gada martā šeit, Saeimā, mūsu premjerministrs...

Sēdes vadītāja. Krēsliņa kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies. (No zāles: „Lai runā! Vēl divas minūtes var!”) Cik jums vajag vēl laika? Cik laika jums vēl nepieciešams?

K.Krēsliņš. Divas minūtes.

Sēdes vadītāja. Dodu jums vēl divas minūtes.

K.Krēsliņš. Atvainojiet! Nu, labi.

Premjerministrs... Citēju, ko viņš pateica: „Nespējot nodrošināt nepieciešamo ekipējumu un bruņojumu, par 98 procentiem samazināta līdzdalība NATO reaģēšanas spēkos – 253 cilvēku vietā aizsūtījām 3. Tas nosaka mūsu prioritātes.”

Es zinu, ka aizsardzības budžets tika samazināts nevis uz pusi, bet pat vairāk, un, ja teiktu, ka par 70 procentiem nepildām, bet par 30 procentiem pildām, tad ir saprotams. Bet nu par 98 procentiem nav aizsardzības budžets samazināts. Tas nozīmē, ka mēs laikam kaut kur prioritātes uzliekam nepareizi. Un to nosaka arī šis koncepts.

Varbūt koncepts ir jāapstiprina, jo tas ir eventuāli nepieciešams Latvijai? Nē! Jo 2008.gada koncepcijā un mūsu likumos ir pateikts: aizsardzībai vajag iedalīt 2 procentus no iekšzemes kopprodukta! Mēs nepildām savus likumus. Tos vajadzētu pildīt. Tas, ka mēs uzrakstīsim jaunu papīru un pateiksim, ka mēs kādreiz ieviesīsim tos 2 procentus, – ko tas dos? Neko!

Igaunijai ir kiberaizsardzības centrs, Lietuvā iziet akreditāciju NATO energoresursu aizsardzības centrs. Mums koncepcijā ir ierakstīts kaut kāds savs priekšlikums, kas paredz izveidot loģistikas nodrošinājuma vai informatīvā kara vešanas... bet kaut kāda NATO kopējā nav. Kaut kāda jauna devuma, salīdzinot ar iepriekšējo konceptu, nav.

Tādēļ šeit es tā īsti neredzu, kādēļ bija vajadzīga tāda steiga. Un tādēļ mans jautājums ir šāds: kādi ir argumenti koncepcijas pieņemšanai bez neatkarīgu ekspertu izvērtēšanas, bez apspriešanas sabiedrībā un Saeimā?

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Turpinām debates.

Vārds deputātam Jānim Ādamsonam.

J.Ādamsons (SC).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Ar dziļu interesi noklausījos aizsardzības ministra uzstāšanos. Man dziļas simpātijas izsauca laiks, kad Pabrika kungs bija ārlietu ministrs, nevis aizsardzības ministrs, tāpēc ka, ja mēs runājam par koncepciju, tad koncepcijā ir pateikts it kā ļoti daudz kas, bet pēc būtības – nekas. Nav sniegtas atbildes uz pamatjautājumiem, kādas būtu jebkurā koncepcijā sniedzamas.

Cienījamie kolēģi! Ja mēs rakstām vai runājam par kādas koncepcijas apstiprināšanu, lēmuma projekta pieņemšanu, tad jāsāk jau ar to... Es gribētu klātesošajiem uzdot jautājumu: kurš no jums, klātesošajiem, to ir lasījis un vai tā vispār ir bijusi pieejama deputātiem? Cik es zinu, tad, izņemot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputātus, neviens ar to nav iepazinies. Ļoti veiksmīgi mēs šodien sāksim diskusiju par to, kas mums būtu jādara un par ko būtu jābalso.

Vai ir nepieciešams apstiprināt jaunu koncepciju? Jā, pēdējā koncepcija mums tika apstiprināta 2008.gada 19.jūnijā, un tajā noteikti būtu nepieciešami labojumi, lai uz jaunās koncepcijas pamata varētu plānot NBS attīstību. Man tikai nav saprotams viens: kāpēc šī jaunā koncepcija tik krasi atšķiras no iepriekš apstiprinātās un neatbilst Nacionālās drošības likuma 29.panta pirmajā daļā definētajam: „Valsts aizsardzības koncepcija ir uz militāro draudu analīzes pamata sagatavots dokuments, kurā noteikti valsts militārās aizsardzības stratēģiskie pamatprincipi, prioritātes un pasākumi miera, valsts apdraudējuma un kara laikā”? Vairākas reizes es esmu pārlasījis šo dokumentu, bet tā arī nespēju atrast valsts militārās aizsardzības stratēģiskos pamatprincipus, prioritātes, pasākumus miera, valsts apdraudējuma un kara laikā.

Mums šajā koncepcijā tiek definēts, ka NBS un Aizsardzības ministrijas galvenā prioritāte ir sauszemes spēku attīstība, bet, ja mēs paskatāmies, kas reāli tiek attīstīts, tad redzam, ka sauszemes spēkiem praktiski nekas tur nepaliek pāri. Mēs attīstām visu kaut ko! Kārlis Krēsliņš šeit jau minēja, ka mums ir pieņemts likums par to, ka 2 procenti ir jāpiešķir aizsardzībai. It kā nebūtu nekādu šaubu par to. Kāpēc mēs nepildām šo likumu? Ir pagājuši 20 gadi kopš Latvija ir neatkarīga... ir atguvusi neatkarību, 20 gadi, kopš mēs veidojam Nacionālos bruņotos spēkus, bet, ja Nacionālo bruņoto spēku komandieris var pateikt, ka mēs pat neesam pusceļā, veidojot Nacionālos bruņotos spēkus, tad man ir jautājums: a kur tad palikušas tās milzīgās naudas summas, ko mēs visu laiku esam devuši aizsardzībai? Kāpēc mums tiek izmantota autotehnika, kura ir 40–50 gadu veca? Vienīgais, kas mums ir, tie ir labi sagatavoti karavīri, augstas klases profesionāļi. Bet kādos sadzīves apstākļos viņi dzīvo? Vai tas ir normāli, ka karavīri, virsdienesta karavīri, dzīvo pa 12 cilvēkiem vienā istabiņā, kurā nav pat kur drēbes pakārt?

Ja mēs runājam par koncepciju, tad jābūt nospraustam stratēģiskam mērķim, ko mēs galu galā gribam sasniegt pēc 5, 10 vai 20 gadiem. Mani izbrīnīja aizsardzības ministra atbilde attiecībā uz to, ka viņi nav spējīgi plānot tik tālus pasākumus. Vai tiešām mēs nezinām, kādus bruņotos spēkus mēs gribētu pēc 10 vai 15 gadiem, kādā kvalitātē tiem būtu jābūt? Pie visa tā mums ir arī jāparedz, kādi tad naudas līdzekļi ir nepieciešami, lai īstenotu šos mērķus. Saeimai pēc idejas šodien būtu jāspriež arī par to, kādi līdzekļi ir iedalāmi un kā tie tiks izmantoti. Arī tā visa šeit nav. Mēs varam par daudz ko diskutēt. Es šajā koncepcijā tā arī neredzēju, kas tad tiks reorganizēts, kādas funkcijas pārņems Aizsardzības ministrija, vai beidzot krasta apsardze uzņemsies visu atbildību par drošību uz ūdens – gan uz iekšējiem, gan ārējiem ūdeņiem. Vai mēs tāpat turpināsim ekspluatēt divus helikopterus un vienu lidmašīnu, neko neveltot tur? Mums ir trīs tanki, viens ir rezerves daļās, vienu var ievilkt... tad tas sāks kustēties... un trešo mēs aizlienējam igauņiem.

Vai nebūtu jāpārdomā arī par to, kā izmantot daudz efektīvāk šos līdzekļus? (No zāles dep. Dz.Zaķa starpsaucieni.) Es diemžēl neesmu saņēmis atbildi uz visiem šiem jautājumiem, arī izskatot šo koncepciju.

VIENOTĪBAS deputāti, arī aizsardzības ministrs faktiski ir iedzinis...

Sēdes vadītāja. Ādamsona kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies!

J.Ādamsons. Es beidzu.

...ir iedzinis stūrī visu parlamentu. Pēc būtības mums visiem, tajā skaitā arī „Saskaņas Centram”, būtu jāatbalsta šī koncepcija, bet ir ļoti slikti, ka mēs atbalstām nekvalitatīvus dokumentus, kurus pēc tam vienkārši iemetam atvilktnē vai miskastē un... Tas nav rīcības plāns mūsu tālākajai darbībai!

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Dāvim Staltam.

D.Stalts (VL–TB/LNNK).

Cienījamie kolēģi! Nacionālās apvienības vārdā gribu izteikt pilnu aizstāvību un atbalstu Aizsardzības ministrijas iniciatīvām un galvenokārt ieskatīties vēsturē: kāda tad ir bijusi Nacionālās apvienības darbība aizsardzības jautājumos? Mūsu rindās ir daļa, kas saucas „Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”, un tās izvirzītais kādreizējais ministrs Ģirts Valdis Kristovskis bija viens no tiem, kuri ieveda mūsu valsti NATO. Šobrīd mēs runājam par stratēģiskās plānošanas dokumentu, kura apdraudēšana vai neakceptēšana ir diezgan liels risks mūsu tālākajai dalībai, mūsu ilgtspējīgai dalībai NATO. Tātad šī diskusija pēc būtības ir Latvijai kaitīga un nevēlama.

Nacionālā apvienība vienmēr ir bijusi un būs par pašaizsardzības spēju stiprināšanu mūsu valsts bruņotajos spēkos. Nacionālā apvienība vienmēr ir bijusi un būs par zemessardzi un tās darbību valsts pašaizsardzības spēku sastāvā. Nacionālā apvienība par vienu no savām prioritātēm uzskata arī jaunsardzes kustības attīstību un ilgtspējīgumu. Līdz ar to mēs uzskatām, ka visas šīs nianses, termiņi, termini – tas viss ir diskutējams, ieviešams, labojams, bet tas nav nekādā veidā pamats, lai mēs runātu par Valsts aizsardzības koncepcijas apturēšanu šeit, Saeimā, un lai mēs pieļautu kaut niecīgus riskus, ka šobrīd Eiropā strauji augošā kreisā kustība varētu NATO samitā likt priekšā mūsu gaisa telpas patrulēšanas pārtraukšanu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Seržantam.

K.Seržants (ZZS).

Labdien, cienījamie kolēģi! Lasot šo Valsts aizsardzības koncepciju un arī uzklausot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā ministru, nācās tomēr domāt par divām lietām.

Tā viena lieta bija tā, ka man bija tāda sajūta, tā saucamā déjà-vu, ka es kaut kur šo visu jau esmu lasījis un dzirdējis. Un tas iespaids bija tāds, ka Aizsardzības ministrijas ierēdņi šur tur nav vis strādājuši ar visu datora klaviatūru, bet ar diviem taustiņiem: Copy un Paste. Taču, ņemot vērā to, ka iepriekšējā koncepcija varēja būt 2008.gadā, bet šī darbosies līdz 2016., astoņi gadi tomēr ir tas termiņš, kur nu drusku vairāk tām koncepcijām vajadzēja atšķirties.

Otra lieta, ko es arī izteicu Pabrika kungam, – ka man šajā koncepcijā varbūt tā kā pietrūka konkrētības. Es, bez šaubām, saprotu, ka tā ir stratēģija, tas ir stratēģisks dokuments, kurā nevar paredzēt, protams, ļoti konkrētas lietas, bet, ņemot vērā to, ka citas valstis, piemēram, nekautrējoties savās koncepcijās arī uzraksta, kuru, teiksim, no pasaulē vai tuvumā esošajām valstīm tās uzskata par reālu draudu un kurā virzienā tiek uzmanība vairāk vērsta, tad nu šādas te drusku konkrētības man tomēr pietrūka, ņemot vērā to, kas notiek tepat mūsu kaimiņvalstīs.

Nu tā kā aizsardzības ministrs un galvenais ierēdnis šo manu kritiku sadzirdēja un apsolīja arī mūsu komisiju ar šādiem konkrētākiem plāniem un datiem iepazīstināt, tad es šo koncepciju arī atbalstīju.

Un noslēgumā es gribētu novēlēt Pabrika kungam, lai viņa emocionālo runu, aicinājumu tomēr uz likuma ievērošanu – finansēt Aizsardzības ministriju likumā noteikto 2 procentu apmērā no valsts budžeta – pirmām kārtām sadzirdētu viņa partijas biedri – finanšu ministrs Vilks un premjers Dombrovskis.

Paldies.

Stenogrammas nobeigums – Saeimas materiālu nākamajā, 29.laidienā

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!