Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par Krievijas aizliegumu importēt dzīvas cūkas. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 16.03.2012., Nr. 44 https://www.vestnesis.lv/ta/id/245436

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par mazumtirdzniecību janvārī

Vēl šajā numurā

16.03.2012., Nr. 44

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par Krievijas aizliegumu importēt dzīvas cūkas

Ekonomikas ministrs:

Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts 16.martā piedalās Kopējās tirdzniecības politikas jautājumiem veltītajā Eiropas Savienības (ES) Ārlietu padomes sanāksmē, kurā pēc D.Pavļuta ierosinājuma plānotas diskusijas par turpmāko rīcību, lai risinātu situāciju saistībā ar Krievijas paziņojumu par dzīvo cūku importa aizliegumu no ES dalībvalstīm, sākot ar šā gada 20.martu.

Krievijas paziņojums par cūku importa aizliegumu ir saistīts ar ES uzņēmēju pārkāpumiem importa/eksporta dokumentācijas aizpildīšanā. Attiecībā uz Latvijas uzņēmējiem šādi pārkāpumi nav konstatēti, un par Latvijas cūku eksportu līdz šim nav bijis neviena aizrādījuma. Tāpēc Latvija uzskata, ka nav pieļaujams, ka tehniskās dokumentācijas neatbilstību dēļ Krievija no 20.marta aptur dzīvu cūku importu no visām ES dalībvalstīm, kuras kopumā nodrošina vairāk nekā 90% no dzīvo cūku importa Krievijā.

“Šādu ierobežojumu ieviešana nopietni kaitētu Latvijas cūku audzētājiem, kuru eksports uz Krieviju 2011.gadā veidoja 19,9 miljonus eiro jeb vairāk nekā 75% no kopējā eksporta apjoma. Turklāt šis jautājums ir svarīgs visai ES, kas ir lielākā dzīvo cūku importētāja Krievijā. Tāpēc Eiropas Komisijai (EK) sarunās ar Krieviju ir jāmeklē risinājumi, lai šādi ES eksportu ierobežojoši pasākumu nestātos spēkā un nenodarītu kaitējumu tām valstīm, kuru uzņēmēju rīcībā pārkāpumi nav konstatēti,” uzsver ekonomikas ministrs D.Pavļuts.

Tāpat Eiropas Savienības Ārlietu padomē paredzētas ministru diskusijas par vienotas ES investīciju politikas īstenošanu ar trešajām valstīm, kā arī par izmaiņām ES Vispārējo tarifa priekšrocību sistēmā u.c. jautājumiem.

Latvija ir ieinteresēta vienotas un visaptverošas ES investīciju politikas īstenošanā attiecībā uz trešajām valstīm. Iespējami drīzā laikā jāpanāk Eiropas Komisijas, ES Prezidentūras un Eiropas Parlamenta vienošanās par skaidriem un efektīviem pārejas noteikumiem dalībvalstu divpusēji ar trešajām valstīm noslēgto investīciju aizsardzības nolīgumu saglabāšanai jaunās ES Investīciju politikas kontekstā. Latvija uzskata, ka, īstenojot vienotu ES investīciju politiku, tajā skaitā piemērojot topošās regulas nosacījumus, jāgarantē pilnvērtīga investoru tiesiskā paļāvība, saglabājot noslēgtos dalībvalstu divpusējo ieguldījumu aizsardzības un vecināšanas nolīgumus ar trešajām valstīm, kamēr nav noslēgti līdzvērtīgi ES līmeņa līgumi. Vienlaikus jānosaka konkrēti noteikumi līgumu slēgšanai starp ES dalībvalstīm un trešajām valstīm, ja ES neplāno tuvākajā nākotnē slēgt līgumus ar šīm valstīm.

Sanāksmē paredzētas ministru diskusijas arī par izmaiņām attiecībā uz ES vienpusēji attīstības veicināšanas nolūkos piešķirtajiem tarifu atvieglojumiem jaunattīstības valstīm jeb tā saukto Vispārējo tarifa priekšrocību sistēmas (GSP) reformu, ko plānots ieviest no 2014.gada 1.janvāra. Jaunās GSP regulas priekšlikums paredz vienpusējus Eiropas Savienības importa tarifu atvieglojumus piemērot tikai pasaules nabadzīgākajām valstīm, kurām šis preferenciālais režīms ir visvairāk nepieciešams. Izmaiņas paredz tirdzniecības preferenču atcelšanu valstīm, ar kurām norit brīvās tirdzniecības līgumu sarunas un valstīm ar augstu vai vidēji augstu ienākumu līmeni. Tā rezultātā priekšrocības pašreizējo 176 valstu vietā saņemtu vairs tikai aptuveni 80 mazāk attīstītās valstis. Atsevišķu valstu, piemēram, Krievijas un Kazahstānas, izslēgšana no vienpusējā preferenču režīma radīs papildu motivāciju šīm valstīm sākt brīvās tirdzniecības līgumu sarunas, tādējādi sekmējot plašāku tirdzniecības nosacījumu uzlabošanu starp Eiropas Savienību, tostarp arī Latviju, un šīm trešajām valstīm.

Daiga Grūbe, ekonomikas ministra preses sekretāre

 

Zemkopības ministrija:

Pēc zemkopības ministres Laimdotas Straujumas ierosinājuma 19. un 20.martā Briselē Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sēdē tiks izskatīts jautājums par Krievijas lēmumu aizliegt dzīvo liellopu un mazo atgremotāju, kā arī dzīvo cūku importu no visām ES dalībvalstīm, sākot jau ar 20.martu. Dzīvās cūkas ir ceturtais nozīmīgākais Latvijas lauksaimniecības eksporta produkts uz Krieviju. Kopumā 2011.gadā Latvija uz Krieviju eksportēja 16,3 tūkstošus tonnu dzīvo cūku 14 miljonu latu vērtībā.

Krievija lēmumu par dzīvo lauksaimniecības dzīvnieku importa aizliegumu pamato ar infekciozā Šmalenberga vīrusa izplatības ES risku un nepietiekamas veterinārās kontroles nodrošināšanu. Zemkopības ministrija uzsver, ka ar infekciozo Šmalenberga vīrusu cūkas neslimo un Latvijā Šmalenberga vīruss nav konstatēts.

Latvija jau paudusi bažas par Krievijas lēmumu ar 20.martu aizliegt dzīvo cūku importu no visām Eiropas Savienības dalībvalstīm, pamatojot to ar eksporta prasību pārkāpumiem. Latvija uzskata, ka šāds Krievijas lēmums ir nesamērīgs un nepieņemams, jo pēdējos divos gados Latvija nav saņēmusi nevienu neatbilstības ziņojumu no Krievijas atbildīgajām iestādēm saistībā dzīvu cūku eksportu, bet 2011.gadā ir konstatēti divi nebūtiski pārkāpumi pārtikas produktu eksporta jomā, kas saistīti ar neatbilstībām kravu pavaddokumentos.

Krievijas aizliegums negatīvi ietekmēs ne tikai Latvijas cūku audzētājus un eksportētājus, kas vairāk nekā 75 procentus no kopējā dzīvu cūku eksporta apjoma ir realizējuši tieši Krievijas tirgū, bet arī citu ES dalībvalstu eksportētājus. ES ir galvenais dzīvo cūku piegādātājs Krievijai. Ņemot vērā šā jautājuma nozīmi gan Latvijai, gan ES, Latvija vēlas saņemt detalizētu Eiropas Komisijas (EK) izklāstu par jautājuma aktuālo situāciju, aizvadītajām konsultācijām ar attiecīgajiem Krievijas dienestiem, kā arī turpmāko steidzamo rīcību nākotnē.

7.martā uzreiz pēc Krievijas lēmuma aizliegt dzīvo liellopu, mazo atgremotāju un cūku importu no ES valstīm, sākot ar 20.martu, ņemot vērā dzīvo cūku nozīmi Latvijas eksportā uz Krieviju, zemkopības ministre L.Straujuma nosūtīja vēstuli EK veselības un patērētāju aizsardzības komisāram Džonam Dalli ar aicinājumu EK sniegt visas nepieciešamās garantijas un informāciju Krievijas pusei, lai ar 20.martu netiktu ieviests dzīvo cūku importa aizliegums.

Ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!