Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Tiekoties ar Eiropas Parlamenta deputāti S.Kalnieti. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 29.12.2011., Nr. 204 https://www.vestnesis.lv/ta/id/242088

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Amatu konkursi

Vēl šajā numurā

29.12.2011., Nr. 204

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Tiekoties ar Eiropas Parlamenta deputāti S.Kalnieti

28.decembrī Valsts prezidents Andris Bērziņš tikās ar Eiropas Parlamenta (EP) deputāti Sandru Kalnieti, lai pārrunātu Latvijai un Eiropas Savienībai aktuālos jautājumus nākamās finanšu perspektīvas un šobrīd topošo ES līguma izmaiņu kontekstā.

Sarunas gaitā abas puses bija vienisprātis, ka taisnīgas lauksaimniecības tiešmaksājumu politikas aizstāvēšana arī nākamgad būs viens no Latvijas un Baltijas valstu pamatuzdevumiem, kur vienlīdz nozīmīga loma būs gan valstu augstākajām amatpersonām, gan EP deputātiem, gan nozari pārstāvošām organizācijām.

S.Kalniete informēja Valsts prezidentu par EP lomu un galvenajiem uzdevumiem Kopējās lauksaimniecības politikas jautājumos, kur galvenās prioritātes maksājumu izlīdzināšanas jomā ir taisnīga politika, kas balstās uz objektīviem kritērijiem gan tiešmaksājumiem, gan lauku attīstības finansējumam. Šajos jautājumos Baltijas valstu deputāti EP, neatkarīgi no savas frakciju piederības, ir apliecinājuši un arī nākotnes diskusijās apliecinās vienotu pozīciju. Savukārt, lai EP apstiprinātu šobrīd topošo Ziņojumu par Kopējo lauksaimniecības politiku 2020.gada perspektīvā, visā 2012.gadā būs aktuālas diskusijas par maksājumu slieksni un griestiem, pārejas periodu maksājumu izlīdzināšanai, ko Eiropas Komisija ir piedāvājusi nesamērīgi ilgā laika posmā (līdz pat 2034.gadam), kā arī objektīviem kritērijiem tiešmaksājumu aprēķinam, kas Latvijas un Baltijas gadījumā šobrīd balstās deviņdesmito gadu aprēķinos un rada nepamatotus secinājumus par esošajām izmaksām un darba ražīgumu lauksaimniecībā. Kā uzsvēra S.Kalniete, šābrīža aprēķini liecina, ka patiesās lauksaimniecības ražošanas izmaksas Latvijā, Vācijā vai Francijā ir salīdzināmas. Turklāt Latvija ir pēdējā vietā, arī summējot kopā visus lauksaimniecībai domātos maksājumus, ko mūsu valsts saņem. Valsts prezidents uzsvēra, ka šis diskusiju laiks, kas visticamāk aizņems visu 2012.gadu, Latvijas politiķiem un nozares pārstāvjiem ir jāizmanto aktīvai viedokļu paušanai par netaisnīgo situāciju lauksaimniecības finansēšanas jomā.

Lai aizstāvētu Latvijas pozīcijas, A.Bērziņš un S.Kalniete vienojās šā mērķa sasniegšanai apvienot visus nacionālos resursus un personīgi aktīvi piedalīties dažādu līmeņu diskusijās, kā arī veicināt Baltijas valstu sadarbību, skaidrot Latvijas situāciju EK un EP, kā arī citu dalībvalstu nacionālajos parlamentos.

Sarunas noslēgumā amatpersonas skāra arī Eiropas Savienības līguma topošās izmaiņas, kuru viens no nozīmīgākajiem jautājumiem skars fiskālās disciplīnas jautājumu nostiprinājumu valstu konstitūcijās. Tādēļ Valsts prezidents pauda apņemšanos aktīvi iesaistīties politiskās diskusijās par šāda balsojuma nozīmi Latvijas turpmākajā finanšu politikā. “Ja vēlamies būt ES kodolā, nevis palikt par tās nomali, mums ir jāapzinās šo līguma labojumu nozīme un katra politiķa atbildība par to pieņemšanu,” sarunas izskaņā pauda A.Bērziņš.

Valsts prezidenta preses dienests

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!