• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Eiropas Komisija: Par mantojuma nodokļa pārrobežu problēmu risināšanu. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 28.12.2011., Nr. 203 https://www.vestnesis.lv/ta/id/241991

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Eiropas Komisija: Par videi nekaitīgu tehnoloģiju nokļūšanu tirgū

Vēl šajā numurā

28.12.2011., Nr. 203

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Eiropas Komisija: Par mantojuma nodokļa pārrobežu problēmu risināšanu

ES pilsoņiem, kuri manto īpašumu ārzemēs, nodokļus mēdz uzlikt vairāk nekā viena dalībvalsts. Faktiski ārkārtējos gadījumos visa pārrobežu mantojuma vērtība var būt jāsamaksā nodokļos, jo vienam un tam pašam mantojumam nodokļa uzlikšanas tiesības var pieprasīt vairākas dalībvalstis, un tās arī var ārvalstīs esošam mantojumam uzlikt lielāku nodokli nekā pašmāju mantojumam. Pilsoņi var būt spiesti mantojumu pārdot, lai samaksātu nodokļus, un maziem uzņēmumiem īpašnieku nāves gadījumā var būt īpašuma pārņemšanas grūtības. Lai šīs problēmas risinātu, Komisija 15.decembrī pieņēma dokumentu kopumu par mantojuma nodokļiem. Tajā ietilpst paziņojums, ieteikums un darba dokuments, kuros Komisija analizē problēmas un piedāvā risinājumus saistībā ar pārrobežu mantojuma nodokli Eiropas Savienībā. ES komisārs nodokļu, muitas, revīzijas un krāpšanas apkarošanas jautājumos Aļģirds Šemeta komentē šādi: “Bendžamins Franklins reiz teicis, ka šajā pasaulē nekas nav noteikts, izņemot nāvi un nodokļus. Diemžēl, saliekot abas šīs lietas kopā, rodas visai daudz nenoteiktības. Diskriminācijas un nodokļu dubultās uzlikšanas dēļ pārrobežu mantojuma nodokļa slogs pilsoņiem var izrādīties par smagu. Pavisam mazas izmaiņas dalībvalstu noteikumos, kas ļautu tos savā starpā saskaņot, varētu dot reālu ieguvumu simtiem tūkstošu cilvēku visā Eiropā. To arī mēs lūkojam sasniegt.”

15.decembra paziņojumā norādīts, ka pārrobežu mantojuma nodokļi Eiropas Savienībā rada divas galvenās problēmas.

Pirmā ir dubultā vai vairākkārtējā nodokļu uzlikšana, kad vairāk nekā viena dalībvalsts izmanto tiesības uzlikt nodokli vienam un tam pašam mantojumam. Valstu noteikumu atšķirības, divpusēju mantojuma nodokļa konvenciju nepietiekamība un neadekvāti valstu atvieglojumi dubultai nodokļu uzlikšanai var radīt situāciju, ka pilsoņiem par vienu mantojumu nodokli uzliek divas vai vairākas reizes. Dalībvalstis var brīvi piemērot savus mantojuma noteikumus pēc saviem ieskatiem, ja vien tie saskan ar ES noteikumiem par nediskriminēšanu un brīvu pārvietošanos. Komisija neierosina saskaņot dalībvalstu noteikumus par mantojuma nodokli. Tā vietā tā iesaka plašāk un elastīgāk piemērot valstu dubultās nodokļu neaplikšanas pasākumus, lai rastu pragmatisku, ātru un izdevīgu risinājumu nodokļu slogam, kas tiek uzlikts daudziem pilsoņiem. Šāsdienas dokumentu kopumā iekļautajā ieteikumā parādīts, kā dalībvalstis varētu uzlabot pašreizējo valstīs esošo kārtību, lai nodrošinātu adekvātus nodokļa dubultās neuzlikšanas pasākumus. Tajā izklāstīti risinājumi gadījumiem, ka tiesības uzlikt nodokli ir vairākām dalībvalstīm. Komisija mudina dalībvalstis attiecīgos risinājumus ietvert savos tiesību aktos vai administratīvajā praksē.

Otra ar mantojuma nodokli saistīta problēma, ar ko pilsoņi var sastapties, ir diskriminācija. Dažas dalībvalstis piemēro augstāku nodokļa likmi, ja manta, mirušais un/vai mantinieks atrodas ārpus to teritorijas. Šādos gadījumos ES noteikumi ir nepārprotami: dalībvalstīm ir pienākums ievērot līgumos ietvertos nediskriminēšanas un brīvas pārvietošanās pamatprincipus. 15.decembrī publicētajā darba dokumentā izklāstīti nediskriminējoša mantojuma un dāvinājuma nodokļa principi, ilustrācijai izmantojot tiesu praksi. Tas palīdzēs dalībvalstīm savus noteikumus pieskaņot ES tiesību aktiem, kā arī paaugstinās pilsoņu informētību par normām, kas dalībvalstīm ir jārespektē.

Lai gan pārrobežu mantojuma nodokļa problēmas var nopietni ietekmēt atsevišķus cilvēkus, ienākumi no iekšzemes un pārrobežu mantojuma nodokļiem veido niecīgu daļu no dalībvalstu kopējā nodokļu ieņēmuma – mazāk par 0,5%. Pārrobežu gadījumi veido vēl daudz mazāku daļu.

Turpmākie pasākumi

Lai nodrošinātu piemērotas turpmākās darbības pēc ieteikuma pieņemšanas, Komisija sāks apspriešanos ar dalībvalstīm. Tā ir arī gatava palīdzēt visām dalībvalstīm to mantojuma likumus pieskaņot ES tiesību aktiem. Trīs gadu laikā Komisija nāks klajā ar izvērtējumu, kurā būs redzams, kā stāvoklis ir mainījies, un uz tā pamata lems, vai nepieciešami turpmāki valstu vai ES līmeņa pasākumi.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!