Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Rīgas dome
Republikas pilsētas domes publicē saistošos noteikumus un to paskaidrojuma rakstu. Saistošie noteikumi stājas spēkā nākamajā dienā pēc to publicēšanas, ja tajos nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš.

Pirms republikas pilsētas domes vēlēšanām republikas pilsētu vēlēšanu komisijas publicē reģistrētos deputātu kandidātu sarakstus, pēc vēlēšanām – informāciju par pilsētas domē ievēlētajiem deputātiem.

Rīgas pilsētas izpilddirektors publicē rīkojumus par paaugstinātas ledus bīstamības perioda noteikšanu.

TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Rīgas domes 2011. gada 15. novembra saistošie noteikumi Nr. 147 "Rīgas pilsētas hidrogrāfiskā tīkla lietošanas un uzturēšanas noteikumi". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 28.12.2011., Nr. 203 (4601) https://www.vestnesis.lv/ta/id/241953

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Eiropas Komisija: Par LED apgaismojuma ieviešanu Eiropā

Vēl šajā numurā

28.12.2011., Nr. 203 (4601)

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Rīgas dome

Veids: saistošie noteikumi

Numurs: 147

Pieņemts: 15.11.2011.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Rīgas domes saistošie noteikumi Nr.147

Rīgā 2011.gada 15.novembrī (prot. Nr.70, 8.§)

Rīgas pilsētas hidrogrāfiskā tīkla lietošanas un uzturēšanas noteikumi

Izdoti saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām" 43.panta pirmās daļas
2., 6. un 11.punktu, Meliorācijas likuma 11.pantu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Saistošie noteikumi (turpmāk – noteikumi) nosaka Rīgas pilsētas hidrogrāfiskā tīkla uzturēšanas, pārvaldīšanas un aizsardzības kārtību, kā arī prasības notekūdeņu novadīšanai Rīgas pilsētas hidrogrāfiskā tīkla objektos.

2. Lietotie termini:

2.1. caurteka – ūdens caurvades būve vietās, kur iela vai piebraucamais ceļš šķērso virszemes ūdensobjektu vai zemu vietu;

2.2. grāvis – mākslīgi veidota gultne, paredzēta gruntsūdens līmeņa pazemināšanai, virsūdeņu uztveršanai un novadīšanai; iekļaujas vienotajā hidrogrāfiskajā sistēmā;

2.3. hidrogrāfiskais tīkls – virszemes ūdensobjekti un meliorācijas sistēmas, kas apvienotas sistēmā ar mākslīgi veidotām atklātām vai segtām ūdens notekām (grāvji, cauruļvadi, teknes) un ar tām saistītām hidrotehniskām būvēm (dambji, aizsprosti, sūkņu stacijas, caurtekas u.c.);

2.4. hidrogrāfiskā tīkla uzturēšana – regulāri hidrogrāfiskajā tīklā un tā aizsargjoslās veicami darbi, kas pasargā virszemes ūdensobjektus un ūdens notekas no piesārņojuma, aizaugšanas un eitrofikācijas, kā arī no piegružošanas ar atkritumiem, novērš hidrogrāfiskā tīkla būvju bojājumus un nodrošina to nepārtrauktu darbību;

2.5. iela – publiski lietojama transporta būve ielas sarkano līniju robežās, kurai ir piešķirts ielas nosaukums;

2.6. lietus notekūdeņu kanalizācija – patstāvīga sistēma lietus un drenāžas notekūdeņu savākšanai un novadīšanai;

2.7. maģistrālais lietus notekūdeņu kanalizācijas kolektors – iekārta, kurā tiek savākti lietus notekūdeņi no pilsētas ielām un novadīti atklātās ūdenstilpēs. Uz maģistrālo lietus notekūdeņu kanalizācijas kolektoru var tikt novadīti lietus notekūdeņi arī no pilsētas ielai piegulošām teritorijām;

2.8. sateces baseins – zemes virsmas platība, no kuras satek virszemes un pazemes ūdeņi, kas veido attiecīgā virszemes ūdensobjekta noteci.

II. Hidrogrāfiskā tīkla pārvaldīšana un uzturēšana

3. Rīgas domes Satiksmes departaments uztur:

3.1. Rīgas pilsētas Daugavas krasta nostiprinātās krastmalas un Rīgas tiltiem piegulošajās teritorijās esošās nostiprinātās krastmalas saskaņā ar noteikumu 1.pielikumu;

3.2. maģistrālos lietus notekūdeņu kanalizācijas kolektorus;

3.3. caurtekas, kas atrodas zem pilsētas ielām;

3.4. pilsētas ielu sarkano līniju robežās esošās akas ūdens novades sistēmā lietus notekūdeņu uzņemšanai un to pievadus;

3.5. lietus notekūdeņu kanalizācijas sūkņu stacijas, kurās tiek pārsūknēti lietus notekūdeņi no maģistrālajiem lietus notekūdeņu kanalizācijas kolektoriem.

4. Rīgas domes Mājokļu un vides departaments uztur:

4.1. hidrogrāfisko tīklu Rīgas pilsētas pašvaldībai piekrītošajos vai piederošajos zemesgabalos, izņemot hidrogrāfiskā tīkla sastāvdaļas, kas minētas noteikumu 3., 5. un 6.punktā;

4.2. Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā esošus publiskos ūdeņus.

5. Rīgas brīvostas pārvalde uztur Daugavas lejasteces daļu ar tās attekām, grīvu un līčiem noteiktās brīvostas robežās.

6. Rīgas pilsētas pašvaldības izpilddirekcijas atbilstoši savai kompetencei un attiecīgās priekšpilsētas vai rajona administratīvās teritorijas robežās uztur:

6.1. cauruļvadus, kas atrodas zem pagalmiem un piebraucamajiem ceļiem pašvaldībai piekrītošajos un/vai piederošajos zemesgabalos;

6.2. Daugavas krasta nenostiprinātās krastmalas, kā arī pārējo Rīgā esošo publisko ūdeņu krastmalas Rīgas pilsētas pašvaldībai piekrītošajos vai piederošajos zemesgabalos, izņemot noteikumu 1.pielikumā minētās krastmalas;

6.3. hidrogrāfiskajā tīklā ietilpstošos virszemes ūdensobjektus: Bābelīti, ezeru (bez nosaukuma) Bolderājā pie Kleistu ielas (zemesgabalos ar kadastra Nr.01001010106 un kadastra Nr.01001012162), Gaiļezeru, Velnezeru, Dambjapurva ezeru.

7. Cauruļvadus un citus būvelementus, kas pievienoti pie maģistrālā lietus notekūdeņu kanalizācijas kolektora, līdz kolektoram uztur šo cauruļvadu īpašnieki, tiesiskie valdītāji vai lietotāji.

8. Caurtekas, kas šķērso fizisko un juridisko personu īpašumā, tiesiskajā valdījumā vai lietošanā esošo ceļa pieslēgumu pilsētas ielu tīklam jeb piebraucamo ceļu, uztur piebraucamā ceļa īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai lietotājs.

9. Hidrogrāfisko tīklu, kas regulē ūdens režīmu viena zemes īpašuma robežās, uztur zemes īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai lietotājs paša spēkiem par saviem līdzekļiem.

10. Hidrogrāfisko tīklu, kas regulē ūdens režīmu divos vai vairākos zemes īpašumos vai zemes tiesiskajos valdījumos, uztur visi zemju īpašnieki, tiesiskie valdītāji vai lietotāji atbilstoši iegūstamajam labumam un proporcionāli zemes platībām.

III. Hidrogrāfiskā tīkla aizsardzība

11. Lietus notekūdeņu kanalizācijā un vidē atļauts novadīt lietus notekūdeņus saskaņā ar noteikumu 2.pielikumu.

12. Lai nodrošinātu racionālu un drošu ūdens akvatoriju izmantošanu iedzīvotāju rekreācijai, aizliegts izmantot motorizētos kuģošanas līdzekļus noteikumu 3.pielikumā minēto Rīgas parku un mežaparku virszemes ūdensobjektos.

Noteiktais aizliegums neattiecas uz motorizēto kuģošanas līdzekļu izmantošanu glābšanas darbu veikšanai, sabiedriskās kārtības nodrošināšanai vai ūdenstilpju apsaimniekošanai.

13. Virszemes ūdensobjektu izmantošana uzņēmējdarbības veikšanai (zveja, atpūtas un sporta pasākumu organizēšana u.c.) jāsaskaņo Rīgas domes Mājokļu un vides departamentā, iesniedzot iesniegumu, kurā norādīts plānotais virszemes ūdensobjekta izmantošanas veids.

14. Aizliegts veikt darbības, kas var pasliktināt ūdens režīmu blakus esošajos zemes īpašumos un var traucēt to saimniecisko izmantošanu.

IV. Atbildība par noteikumu neievērošanu un noteikumu izpildes kontrole

15. Noteikumu izpildi kontrolē un uzrauga:

15.1. Rīgas domes Satiksmes departaments – noteikumu 7. un 11.punkta prasību izpildi attiecībā uz notekūdeņu novadīšanu pilsētas lietus notekūdeņu kanalizācijā;

15.2. Rīgas domes Mājokļu un vides departaments – noteikumu 8., 9., 10., 11., 14.punkta prasību izpildi attiecībā uz notekūdeņu novadīšanu vidē;

15.3. Rīgas pašvaldības policija – noteikumu 12.punkta prasību izpildi.

16. Pašvaldības atbildīgās institūcijas ir tiesīgas:

16.1. pārtraukt juridisko un fizisko personu nesankcionēti uzsāktos darbus, ja tie apdraud hidrogrāfiskā tīkla darbību, kā arī apturēt rīcību, kas ir pretrunā ar normatīvajiem aktiem;

16.2. pārtraukt un uzlikt par pienākumu novērst jebkuru videi kaitīgu rīcību.

17. Sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolus par noteikumu pārkāpumiem atbilstoši savai kompetencei ir tiesīgi:

17.1. Rīgas domes Satiksmes departamenta amatpersonas;

17.2. Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta amatpersonas;

17.3. Rīgas pilsētas pašvaldības izpilddirekciju Administratīvo inspekciju inspektori;

17.4. Rīgas pašvaldības policijas amatpersonas.

18. Par noteikumu 7.–14.punktā minēto prasību pārkāpšanu fiziskām personām uzliek naudas sodu līdz Ls 500, bet juridiskajām personām – līdz Ls 10 000, izņemot gadījumus, kad sods par šādiem pārkāpumiem paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā.

19. Lēmumu par administratīvā soda uzlikšanu pieņem Rīgas domes Administratīvās komisijas attiecīgās izpilddirekcijas apakškomisija. Apakškomisijas izdoto lēmumu var apstrīdēt Rīgas domes Administratīvās komisijas priekšsēdētājam.

20. Rīgas domes Administratīvās komisijas priekšsēdētāja pieņemtos lēmumus var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā.

21. Neatkarīgi no tā, ka vainīgā persona ir saukta pie administratīvās atbildības, tā sedz zaudējumus, kas radušies tās prettiesiskās darbības vai bezdarbības dēļ.

22. Zemes īpašniekam, tiesiskajam valdītājam vai lietotājam jānodrošina iespēja amatpersonām, kuras veic hidrogrāfiskā tīkla apsaimniekošanas kontroli un uzraudzību, piekļūt viņu teritorijā esošajam hidrogrāfiskajam tīklam, lai varētu veikt tā uzraudzību.

23. Iekasētā soda nauda tiek ieskaitīta Rīgas vides aizsardzības fonda budžetā.

V. Nobeiguma jautājums

24. Saistošie noteikumi publicējami laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un stājas spēkā nākamajā dienā pēc publicēšanas.

Rīgas domes priekšsēdētājs N.Ušakovs



 

1.pielikums
Rīgas domes 2011.gada 15.novembra
saistošajiem noteikumiem Nr.147

Nostiprinātās krastmalas, kuras apsaimnieko Rīgas domes Satiksmes departaments

Nr.p.k.

Nosaukums

1. 11.novembra krastmala posmā no Dzelzceļa tilta līdz Vanšu tiltam
2. Krasta nostiprinājums Lībiešu salā
3. Krīdenera dambis
4. Krīdenera dambja zemūdens nogāze
5. Daugavas krasta nostiprinājums Kazas sēklī
6. Gareniskais dambis no Kazas sēkļa uz Lucavsalu
7. Zvirgzdu salas krastmala
8. Daugavas krastmala no Balvu ielas līdz Pilsētas kanālam
9. AB dambis
10. Daugavas krastmala Ķengaragā
11. Mazās Daugavas krastmala (pie Salu tilta)
12. Daugavas (Āgenskalna līča) krastmala Raņķa dambī
13. Ķīpsalas krastmala (pie Balasta dambja)
14. Daugavas (Āgenskalna līča) krastmala pie Upju stacijas
15. Daugavas krasta nostiprinājums gar Mūkusalas ielu no Dēļu ielas līdz Dzelzceļa tiltam
16. Daugavas krasta nostiprinājums Mūkusalas ielā no Dzelzsbetona rūpnīcas līdz Salu tiltam
17. Baltezera kanāla krastmala (pie tilta pār Baltezera kanālu Jaunciema gatvē)
18. Zaķusalas krastmala starp asīm 3–15 ziemeļu iecirknī
19. Zaķusalas krastmala starp asīm 1–3 ziemeļu iecirknī
20. Zaķusalas krastmala starp asīm 1–10 dienvidu iecirknī
21. Mīlgrāvja caurteces krastmalas nostiprinājums (pie tilta pār Mīlgrāvi Jaunciema gatvē)
22. Daugavas kreisā krasta nostiprinājums pie Vanšu tilta
23. Daugavas labā krasta krastmala no Dzelzceļa tilta līdz Salu tiltam
24. Daugavas kreisā krasta (Klīversalas) krastmala
25. Zunda labā krasta krastmala zem Krišjāņa Valdemāra ielas
26. Daugavas krastmala Kuģu ielā
27. Daugavas labā krasta krastmala pie Salu tilta
28. Zunda labā krasta krastmala (Ķīpsalā pie Āzenes ielas)
29. Daugavas labā krasta krastmala zem Dienvidu tilta
30. Buļļupes krastmala (pie tilta pār Buļļupi Flotes ielā)

Rīgas domes priekšsēdētājs N.Ušakovs



 

2.pielikums
Rīgas domes 2011.gada 15.novembra
saistošajiem noteikumiem Nr.147

Maksimāli pieļaujamo piesārņojošu vielu koncentrācija lietus notekūdeņu kanalizācijā un vidē novadāmajos lietus notekūdeņos

Nr. p.k.

Piesārņojošā viela

Pieļaujamā koncentrācija

1.

Bioloģiskais skābekļa patēriņš (BSP5) līdz 25 mg/l

2.

Ķīmiskais skābekļa patēriņš (ĶSP) līdz 125 mg/l

3.

Suspendētās vielas (SV) līdz 35 mg/l

4.

Naftas produkti līdz 1 mg/l

5.

Kopējais fosfors (Pkop) līdz 1 mg/l

6.

Kopējais slāpeklis (Nkop) līdz 10 mg/l

Rīgas domes priekšsēdētājs N.Ušakovs



 

3.pielikums
Rīgas domes 2011.gada 15.novembra
saistošajiem noteikumiem Nr.147

Rīgas parki un mežaparki, kuru virszemes ūdensobjektos aizliegts izmantot motorizētos kuģošanas līdzekļus

1.

Arkādijas parks

2.

Bābelītis

3.

Kobes dārzs

4.

Māras dīķa apstādījumi

5.

Mārupītes parks

6.

Nordeķu parks

7.

Uzvaras parks

8.

Viesturdārzs

Rīgas domes priekšsēdētājs N.Ušakovs



 

Paskaidrojuma raksts
Rīgas domes 2011.gada 15.novembra saistošajiem noteikumiem Nr.147 "Rīgas pilsētas hidrogrāfiskā tīkla lietošanas un uzturēšanas noteikumi"

1. Īss saistošo noteikumu satura izklāsts

Saistošie noteikumi nosaka Rīgas hidrogrāfiskā tīkla pārvaldīšanas un aizsardzības kārtību, kā arī prasības notekūdeņu novadīšanai Rīgas pilsētas hidrogrāfiskā tīkla objektos. Saistošajiem noteikumiem ir piecas sadaļas: I. Vispārīgie jautājumi, II. Hidrogrāfiskā tīkla pārvaldīšana un uzturēšana, III. Hidrogrāfiskā tīkla aizsardzība, IV. Atbildība par noteikumu neievērošanu un noteikumu izpildes kontrole, V. Nobeiguma jautājums. Noteikts dažādu pašvaldības institūciju un privātpersonu kompetenču sadalījums hidrogrāfiskā tīkla un tā objektu uzturēšanā.

Paredzēti ierobežojumi notekūdeņu novadīšanai pilsētas lietus notekūdeņu sistēmā un vidē. Izstrādājot saistošo noteikumu 2.pielikumā minēto maksimāli pieļaujamo piesārņojošo vielu koncentrāciju lietus notekūdeņu kanalizācijas sistēmā un vidē novadāmajos lietus notekūdeņos, ņemtas vērā Ministru kabineta 2002.gada 22.janvāra noteikumu Nr.34 "Noteikumi par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī" 5.pielikumā noteiktās prasības komunālo notekūdeņu attīrīšanai, prasības no aglomerācijas attīrīšanas iekārtām emitētajiem notekūdeņiem attiecībā uz kopējo fosforu un kopējo slāpekli, kā arī Ministru kabineta 2002.gada 12.marta noteikumu Nr.118 "Noteikumi par virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti" 6.pielikumā noteiktās prasības attiecībā uz naftas produktiem, lai nodrošinātu Daugavā ievadīto lietus notekūdeņu atbilstību normatīvo aktu prasībām, jo Daugavā iegūst dzeramo ūdeni.

Lai nodrošinātu racionālu un drošu ūdens akvatoriju izmantošanu iedzīvotāju rekreācijai, saistošo noteikumu 3.pielikumā minēti Rīgas parku virszemes ūdensobjekti, kuros būs aizliegts izmantot motorizētos kuģošanas līdzekļus.

Atbildīgajām pašvaldības institūcijām noteiktas tiesības sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolus, iekasēto soda naudu novirzot Rīgas vides aizsardzības fonda budžetā.

2. Saistošo noteikumu nepieciešamības pamatojums

Šobrīd Rīgas pilsētas pašvaldībā nav normatīvā akta, kas reglamentētu Rīgas pilsētas hidrogrāfiskā tīkla, kura sastāvdaļa ir arī meliorācijas sistēmas, lietošanu un uzturēšanu. Tāpat nav nodalītas kompetences un atbildība starp dažādām pašvaldības institūcijām un privātpersonām – zemes īpašniekiem – attiecībā uz meliorācijas sistēmu un atsevišķu hidrogrāfiskā tīkla objektu uzturēšanu un pārvaldīšanu. Saistošajos noteikumos tiek precizētas pašvaldības institūciju un privātpersonu atbildības robežas.

3. Informācija par iespējamo saistošo noteikumu ietekmi uz pašvaldības budžetu

Nav tiešas ietekmes uz pašvaldības budžetu.

4. Informācija par plānoto saistošo noteikumu ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi pašvaldības teritorijā

Neietekmē.

5. Informācija par plānoto saistošo noteikumu ietekmi uz administratīvajām procedūrām

Nepieciešams paplašināt atbildīgo institūciju funkcijas, iekļaujot to nolikumos tiesības sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolus par pārkāpumiem Rīgas pilsētas hidrogrāfiskā tīkla objektos.

6. Informācija par konsultācijām ar privātpersonām

Nav notikušas.

Rīgas domes priekšsēdētājs N.Ušakovs

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!