Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par starptautiskā aizdevuma programmas slēgšanu. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 23.12.2011., Nr. 202 https://www.vestnesis.lv/ta/id/241907

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Lai šie gaišie svētki mūsu sirdīs ienes mieru, ļauj aizmirst raizes, aicina ticēt, cerēt un mīlēt!

Vēl šajā numurā

23.12.2011., Nr. 202

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par starptautiskā aizdevuma programmas slēgšanu

Valsts kanceleja:

Starptautiskā aizdevuma programma Latvijā ir slēgta. Šādu lēmumu pieņēmusi Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) valde 21.decembrī Vašingtonā.

Programmas laikā Latvija kopumā izmantojusi 4,4 miljardus eiro jeb 3 miljardus latu no SVF, Eiropas Komisijas un Pasaules Bankas aizdevumiem kopš 2008.gada 23.decembra, kad tika apstiprināta pirmā aizdevuma daļa.

Lai pateiktos valsts pārvaldes ekspertu komandai, kuri personiski snieguši vislielāko ieguldījumu starptautiskās aizdevuma programmas īstenošanā Latvijā, Ministru prezidents Valdis Dombrovskis 22.decembrī pasniedza premjera Pateicības rakstus.

Tos saņēma Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāre Sanita Bajāre; FM valsts sekretāres vietniece budžeta jautājumos Baiba Bāne; FM valsts sekretāres vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos Juris Stinka; FM Budžeta departamenta direktore Ilonda Stepanova; FM Nodokļu analīzes departamenta direktors Ilmārs Šņucins; FM Tautsaimniecības analīzes departamenta direktore Inta Vasaraudze; FM Finanšu tirgus politikas departamenta direktore Līga Kļaviņa; FM ES fondu uzraudzības departamenta direktora vietnieks Edgars Šadris; FM vecākais eksperts budžeta jautājumos Jānis Šints; Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš; Valsts kases Prognozēšanas un finanšu plānošanas departamenta direktore Jevgēnija Jalovecka; Labklājības ministrijas Finanšu un attīstības departamenta direktores vietniece Diāna Jakaite un Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece tiesību politikas jautājumos Laila Medina.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments

 

Finanšu ministrija:

21.decembrī Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) valde lēma par aizdevuma programmas slēgšanu Latvijai. Programmas ietvaros Latvija kopumā ir izmantojusi 4,4 miljardus eiro jeb 3 miljardus latu no SVF, Eiropas Komisijas un Pasaules Bankas aizdevumiem laika posmā no 2008.gada 23.decembra, kad SVF valde apstiprināja pirmo aizdevuma daļu.

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis norāda: "Latvijas tauta ir pārvarējusi lielāko finanšu krīzi atjaunotās Latvijas vēsturē, un tādēļ Latvijas sabiedrība var būt lepna par kopīgajiem panākumiem – tautsaimniecības atgriešanos pie ilgtspējīgas izaugsmes. Tajā pašā laikā ir nozīmīgi turpināt sabalansētas fiskālās politikas ievērošanu un nedzīvot pāri saviem līdzekļiem."

"Veiksmīgi noslēdzot starptautiskā aizdevuma programmu, Latvija ir pierādījusi, ka spēj rīkoties atbildīgi un politiski stabili. Esmu gandarīts, ka Latvija ir viena no retajām valstīm, kas pozitīvi noslēdz starptautiskā aizdevuma programmu laikā, kad aizvien vairāk valstīm ir nepieciešama finansiālā palīdzība. Tā Latvija ir devusi pozitīvu signālu gan kredītreitingu aģentūrām, gan ārvalstu investoriem. Jāņem arī vērā, ka programmas slēgšana nozīmēs divtik lielu atbildību politiskajos lēmumos turpmāk," uzskata finanšu ministrs Andris Vilks.

A.Vilks uzsver: "Vēlos pateikties ikvienam Latvijas iedzīvotājam par izpratni, pacietību un atbalstu saspringtajos ekonomiskajos apstākļos pēdējos gados. Šie trīs gadi nevienam no mums nav bijuši viegli, taču kopīgiem spēkiem esam panākuši, ka Latvija šobrīd iziet no krīzes ar krietni sakārtotāku ekonomiku, valsts pārvaldi un publiskajām finansēm. Ticu, ka Latvija ir kļuvusi stiprāka, pieredzes bagātāka un guvusi pamatīgu rūdījumu. Tikai kopā mēs varam pārvarēt grūtības un tiekties uz labklājību un pārticību nākamajos gados!"

Lai ievērotu izvirzītos budžeta deficīta mērķus, kopš 2008.gada ir veikta budžeta konsolidācija 2,3 miljardu latu apmērā ar fiskālo ietekmi 17,5% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP). Aptuveni 907,2 miljonus latu jeb 7% no IKP veido pasākumi, kas veikti budžeta ieņēmumu pusē, savukārt pasākumi budžeta izdevumu pusē kopumā veido 1,4 miljardus latu jeb 10,5% no IKP. Budžeta konsolidācija ir tikusi īstenota gan valsts, gan pašvaldību budžetos un ir aptvērusi visas nozares.

Veicot budžeta konsolidāciju, Latvija ir ne tikai tiekusies uz starptautiskā aizdevuma programmā noteikto budžeta deficīta mērķu sasniegšanu, bet arī centusies īstenot tādu fiskālo politiku, lai ātrāk un veiksmīgāk tiktu galā ar pārmērīgu budžeta deficītu un tiektos uz sabalansētu budžetu.

Ņemot vērā nozīmīgās pārmaiņas Latvijas tautsaimniecībā un pakāpenisko globālās ekonomikas atlabšanu no straujās lejupslīdes, Latvijas ekonomikā, jau sākot no 2010.gada vidus, ir atsākusies izaugsme. Šobrīd rūpniecības produkcijas apjoma pieauguma temps Latvijā ir viens no straujākajiem Eiropas Savienībā.

IKP struktūra kļuvusi sabalansētāka un ilgtspējīgāka pieaudzis rūpniecības nozaru īpatsvars nozaru struktūrā, bet samazinājies importa pārsvars pār eksportu izlietojuma sadalījumā.

Ekonomikas attīstības pamatā šobrīd ir eksportējošā rūpniecība. Veiksmīgi izmantojot ārējo pieprasījumu un cenu pieaugumu, eksports jau sasniedzis pirmskrīzes apjomu, bet rūpniecības izlaides apjoms ir tuvu šim līmenim. Nozīmīgs nosacījums eksporta attīstībā bijis arī konkurētspējas pieaugums produktivitāte arī 2011.gadā turpina augt straujāk nekā reālā darba samaksa.

Starpbanku kredītu procentu likmes 2010.–2011.gadā atrodas vēsturiski zemākajos līmeņos, Latvijas kredītriska novērtējums ir ievērojami samazinājies un ir zemāks nekā vairākās Eiropas valstīs. 2011.gadā Latvijas banku sektors ir atgriezies pie peļņas.

Starptautiskā aizdevuma programmas ietvaros Latvija ir nodrošinājusi pamatu ilgtspējīgas fiskālās disciplīnas īstenošanai, ir izstrādāts Fiskālās disciplīnas likums, kura mērķis ir nodrošināt ilgtspējīgu valsts attīstību, makroekonomisko stabilitāti un samazināt tautsaimniecības ievainojamību ārējo satricinājumu rezultātā. Ir ļoti svarīgi, ka turpmāk Latvijā tiktu īstenota pretcikliska fiskālā politika, tas nozīmē, ka ekonomikas cikla augšupejas fāzē tiks īstenota ierobežojoša fiskālā politika, bet ekonomikas cikla lejupslīdes fāzē ekonomikas attīstību stimulējoša fiskālā politika.

Starptautiskā aizdevuma programmas izpildes laikā ir veikta valsts pārvaldes izdevumu struktūras uzlabošana, nozīmīga valsts pārvaldē strādājošo skaita un darba algas samazināšana, kā arī sociālās drošības tīkla pasākumu izmantošana.

Tāpat ir nodrošinātas nodokļu politikas izmaiņas, kas gan ir būtisks konsolidācijas resurss, tomēr nodokļu slogs pret IKP nepieauga ekonomikas struktūras maiņas un eksporta–importa attiecības uzlabošanās dēļ. Tika ieviesti stimuli uzņēmējdarbībai un nodarbinātībai: uzņēmuma ienākuma nodokļa atvieglojumi, mikrouzņēmumu nodoklis, ātrākas pievienotās vērtības nodokļa atmaksas u.c. Pēc programmas pabeigšanas galvenais nodokļu politikas uzsvars ir darbaspēka nodokļu samazināšana. Aktīvi tiek strādāts pie ēnu ekonomikas ierobežošanas un nodokļu administrēšanas uzlabošanas.

Ir veikta būtiska strukturālo reformu īstenošana – attiecībā uz vispārējo izglītību ir ieviests finansēšanas modelis "nauda seko skolēnam", savukārt attiecībā uz profesionālo izglītību ir sākta profesionālās izglītības iestāžu skaita un izvietojuma reģionos optimizācija. Veselības nozarē ir veikta strauja pāreja no stacionārās veselības aprūpes kā izmaksu dārgākā veselības aprūpes posma uz izmaksu efektīvāko ambulatoro veselības aprūpi. Ir stiprināta primārā veselības aprūpes sistēma, kā arī pabeigta vienotā Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta izveide. Taču Latvija nedrīkst apstāties pie sasniegtā, ir jāturpina strukturālo reformu īstenošana, kas nodrošinātu nepieciešamos risinājumus nozaru politiku efektivitātes uzlabošanai, un darbs pie nozaru ilgtspējīgas sakārtošanas.

Starptautiskā aizdevuma programmas apjoms Latvijai tika plānots 7,5 miljardu eiro apmērā. Ņemot vērā, ka valsts ekonomiskā un finanšu situācija uzlabojās, Latvijai nebija nepieciešams pilnā apmērā saņemt aizdevuma pieejamo finansējumu. Latvija programmas ietvaros kopumā ir izmantojusi 4,4 miljardus eiro jeb 3 miljardus latu.

Latvija saņemto finansējumu plāno atmaksāt, starptautiskajā finanšu tirgū pārfinansējot valsts parādu. Latvija šā gada jūnijā veiksmīgi atgriezās starptautiskajos finanšu tirgos, emitējot desmit gadu obligācijas 500 miljonu ASV dolāru vērtībā. Ar šo emisiju apliecināta Latvijas spēja patstāvīgi finansēt budžeta vajadzības un ir ielikts drošs pamats aizņēmumu sekmīgai pārfinansēšanai turpmākajos gados publiskajos finanšu un kapitāla tirgos.

Ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

Eiropas Komisija:

Eiropas Savienības (ES) ekonomikas un monetāro lietu komisārs Olli Rēns 21.decembrī parakstījis papildināto ES un Latvijas Saprašanās memorandu, tā pieliekot punktu pirms gandrīz trīs gadiem sāktajai finanšu palīdzības programmai.

"Latvijas iedzīvotāji ir paveikuši milzu darbu un izrādījuši lielu pacietību budžeta izdevumu samazināšanas, ekonomikas pārorientēšanas uz eksportu un citu reformu kontekstā, tādējādi rādot priekšzīmi citām valstīm, kurām tāpat pienācis laiks sakārtot savas finanses un atjaunot konkurētspēju," uzskata Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Inna Šteinbuka.

Papildinātajā saprašanās memorandā iekļautas jaunās Latvijas apņemšanās, kam jāpalīdz valsts ekonomikai kļūt vēl stiprākai un arī turpmāk jānodrošina valsts spēja nepieciešamības gadījumā par pieņemamām procentu likmēm aizņemties naudu finanšu tirgos. Valdības apņemšanās skar budžeta un finanšu disciplīnu, sociālās politikas, valsts banku restrukturizācijas un pārdošanas jautājumus, kā arī citus veicamos darbus ēnu ekonomikas apkarošanā, valsts pārvaldes darba uzlabošanā, ilgtermiņa bezdarba problēmas mazināšanā, valsts uzņēmumu un nekustamo īpašumu pārvaldes uzlabošanā, konkurences un valsts iepirkumu procedūru pilnveidošanā un citās jomās. Eiropas Komisija šo saistību izpildei sekos tā dēvētās pēcprogrammas uzraudzības ietvaros – tā ilgs līdz laikam, kad Latvija būs atmaksājusi ap 70% no ES aizdevuma.

Kopš 2009.gada sākuma programmas ietvaros Latvija spējusi atjaunot ekonomikas izaugsmi, kas 2011.gada trešajā ceturksnī sasniedza 6,6% no IKP, un jau vasarā apliecināja, ka ir atguvusi starptautisko finanšu tirgu uzticību, pārdodot parādzīmes par 500 miljoniem ASV dolāru. Tāpat arī kopš krīzes smagākā punkta bezdarbs ir samazinājies no vairāk nekā 20% līdz 14,4% (rēķinot pēc Eurostat metodoloģijas). Programmas laikā Latvija no starptautiskajiem aizdevējiem saņēmusi 4,4 (2,9 – no ES) no pieejamajiem 7,5 miljardiem eiro un spērusi vairākus soļus, lai atgūtos no smagākās ekonomiskās krīzes atjaunotās valsts vēsturē.

Jānis Krastiņš, Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā preses sekretārs

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!