Par aizliegumu spekulēt ar dalībvalsts maksātnespēju

Parlaments 15.novembrī apstiprināja regulu, kas apgrūtinās iespējas spekulēt uz dalībvalstu maksātnespējas rēķina. Regulas mērķis ir ierobežot īsās pozīcijas pārdošanu un tirdzniecību ar kredītsaistību nepildīšanas mijmaiņas līgumiem (finanšu produktiem kredītsaistību nepildīšanas apdrošināšanai). Jaunie noteikumi liek nodrošināt daudz lielāku pārredzamību un aizliedz noteiktus kredītsaistību nepildīšanas mijmaiņas līgumu tirdzniecības veidus.

Tā ir viena no nozīmīgākajām regulām, ko Komisija ierosinājusi ar mērķi risināt finanšu krīzes problēmas. Īsās pozīcijas pārdošanu un tirdzniecību ar maksātnespējas mijmaiņas līgumiem vaino tirgus nestabilitātes veicināšanā un iespējamajā Grieķijas krīzes saasināšanā.

Aizliegums spekulēt ar valsts maksātnespēju

Parlaments panāca, lai regulā būtu aizliegums veikt nesegtu maksātnespējas mijmaiņas līgumu tirdzniecību (iegādāties kredītsaistību nepildīšanas apdrošināšanas līgumus, ja pircējam nepieder to pamatā esošie vērtspapīri). Piemēram, Itālijas kredītsaistību nepildīšanas mijmaiņas līgumus tagad varēs iegādāties vienīgi pircējs, kam jau pieder Itālijas valdības obligācijas vai akcijas uzņēmumā, kas ir lielā mērā atkarīgs no minēto obligāciju svārstībām tirgū, piemēram, Grieķijas bankā, kas ciestu ievērojamus zaudējumus Grieķijas maksātnespējas gadījumā.

Vienīgais izņēmums, kad dalībvalstis, ievērojot vairākus nosacījumus, uz 12 mēnešiem var atcelt minēto aizliegumu, ir gadījums, ja valsts parāda vērtspapīru tirgus vairs pienācīgi nedarbojas. Arī šajā gadījumā stāvokli rūpīgi uzraudzīs Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde (EVTI).

EP deputāts Paskāls Kanfins, atbildīgais par jautājuma virzību EP, uzsvēra: "Šī regula pierāda, ka ES spēj vērsties pret spekulācijām, ja vien tai ir pietiekama politiskā griba. Pateicoties šim tiesību aktam, vairs nebūs iespējams iegādāties maksātnespējas mijmaiņas līgumus vienīgi ar mērķi gūt labumu no valsts maksātnespējas."

Pastiprināta uzraudzība un atskaitīšanās

Vēl viens nozīmīgs aspekts, kurā Parlaments uzlaboja Komisijas priekšlikumu, ir prasību pastiprināšana atskaitēm. Pirms krīzes viena no galvenajām uzraudzītājiestāžu problēmām bija informācijas trūkums. Regula nosaka pienākumu sniegt papildinformāciju dalībvalsts un Eiropas līmeņa uzraudzītājiem, lai tie varētu efektīvāk veikt novēršanas pasākumus un saņemtu agrākus brīdinājumus par iespējamajiem draudiem.

Deputāti spēja saglabāt arī ES finanšu tirgus uzraudzītājiestādes EVTI ietekmi, īpaši attiecībā uz īsās pozīcijas pārdošanas ierobežošanu. EVTI varēs pieprasīt dalībvalstīm un ES iestādēm īstenot ārkārtas pasākumus.

"EVTI jaunās pilnvaras ļaus krīzes laikā efektīvāk saskaņot darbību ES līmenī," teica P.Kanfins, norādot, ka "būtu labāk, ja EVTI būtu tādas pašas pilnvaras arī attiecībā uz lēmumiem, kas saistīti ar valsts parādu, tomēr dalībvalstis to noraidīja".

Turpmākie soļi

Turpmākajās nedēļās jaunie noteikumi oficiāli jāapstiprina Padomei, un paredzams, ka tie stāsies spēkā 2012.gada novembrī.

Eiropas Parlamenta Informācijas birojs Latvijā