Turpinājums no 1.lpp.

Nepietiekama materiālā nodrošinājuma negatīvā ietekme uz skolēnu veselību konstatējama arī pēc veselības traucējumu skaita . Kā abos apdzīvotības apstākļos, tā klašu grupās maznodrošināto un īpaši brīvpusdienu saņēmēju vidū bērnu bez neviena traucējuma ir mazāk nekā pārējo vidū, bet bērnu īpatsvars ar 3, 4 un vairāk traucējumiem - vairāk (3.tab.). Salīdzinot vidējo veselības traucējumu biežumu salīdzināmās klasēs Rīgā un laukos, jaunākiem un vecākiem skolēniem katrā no teritorijām, kā arī riska grupu un kontrolgrupu starpā katrā no četrām izlases grupām, izrādījās, ka nabadzības negatīvā ietekme uz skolēnu veselību ir spēcīgāka nekā dzīves vides un arī nodzīvoto gadu iespaids.

Atsevišķo - pēc skolu ārstu novērojumiem nabadzībai raksturīgo - veselības traucējumu biežums riska grupās nav tik nepārprotami lielāks kā pārējo skolēnu vidū, izņemot neirozi. Toties visu šo izdalīto traucējumu summa riska grupās ir gandrīz divreiz lielāka nekā kontrolgrupā gan abos apdzīvotības tipos, gan klašu grupās. Tātad, neraugoties uz traucējumu individuālo dažādību, to varbūtība ir lielāka maznodrošināto ģimeņu bērniem, īpaši brīvpusdienu saņēmējiem, tāpat kā tas bija vērojams pēc visiem citiem veselības stāvokļa rādītājiem. Jāsecina, ka pašvaldību kritēriji brīvpusdienu piešķiršanā vairāk raksturo sociālā riska pakāpi ģimenēs nekā skolotāju novērojumi vai arī no visām maznodrošināto ģimenēm brīvpusdienas tiek piešķirtas, vadoties ne vien pēc nabadzības pakāpes, bet arī bērnu veselības stāvokļa.

Pēc pētījuma ietvaros skolās iegūtās informācijas izsekojama arī nabadzības negatīvā ietekme uz skolēnu sekmēm . Skolēnu sadalījumā pa 3 sekmības grupām - laba, apmierinoša un vāja - labas sekmes uzrādījušo īpatsvars sociālā riska grupās bija 1,5-2 reizes mazāks nekā kontrolgrupā, bet apmierinošas un vājas - lielāks (4.tab.). Turklāt riska grupām raksturīgi, ka skolēnu ar labām sekmēm ir pat mazāk nekā ar apmierinošām, bet kontrolgrupā - otrādi.

Pamatskolas pēdējā klasē kā Rīgā, tā laukos skolēnu sekmes novērtētas caurmērā zemāk nekā pirmajā klasē. Tomēr kontrolgrupā skolēnu ar labām sekmēm ir vairāk nekā ar vājām, turpretī riska grupās Rīgā šie īpatsvari kļūst gandrīz vienādi, bet laukos skolēnu ar vājām sekmēm izrādījās pat 2 reizes vairāk nekā ar labām.

Savukārt sekmības raksturojumā nav vērojamas noteiktas iezīmes, ar ko brīvpusdienu saņēmēji atšķirtos no citiem maznodrošinātiem. To varētu uzskatīt par liecību, ka biežāku veselības traucējumu ietekme uz sekmēm nav tik traucējoša kā abu kopējam negatīvam faktoram - nabadzībai, īpaši laukos.

Pēdējais varētu būt saistīts ar ierobežotākām papildmācību iespējām laukos un plašākām Rīgā. To starpā bez maksas lietojamo bibliotēku pieejamība un atšķirīgais grāmatu krājums tajās, muzeju un citu kultūras iestāžu pieejamība, kam arī mēdz būt bezmaksas vai palētinātu biļešu dienas un reizes, nerunājot par to, ka laukos transporta apstākļu un saimniecības darbu dēļ biežāk iespējami arī skolas nodarbību kavējumi, ilgstošāka slimošana apgrūtinātākas medicīniskās palīdzības saņemšanas dēļ.

Apzinoties bērnu un jauniešu veselības pasliktināšanās nevēlamās sekas, ieskaitot pazeminātās jaunās maiņas darbotiesspējas visās jomās un ārstniecības izdevumu pieaugumu, valsts mērogā būtu neatliekami jāvēršas pret šo nevēlamo tendenci. Turklāt darbība nepieciešama vienlaikus trīs galvenajos virzienos:

* fiziskās attīstības pilnvērtīgu iespēju nodrošinājums izglītības iestādēs visiem bērniem neatkarīgi no vecāku turības un apziņas līmeņa, attiecīgi palielinot finansējumu skolām un atbilstošām ārpusskolas nodarbībām;

* valsts atbalsta palielināšana ģimenēm, lai novērstu risku nonākt nabadzībā tieši bērnu uzturēšanas dēļ; to starpā nepieciešams pilnīgāks izglītības finansējums, lai mazinātu vecāku izdevumus bērnu skološanai;

* bezmaksas veselības izglītības piedāvājums kā skolēniem skolās, tā vecākiem un par daļēju - visiem pieejamu - maksu - pārējiem pieaugušajiem.

Riska grupu un pārējo skolēnu sadalījums

pa veselības grupām, %, 1998

Skolēnu sadalījums

pēc veselības traucējumu skaita, %, 1998

Riska grupu un pārējo skolēnu sadalījums

pēc sekmības, %, 1998