Pēc rudens iesaukuma Nacionālajos bruņotajos spēkos daudzi saziņas līdzekļi Latvijā izplatīja ziņu, ka tikai 38 procentiem jauniešu ir karadienestam atbilstoša veselība. Tos, kas ieskatījušies ik gadu izdodamajā Medicīniskās statistikas gadagrāmatā, šī ziņa nepārsteidza. Salīdzinot datus par vairākām vecumgrupām dinamikā, redzams, ka dzirdes un valodas traucējumi daļai skolēnu pamatskolas gados tiek novērsti, tomēr kopš 90. gadu vidus pirmklasnieku un attiecīgi arī visu skolēnu īpatsvars ar šiem traucējumiem palielinās. Savukārt redzes un jo sevišķi stājas traucējumu biežums skolēniem pieaug gan ar katru kalendāro gadu, gan ar katru skolā pavadīto gadu (1. tabula).

Bērnu un jauniešu veselības pasliktināšanos, protams, veicina apstāklis, ka ne visās skolās tiek piedāvāta veselības mācība un ne visās pietiekami gādā par fiziskās audzināšanas stundu pilnīgu apmeklētību, kā arī citām skolēnu fiziskās attīstības iespējām. Savukārt lielai daļai vecāku trūkst līdzekļu, lai sūtītu bērnus uz sporta nodarbībām par maksu un pat lai nodrošinātu tiem pilnvērtīgu pārtiku. Kā zināms no mājsaimniecības budžetu statistikas, ģimenēs ar bērniem ienākumi, rēķinot uz vienu tās locekli, vidēji ir zemāki nekā citās - kur nav apgādājamo vai uz vienu pelnītāju to ir mazāk.

Lai pārliecinātos par labāka vai sliktāka materiālā nodrošinājuma iespējamo ietekmi uz bērnu fizisko, garīgo un sociālo attīstību, Labklājības ministrija 1998. gadā bija pasūtījusi lietišķo pētījumu par ģimenes situāciju Latvijā . Šī darba izpildes gaitā 7 Rīgas un 9 lauku skolās ar skolu darbinieku palīdzību tika savāktas viņu rīcībā esošās ziņas par katra 1. un 9. klases skolēna veselības raksturīgākajiem rādītājiem, sekmību un piederību kādai no sociālā riska grupām.

Rēķinoties ar niecīgo ģimeņu īpatsvaru, kam saskaņā ar MK noteikumiem Nr.75 piešķirts trūcīgās statuss, audzinātāji bez šī statusa atzīmes norādīja arī skolēnu piederību maznodrošinātiem un nelabvēlīgām ģimenēm pēc viņu pašu novērojumiem, kā arī brīvpusdienu saņēmējus, starp kuriem mēdz būt gan skolotāju vērtējumā maznodrošināto, gan arī citu ģimeņu bērni. Tālākajā analīzē aplūkotas abas šīs skaitliski pietiekami pārstāvētās grupas, kaut arī daļēji tās pārklājas.

Pavisam iegūtas ziņas par 834 pirmās klases un 769 devītās klases audzēkņiem, kas ir attiecīgi 2,3% un 2,7% no mācību gaitas sākušo un 9.klasi beigušo skolēnu skaita valstī. Vidusskolēni izlases kopumā netika iekļauti, rēķinoties ar maznodrošināto īpatsvara mazināšanos augstākajās izglītības pakāpēs. Tā paša apsvēruma dēļ ziņas netika vāktas bērnudārzos, jo pēc citu pētījumu rezultātiem zināms, ka nabadzīgākās ģimenes retāk izmanto bērnudārzus tajos nepieciešamās maksas dēļ.

Saskaņā ar medicīnas statistikas datiem profilaktiskajās apskatēs par pirmajai (labākajai) veselības grupai atbilstošiem atzīta lielāka lauku rajonu bērnu daļa nekā Rīgā: līdz 14 g. 1997. gadā attiecīgi 61,8 un 43,1%, bet trešajai (sliktākajai) grupai mazāka - 3,6 un 7,2%. Tāpēc riska grupas un pārējo skolēnu veselība salīdzināta atsevišķi Rīgas un lauku atbilstošās klases skolēniem.

Kā Rīgā, tā laukos pamatskolas pirmo klašu audzēkņu veselības stāvoklis pēc iedalījuma veselības grupās ir labāks nekā devītajās klasēs, kas arī atbilst 1. tabulā ievietotajiem statistikas datiem. Tātad skolas gados pusaudžu veselība pakāpeniski pasliktinās, lai gan pagaidām trūkst datu izvērtējumam, vai tas notiek tieši mācību dēļ skolas solā vai uzkrājoties nepietiekami labvēlīgos sadzīves apstākļos nodzīvotiem gadiem.

Salīdzinot skolēnu veselību no vairāk un mazāk pārtikušām ģimenēm izlases kopumā, nepārprotami iezīmējas nabadzības negatīvā ietekme. Maznodrošināto bērnu un it īpaši brīvpusdienu saņēmēju vidū gan abās teritorijās, gan klašu grupās skolēnu īpatsvars 1. veselības grupā ir mazāks nekā pārējo vidū, bet otrajā - attiecīgi lielāks. Samērā mazākajā 3. grupā - ar hroniskām un nedziedināmām kaitēm - noteiktas sakarības nav vērojamas. Iespējams tāpēc, ka šo smagāko vainu vidū mēdz būt arī iedzimtas, kuru biežums nav atkarīgs no bērnu dzīves pašreizējiem apstākļiem.

Turpinājums - 7.lpp.

Skolēnu īpatsvars ar veselības traucējumiem

pēc profilaktisko apskašu rezultātiem, %