• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par valsts budžeta izpildi. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 4.10.2011., Nr. 156 https://www.vestnesis.lv/ta/id/237175

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Sveicot pedagogus Skolotāju dienā – 2.oktobrī

Vēl šajā numurā

04.10.2011., Nr. 156

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par valsts budžeta izpildi

Valsts kontrole (VK), pabeidzot nozīmīgāko ikgadējo revīziju – finanšu revīziju par Latvijas Republikas 2010.gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem, ir sniegusi finanšu ministram atzinumu ar iebildēm.

VK atzinumā norāda, ka pārskats visos būtiskajos aspektos saskan ar finanšu pārskatiem, no kuriem tas ir atvasināts, bet vienlaikus izsaka iebildi par pārskatā konstatētajām neatbilstībām. Ņemot vērā, ka pārskatā nodokļu un nodevu ieņēmumi netiek uzrādīti pēc uzkrājuma principa, VK nevar izteikt atzinumu par nodokļu un nodevu ieņēmumu pilnīgumu. Savukārt saistību daļā Rīgas pilsētas pašvaldības saistības 269,2 miljonu latu apmērā pret Deutsche Bank AG par Dienvidu tilta būvniecības finansēšanu ir uzrādītas kā ilgtermiņa parādi, kas neatbilst darījuma ekonomiskajai būtībai, jo šis darījums ir klasificējams kā aizņēmums.

VK finanšu revīzijā pārbaudīja ne tikai pārskata sagatavošanas pareizību, darījumu atbilstību normatīvo aktu prasībām un izmantotos grāmatvedības principus, bet revīzija ietvēra arī finanšu vadības ietekmes uz valsts budžetu izvērtējumu.

Svarīgākie VK konstatējumi un secinājumi ir saistīti tieši ar valsts budžeta politiku, jo tie raksturo valsts finanšu pārvaldību kopumā un tās ietekmi uz konsolidētā pārskata rezultātu pēc būtības.

VK norāda, ka valsts budžeta politika 2010.gadā tika īstenota kā atsevišķa politika kārtējam gadam pretēji Likumā par budžetu un finanšu vadību noteiktajam, ka budžets ir līdzeklis valsts politikas īstenošanai ar finansiālām metodēm.

Šādas politikas īstenošanas rezultātā, izmantojot iespēju palielināt apropriācijas iepriekš prognozējamām vajadzībām un uzņemtām saistībām, izdevumu pārsniegums pār ieņēmumiem pārskata gadā ir par 387,8 miljoniem latu jeb 74% lielāks, nekā tika plānots valsts budžeta likumā.

Jau pēc finanšu revīzijām par ministriju 2010.gada pārskatiem Valsts kontrole norādīja uz institūciju neekonomisku un normatīvajiem aktiem neatbilstošu rīcību ar resursiem, tostarp veicot nepamatotus avansa maksājumus.

Eiropas Savienības fondu apguve ir īstenota ar ievērojamu avansa maksājumu pārskaitīšanu, nesasniedzot apguves mērķi pēc būtības, jo projektu īstenotāju kontos Valsts kasē un komercbankās uzkrājās saņemto avansu atlikumi. Konstatēts, ka 2010.gada pēdējā ceturksnī, mainot avansu piešķiršanas nosacījumus, finansējuma saņēmējiem tika pārskaitīti avansa maksājumi 140,32 miljonu latu apmērā, palielinot valsts budžeta deficītu, bet līdz 2011.gada 30.jūnijam finansējuma saņēmēji nebija izlietojuši 84% no visiem pēdējā ceturksnī saņemtajiem avansa maksājumiem.

VK norāda, ka valsts budžeta deficītu ir palielinājusi arī tādu maksājumu finansēšana, kurus saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem varēja veikt nākamajos periodos. VK ir konstatējusi, ka vismaz 11,8 miljoni latu ir izlietoti 2011. līdz 2013.gadā paredzētu maksājumu par iepriekš uzņemtām saistībām segšanai.

VK uztur stingru nostāju, ka valsts budžeta politikai ir jābūt balstītai uz rezultātu, un savos ieteikumos norāda, ka valsts budžeta plānošanas un izpildes process ir jāsasaista ar valsts kopējo attīstības politiku, tās mērķiem un sasniedzamajiem rezultātiem.

Tā kā ilgtspējīga valsts attīstība ir nodrošināma ar stratēģisku un mērķtiecīgu valsts resursu pārvaldību, VK ārpus revīziju darba uzņēmās iniciatīvu un jau 2010.gada sākumā izstrādāja priekšlikumus grozījumiem Attīstības plānošanas sistēmas likumā un Likumā par budžetu un finanšu vadību.

To būtība paredzēja valsts budžeta izstrādi vidējam termiņam atbilstoši valsts attīstības plānošanas dokumentiem, ar piešķirtajiem resursiem sasniedzamo rezultātu noteikšanu valsts budžeta likumā un stingru atskaitīšanos par sasniegtajiem rezultātiem.

Ievērojot Satversmē noteikto likumdošanas tiesību piederību, Valsts kontrole savus priekšlikumus nosūtīja toreizējam Latvijas Valsts prezidentam, 9.Saeimas priekšsēdētājam un Ministru prezidentam. Lai gan to ieviešanai tika izveidota darba grupa, VK iniciatīva tikai daļēji tika ņemta vērā, Saeimai šā gada jūnijā pieņemot grozījumus Attīstības plānošanas sistēmas likumā. VK ar savu iniciatīvu ir vērsusies arī pie jaunievēlētā Valsts prezidenta Andra Bērziņa, cerot, ka tā gūs atbalstu tālākai virzībai 11. Saeimā.

Valsts kontroles informācija

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!