Eiropas Komisija: Par zvejas iespējām Atlantijas okeānā un Ziemeļjūrā

Eiropas Komisija 27.septembrī iesniedza pirmo priekšlikumu par atsevišķu krājumu zvejas iespējām Atlantijas okeānā un Ziemeļjūrā 2012.gadā. Šajā priekšlikumā ir noteikts kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN) apjoms un zvejas piepūle ES pašas pārvaldītiem zivju krājumiem; tas neattiecas uz krājumiem, kurus ES pārvalda kopīgi ar trešajām valstīm. Pamatojoties uz zinātnieku ieteikumiem, Komisija ierosina palielināt KPN deviņiem krājumiem (daži mencu, jūrasvelnu, siļķu, pikšu, heku, jūrasmēļu, megrimu un Norvēģijas omāru krājumi), bet samazināt KPN 53 krājumiem. Attiecībā uz mencu krājumiem ūdeņos uz rietumiem no Skotijas, Īrijas jūrā un Kategatā Komisija ierosina 2012.gadā noteikt zvejas aizliegumu, ņemot vērā šo krājumu slikto stāvokli. Ierosinātās izmaiņas nozīmētu KPN kopējo samazinājumu (pēc svara) par 11% salīdzinājumā ar 2011.gadu. Komisijas mērķis ir noteikt KPN apjomus zinātniski pamatotā līmenī, kas palīdzētu atjaunot krājumus un nodrošināt zvejas ilgtermiņa stabilitāti.

Jūrlietu un zivsaimniecības komisāre Marija Damanaki norādīja: "Komisijas priekšlikuma stūrakmeņi saskaņā ar Komisijas ierosināto kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) reformu ir krājumu ilgtermiņa pārvaldība un uzticami zinātniskie dati, kuri ir mūsu lēmumu pamatā. Šīs reformas rezultātā zivsaimniecības politika būs piemērota nākotnes vajadzībām, jo tā balstīsies uz ilgtspējīgiem zivju krājumiem, kuri nodrošinās zvejniekiem pienācīgus ienākumus."

Ierosinātie nozvejas ierobežojumi balstās uz zinātniskām konsultācijām ar Starptautisko Jūras pētniecības padomi un Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteju. Apspriešanās ar ieinteresētajām personām notika, pamatojoties uz Komisijas maijā sagatavotu apspriešanās dokumentu.

Komisijas galīgais mērķis ir panākt, lai līdz 2015.gadam visu zivju krājumu zvejas apjoms atbilstu ilgtspējīgam līmenim, tā sauktajam maksimālajam ilgtspējīgas ieguves apjomam. Tā ir ES starptautiskajai sabiedrībai dotā apņemšanās, kas turklāt ir svarīgs ierosinātās KZP reformas pīlārs.

Lai palīdzētu panākt maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu līdz 2015.gadam, Starptautiskā Jūras pētniecības padome iespēju robežās ir ņēmusi vērā šo mērķi, sniedzot zinātniskās konsultācijas. Papildus tam tiek īstenoti visu galveno komerciālo krājumu daudzgadu pārvaldības plāni. Šādi pārvaldītu krājumu stāvoklis mēdz būt labāks nekā tiem, kuriem piemēro īstermiņa lēmumus.

Pamatinformācija

Pašreizējais priekšlikums attiecas tikai uz 83 krājumiem, kuriem kopējo pieļaujamo nozveju ES izlemj pati, un ir plānots, ka šo priekšlikumu apspriedīs kopā ar dalībvalstu zivsaimniecības ministriem novembrī gaidāmajā Zivsaimniecības padomē.

Otrs priekšlikums attieksies uz 66 krājumiem, kuru zvejas iespējas jāsaskaņo ar reģionālajām zvejniecības pārvaldības organizācijām vai apspriežoties ar trešajām valstīm, un minētais priekšlikums tiks sagatavots vēlāk šā gada rudenī. Šādā veidā sadalot priekšlikumu, zvejniekiem būs iespēja drīzāk uzzināt, cik daudz būs atļauts zvejot 2012.gadā, un tādējādi labāk plānot savu darbību.

Dažiem krājumiem ilgtermiņa pieeja jau ir devusi labus rezultātus. Piemēram, jūrasvelnu krājumi uz rietumiem un ziemeļrietumiem no Spānijas, iespējams, 2012.gadā jau sasniegs maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu pat ar lielāku nozveju (KPN piedāvāts palielināt par 110%), bet mencu KPN Ķeltu jūrā un Biskajas līcī var droši palielināt par 141%.

Tomēr par daudziem krājumiem pastāv nopietnas bažas. Proti, krājumu sliktā stāvokļa dēļ Komisija ierosina apturēt mencu zveju uz rietumiem no Skotijas, Īrijas jūrā un Kategatā. Nepietiekamie dati apgrūtina šo krājumu pārvaldību, un, lai gan pēdējo gadu laikā notikuši vairāki secīgi KPN samazinājumi, krājumi vēl nav atjaunojušies.

Attiecībā uz krājumiem, par kuriem pieejamie dati ir tik niecīgi, ka krājumu apjomu precīzi noteikt nav iespējams, Komisija piemēroja tā saukto piesardzības principu, samazinot KPN par 15–25% līdz brīdim, kad būs pieejami ticamāki dati.

Rudenī tiks saņemts zinātniskais atzinums par 12 krājumiem, tāpēc priekšlikumā par tiem vēl nav iekļauti konkrēti dati.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa