Uz savas valsts robežām 2000. gadā

Pārskats par Latvijas Republikas Valsts robežsardzes darbību

Robežapsardzības rezultāti

Valsts robežas apsardzībā vidēji diennaktī tika iesaistīti 693 robežsargi, no tiem 479 veica robežkontroli RKP, RPP, bet 214 realizēja robežas apsardzības uzdevumus un kontrolēja pierobežu. Salīdzinot ar 1999.gadu ikdienas norīkojumos iesaistīto robežsargu skaits palielinājies par 3 cilvēkiem (0,4%). Par 15,7% palielinājies robežas apsardzības norīkojumos iesaistītā personāla skaitliskais sastāvs. Robežkontroles norīkojumos iesaistītā personāla skaits (vērtējot pēc diennakts vidējiem rādītājiem) samazinājies no 505 līdz 479 robežsargiem (- 5,1%). Tas panākts ne tikai nokomplektējot štatu, bet arī racionāli izmantojot iespējas, ko paver apvienoto (kopējo) robežkontroles punktu funkcionēšana uz Latvijas - Igaunijas un Latvijas - Lietuvas robežas.

Kopējo robežkontroles apjomu 2000.gadā raksturo zemāk minētie rādītāji:

Robežkontrolei pakļautas 8.997.505 personas (par 1.018.140 personām vairāk nekā 1999. gadā).

2000.gadā personu robežkontroles SmartZoon apjoma palielinājuma pamatā galvenokārt ir Latvijas Republikas iedzīvotāju robežu šķērsošanas pieaugums, kā arī autopārvadājumu apjoma pieaugums (ieskaitot tranzītpārvadājumus, it īpaši tranzītu starp Lietuvu un Krieviju, kā arī Krieviju un ES valstīm).

Ārvalstu pavalstnieku īpatsvars valsts robežu šķērsojošo personu plūsmā turpina samazināties (no 43,6% 1999.gadā līdz 42,4% 2000. gadā), tajā pat laikā kopumā personu plūsma aizvadītajā gadā palielinājusies par 12,8%.

Robežkontrolei pakļautas 3.122.749 automašīnas un piekabes (par 589.948 transporta līdzekļiem vairāk nekā 1999.gadā).

Salīdzinot prognozētos 2000.gada kvantitatīvos robežkontroles rādītājus ar faktiskajiem rezultātiem kļūst redzams, ka kopējais autotransporta robežkontroles apjoms pārsniedz prognozēto, kas parāda tendenci autotransporta plūsmai palielināties.

Robežkontrolei pakļautas 17 415 lidmašīnas (par 1.618 lidmašīnām mazāk nekā 1999.gadā). Lai gan ir samazinājies avioreisu skaits, gaisa satiksmes apjoms pasažieru pārvadājumu ziņā nedaudz palielinājies aviokompānijām izmantojot ietilpīgākus lidaparātus.

Robežkontrolei pakļauti 19.274 vilcieni (par 150 vilcieniem mazāk nekā 1999.gadā). Pasažieru vilcienu robežkontroles apjoms 2001.gadā palielināsies par 200 – 250 tūkstošiem personu pārbaudēm, jo sākot ar 2000. gada novembra beigām uzsākta starptautiskās satiksmes tranzīta pasažieru vilcienu pārbaude laikā, kad tie atrodas Latvijas teritorijā. Decembra mēnesī vilcienos Sankt-Pēterburga – Kaļiņingrada un Sankt-Pēterburga – Viļņa abos virzienos Latvijas teritoriju šķērsojuši 16.057 pasažieri.

Robežkontrolei pakļauti 16.686 kuģi (par 498 kuģiem mazāk nekā 1999.gadā). Kuģu skaita samazinājumu izraisījuši trīs faktori:

- prāmju līniju pārvadājumu samazināšanās un atsevišķu regulāro līniju slēgšana;

- zvejas flotes kuģu darbība galvenokārt Latvijas teritoriālajos ūdeņos,

- Latvijas ostas apmeklējošo tirdzniecības kuģu vidējās tonnāžas pieaugums.

Par robežas šķērsošanas un pierobežas joslas noteikumu prasību pārkāpumiem aizturētas 9.448 personas. 6.899 personas par robežas šķērsošanas prasību neievērošanu robežšķērsošanas vietās, no tām par robežšķērsošanu neparedzētās vietās – 380, par režīma prasību neievērošanu 2169 personas, no tām 1 511 personas pierobežā, 658 RKP(RPP) režīma prasību pārkāpēji. Visvairāk pārkāpēju aizturējuši VRS Daugavpils pārvaldes robežsargi.

2000. gadā kaimiņvalsts robežsargiem nodotas 833 personas, saņemtas no kaimiņvalsts robežsargiem – 176.

Par pierobežas un pierobežas joslas režīma pārkāpumiem kopā aizturētas 2.169 personas, kas ir par 198 gadījumiem vairāk nekā gadu iepriekš.

Analīze liecina, ka visbiežākie pierobežas režīma pārkāpumi ir saistīti ar atrašanos pierobežā bez personu apliecinošiem dokumentiem, transportlīdzekļu vadīšana bez nepieciešamajiem dokumentiem vai alkohola reibumā.

Pierobežas režīma kontrolē ir atklāta arī virkne pārkāpumu, kuri saistīti ar malumedniecību un maluzvejniecību (aizturētas 14 personas) vai nelikumīgiem mežizstrādes vai citiem saimnieciskiem darbiem (aizturētas 84 personas).

Ceļošana bez derīgiem ceļošanas dokumentiem vai vīzām

Bez derīgiem ceļošanas dokumentiem personām vai bez derīgiem autotransporta dokumentiem aizturētas 6805 persona, t.sk., bez vīzām - 860 personas. Visvairāk personas bez derīgiem ceļošanas dokumentiem personām vai bez derīgiem autotransporta dokumentiem aizturējušas VRS Daugavpils pārvaldes amatpersonas, vismazāk – 12 Ventspils pārvaldes amatpersonas.

Tiesībsargājošo struktūru

meklētās personas

Aizturētas 201 meklēšanā esošā persona: 178 Latvijas Republikas pilsoņi un iedzīvotāji, 10 Lietuvas Republikas pilsoņi, 5 Igaunijas Republikas pilsoņi, 4 Krievijas Federācijas pilsoņi, 2 Polijas Republikas pilsoņi, 1 Armēnijas pilsonis un 1 Kaimanu Salu Federācijas pilsonis. Visvairāk meklējamo personu aizturējuši VRS Jelgavas pārvaldes robežsargi - 81 gadījumā, VRS Rīgas pārvaldes robežsargi – 36 gadījumos, kā arī VRS Valmieras pārvaldes robežsargi - 29 aizturēšanas gadījumos.

Salīdzinot ar 1999.gadu, aizturēts par 18 meklēšanā esošajām personām vairāk. Tas norāda, ka robežu šķērsojošo personu plūsmai pieaugot, robežkontroles kvalitāte nav mazinājusies. Lielā mērā šādus darba rezultātus sekmējusi jaunās robežkontroles datorprogrammas ieviešana, kas lielākajos autoceļu RKP un lidostas RKP un atsevišķos robežpārejas punktos ļauj veikt 100% robežšķērsojošo personu datorizēto robežkontroli.

Nelegālā imigrācija

2000. gadā tika aizturēts 471 nelegālais imigrants, no kuriem 46 personas no Āzijas un Āfrikas (10 Armēnijas, 11 Bangladešas, 2 Ganas, 4 Indijas, 2 Irākas, 2 Ķīnas, 2 Marokas, 2 Moldovas, 5 Nigērijas, 1 Sīrijas, 4 Pakistānas pilsoņi) mēģināja iekļūt Latvijas Republikā, 31 persona mēģināja iekļūt Latvijas Republikā no NVS valstīm (2 Azerbaidžānas, 3 Baltkrievijas, 15 Krievijas, 11 Ukrainas pilsoņi). 394 personas bija Latvijas Republikā ieceļojušas legāli, bet tika aizturētas par uzturēšanās un vīzu režīma pārkāpumiem

31 nelegālais imigrants mēģināja iekļūt Latvijas Republikā ar viltotām pasēm, 2 mēģināja iekļūt Latvijas Republikā ar viltotām vīzām, 14 personas mēģināja iekļūt Latvijas Republikā bez dokumentiem.

Nelegālie imigranti galvenokārt izmanto viltotus Austrumeiropas (tai skaitā arī Latvijas Republikas un Lietuvas Republikas) un Centrāleiropas valstu ceļošanas dokumentus, kuriem nav vajadzīgas vīzas ieceļošanai ES valstīs. Šo viltoto dokumentu kvalitāte ir pietiekoši augsta. Tāpat, lai maldinātu robežsargus par ceļošanas maršrutiem un pasu izmantošanas intensitāti, pasēs tiek iespiesti viltoti dažādu valstu robežsargu spiedogi.

Robežsargu profesionālās darbības rezultātā nelegālo imigrantu grupu tālāka virzība tika apturēta uz robežas.

Personas ar viltotiem

dokumentiem

Ar viltotiem dokumentiem uz valsts robežas aizturētas 81 persona: 52 personas ar viltotām dažādu valstu pasēm un viltotām Latvijas Republikas vīzām, 21 persona ar viltotām civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polisēm, viltotām notariāli apstiprinātām pilnvarām un viltotām transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībām, 8 personas, kas izmantoja citu personu pases. Visvairāk personu ar viltotiem dokumentiem ir aizturējušas VRS Rīgas, Daugavpils un Jelgavas pārvalžu amatpersonas. Lielākā daļa personu ar viltotiem dokumentiem tika aizturētas pateicoties robežsargu augstai profesionālai sagatavotībai. Tomēr jāatzīmē, ka paaugstinoties dokumentu viltojumu līmenim un nepietiekamam speciālās robežkontroles tehnikas daudzumam robežkontroles punktos, dažos gadījumos personām ar viltotiem dokumentiem izdevās ieceļot Latvijas Republikā un izceļot no tās.

Valsts robežsardzes Galvenās pārvaldes Robežapsardzības pārvaldes Sauszemes robežas nodaļā tiek turpināts veidot elektroniskā veidā ceļošanas dokumentu un to viltojumu aprakstus. Pagājušā gada laikā teritoriālās pārvaldes ir saņēmušas 72 krāsainus ceļošanas dokumentu paraugus, kā arī 19 cirkulārus, kuros ir analizēti ceļošanas dokumentu viltojumi.

Narkotisko vielu aizturēšana

Veicot robežšķērsojošo personu un transportlīdzekļu kontroli Valsts robežsardzes amatpersonas 2000.gadā sešas reizes atklāja un aizturēja nelikumīgi pārvadātas narkotiskās vielas:

28.janvārī VRS Jelgavas pārvaldes amatpersonas Grenctāles RKP aizturēja 2 personas, pie kurām kopā tika atrastas 33 paciņas (6600 g) ar sasmalcinātiem magoņu salmiņiem;

22.februārī VRS Jelgavas pārvaldes amatpersonas Meitenes RKP aizturēja personu, pie kuras tika atrastas 2 šļirces (7 ml) ar efedrīnu;

7.septembrī VRS Jelgavas pārvaldes amatpersonas Grenctāles RKP aizturēja personu, pie kuras tika atrasti 2 polietilēna maisiņi (400 g) ar amfetamīniem;

20.septembrī VRS Rīgas pārvaldes amatpersonas aizturēja personu, pie kuras tika atrasta 1 MDMA (extasy) tablete;

7.decembrī VRS Jelgavas pārvaldes amatpersonas Grenctāles RKP aizturēja personu, pie kuras tika atrasti 2 polietilēna maisiņi (1 g) ar marihuānu.

Kopumā par nelikumīgi pārvadātām narkotiskām vielām aizturēti 4 Latvijas Republikas un 2 Lietuvas Republikas pilsoņi.

Sadarbībā ar Kriminālpoliciju Valsts robežsardzes amatpersonas 2000.gadā piecas reizes ir piedalījušās narkotisko vielu atklāšanā:

27.janvārī VRS Ventspils pārvaldes amatpersonas pēc Ventspils PRPP kriminālpolicijas darbinieku lūguma, izmantojot dienesta suni, kratīšanas laikā kādā dzīvoklī atrada 2 g hašiša;

9.februārī VRS Ventspils pārvaldes amatpersonas pēc Ventspils PRPP kriminālpolicijas darbinieku lūguma, izmantojot dienesta suni, kratīšanas laikā kādā dzīvoklī atrada 2290g marihuānas;14.februārī VRS Rēzeknes robežsargu skolas amatpersonas pēc Rēzeknes PRPP kriminālpolicijas darbinieku lūguma, izmantojot dienesta suni, kratīšanas laikā kādā dzīvoklī atrada 3 cigaretes ar marihuānu;

13.septembrī VRS Jelgavas pārvaldes Grenctāles RKP amatpersonas ar Valsts policijas Narkotiku apkarošanas biroja darbiniekiem piedalījās kopējā operācijā pret narkotiku pārvadātājiem. Operācijas rezultātā Rīgas autoostā NAB darbinieki aizturēja Latvijas Republikas pilsoni, pie kura tika atrastas 992 MDMA (extasy) tabletes. Tablešu kopējais svars – 226,9 g;

27.oktobrī VRS Liepājas pārvaldes amatpersonas pēc Saldus kriminālpolicijas darbinieku lūguma piedalījās operācijā pret narkotiku tirgotājiem. Tika pārmeklēts dzīvoklis Saldū. Pārbaudes gaitā ar robežsardzes dienesta suņa palīdzību tika atrasta pudelīte ar marihuānu (4g), 2 žāvētas marihuānas pogaļas un vairāki izsmēķi.

Tādejādi 2000. gadā salīdzinot ar iepriekšējo gadu Valsts robežsardze ir palielinājusi narkotiku atklāšanas gadījumu skaitu. Nākošajā gadā narkotiku apkarošanas jomā Valsts robežsardzes uzdevums ir turpināt un uzlabot sadarbību ar NAB, Valsts policiju un VID.

Meklējamo automašīnu

atklāšana un aizturēšana

2000. gadā robežsargi aizturēja 81 meklēšanā esošu transporta līdzekli (salīdzinājumam, 1999.gadā – 97 automašīnas): 64 no tiem nodoti Valsts policijai, 9 - Lietuvas Republikas robežpolicijai, 6 - Igaunijas Republikas robežsargiem, 2 - tiesu izpildītājiem. Visvairāk meklējamo autotransportu, pamatojoties uz datorizētās robežkontroles rezultātiem, atklājuši Jelgavas un Ludzas pārvaldes robežsargi. Jāatzīmē, ka vairāki šādi transportlīdzekļi atskaites periodā tika aizturēti pateicoties identifikācijas numuru viltojumu konstatācijai, šajā jomā lielākie panākumi ir Daugavpils pārvaldes robežkontroles punktu personālam.

Ieroču un speclīdzekļu

aizturēšana

2000. gadā ieroču un speclīdzekļu nelikumīga pārvadāšana pāri valsts robežai konstatēta 36 gadījumos, robežšķērsošanas vietās, kā arī pierobežas joslā atrasti un izņemti – 3 vītņstobru šaujamie ieroči, 3 bises, 6 gāzes pistoles un revolveri, 10 durošie-griezošie ieroči (dunči, durkļi un tml.), 8 sitamie ieroči (dažādi rūpnieciski vai amatnieciski izgatavoti steki), kā arī dažāda kalibra munīcija. Visvairāk – 11 reizes ieroču un speclīdzekļu nelikumīgu pārvadāšanu konstatēja Daugavpils pārvaldes amatpersonas, 10 -Jelgavas pārvaldes, vismazāk - Liepājas pārvaldes 1 reizi, Rīgas, Ventspils un Sēlijas pārvaldes amatpersonas vispār nekonstatēja.

Ievērojami mainījies elektronisko un radiosakaru līdzekļu pielietojums, kā arī liberalizēta to pārvietošana pāri valsts robežai, tāpēc praktiski vairs netiek konstatēti pārkāpumi, kas saistīti tiesību normu neizpildi šajā jomā.

Nelikumīgi pārvadātu mantu (preču) aizturēšana

Valsts robežsardze veic preču kontroli tikai tajos gadījumos, kad robežsargam ir aizdomas, ka preces tiek pārvietotas pāri valsts robežai, vai apejot muitas kontroli, vai apejot robežšķērsošanas vietu, vai neuzrādot preces muitas kontrolei. Pārējos gadījumos, pamatojoties uz Valsts robežsardzes un Galvenās muitas pārvaldes Vienošanos, robežsargi preces nekontrolē.

Par preču pārvadāšanas pāri robežai pārkāpumiem apejot muitas kontroli 2000.gadā aizturētas 145 personas (par 39 mazāk nekā pērn). Kopējā nelikumīgi pārvadāto preču vērtība – aptuveni 20.000 Ls.

Salīdzinot šādu pārvadājumu saturu kļūst redzamas dominējošās tendences dažādos robežas iecirkņos.

Spirts un alkoholiskie dzērieni nelikumīgi tiek pārvietoti gan Lietuvas, gan arī Krievijas virzienā. Pavisam konstatēti 35 šādas kontrabandas gadījumi, kuru rezultātā izņemti 4.748 litri spirta un alkoholisko dzērienu bez akcīzes uzlīmēm. Lielākais šādu pārkāpumu skaits ir konstatēts Sēlijas pārvaldē - 3.015 litri 6 gadījumos, Ludzas pārvaldē – 814 litri 5 gadījumos un Viļakas pārvaldē – 448 litri 8 gadījumos.

Tabakas izstrādājumu nelikumīga pārvadāšana pāri robežai notikusi 18 gadījumos, vairāk kā puse no tiem (10) – uz Latvijas - Krievijas robežas. Kopumā izņemtas 20.586 paciņas dažādu marku cigarešu.

27 reizes Latvijā mēģināts nelikumīgi ievest degvielu no Krievijas vai, atsevišķos gadījumos no Igaunijas. Atsavinātās degvielas daudzums 2.717 litri, no tiem 2.579 – uz Krievijas robežas.

Pārtikas preču nelikumīgā pārvadāšanā īpašu vietu ieņēma cukurs, kuru nelegāli centās ievest vai ienest pāri robežai no Igaunijas puses. Atsavināti aptuveni 5.000 kg cukura.

Pār Latvijas - Lietuvas robežu nelikumīgi tiek pārvietotas galvenokārt rūpniecības un pārtikas preces, kā arī lauksaimniecības dzīvnieki.

Radiācijas kontrole

2000. gadā Valsts robežsardze turpināja radiācijas kontroles sistēmas tehnisko pilnveidošanu robežšķērsošanas vietās. 1998.gada sākumā ar stacionārām radiācijas kontroles iekārtām bija aprīkoti 4 RKP, 1999.gada decembrī to skaits jau bija 10, tajā skaitā ar stacionārām radiācijas kontroles iekārtām aprīkoti divi DzRKP. 2000. gadā tika nodoti ekspluatācijā 2 jauni robežkontroles punkti – Grebņeva (uz Latvijas – Krievijas robežas) un Silene (uz Latvijas – Baltkrievijas robežas). Abos punktos darbojas EBERLINE stacionārās radiācijas kontroles sistēmas. Gada nogalē starptautiskajā lidostā "Rīga" tika uzstādīti Dānijas valdības dāvinātie 5 stacionārie radiācijas detektori EXPLORANIUM: 3 – ielidošanas terminālā un 2 – uz kravu izvešanas ceļa no Muitas noliktavām.

Radiācijas kontroles rezultātā konstatēti 586 gadījumi, (DzRKP – 439 gadījumi, autoceļu RKP – 147), kad tiek ievesta deklarēta krava ar paaugstinātu, bet pieļaujamu jonizējošā starojuma līmeni, savukārt 4 gadījumos tika konstatētas personas, kuru līdzi vesto priekšmetu izstarojums pārsniedza pieļaujamo normu un personas netika ielaistas valstī.

Visvairāk – 509 gadījumus, konstatēja VRS Ludzas pārvaldes amatpersonas, Valmieras pārvaldes – 1. Rīgas, Liepājas, Ventspils un Sēlijas pārvaldes amatpersonas gada laikā paaugstinātu radiācijas līmeni vispār nav konstatējušas.

Kopumā dienesta darbības rezultātā ir palielinājies uzstādīto RKP radiācijas mēriekārtu skaits. Narkotiku un radiācijas kontroles dienesta darbību 2000. gadā atzīstama par apmierinošu.

2001. gadā Narkotiku un radiācijas kontroles dienestam turpināt RKP aprīkošanu ar radiācijas mēriekārtām, īpašu uzmanību pievēršot ostu RKP.

Procesuālā darbība

Valsts robežsardzes Informācijas pārvaldes amatpersonas 2000 gadā saņēmušas un apstrādājušas 378 operatīvās informācijas (1999. – 127), no kurām realizējušas – 33 (1999. – 21), nosūtījušas citām tiesībsargājošām struktūrvienībām – 29 (1999. – 8), piedalījušās 412 noziedzīgu nodarījumu atklāšanā, no kuriem 130 krimināllietu izmeklēšanā un 247 materiālu izskatīšanā Latvijas Kriminālprocesa kodeksa kārtībā. 35 materiāli nodoti pēc piekritības turpmākai izmeklēšanai un citām tiesībsargājošām iestādēm.

Stājušies spēkā tiesas spriedumi attiecībā pret 81 personu, no tām 23 personas notiesātas pēc Latvijas Krimināllikuma 284. panta 2. daļas (Par atkārtotu Valsts robežas nelikumīgu šķērsošanu bez ceļošanas dokumenta vai attiecīgu institūciju atļaujas), 57 personas pēc Latvijas Krimināllikuma 284. panta 1. daļas (Par Valsts robežas nelikumīgu šķērsošanu bez ceļošanas dokumenta vai attiecīgu institūciju atļaujas), 1 persona pēc Latvijas Krimināllikuma 283. panta (Par atkārtotu gada laikā Valsts robežas, pierobežas, pierobežas joslas, robežkontroles vai robežpārejas punktu režīma tīšu pārkāpšanu).

2000. gadā administratīvi sodītas 5032 fiziskas un juridiskas personas, iekasēta soda nauda 38 944 Ls apmērā.

Valsts robežsardzes Daugavpils pārvaldes Informācijas dienestā amatpersonas 2000. gada saņēmušas un apstrādājušas 70 operatīvās informācijas, no kurām realizējušas 11 operatīvās informācijas, citām tiesībsargājošām struktūrvienībām nosūtījušas 16 operatīvās informācijas. Pieņemti procesuālie lēmumi 75 gadījumos, juridiski atklāti 40 noziedzīgi nodarījumi.

Valsts robežsardzes Ludzas pārvaldes Informācijas dienesta amatpersonas 2000 gada laikā saņēmušas un apstrādājušas 70 operatīvās informācijas, no kurām realizējušas - 5, nosūtījušas – 2. Pieņemti procesuālie lēmumi – 58 gadījumos, juridiski atklāti 33 noziedzīgi nodarījumi.

Valsts robežsardzes Viļakas pārvaldes Informācijas dienesta amatpersonas saņēmušas un apstrādājušas 5 operatīvās informācijas, no kurām realizētas – 1. Pieņemti procesuālie lēmumi – 25 gadījumos, juridiski atklāti 25 noziedzīgi nodarījumi.

Valsts robežsardzes Valmieras pārvaldes Informācijas nodaļas amatpersonas saņēmušas un apstrādājušas 26 operatīvās informācijas, no kurām realizētas – 6, nosūtītas – 3. Pieņemti procesuālie lēmumi – 85 gadījumos, juridiski atklāti 58 noziedzīgi nodarījumi.

Valsts robežsardzes Liepājas pārvaldes Informācijas nodaļas amatpersonas 2000. gada laikā saņēmušas un apstrādājušas 92 operatīvās informācijas, no kurām realizējušas – 9, citām tiesībsargājošām struktūrvienībām nosūtītas – 6. Pieņemti procesuālie lēmumi – 34 gadījumos, juridiski atklāti 26 noziedzīgi nodarījumi.

Valsts robežsardzes Jelgavas pārvaldes Informācijas nodaļas amatpersonas 2000. gada laikā saņēmušas un apstrādājušas 17 operatīvās informācijas. Pieņemti procesuālie lēmumi – 35 gadījumos, juridiski atklāti 19 noziedzīgi nodarījumi.

Valsts robežsardzes Rīgas pārvaldes Informācijas nodaļas amatpersonas 2000. gada laikā saņēmušas un apstrādājušas 11 operatīvās informācijas, no kurām citām tiesībsargājošām struktūrvienībām nosūtītas – 2. Pieņemti procesuālie lēmumi – 26 gadījumos, juridiski atklāti 20 noziedzīgi nodarījumi.

Valsts robežsardzes Sēlija pārvaldes Informācijas nodaļas amatpersonas 2000. gada laikā saņēmušas un apstrādājušas 10 operatīvās informācijas, no kurām realizētas – 1. Pieņemti procesuālie lēmumi – 17 gadījumos, juridiski atklāti 16 noziedzīgi nodarījumi.

Informācijas pārvaldes darbību 2000. gadā atzīt par apmierinošu.

2001. gadā piedalīties normatīvās bāzes pilnveidošanā, turpināt sadarbību ar citām tiesībsargājošām iestādēm, kā arī kaimiņvalstu robežsardzes līdzīgām struktūrām un pastāvīgi paaugstināt personāla profesionālo līmeni.

Normatīvo aktu izstrāde

2000. gadā Valsts robežsardzes amatpersonas piedalījās Latvijas Republikas un Igaunijas Republikas, un Latvijas Republikas un Lietuvas Republikas ekspertu darba grupās, kuru uzdevums bija izstrādāt Latvijas – Igaunijas un Latvijas – Lietuvas valdību vienošanās projektus par savstarpēju palīdzību dabas katastrofu un citu plaša mēroga nelaimes gadījumos.

2000. gadā Valsts robežsardzē strādāja starpministriju darba grupa pie Latvijas Republikas valdības un Igaunijas Republikas valdības līguma "Par kopīgas robežkontroles organizēšanu" projekta izstrādes un kuru pēc izstrādes VRS GP iesniedza Latvijas Republikas Ārlietu ministrijai, lai šo līguma projektu turpmāk iesniegtu izskatīšanai Igaunijas Republikas Ārlietu ministrijai.

Valsts robežsardzes amatpersonas piedalījās dažādās starpministriju darba grupās Latvijas Republikas normatīvo aktu projektu izstrādē. Nozīmīgākie no tiem:

- Ministru kabineta noteikumi "Par kārtību, kādā bērns šķērso Latvijas Republikas valsts robežu" (pieņemti);

- Ministru kabineta noteikumi "Par kārtību, kādā personas šķērso valsts robežu".

Valsts robežsardze uzsāka gatavot Ministru kabineta noteikumu projektus:

- "Robežkontroles punktu režīms";

- "Speciālās nozīmes pierobežas ceļi";

- "Robežkontroles punktu tehniskais aprīkojums".

Bez augstāk minētajiem projektiem VRS darbojās arī pie citu normatīvo dokumentu izstrādes.

Gada beigās tika izstrādāta un uzsaukta Valsts sekretāru sanāksmē "Valsts robežsardzes attīstības koncepcija 2001. – 2005. gadam".

Sagatavots "Iekšlietu ministrijas Dienesta aviācijas izveidošanas koncepcija" projekts.

2000.g. 5.jūnijā starp VRS un NBS JS tika parakstīts vienošanās protokols par NBS jūras novērošanas sistēmas darbības laikā iegūtās informācijas izmantošanu VRS interesēs. Saskaņā ar šo vienošanos, VRS ir iespēja patstāvīgi kontrolēt operatīvo situāciju uz jūras, veikt informācijas apmaiņu ar JS, izmantojot e-pastu, kā arī ievadīt sistēmā robežkontroli izgājušos (ienākot, izejot) peldošos līdzekļus.

Valsts robežsardzes amatpersonas piedalījās Iekšlietu ministra apstiprinātās Valsts robežu šķērsojošo personu, transporta līdzekļu un priekšmetu datorizētā robežkontrole instrukcijas un Par kārtību, kādā, ievedot transporta līdzekli Latvijā, izdarāmas atzīmes uz pilnvarām vai citiem dokumentiem instrukcijas izstrādē.

Tāpat tika ņemta dalība IeM rīkotā starptautiskajā konkursa "Latvijas Republikas ceļošanas dokumentu izstrāde un izgatavošana" rezultātu izvērtēšanā.

Ar VRS priekšnieka pavēli apstiprināta "Latvijas Republikas robežkontroles punktos uzstādīto un uzstādāmo videonovērošanas sistēmu pielietošanas un ekspluatācijas instrukcija".

Valsts robežsardzes Galvenajā pārvaldē turpinājās darbi pie Valsts robežsardzes vadošo dokumentu izstrādes. Kā nozīmīgākie no tiem minami:

= Pavēle Par Latvijas Republikas ceļošanas dokumentiem;

- Pavēle Par robežšķērsošanas atzīmēm;

- Pavēle Par darbības plāniem ārkārtas situācijās;

- Pavēle Par bērnu robežšķērsošanu;

- Pavēle Par VRS amatpersonu darbību konstatējot nederīgu ceļošanas dokumentu;

- Pavēle Par vilcienu robežkontroli un pavadīšanu;

VRS GP Robežapsardzības pārvalde kopumā sagatavoja un izstrādāja 176 pavēles, 205 rīkojumus, 409 cirkulārus, sagatavoja vairāk kā 580 vēstules. Lielākā daļu no sagatavotajiem dokumentiem, kuri nosaka Valsts robežsardzes teritoriālo pārvalžu amatpersonu darbību valsts robežas apsardzībā un kontroles jomā, izstrādāja Valsts robežsardzes GP RAP Robežapsardzības un kontroles dienests.

VRS GP Robežapsardzības un kontroles dienesta darbību 2000. gadā atzīt par labu.

Kinoloģiskā dienesta attīstība

VRS Dienesta suņu reģistrā ir reģistrēti 132 dienesta suņi, no tiem pieauguši – 50.

Aizvadītajā gadā robežapsardzībā ik dienu tika iesaistīti 10 - 15 dienesta suņi. Ar šo dienesta suņu palīdzību:

- pārbaudīti 13571 transportlīdzekļi;

- sniegta palīdzība citām institūcijām 153 reizes (galvenokārt, Valsts policijai un Valsts ieņēmumu dienestam);

- narkotiskās vielas atrastas 7 gadījumos;

- suņi tika izmantoti sprāgstvielu meklēšanai, sniedzot palīdzību Valsts policijai 7 reizes;

- aizturēti robežpārkāpēji uz "zaļās robežas" - 68 .

- atklāti valsts robežas pārkāpumi - 47 reizes.

- konvojētas un apsargātas personas – 21 reizi.

Apmācību 2000.gadā izgājuši 297 robežsargi ar 107 suņiem. 10 apmācības kursi tika rīkoti Somijas robežsardzes vadībā.

No š.g. 11. līdz 13.oktobrim VRS Rēzeknes robežsargu skolā notika III VRS Kinologu sacensības, kur piedalījās 16 kinologi ar dienesta suņiem. Komandu vērtējumā uzvarēja VRS Liepājas pārvaldes 1.komanda, 2. vieta VRS Liepājas pārvaldes 2.komandai, 3.vieta VRS RRS komandai. VRS kinologu izlases komanda piedalījās 3 starptautiskajās dienesta suņu pavadoņu sacensībās (Igaunijā un Vācijā). Igaunijā ieguva 4. vietu (no 12 komandām) un Vācijā 10.vietu (no 20 komandām) un 13.vietu (no 27 komandām EXPO – 2000 ietvaros), kā arī izlases komanda piedalījās 1 mēneša treniņnometnē Vācijas Ziemeļreinas Vestfālenes pavalsts Dienesta suņu pavadoņu skolā.

2000.gadā no 7 vaislas kucēm tika iegūts 61 kucēns, pēc testēšanas rezultātiem derīgi un sadalīti kinologiem 27 kucēni, 10 kucēni vēl nav sasnieguši testēšanai paredzēto vecumu.

Izstrādāti sekojoši normatīvie dokumenti:

- Kinoloģiskā centra nolikums,

- Dienesta suņu (kucēnu) barošana un uzturēšanas normas,

- Kucēnu sākotnējā apmācības programma,

- Pilnveidots Kinoloģiskā dienesta nolikums,

kā arī sagatavotas pavēles, rīkojumi un cirkulāri – kopumā 86.

Jāpiezīmē, ka izmantojot dienesta suņus Daugavpils, Ludzas, Valmieras, Sēlijas un Viļakas pārvaldēs, ne reizi nav atklātas narkotiskās vielas.

Kinoloģiskā dienesta darbību 2000. gadā atzīt par apmierinošu.

2001. gadā pastiprināta uzmanība jāpievērš dienesta suņu apmācībai narkotisko vielu specializācijā un vaislas darbam.

Jūras robežas apsardzība un kontrole

2000. gadā VRS kuģis un kuteri piedalījās četrās starptautiskās operācijās: «Envelopment», «Network», "CEPCO", "Barjera 2000" un mācībās "Līcis 2000".

2000. gadā Valsts robežsardzes Rīgas, Ventspils un Liepājas pārvaldes peldošie līdzekļi 180 dienas veica patrulēšanu uz jūras. Noietais attālums – 8103 jūras jūdzes.

Jūrā pārbaudīti 49 Latvijas Republikas un 4 ārvalstu kuģi, 22 piekrastes zvejas laivas, 7 jahtas, aizturēti 3 Latvijas Republikas un 1 ārvalstu kuģis, 2 jahtas.

VRS peldošie līdzekļi piedalījās 4 glābšanas operācijās, izglābti 29 cilvēki.

Valsts robežsardzes Valmieras un Daugavpils pārvaldēs peldošie līdzekļi tika izmantoti patrulēšanai pa upēm un ezeriem, pa kuriem iet valsts robežas līnija. Galvenie uzdevumi ir valsts robežas un pierobežas joslas režīma ievērošanas kontrole, kā arī zvejas noteikumu izpildes kontrole. Patrulēšana iekšējos ūdeņos tika veikta 167 dienas. Noietais attālums 8153,5 kilometri. Pārbaudītas 215 personas un 13 laivas, aizturētas 19 personas un viena laiva.

Valsts robežsardzes Peldošo līdzekļu dienests 2000. gadā gan uz jūras, gan upēs un ezeros parādīja savu profesionālo gatavību un sasniedza labus rezultātus.

Lai uzlabotu jūras robežas apsardzību un kontroli, tiesisko darbību teritoriālajos ūdeņos, nepieciešamas izmaiņas LR normatīvajos aktos, sadalot militārās un civilās funkcijas un izveidojot Krasta apsardzi IeM sastāvā.

Valsts robežas apsekošana no gaisa

Valsts robežsardze 2000. gadā izmantojot Nacionālo Bruņoto spēku lidaparātus par samaksu, veica 12 lidojumus, kuru laikā tika veikta robežlīnijas un pierobežas joslas apsekošana no gaisa.

Valsts robežsardzes Ludzas pārvaldē tika uzsākta motodeltaplānu pielietošana robežapsardzībā. 32 reizes tika veikti treniņlidojumi un vairākas reizes veikta robežlīnijas un pierobežas joslas apsekošana no gaisa.

Atbilstoši "Lidojumu noteikumu" prasībām tehniski ir sagatavoti 3 motodeltaplāni. Tie ir aplidoti, un tiem ir izsniegtas lidojumu derīguma apliecības. Tāpat VRS LUP tika apmācīti 2 piloti, sagatavots sertificēts tehniskais personāls. 2001. gadā ieplānots pabeigt pilotu apmācības un piestādīt tos Civilās Aviācijas administrācijai teorētisko zināšanu pārbaudei un sertifikātu izsniegšanai.

Pēc IeM Dienesta aviācijas koncepcijas apstiprināšanas, ir jāveido IeM aviācijas vienība.

Kopumā 2000. gadā Valsts robežsardzes robežapsardzības un robežkontroles organizācija ir apmierinoša.

2001. gadā jāturpina darbs pie normatīvo aktu izstrādes robežkontroles un robežuzraudzības jomā saskaņā ar Eiropas Savienības likumdošanas aktu un Šengenas acguis communitaire izvirzītajām prasībām.

Valsts Robežsardzes struktūras pilnveidošana

2000. gadā Valsts robežsardze turpināja struktūras pilnveidošanu.

Personāla samazināšanas rezultātā uz Latvijas – Igaunijas un Latvijas – Lietuvas robežas par 48 štata vietām, uz Austrumu robežas tika izveidotas divas robežsardzes nodaļas.

Valsts robežsardzes Galvenajā pārvaldē pēc reorganizācijas no divām pārvaldēm tika izveidota Finansu un nodrošinājuma pārvalde, kā arī Informācijas – analītiskā dienesta vietā tika izveidota Informācijas pārvalde.

Nepieciešams turpināt pilnveidot struktūru, lai tā pilnībā atbilstu Eiropas Savienības un potenciālās ES ārējās robežas prasībām.

Starptautiskā sadarbība

Noziegumu apkarošanas

operācijas

Baltijas jūras reģiona valstu organizētās noziedzības apkarošanas Operatīvās komitejas Task Force ietvaros:

1. Pēc Valsts robežsardzes iniciatīvas 2000.g. 11.-12.maija Task Force OPC sēdē, Latvijas pusei tika uzdots izstrādāt Baltijas jūras reģiona valstu robežšķērsošanas atzīmju starptautisko rokasgrāmatu. Laika posmā no maija līdz septembrim Valsts robežsardze, saņemot nepieciešamo informāciju no citu Task Force OPC dalībvalstīm, izstrādāja Baltijas jūras reģiona valstu robežšķērsošanas atzīmju starptautiskās rokasgrāmatas projektu. Pēc Task Force OPC sekretariāta priekšlikuma, Valsts robežsardze organizēja Baltijas jūras reģiona valstu robežšķērsošanas atzīmju starptautiskās rokasgrāmatas digitālās versijas izgatavošanu un izplatīšanu kompaktdisku formātā.

Rokasgrāmatas prezentācija notika 2000.g. 26.-27.oktobra Task Force OPC sēdē Tallinā. Visu dalībvalstu pārstāvji un eksperti izteica augstu novērtējumu Rokasgrāmatai, atzina tās izmantošanas lietderību turpmākajā likumpārkāpumu izmeklēšanas procesā.

2000.g. 14.-15.decembra Task Force OPC sēdē pieņēma lēmumu Rokasgrāmatas izplatīšanu dalībvalstu starpā uzsākt pēc 2001.g. maija, kad Zviedrijā tiks nomainīti esošie robežšķērsošanas spiedogi pret Šengena tipa spiedogiem un Zviedrijas puse paraugus iesniegs projekta izpildītājiem.

2. Saskaņā ar Task Force OPC apstiprināto plānu Valsts robežsardze 2000.gadā ir piedalījusies sekojošajās starptautiskajās operācijās:

«Barjera-2000» - nelegālās migrācijas, kontrabandas, transportlīdzekļu zādzību apkarošana.

Operācija tika veikta 2000.g. 26.-28.septembrī 423 Latvijas, Lietuvas, Polijas un Krievijas robežšķērsošanas vietās.

Operācijas rezultātā aizturētas 157 personas, no tām 6 meklēšanā esošas, 5 ar viltotiem dokumentiem, 15 ar nederīgiem dokumentiem, 5 vīzu režīma pārkāpēji, kā arī 3 meklēšanā esošas automašīnas.

Latvijas un Lietuvas puses paralēli operācijai «Barjera-2000», kopā ar Baltkrievijas robežsargiem organizēja un veica divpusīgas operācijas (Latvijā – Baltkrievijā operācija ar nosaukumu «Režīms»).

Operācijas rezultātā nostiprinājās sadarbības kvalitāte starp Latviju, Lietuvu, Polija un Krieviju. Tika pilnveidota sakaru līdzekļu un komunikācijas izmantošana kopīgo operāciju laikā. Tika iegūta informācija par nelegālo imigrantu pārvadāšanas maršrutiem, automašīnu zagļu darbības metodēm, kontrabandistu darbības taktiku. Ir izstrādātas jaunas rekomendācijas nākamo tamlīdzīgu operāciju organizēšanā.

«Karina» - automašīnu zādzību apkarošana.

Saskaņā ar Task Force OPC darba plānu kopš 2000.g. 1.aprīļa Valsts robežsardzes struktūrvienības piedalās starptautiskajā operācija «Karina». Saskaņā ar operācijas Nodomu plānu par visām meklēšanā esošām un aizturētajām zagtām automašīnām jāveic informācijas iegūšana un analīze, aizpildot noteikta parauga veidlapu. Laika posmā no 2000.g. 1.aprīļa līdz gada beigām Valsts robežsardze aizturēja un nodeva Valsts policijai 68 zagtās un aizdomā par zādzību turētās automašīnas.

«Kanāls» - narkotisko vielu apkarošana.

Saskaņā ar Task Force OPC darba plānu, 2000.g. 14.-16.decembrī uz Latvijas – Krievijas robežas tika veikta robežsardzes un policijas kopīgā operācija cīņā ar narkotiku kontrabandu. Operācijā piedalījās 7 kinologi ar 7 dienesta suņiem, kā arī 49 LR robežsargi. Aizturēta smaržu kontrabanda (80 vienības).

Divpusējas operācijas narkotisko vielu apkarošanā starp Igauniju, Lietuvu, Latviju un Krieviju.

Saskaņā ar Task Force OPC darba plānu, 2000.g. septembrī 3 etapos uz Latvijas – Krievijas, Latvijas – Lietuvas un Latvijas – Igaunijas robežām tika veikta operācija cīņā ar narkotiku kontrabandu.

Pirmajā etapā 2000.g. 3.-4.septembrī uz Latvijas – Krievijas robežas operācija aptvēra 5 robežkontroles punktus. Operācijā piedalījās 8 kinologi ar saviem dienesta suņiem, kā arī 42 LR robežsargi. pārbaudītas 1875 personas un 880 automašīnas. Otrajā etapā 2000.g. 12.-15.septembrī uz Latvijas – Lietuvas robežas operācija aptvēra 10 robežkontroles punktus. Operācijā piedalījās 14 kinologi ar saviem dienesta suņiem, kā arī 90 LR robežsargi. pārbaudītas 1175 personas un 1033 automašīnas, 3 vilcienus. Sadarbībā ar NAB atklāta 1 persona, kura pārvadāja narkotiskās vielas un 3 nelikumīgi pārvadāti ieroči. Trešajā etapā 2000.g. 22.-23.septembrī uz Latvijas – Igaunijas robežas operācijas aptvēra 4 robežkontroles punktus. Operācijā piedalījās 5 kinologi ar saviem dienesta suņiem, kā arī 30 LR robežsargi. Pārbaudītas 123 personas un 61 automašīnas.

«Winter storm» - digitālā kuģu izvietojuma novērošana Baltijas jūrā.

Saskaņā ar Task Force OPC darba plānu, 2000.g. 15.novembrī Zviedrijā, piedaloties pārējo Task Force dalībvalstu nacionālajam koordinācijas centram (NCC) veica iepriekš iezīmēto aizdomīgo kuģu pārvietošanās kontroli, izmantojot šim nolūkam izstrādātu informatīvo sistēmu.

Valsts robežsardze NCC saskaņā ar operācijas ieceri, kā mācību mērķus bija iezīmējusi 2 kuģus, kuri tobrīd atradās LR teritoriālos ūdeņos. Par šo kuģu pārvietošanos ziņoja Zviedrijas operācijas koordinācijas centram (OCC).

Lai izstrādātu kopīgu Baltijas jūras reģiona valstu ziņojumu par situāciju nelegālās imigrācijas jomā, Valsts robežsardze izstrādāja un nosūtīja Vācijas NCC ziņojumu par situāciju nelegālās imigrācijas jomā Latvijā (1.pielikums).

Saskaņā ar Task Force OPC apstiprināto plānu Valsts robežsardzes pārstāvis 2000.gada 5.-9.decembrī ir piedalījies Nelegālās imigrācijas ekspertu sanāksmē Polijā. Sanāksmes laikā dalībvalstu eksperti tika iepazīstināti ar situāciju nelegālās imigrācijas jomā Latvijā.

Aktivitātes Baltijas jūras reģiona valstu Robežkontroles konferences ietvaros.

Saskaņā ar Baltijas jūras reģiona valstu Robežkontroles konferences 2000.g. plānu, Valsts robežsardze piedalījās sekojošās operācijās Baltijas jūrā:

- mācībās «Chain» (ķēdīte), notika laika posmā no 1. līdz 4.februārim. Operācijas laikā notika 2 – 4 aizdomīgo kuģu vienlaicīga novērošana un pavadīšana, izmantojot tehniskos līdzekļus. Kad novērojamais kuģis bija izgājis no vienas valsts teritoriālajiem ūdeņiem, novērošanu pārņēma otras valsts robežsardze. Operācijā piedalījās arī NBS Jūras spēku Krasta apsardze un Radiotehniskais bataljons.

- operācija «Envelopment» (aptveršana), notika laika posmā no 24. līdz 27.aprīlim. operācijas dalībvalstis pēc noteikta laika operācijas štābam ziņo par visiem kuģiem, kas šķērso novērošanas robežu. Operācijā piedalījās arī NBS Jūras spēku Krasta apsardze un Radiotehniskais bataljons. VRS GP Dežūrdienestā tika iekārtota JS speciālistu darba vieta, aprīkota ar JS jūras novērošanas sistēmas datoriem.

- operācija «Network» (tīkls), notika laika posmā no 22. līdz 26.maijam. Saskaņā ar operācijas plānu, operācijas mērķis bija visu kuģu novērošana, kā arī sauszemes robežu apsardzība, lai novērstu nelegālo migrāciju, kontrabandas un zagto transportlīdzekļu pārvietošanu. Operācijā tika iesaistītas visas VRS struktūrvienības, Valsts policija, Muita, NBS JS un GS. Operācijas laikā notika nepārtraukta informācijas apmaiņa starp dalībvalstīm un operācijā iesaistītajiem spēkiem. Kopā uz sauszemes un jūrā vidēji diennaktī operācijā piedalījās 870 cilvēki, VRS patruļkuģis «Tiira», 4 VRS kuteri, 4 JS kuteri un GS helikopters.

Operācijas laikā VRS izmantoja savu jūras novērošanas sistēmas gala aparatūru 4 vietās (VRS GP, VRS Ventspils pārvaldē, VRS Liepājas pārvaldē, VRS Rīgas pārvaldē).

Sadarbība robežkontrolē starp Latvijas Republiku un Lietuvas Republiku

Pamatojoties uz 1999. gada 28. decembrī Viļņā parakstīto protokolu par izmaiņām Vienošanās starp Latvijas Republikas Valsts ieņēmumu dienesta Galveno muitas pārvaldi, Iekšlietu ministrijas Valsts robežsardzi un Lietuvas Republikas Finansu ministrijas Muitas departamentu, Iekšlietu ministrijas Robežpolicijas departamentu par kopēju kontroli apvienotajā caurlaides punktā Grenctāle – Saločai ar 2000. gada 13. janvāri tika uzsākta kopēja robežkontrole apvienotajā caurlaides punktā Grenctāle – Saločai.

No minētā datuma Latvijas un Lietuvas robežsargi kontrolē tikai valstī iebraucošās personas un transportlīdzekļus, izbraucošās plūsmas kontroli deleģējot otrai pusei.

VRS starptautisko attiecību normatīvās bāzes pilnveidošana:

2000.gada laikā normatīvās bāzes tālākas papildināšanas un nostiprināšanas nolūkā ir parakstīti vairāki starptautiski sadarbības protokoli:

1. Protokols par sadarbību starp Latvijas Republikas Valsts robežsardzi un Zviedrijas Karalistes Krasta apsardzi (Rīgā, 14.12.2000.).

2. Protokols par sadarbības veidiem un virzieniem starp Latvijas Republikas Valsts robežsardzi un Polijas Republikas robežsardzi (Rīgā, 17.02.2000.).

3. Protokols par sadarbību starp Latvijas Republikas Valsts robežsardzi un Lietuvas Republikas Robežapsardzības departamentu pie Iekšlietu ministrijas (Klaipēdā, 28.04.2000.).

2001. gadā plānots parakstīt:

1. Protokolu starp Latvijas Republikas Valsts robežsardzi un Krievijas Federācijas Federālo robežapsardzības dienestu par tikšanās darba kārtību.

2. Latvijas Republikas Valdības un Lietuvas Republikas Valdības Vienošanos par pilnvaroto robežas pārstāvju darbību.

3. Protokolu starp Latvijas Republikas Valsts robežsardzes Galveno pārvaldi un Ukrainas Republikas Robežapsardzības Valsts komiteju par robežas apsardzības jautājumiem un savstarpējo sadarbību kinoloģijā.

4. Protokolu starp Latvijas Republikas Valsts robežsardzi un Ukrainas Republikas Robežapsardzības Valsts komiteju par robežas apsardzības jautājumiem un savstarpējo sadarbību operatīvās darbības jomā.

Pēc Valsts robežsardzes priekšnieka ielūguma Latvijā darba vizītēs uzturējās vairākas ārvalstu delegācijas:

1. Vācijas Federatīvās Republikas Robežsardzes direkcijas direktors Klauss Severīns ( Klaus Severin ) 15. – 18. maijā.

2. Lietuvas Republikas Robežpolicijas departamenta galvenais komisārs Algimantas Songaila 12. – 14. jūlijā.

3. Baltkrievijas Republikas Robežapsardzības Valsts komitejas priekšsēdētājs Aleksandrs Pavlovskis 29. – 31. augustā.

4. Somijas Republikas Robežsardzes priekšnieks Hannu Ahonens (Hannu Ahonen) 20. – 22. septembrī.

5. Zviedrijas Karalistes Krasta apsardzes ģenerāldirektore Mari Hafstroma ( Marie Hafström ) 13. – 14. decembrī.

6. Krievijas Federācijas Federālā Robežapsardzības dienesta Ziemeļrietumu reģionālās pārvaldes priekšnieks Pāvels Pavļenko 21. – 22. decembrī.

Šo vizīšu laikā tika izskatīta Latvijas Republikas Valsts robežsardzes un attiecīgo valstu robežapsardzības dienestu daudzpusējās un divpusējās sadarbības rezultāti, kā arī parakstīti vairāki dokumenti, kas nosaka konkrētus sadarbības veidus un virzienus divpusējās sadarbības nostiprināšanai un paplašināšanai. Ar Somijas robežsardzi tika parakstīts Protokols par Latvijas robežsardzes un Somijas robežsardzes savstarpējo sadarbību 2001. gadā par Valsts robežsardzes personāla profesionālo apmācību.

2001. gadā plānots:

1. Uzsākt Twinning projekta realizēšanu ar Somijas Republiku un Francijas Republiku.

2. Turpināt robežapsardzības dienesta augstāko amatpersonu un ekspertu apmaiņas programmas ar Eiropas Savienības dalībvalstīm un kandidātvalstīm.

Oficiālās vizītes un starptautiskās konferences

2000.gadam plānoto starptautiskās sadarbības pasākumu ietvaros Valsts robežsardzes vadības amatpersonas augstākajā līmenī tikās ar Baltkrievijas Republikas Robežapsardzības spēku vadību Minskā (23. – 24. martā), Lietuvas Republikas Robežpolicijas departamenta vadību Klaipēdā (27. – 28. aprīlī), Somijas Robežsardzes vadību Helsinkos (4. – 5. septembrī), kā arī vairākkārt tikās ar Lietuvas un Igaunijas robežapsardzības dienestu vadītājiem Baltijas Ministru Padomes Robežapsardzības Vecāko amatpersonu komitejas darbības ietvaros.

Valsts robežsardzes amatpersonas piedalījās starptautiskās konferencēs, semināros un sanāksmēs Lietuvā, Igaunijā, Somijā, Beļģijā, Itālijā, Spānijā, Zviedrijā, Austrijā, Polijā, Vācijā, kā arī Latvijas – Baltkrievijas valsts robežas demarkācijas jauktās komisijas darbības ietvaros.

2000.gada 10. – 13. aprīlī Šiofokā, Ungārijā notika VIII starptautiskā robežpolicijas konference, kurā tika pieņemta konferences noslēguma deklarācija, kurā konferences dalībvalstis vienojās par vairāku darba grupu izveidi konferences ietvaros. Valsts robežsardze ir aktīvi iesaistījusies konferences darba grupas par jautājumiem, kas saistīti ar dokumentu viltojumiem, informācijas apmaiņas darba grupas un darba grupas par robežkontroles jautājumiem darbībā, kā arī piedalās informācijas apmaiņas sistēmā ar visām konferences dalībvalstīm.

2000.gada 17. – 21.jūnijā un 6. – 10.decembrī VRS pārstāvji Briselē piedalījās Muitas un Robežapsardzības struktūru sadarbības darba grupas Ziemeļu reģiona sanāksmē starp Eiropas savienības dalībvalstīm, kandidātvalstīm un Jaunajām neatkarīgajām valstīm. Darba grupas mērķis ir uzlabot institūciju savstarpējos sakarus, attīstīt integrētu kontroli starp dažādajām institūcijām, kuras darbojas uz robežas un robežas abās pusēs.

2000. gada 3. martā tika izveidota darba grupa CIREFI (koordinējoša institūcija informācijas apmaiņai starp ES dalībvalstīm par robežšķērsošanu un nelegālo imigrāciju) programmas koordinēšanai. Darba grupa atbilstoši izstrādātajai metodoloģijai sagatavo ziņojumu nosūtīšanai CIREFI.

2000. gada 20. – 21. jūnijā Sankt-pēterburgā notika Baltijas jūras reģiona robežkontroles sadarbības konference, kurā piedalījās Baltijas jūras reģiona valstu robežapsardzības dienestu augstākās amatpersonas. Konferences laikā robežapsardzības dienestu vadītāji informēja konferences dalībniekus par daudzpusējās sadarbības perspektīvām Baltijas jūras reģionā.

Starptautiskās sadarbības

novērtējums un prioritātes

Valsts robežsardzes starptautiskās sadarbības attīstība 2000. gadā vērtējama pozitīvi. Tās prioritāte – sadarbības uzturēšana un attīstīšana ar ES dalībvalstu un kandidātvalstu, NVS un Baltijas jūras reģiona valstu tiesībsargājošajām iestādēm ar mērķi veikt nepieciešamos pasākumu kompleksus Latvijas Republikas valsts robežas izveidē atbilstoši noteiktajiem standartiem integrācijai Eiropas Savienībā – ir lielā mērā realizēta, taču joprojām aktuāla.

Tāpēc arī prioritāte šajā gadā starptautisko attiecību jomā ir turpināt personāla profesionālo zināšanu uzlabošanu, normatīvās bāzes saskaņošanu un papildināšanu virzībā uz Eiropas Savienību un Ziemeļatlantijas aliansi, ciešāku sadarbību noziegumu atklāšanā.

Integrācijas process Eiropas Savienībā

1. 2000.gadā tika publicēts kārtējais Eiropas komisijas Progresa ziņojums par 13 kandidātvalstīm, kā arī Kopīgā pozīcija attiecībā uz ES paplašināšanos. Ziņojumā iekļautā informācija ietvēra laika posmu no 1999.gada Progresa ziņojuma publicēšanas līdz 2000.gada 30. septembrim. Tā sagatavošanā piedalījās arī Valsts robežsardze.

Valsts robežsardzes kompetences jautājumi atspoguļoti progresa ziņojumu 24.sadaļā par tieslietām un iekšlietām vīzu un ārējo robežu jautājumu grupā.

Ziņojumā atzīmēts, ka 2000.gada martā un saskaņā ar Šengenas acquis prasībām Latvijas Valdība denonsēja starpvaldību pagaidu nolīgumu par vienkāršotām robežšķērsošanas procedūrām starp Krieviju un Latviju. Speciālās atļaujas vietējiem iedzīvotājiem ir nomainītas ar bezmaksas vīzām. Analoģiska procedūra ar Baltkrieviju tiek ieviesta 2001.gadā.

2000.gada laikā ievērojams progress sasniegts robežkontroles jomā. Vēl joprojām saglabājas nepieciešamība ieviest vienotu integrētu robežu vadības pieeju (integrated border management approach), kaut gan sasniegts progress, noslēdzot sadarbības un informācijas apmaiņas līgumus dažādu robežkontrolē iesaistīto dienestu starpā. Uzsvērts, ka uz robežas darbojas virkne dienestu – Valsts robežsardze, Muita, Sanitārā robežinspekcija, Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēki, Imigrācijas policija, Valsts policija. Tamdēļ joprojām paliek būtiska labi funkcionējoša mehānisma nodrošināšana, lai ieviestu pietiekamu praktisko sadarbību robežas uzraudzībā.

2000.gada jūnijā parakstīta vienošanās starp Valsts robežsardzi, Satiksmes ministrijas Dzelzceļa departamentu un pasažieru transporta kompānijām, kas dod iespēju robežsargiem saņemt informāciju par tiem pasažieriem, kas šķērso valsts robežu ar vilcienu.

Sadarbība ar Latvijas Baltijas kaimiņvalstīm pastāvīgi attīstītās. Kopš 2000.gada maija un saskaņā ar sadarbības līgumu starp Somijas, Latvijas, Lietuvas un Igaunijas policijas, muitas un robežsardzes institūcijām notiek sadarbība sakarā ar pārrobežu noziedzību.

Kopīgas robežkontroles procedūras tiek veiktas vienīgi attiecībā uz ienākošo satiksmi. Kopīgā robežkontroles procedūra ir pilnībā ieviesta visos robežkontroles punktos uz robežas ar Igauniju.

Ir vērojams progress arī datorizācijas jomā. Kopš 2000.gada sākuma Robežkontroles elektroniskā informācijas sistēma ir saistīta ar jaunizveidoto Vienoto vīzu informācijas sistēmu. Robežsardzes izmantotā datorprogrammu sistēma nav savietojama ar to sistēmu, ko izmanto muita.

Personu kontrole uz robežas ir uzlabojusies, tomēr vēl joprojām tiek traucēta nepieciešamā tehniskā nodrošinājuma trūkuma, kā arī iztrūkstošās koncentrēšanās uz riska sektoriem, dēļ. Jānodrošina kontrolē iesaistīto dienestu efektīva sadarbība un informācijas apmaiņa. Jāturpina arī infrastruktūras uzlabošana uz zaļās robežas un šim mērķim jāgarantē nepieciešamo finansu resursu pieaugumu. Robežsardzes un NBS Jūras spēku sadarbība jāpaaugstina, lai nodrošinātu saskaņotu un pietiekamu "zilās robežas" uzraudzību. Tranzīta vilcienu pārbaudes vēl joprojām prasa uzlabojumus, lai nodrošinātu nepieciešamo kontroles līmeni.

Tāpat kā 1999.gadā Accession Partnership prioritātes – robežkontroles posteņu uzlabošana un "zaļās robežas" kontrole, kā arī datu un informācijas infrastruktūras uzlabošana – saglabājas arī turpmākajiem gadiem. Īpašu uzmanību jāveltī arī personāla apmācībai, jāpaaugstina pastāvošās robežsargu skolas kapacitāte, jāpilnveido svešvalodu apmācība. Joprojām saglabājas nepieciešamība organizēt vienotas apmācību sistēmu dažādu robežkontrolē iesaistīto dienestu darbiniekiem.

2. 2000.gadā Valsts robežsardze aktīvi piedalījās Latvijas pozīcijas izstrādē iestāšanās sarunām ar Eiropas savienību 24. sadaļā "Iekšlietas un Tieslietas". Latvijas Republika Ministru kabinets 2000.gada 15.decembrī apstiprināja Latvijas Republikas iestāšanās Eiropas Savienībā sarunu oficiālo nostāju sadaļā "Sadarbība iekšlietās un tieslietās".

Tajā ir noteikts, ka "… Latvija atzīst un pilnībā ievieš acquis communautaire Iekšlietu un tieslietu jomā un nepieprasa pārejas periodus vai atkāpes šajā sadaļā.

Līdz 2003.gada 1.janvārim Latvija būs gatava pilnībā ieviest visus ES pamatlikumus Tieslietu un Iekšlietu jomā. Tur, kur tas būs iespējams, Latvija vēlas saskaņot savu likumdošanu un veikt tās pilnīgu ieviešanu pēc iespējas ātrāk un pirms paredzētās iestāšanās ES.

3. Eiropas Padomes Ģenerālsekretariāts 2000.gadā sagatavoja un iesniedza Padomei vērtējuma ziņojumu par dažu kandidātvalstu (t.sk. Latvijas) attīstību. Tā sagatavošanai tika sniegta informācija par situāciju uz Latvijas Republikas robežas. Kopumā ziņojums Latvijai ir ļoti pozitīvs. Kopš 1997.gada ir sasniegta ļoti ātra attīstība robežapsardzībā, robežkontrolē, institūciju stiprināšanā. Izveidots ir spēcīgs dienests ar augstu disciplīnu un labu morālo garu. Augsts robežapsardzības līmenis. Laba sadarbība ar citām valstīm un citiem dienestiem. Efektīva jaunā apmācību sistēma. Sadarbība ar Krievijas Federācijas, Baltkrievijas Republikas robežapsardzības dienestiem dažkārt dod iespēju nodot robežpārkāpējus.

Kā negatīvi vērtēti, ziņojumā atzīmēti sekojoši jautājumi: visas valsts robežas uzraudzība un kontrole nepakļaujas vienai institūcijai; Latvijai nepieciešams attīstīt vienotu robežas menedžmenta stratēģiju; nepietiekošas pilnvaras ir dotas krasta apsardzes institūcijai; nav līguma par valsts robežu ar Krievijas Federāciju; nav dabā iezīmēta robeža ar Krieviju; ir trūkumi robežuzraudzības sistēmas tehniskajā aprīkojumā; ir atsevišķi trūkumi personāla apmācībā.

4. Sadarbības protokola ietvaros starp Latvijas Republikas Valsts robežsardzi un Polijas Republikas robežsardzi ir organizētas vairākas vizītes abu Pušu teritorijās gan robežapsardzības dienestu augstāko amatpersonu līmenī, gan operatīvajā līmenī. Šo vizīšu mērķis – pieredzes apmaiņa Eiropas Savienības integrācijas procesā, acquis communautaire normatīvo aktu adaptācijā robežu apsardzības jomā, personāla profesionalitātes nostiprināšana, kā arī informācijas apmaiņa par abu valstu robežapsardzības dienestu darbību.

5. 2000. gadā Somijas un Polijas speciālisti organizēja seminārus, kuros piedalījās Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas, Valsts robežsardzes un Aizsardzības ministrijas pārstāvji. Semināru uzdevums bija iepazīstināt Latvijas pārstāvjus ar Krasta apsardzes funkcijām un uzdevumiem, kā arī kādai jābūt ES ārējai robežai.

Informatīvā nodrošinājuma pilnveidošana

2000.gadā Valsts robežsardzes informatīvā nodrošinājuma jomā ir paveikts:

1. Veikti Valsts investīciju projekta IA-22 realizācijas ietvaros paredzētie sekojošie darbi :

1.1. Informācijas tehnoloģijas izstrādes centra IC2 telpu iekārtošana Valsts robežsardzes Galvenās pārvaldes III stāvā, Rūdolfa ielā 5;

1.2. Informātikas centra darbinieku apmācība "ORACLE" programmatūras izmantošanā datu bāzu projektu izstrādē, datu bāzu izveidē, administrēšanā un programmas lietotāja interfeisu veidošanā. "SYBASE" programmatūras "POWER BUILDER" izmantošanā lietotāju aplikāciju veidošanai.

1.3. Informātikas tehnoloģijas izstrādes centra IC2 aprīkošana ar darba stacijām un datu apstrādes serveriem. Pabeigta jaunās datorizētās robežkontroles sistēmas "REIS-2000" tehniskās izstrādes darba vides sagatavošana;

1.4. Informātikas tehnoloģijas izstrādes centra telpu aprīkošana ar elektronisko piekļuves sistēmu un elektroniskām kodu atslēgām;

1.5. Parakstīts līgums ar firmu SIA "BST" par transporta līdzekļu reģistrācijas numuru elektronisko atpazīšanas iekārtas uzstādīšanu Terehovas RKP

2. Informātikas un sakaru pārvalde pārcelta uz III stāva jauniekārtotajām telpām, sagatavotas nepieciešamās komunikācijas un pabeigta telpu iekārtošana, pārvietota REIS serveru centra aparatūra.

3. Vairākkārtīgi modificēts un testēts "REIS 1999" datorprogrammu komplekss, ar mērķi panākt labāku darbības stabilitāti, papildinot tā iespējas ar vīzu apstrādi izmantojot PMLP "Vienoto vīzu informācijas sistēmu", precīzāku veikto darbību atainojumu "log" failos, iespēju operatoram nomainīt savu paroli un pārveidojot datu apmaiņas principus. "REIS-1999" centrālo datu bāzu informācijas aizsardzības nodrošināšanai no nesankcionētas piekļuves serveru centrā uzstādīta "ugunsmūra" programmatūra. Izveidota REIS Operatīvo datu bāzes sistēma efektīvai meklējamo personu un transporta līdzekļu aizturēšanai, nederīgu dokumentu atklāšanai, nevēlamu personu konstatēšanai robežkontroles procesā, un kura nodrošina apziņošanu par noteiktu personu vai transporta līdzekļu robežas šķērsošanas faktiem.

4. Izstrādāta "REIS-1999" specializētas versijas programmatūra žurnālos reģistrētās informācijas par robežu šķērsojošām personām un transporta līdzekļiem ievadei datu bāzēs. Uzsākta datu ievade robežsardzes teritoriālajās pārvaldēs un nodaļās.

5. Izstrādāta un nodota ekspluatācijā programmatūra, kura nodrošina tiesību sargājošo institūciju darbiniekiem ar VNDP tīkla pieslēgumu, izmantojot Interneta pārlūkprogrammu, autorizētu piekļuvi informācijas skatīšanās režīmā IS "REIS-1999" datu bāzēm par robežu šķērsojušajām personām un transporta līdzekļiem, izsniegtas 126 sistēmas autorizācijas paroles.

6. Grenctāles RKP un Valka-2 RKP uzstādīti datu apmaiņas serveri, specializēta programmatūra un cita nepieciešamā aparatūra datu par robežu šķērsojušajām personām un transporta līdzekļiem, meklēšanā esošajā personām un transporta līdzekļiem, personu nederīgajiem ceļošanas dokumentiem apmaiņu ar Igaunijas Republikas robežsardzi un Lietuvas Republikas robežpoliciju.

7. Izstrādāta programmatūras pamatversija, lai nodrošinātu robežkontroles amatpersonu spiedogu elektroniskā kataloga izveidi.

8. Sadarbībā ar RAP izstrādāta Robežapsardzes informācijas sistēmas (RAIS) koncepcija un tehniskais uzdevums. Uzsākta RAIS sadaļas "Operatīvie ziņojumi" programmatūras izstrāde.

9. Pilnveidoti Valsts robežsardzes datortīkla administrēšanas un robežsardzes iekšējā datortīkla- Intraneta izveides principi, izveidotas uzticības (trasta) attiecības ar 7 teritoriālo pārvalžu: Daugavpils, Jelgavas, Valmieras, Rīgas, Liepājas, Ventspils, Viļakas un Rēzeknes robežsargu skolas lokālajiem datortīkliem.

10. Informācijas, ziņu un elektronisko dokumentu sūtīšanai un saņemšanai tiek plaši izmantots e-pasts, kura lietotāju skaits palielinās līdz ar jaunu VNDPT pieslēguma punktu izveidi.

11. Teritoriālajās pārvaldēs ar VNDP tīkla pieslēgumu uzstādīta administratīvo pārkāpumu protokolu ievades programmatūra datu ievadei IeM Informācijas centra informatīvajā sistēmā "Filtrs" un nodrošināta amatpersonu apmācība sistēmas lietošanā.

12. Sadarbībā ar jūras spēkiem, Galvenajā pārvaldē un trīs teritoriālajās pārvaldēs - Liepājas, Ventspils, Rīgas, uzstādīta, pārbaudīta un nodota ekspluatācijā jūras krasta novērošanas sistēma.

13. Izveidoti jauni Valsts nozīmes datu pārraides tīkla (VNDPT) pieslēgumi - Ventspils pārvaldē, Liepājas pārvaldē, Valmieras pārvaldē, Daugavpils pārvaldē, Jelgavas pārvaldē, Viļakas pārvaldē un 12 robežkontroles vietās. Uz šo brīdi Valsts robežsardzes ir ierīkoti kopskaitā 39 VNDPT pieslēguma punkti, tai skaitā 33 pieslēguma punkti ierīkoti robežkontroles vietās, kas sastāda 39% no visiem nepieciešamajiem (99) pieslēguma punktiem. 2001. gada laikā plānots pabeigt Valsts robežsardzes objektu pieslēgšanu VNDP tīklam.

14. ISP IC datorapmācības klasē apmācīti:

- Robežkontroles IS "REIS-1999" lietošanā — 136 VRS teritoriālo pārvalžu darbinieki;

- MS Office un Interneta lietošanā — 37 VRS GP darbinieki;

- MS PowerPoint lietošanā — 10 VRS GP darbinieki;

- MS Office un Interneta lietotāju apmācības — 30 IeM PMLP darbinieki.

15. Pavisam 2000. gadā sagatavotas un sniegtas atbildes uz 1142 pieprasījumiem par personu un auto transporta robežas šķērsošanas gadījumiem:

- IeM dienestiem - 771 atbildes;

- VID dienestiem - 258 atbildes;

- citām institūcijām - 113 atbildes.

Kopumā paveiktais darbs Informatīvā nodrošinājuma pilnveidošanas jomā vērtējams kā labs.

Galvenais uzdevums Informātikas jomā 2001. gadam ir darbs pie VIP IA 22 ietvaros izveidojamās jaunās robežkontroles informācijas sistēmas "REIS-2000" izstrādes. No svarīgākajiem plānotajiem darbiem jāpiemin robežapsardzības informācijas sistēmas RAIS izstrādes pabeigšana un Valsts robežsardzes Intraneta izveidi, kas nodrošinās vienotu Valsts robežsardzes elektroniskās informācijas plūsmu virtuālā datu pārraides tīklā.

Sakaru nodrošinājuma

pilnveidošana

Radiosakaru uzlabošanas ietvaros 2000 gadā ir uzstādīti 3 sakaru masti, 4 bāzes stacijas MOTOROLA SmartZooN ar ASTRO DIGITAL repiteriem un modernizēta 1, 32 stacionārās radiostacijas MOTOROLA SPEKTRA ASTRO, 16 stacionārās radiostacijas MOTOROLA MCS 2000, 2 stacionārās radiostacijas MOTOROLA LCS 2000, 21 mobilās radiostacijas MOTOROLA SPEKTRA ASTRO, 11 mobīlās radiostacijas MOTOROLA MCS 2000, kā arī ieviestas dienestā kopumā 47 portatīvās radiostacijas MOTOROLA LTS 2000, MOTOROLA MTS 2000 un MOTOROLA XTS 3000.

Telefonkomunikāciju sakaru pilnveides jomā VRS Ludzas pārvaldē uzstādīta un ieslēgta vienotā IeM telekomunikācijas tīklā CATC HICOM 300, kā arī jaunuzceltajās Bērziņu un Silenes nodaļās uzstādīti un ieslēgta vienotā IeM telekomunikācijas tīklā CATC HICOM 150, kas nodrošina kvalitatīvus sakarus.

Valsts robežsardzes personāls

2000. gadā Valsts robežsardzē pieņemtas darbā 436 personas un atlaistas no darba 321 persona, personāla mainība sastāda 3,7% (1998. g.–16,1%;, 1999.g.-4,88%)kas norāda uz Valsts robežsardzes kadru sastāva nostabilizēšanos. Uz 2000. gada 1.decembri Valsts robežsardze kopumā ir nokomplektēta 94,8 %.

2000. gadā:

- ieviesta vienota VRS personāla automatizētās uzskaites datorprogramma;

- IeM Arhīvā nodotas glabāšanā atbrīvoto robežsargu un darbinieku (atbrīvoti laika posmā no 1997.gada līdz 2000.gada 1.pusgadam) personas lietas;

- izstrādāts un ieviests Valsts robežsardzes Dienesta apliecību zīmogs;

- 590 robežsargi paaugstināti dienesta pakāpēs;

- 326 robežsargi pārvietoti amatos;

- 15 robežsargi apbalvoti ar Robežsardzes Krūšu zīmi;

- 14 robežsargi apbalvoti ar Robežsargu nopelnu zīmi "Par izcilību dienestā";

- 134 robežsargi apbalvoti ar Goda rakstiem;

- sagatavoti un iesniegti Iekšlietu ministrijai vairāk kā 10 ieteikumi VRS personāla apbalvošanai ar IeM apbalvojumiem;

Personāla veselības stāvoklis

2000.gadā Valsts robežsardzē bijuši 1.953 saslimšanas gadījumi ar 22.408 darba nespējas dienām. Ambulatorā ārstēšana piemērota 1.650 saslimšanas gadījumos ar 18.692 darba nespējas dienām. Ārstēšana stacionāros piemērota 303 saslimšanas gadījumos ar 3.716 darba nespējas dienām. Vidējais darba nespējas laiks vienam pacientam – 6,9 dienas.

Gada laikā reģistrēti 56 personāla traumatisma gadījumi. 31 no tiem saistīti ar neuzmanīgu rīcību tiešo dienesta pienākumu izpildes laikā, 25 gadījumos savainojumi gūti sporta nodarbību laikā.

Personāla profesionālā sagatavošana

un kvalifikācijas celšana

Viengadīgo apmācības programmu VRS Rēzeknes robežsargu skolā apguvuši un skolu absolvējuši 113 robežsargi. 2000./2001. mācību gadā analogu apmācību kursu Rēzeknes RS apgūst 96 robežsargi.

2000.gadā notika pirmais Latvijas Policijas akadēmijas Robežsardzes koledžas izlaidums. Robežsardzes koledžu absolvēja 31 klātienes students un 34 neklātienes studenti, iegūstot 1.līmeņa augstāko profesionālo izglītību. LPA Robežsardzes koledžā studijas neklātienē uzsāka 64 robežsargi.

Studijas Latvijas Policijas akadēmijas Akadēmisko un profesionālo (komandējošais sastāvs) studiju posmā uzsāka 22 robežsargi (12 klātienē un 10 neklātienē).

Pēc viena mēneša apmācības programmām profesionālās pamatiemaņas apguvuši 94 stažieri.

2000. gada oktobrī tika pabeigta Latvijas – Somijas kopīgās robežsargu apmācību programmas (Phare "Twinning" projekta ietvaros) realizācija. Twinning projekta ietvaros 2000.gadā Somijas robežsardzes speciālistu vadībā savu kvalifikāciju paaugstinājuši 354 robežsargi. Kvalifikācijas celšanas pasākumu apritē iesaistījušies arī Zviedrijas speciālisti, kuru vadībā zināšanas papildinājuši 17 robežsargi.

Kvalifikācijas celšanas kursos Latvijas Policijas akadēmijā savas zināšanas papildinājuši 39 robežsargi, savukārt IeM Valsts policijas Ekspertīžu centrā 23 robežsargi.

Kopumā 2000.gadā Personāla dienests savus uzdevumus ir veicis labi. Jāturpina pilnveidot Valsts robežsardzes personāla apmācība un kvalifikācijas celšana, kā arī jāpievērš uzmanība Valsts robežsardzes personāla izglītības līmeņa paaugstināšanai.

Disciplinārprakse

2000.gadā par pieļautajiem disciplīnas pārkāpumiem Valsts robežsardzes amatpersonām piemēroti 673 dažādi disciplinārsodi (1999. gadā 785), no tiem:

- 64 atvaļināti no dienesta (1999. gadā –63);

- 13 pazemināti amatā (1999. gadā –19);

- 6 pazemināti dienesta pakāpē (1999.gadā –4);

- 104 brīdināti par neatbilstību ieņemamajam amatam (1999.gadā –100);

2000.gadā par izdarītajiem amatnoziegumiem notiesāti 2 bijušie robežsargi (1999.gadā – 3).

Pagājušā gada laikā bija 2 dienesta ieroču pamatotas izmantošanas un pielietošanas gadījumi (1999.gadā –1). Neuzmanīgi apejoties ar dienesta šaujamieročiem 2000.gadā izdarīti 4 šāvieni (1999. gadā –4). To pamatā bijusi darbinieku neprofesionāla rīcība un drošības tehnikas neievērošana. Šiem gadījumiem nav attaisnojuma, tāpēc visi vainīgie saņēma atbilstošus disciplinārsodus.

2000.gada laikā fiksēti 16 ceļu satiksmes negadījumi ar dienesta transporta līdzekļiem (9 gadījumos VRS darbinieku vainas dēļ un 1 – alkohola reibuma stāvoklī); attiecīgi 1999.gadā bija 21 ceļu satiksmes negadījums ( 10 gadījumos VRS darbinieku vainas dēļ un1 – alkohola reibuma stāvoklī).

Ar privātajiem transporta līdzekļiem 2000.gadā fiksēti 49 satiksmes negadījumi, kuros 27 reizes par vainīgajiem tika atzīti VRS darbinieki, 12 reizes avārijas izraisītas alkohola reibuma stāvoklī. 1999.gada notika 65 ceļu satiksmes negadījumi, kuros 36 reizes vainīgi bija VRS darbinieki (alkohola reibuma stāvoklī 9 reizes).

Analizējot disciplīnas stāvokli Valsts robežsardzē, var secināt, ka tas uzlabojas. Visu rangu priekšniekiem lielāka uzmanība jāpievērš ieroču apmācībai, jo tikai laimīgai sakritībai pateicoties nav bijis smagu seku neuzmanīgai apiešanās ar ieročiem. Stingrāk jākontrolē arī dienesta autotransporta izmantošana.

Disciplīnas stāvokli 2000.gadā Valsts robežsardzē var vērtēt kā apmierinošu, kas ļauj robežsargiem pildīt savas funkcijas Valsts robežas apsardzībā.

Valsts robežsardzes infrastruktūras attīstība

2000. gadā turpinājās valsts robežas atjaunošana un robežapsardzības infrastruktūras attīstīšana Valsts investīciju programmas projektu ietvaros:

- IA-16 "Valsts austrumu robežas infrastruktūras attīstība";

- IA-20 " Valsts robežas atjaunošana".

Par šo projektu tiešo realizāciju atbild Iekšlietu ministrijas Austrumu robežas atjaunošanas projektu vadības nodaļa. Valsts robežsardzes amatpersonas piedalās šiem objektiem izvirzāmo tehnisko prasību izstrādāšanā, projektu apspriešanā, izpildīto darbu pieņemšanā.

2000. gadā Valsts robežsardzes vajadzībām uzbūvēti sekojoši objekti:

- Bērziņu nodaļas un robežpārejas punkta apvienotais komplekss;

- 2 vizuālās un tehniskās novērošanas torņi Viļakas pārvaldē;

- pabeigta Viļakas pārvaldes kompleksa rekonstrukcija;

- uzsākts celt sekojošus objektus:

- Pededzes un Aizgāršas nodaļu un robežpārejas punktu apvienotos kompleksus;

- Robežnieku nodaļas kompleksu.

2000. gadā uzsākuši darbību no jauna uzceltie RKP: Grebņevas (Latvijas-Krievijas robeža) un Silenes (Latvijas – Baltkrievijas robeža), kā arī Valkas-Valgas kopējais RKP uz Latvijas-Igaunijas robežas (Par RKP celtniecību atbild Valsts ieņēmumu dienests).

Celtniecības turpināšanai 2001. un nākošajos gados izstrādāti Eiropas Savienības palīdzības programmas prasībām atbilstoši vairāku objektu tehniskie projekti:

- Piedrujas nodaļas un robežpārejas punkta apvienotais komplekss;

- Kaplavas robežpārejas punkta komplekss;

- Krivandas un Opoļu nodaļu kompleksi.

To celtniecība plānota 2001. – 2002. g. ar PHARE programmu finansiālo atbalstu. Kopā ES šim nolūkam piešķīrusi 6,37 milj. eiro (apm. 3,75 milj. Ls), t.sk. 2,95 milj. eiro paredzēti 2000. g. 28. decembrī parakstītajā Eiropas Komisijas un Latvijas valdības Finansu memorandā, ar kuru apstiprināti divi Valsts robežsardzes 2000. g. izstrādātie PHARE palīdzības projektu pieteikumi: LE 0010.01 "Integrētas Latvijas robežu pārvaldīšanas stratēģijas un infrastruktūras attīstīšana" un LE 0003 "Latvijas austrumu robežas infrastruktūras attīstīšana /Latvijas robeža ar Krieviju").

Pabeigta Zilupes un Kārsavas dzelzceļa robežkontroles punktu projektēšana.

Robežsardzes objektu celtniecības tempi kopumā tomēr atpaliek no iepriekš plānotajiem, galvenokārt sakarā ar to, ka no valsts budžeta piešķiramais ikgadējais finansējums ir ievērojami mazāks, nekā tas bija paredzēts, izstrādājot investīciju projektu IA-16 "Valsts austrumu robežas infrastruktūras attīstība" un saistīto ar to projektu IA-22 "Robežas tehniskās apsardzības, kontroles un informācijas sistēmas izveide". Tā rezultātā apdraudēta arī projekta IA – 22 sekmīga realizācija.

Finansu jautājumi

Valsts robežsardzes budžetā iedalītie līdzekļi tika savlaicīgi sadalīti Valsts robežsardzes struktūrvienībām un izlietoti atbilstoši pielietojuma posteņiem. Sadalījumā veiktas nepieciešamās korekcijas saskaņā ar Likumu par 2000.gada budžetu un budžeta grozījumiem.

2000.gada Valsts robežsardzes budžeta pieprasījumā, lai nodrošinātu visas robežsardzes normālu funkcionēšanu, bija pieprasīts nepieciešamais finansējums 15 milj. Ls apmērā, bet tika iedalīti 10 384 845 Ls. Iedalītais darba algas fonds pilnīgi nenodrošināja robežsargu nakts darba apmaksu 400 tūkst. Ls apmērā.

Finansu pārvaldes darbība 2000. gadā novērtējama pozitīvi, tika izstrādāts detalizēts budžeta pieprasījums 2001.gadam, iesniegti grozījumi 2000. gada budžetam, no kuriem valdība atbalstīja 32 543 Ls apmērā jaunatvērto RKP uzturēšanai, kas ir nepietiekoši un 2001. gadā par Silenes RKP apsaimniekošanu Valsts robežsardze nemaksās (trūkst 20 060 Ls).

2001.gada Budžeta dienesta viens no darbības prioritārajiem uzdevumiem budžeta formēšanā būs vērsts uz normatīvās bāzes pilnveidošanu un sadarbības efektivitātes paaugstināšanu ar pārējiem dienestiem, līdz ar to izdevumu plānošana starp Valsts robežsardzes struktūrvienībām kļūs racionālāka.

2000.gadā VRS Galvenajā pārvaldē no 5.aprīļa līdz 30.jūnijam notika Valsts kontroles revīzija par rīcību ar valsts budžeta programmas "Robežsardze" izpildes nodrošināšanai paredzēto valsts mantu (arī finansu līdzekļiem) 1998.un 1999. gadā. Revīzijā lieli pārkāpumi nav konstatēti. Atsevišķi pieļautie trūkumi novērsti darba gaitā, savlaicīgi veicot izmaiņas uzskaites kārtībā un uzlabojot grāmatvedības organizāciju, kā rezultātā vairāki aktā minētie aizrādījumi par revidējamo periodu 2000.gadā vairs neatkārtojās. Par pasākumiem revīzijā konstatēto pārkāpumu novēršanā ziņots Valsts kontrolei 2000. gada 29.novembrī un Valsts robežsardzes finansiāli saimnieciskajā darbībā tiek ievēroti Valsts kontroles revidentu izteiktie aizrādījumi un priekšlikumi darba uzlabošanai.

Valsts robežas atjaunošana

2000. gadā veikti sekojoši Latvijas Republikas valsts robežas atjaunošanas darbi:

- robežas ar Baltijas valstīm - pabeigta Latvijas – Igaunijas un Latvijas – Lietuvas robežas atjaunošana un parakstīti attiecīgie robežas redemarkācijas dokumenti;

- Latvijas – Baltkrievijas robeža – pabeigta robežas apzīmēšana Latvijas atbildības posmā un robežas joslas iekārtošana Latvijas pusē; papildus šiem darbiem Latvijas puse ir veikusi robežas līnijas apzīmēšanu (poligonometrisko centra stabiņu uzstādīšanu) Baltkrievijas atbildības posmā.

Joprojām problemātiska ir Latvijas – Krievijas robežas demarkācija, jo 1997. gadā starpvaldību komisijas sagatavotais un Latvijas Republikas valdības akceptētais robežas līgums vēl līdz šim brīdim nav parakstīts.

Valsts robežsardzes apgāde un nodrošinājums

Nekustamais īpašums

2000.gadā ir pabeigta, izņemot divus objektus (Jelgavā, Elejā un Liepājā, Grobiņā) VRS nekustamo īpašumu (kopā 50) reģistrācija zemes grāmatās. Privatizācijai nodotas trīs dzīvojamā mājas un vairāki dzīvokļi. Ar MK rīkojumu trīs VRS nekustamie īpašumi nodoti pašvaldībām. 2000.gadā veikta VRS pārvalžu un Rēzeknes robežsargu skolas noslēgto nomas līgumu uzskaite un reģistrācija Iekšlietu ministrijā. Uzsākta jautājumu risināšana par robežjoslas īpašumtiesību sakārtošanu.

2001.gadā plānots pabeigt VRS nekustamo īpašumu īpašuma tiesību sakārtošanu.

Nekustamā īpašuma un kapitālās celtniecības nodaļas darbība par 2000.gadu novērtējama apmierinoši.

Bruņojums

Bruņojuma nodrošinājums 2000. gadā būtiski nav izmainījies un saglabājies iepriekšējā gada robežās:

- nodrošinājums ar pistolēm par 76%;

- nodrošinājums ar automātiskajiem strēlnieku ieročiem par 77%;

- nodrošinājums ar munīciju par 100 %;

Austrumu robežas teritoriālās pārvaldes ar dienesta ieročiem nodrošinātas pilnībā.

2000.gadā iegādātas 19 nakts redzamības ierīces, no kurām 15 nodotas Robežsardzes nodaļām uz Austrumu robežas.

2001.gadā plānots uzsākt ārštata sevišķo uzdevumu vienību apgādi ar speciāliem līdzekļiem un ekipējumu.

Tehniskās nodaļas darbības rezultātā 2000.gadā ir panākts 100% nodrošinājums ar munīciju un nodrošināts apmācību process.

Autotransports

2000.gadā saskaņā ar plānu un par ieekonomētiem finansu līdzekļiem iegādātas 3 automašīnas, tai skaitā autobuss (apmācības procesa nodrošināšanai Rēzeknes robežsargu skolā), speciālais mikroautobuss (dienesta suņu pārvadāšanai), viena vieglā automašīna, un 12 kvadricikli (robežas uzraudzības efektivitātes paaugstināšanai). Sakarā ar dienesta nepieciešamību, veicot valsts pasūtījumu, iegādāts viens autobuss un vieglās automašīnas piekabe. Veicot Valsts robežsardzē neizmantojamās, kā arī ekonomiski nerentablās tehnikas atsavināšanu (apmaiņu), iegūtas 7 lietotas automašīnas, 1 jauns traktors u.c., dāvinājuma veidā saņemta 1 automašīna. PHARE – 99 programmas ietvaros 2000. gada laikā izstrādāta tehniskā specifikācija starptautiskajam konkursam par apvidus automobiļu un sniega motociklu iegādi 2001.gadā.

2000. gadā Valsts robežsardzē izstrādāti un ieviesti Valsts robežsardzes bruņu tehnikas un Valsts robežsardzes moto tehnikas reģistri.

Pašlaik Valsts robežsardzes autoparks no nepieciešamajām 319 automašīnām nodrošināts ar 259, savukārt no kurām 73% ir vecākas par 8.gadiem.

VRS transporta attīstībai 2001. gadā par budžeta līdzekļiem plānots iegādāties 14 automašīnas un ieviest ekspluatācijā PHARE – 99 programmas ietvaros iegādājamās 18 apvidus tipa automašīnas, 15 sniega motociklus un divas patruļlaivas, kas kopumā samazinās VRS autoparka vidējo vecumu.

2000.gadā Tehniskās nodaļas darbības rezultātā ir panākta autoparka atjaunošana un pilnveidošana.

Mantu apgāde

2000.gadā, veicot valsts pasūtījumu nodrošināta robežsargu apgāde ar formas tērpiem. Pamatojoties uz 2000.gada 25.jūlija MK noteikumiem Nr.249 par grozījumiem IeM personāla mantiskās apgādes normās, ieviests dienesta specifikai atbilstošs jauna parauga lauka formas tērps, jauna parauga cepures, kā arī uzlabots ikdienas formas tērps. Taču nepietiekamā finansējuma dēļ nebija iespējams veikt citu, MK noteikumos paredzēto, formas tērpu elementu, kā arī speciālo apģērbu un ekipējuma iegādi, kas ir nepieciešams dienestam uz kuģa un kuteriem, un veicot patrulēšanu uz "zaļās" robežas.

2001.gadā paredzēts turpināt uzlabot un pilnveidot formas tērpus, to elementus un ekipējumu izmantojot jaunus un modernus materiālus un izstrādājumus.

2000.gada Mantu nodaļas darbība vērtējama apmierinoši.

Valsts robežsardzes materiāltehniskā apgāde, nekustamo īpašumu uzturēšana un reģistrācija 2000.gadā veikta apmierinoši - atbilstoši tehniskām un finansiālām iespējām.

Preses dienesta darbība

2000. gadā Valsts robežsardze visumā pozitīvi tika novērtēta no sabiedrības puses, par ko liecina stabila 6-7 vieta sabiedrības socioloģisko aptauju rezultātos.

2000. gada 9. oktobrī Krāslavas rajona Šķaunē un Indrā sešdesmitajā gada dienā tika atklātas piemiņas plāksnes arestētajiem robežsargiem, atceroties 1940. gada 9. oktobri, kad tika sagrauta Latvijas brīvvalsts robežsardze un notika masveida robežsargu aresti. Šajā pasākumā piedalījās Valsts robežsardzes pārvalžu pārstāvji, Latvijas brīvvalsts robežsargi, arestēto robežsargu bērni un mazbērni. Izdota publikāciju sērija laikrakstos "Likuma vārdā" un "Fakts", kurā atspoguļoti tā laika notikumi un represēto robežsargu bērnu atmiņas.

Laika posmā no 2000. gada 15. – 21. jūnijam notika piemiņas pasākumi sakarā ar 60-to gadadienu, atceroties 15. jūnija incidentu uz Latvijas – PSRS robežas, kurā tika nogalināti 3 un arestēti 10 Latvijas brīvvalsts robežsargi, nogalināti robežsarga divi ģimenes locekļi un arestēti 27 civiliedzīvotāji, kā arī pieminot Robežsargu brigādes komandiera ģenerāļa Ludviga Bolšteina nāves dienu. Par tā laika notikumiem tika izdotas publikācijas laikrakstos "Likuma vārdā" un "Zemgale". 2000. gada 15. – 16. jūnijā tika organizēts Latvijas brīvvalsts robežsargu un viņu piederīgo izbraukums uz Latvijas Republikas austrumu robežu un tikšanās ar Valsts robežsardzes Rēzeknes robežsargu skolas kadetiem.

Publicēšanai laikrakstā "Latvijas vēstnesis" tika sagatavots atvaļināta robežsardzes majora apkopotais vēsturiskais materiāls "Ar garu, spēku pret svešu varu" ("Latvijas vēstnesis", 2.11.2000. un 17.11.2000.) par 1940. gada notikumiem, Latvijas brīvvalsts robežsardzes sagrāvi un arestētajiem robežsargiem.

Regulāri masu mēdijos atspoguļota operatīvā informācija par Valsts robežsardzes darbu.

Valsts robežsardzes lietvedība un arhīvs

Aizvadītajā gadā uzsākts darbs pie lietvedības programmas izvērtēšanas ("Vienotā Lietvedības sistēma Iekšlietu sistēmā") un papildinājumu iesniegšanas par piedāvātās sistēmas prototipa versijas pilnveidošanu un maksimālu pielāgošanu Valsts robežsardzes izvirzītajām prasībām.

2000.gadā VRS GP Lietvedības nodaļa izstrādāja vienotu Valsts robežsardzes Lietvedības instrukciju (apstiprināta ar 14.06.2000. Valsts robežsardzes pavēle Nr.246), kā arī turpināja darbu pie Valsts robežsardzes normatīvās bāzes sakārtošanas un izvērtēšanas.

Pagājušajā gadā Valsts robežsardzes Galvenās pārvaldes Arhīvā tika pabeigta lietu sakārtošana par 1992.-1995.gadu, tika izstrādāti pastāvīgi glabājamo un personālsastāva lietu apraksti, kuri tika apstiprināti Latvijas valsts arhīvā.

Pamatojoties uz 2000.gada Lietu nomenklatūru tika veikta Galvenās pārvaldes 1996.-1997.gadu dokumentu ekspertīze, noteikti glabāšanas termiņi un atbilstoši tiem sakārtotas pastāvīgai glabāšanai 125 lietas un ilgtermiņa glabāšanai 56 lietas, izstrādāti Lietu apraksti.

Valsts robežsardzes Galvenās pārvaldes Arhīvā pieņemtas sakārtošanai pastāvīgai, ilgtermiņa un īstermiņa glabāšanai 360 lietvedības lietas par 1998.gadu.

Valsts robežsardzes struktūrvienību arhīvos uz 1999.gadā izstrādātās teritoriālo pārvalžu Lietu paraugnomenklatūras pamata tika veikta dokumentu ekspertīze par 1992. – 1997.gadiem un sastādīti Lietu apraksti. Dažās Valsts robežsardzes pārvaldēs Lietu apraksti tika saskaņoti ar zonālajiem arhīviem. Iesākta aktu sastādīšana par dokumentu atlasi iznīcināšanai.