Savas valsts sardzē patriots un muitnieks

Šodien, 26. janvāris, Starptautiskā muitas diena

Šodien, 26.janvārī, Latvijas muita atzīmē Starptautisko muitas dienu. Sakarā ar šo nozīmīgo notikumu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Galvenās muitas pārvaldes direktors Aivars Krastiņš vakar pasniedza goda zīmi par ilggadīgu darbu Galvenās muitas pārvaldes direktora vietniekam Tālim Kravalim, goda zīmi par ilggadīgu darbu un LR Finansu ministrijas goda rakstu par ieguldījumiem valsts muitas attīstībā VID Balvu rajona MKP "Vientuļi" muitas virsuzraugam Valdim Zeltkalnam.

Atzinības rakstu par ilggadīgu, godprātīgu darbu un īpašiem nopelniem Latvijas muitas sistēmas izveidošanā saņēma Galvenās muitas pārvaldes Tranzīta kontroles daļas priekšnieka vietnieks Guntis Štamers, Galvenās muitas pārvaldes Muitas modernizācijas vadības daļas ES integrācijas nodaļas priekšniece Oksana Zikuna, Galvenās muitas pārvaldes Resursu daļas priekšnieks Alvis Bernāns, VID Latgales reģionālās iestādes Subates MKP muitas maiņas priekšnieks Jānis Riekstiņš un Galvenās muitas pārvaldes Muitas modernizācijas daļas Ārējās sadarbības nodaļas priekšniece Ingrīda Gulbe.

Savu runu nozīmīgajos svētkos arī Latvijas Republikas muitai atsūtījis Pasaules muitas organizācijas ģenerālsekretārs Mišela Danē.

Pasaules muitas organizācijas ģenerālsekretārs Mišels Danē:

Runa, veltīta Starptautiskajai muitas dienai, 2001. gada 26. janvārī

Dāmas un kungi!

Šī Starptautiskā muitas diena — 2001. gada 26. janvāris — ir ļoti īpaša, jo ievada jaunu gadsimtu. Sākoties jaunam gadsimtam, vienmēr ir interesanti atskatīties uz pagājušajā gadsimtā paveikto.

Kā jūs zināt, muitas saimei tās pagātnes vērtības ir garantija nākotnei. Tāpēc es domāju, ka varētu būt interesanti mēģināt saskatīt to, kas saglabāsies no iepriekšējā gadsimta, kā arī saprast to, kā mūsu muitas administrācijas ir attīstījušās, lai varētu ieraudzīt tās izmaiņas, kas gaidāmas jaunajā gadsimtā.

Kā raksturot 20. gadsimtu

Es neesmu vēsturnieks un nedomāju analizēt pasauli. Tomēr, es 20. gadsimtu iedalītu divās būtiskās daļās.

Pirmā gadsimta puse bija barbarisma periods, īpaši kad divi pasaules kari un viena pēc otras sekojošās revolūcijas atstāja aiz sevis vienīgi nāvi, postu, genocīdu un iznīcību. Šajos drūmajos laikos muitas administrācijas attīstījās konfliktu un dažāda ekonomiskā un komerciālā protekcionisma vidē.

Pretstatā šim laikam pagājušā gadsimta otrajā pusē uzplauka jauni un pozitīvi spēki (lai arī dažās pasaules daļās valdīja reģionālie konflikti). Demokrātiskie ideāli, cīņa par cilvēktiesībām un cilvēcisko brīvību, zinātnes progress un tirdzniecības liberalizācija ir pieskaitāmi pie ievērojamākajiem šī perioda sasniegumiem. Šai laikā tika radīta Apvienoto Nāciju Organizācija, GATT un pirmie reģionālie ekonomiskie grupējumi.

Atgādināšu, ka mūsu organizācija tika dibināta 1952.gadā kā Muitas sadarbības padome.

Tirdzniecības attīstība veicināja muitas dienestu pakāpenisku un apzinātu atteikšanos no protekcionisma. Jaunās informācijas tehnoloģijas ir radījušas jaunu stimulu un jaunas iespējas šāda mūsu darbības virziena attīstībai.

Mums ir tiesības apgalvot, ka katrā kontinentā, katrā reģionā un katrā valstī muitas dienesti ir piedzīvojuši radikālas pārmaiņas un modernizāciju. Mēs varam apgalvot arī to, ka visā pasaulē — Pasaules muitas organizācijas 153 biedru vidū — ir dažādas pieejas attiecībā uz muitas dienestu uzdevumiem, atbildību, ietekmes sfērām, organizāciju un sniegtajiem pakalpojumiem. Muitas dienestu misija izriet no valsts prerogatīvas, ka to nevar uzticēt privātā sektora uzņēmumiem, un aptver trīs galvenās funkcijas.

1. Nodevu un nodokļu iekasēšana

Neraugoties uz to, ka veiksmīgu GATT sarunu raundu un tagad arī Pasaules muitas organizācijas (PMO) pārrunu rezultātā ir pazemināti tarifi, ļoti daudzās valstīs nodevu un nodokļu iekasēšana joprojām ir novārtā pamests pienākums, kura pildīšana prasa stingrību, godīgumu un uzcītīgu darbu.

2. Ekonomisko darbību regulēšana , kas ir tiešā saistībā ar tirdzniecības liberalizāciju un globalizāciju. Šai ziņā Muitas dienesti mēģina atbalstīt un attīstīt ekonomiskās aktivitātes. Muita ir kļuvusi par spēles dalībnieku, kas ir atbildīgs par darījumu godīguma nodrošināšanu.

3. Nacionālās teritorijas aizsardzība , kas, protams, ir daudzdimensionāla funkcija, bet tajā pašā laikā visās valstīs saistīta ar preču, transporta un pasažieru plūsmas kontrolēšanu.

Mūsu muitas dienestu

perspektīvas,

jauno gadsimtu uzsākot

Muitas un fiskālo robežu izzušana —— tā ir jaunas pasaules rašanās, jaunas ar interneta un elektronisko tirdzniecību saistītas ekonomikas attīstība, kas liek muitai attiecīgi reaģēt. Pasaule bez robežām nav pasaule bez noteikumiem un likumiem. Mūsu sabiedrība un tautsaimniecība neļaus globalizācijai pārvērsties par džungļiem, kur valdīs vilku likumi. Tādēļ muitai jāpiedalās brīvības, drošības un taisnīguma zonas radīšanā.

Sabiedrības prasības šobrīd ir paaugstinājušās un kļuvušas komplicētākas. Jaunu draudu rašanās prasa nopietnāku patērētāja aizsardzību attiecībā uz veselības, pārtikas drošības un tehniskajiem jautājumiem. Muitu dienestiem būs jāiejaucas arī vides un sabiedrības aizsardzības jautājumos, lai nodrošinātu atbilstību starptautiskām konvencijām, kas stāsies spēkā dažu tuvāko gadu laikā.

Tomēr nedrīkst aizmirst, ka muitai arī turpmāk jāveic savi pienākumi cīņā pret organizēto noziedzību, kas nepazīst robežas. Tai jāapkaro nelegālo narkotiku, kodolatkritumu, aizsargājamo augu un dzīvnieku, kontrafakta preču un kultūras vērtību pārvadāšana, kas apgādā melno tirgu. Cīņa pret noziedzīgu peļņas iegūšanu un naudas atmazgāšanu jāorganizē kā vienota kampaņa, kurā piedalās visas valsts likumdevējas un izpildvaras iestādes, ieskaitot muitu.

Šajā jaunajā vidē muitai jāatrod līdzsvars starp tirdzniecības veicināšanu un kontroli, kas prasīs pastāvīgu darba metožu piemērošanu tādai pasaulei, kurā par realitāti kļūs darījumu un dokumentu dematerializācija, kurā jauno tehnoloģiju iespējas ļaus neizmantot papīra dokumentus un kurā mainīsies izpratne par jēdzieniem "muitnieks" un "muitošanas punkts".

Muitas dienestam jāsasniedz:

• lielāka efektivitāte, attīstot jaunu pieeju informācijas vadības un riska faktoru izstrādāšanā;

• augstāka darba kvalitāte, pamatojoties uz atbilstoši apmācīta personāla profesionalitāti;

• labākas spējas reaģēt uz krīzes situācijām, ar kurām diemžēl muitas darbā noteikti būs jāsaskaras.

Šajā kontekstā muitas administrācijai stingri jāievēro partnerattiecību politika ar citām valsts institūcijām, uzņēmējiem un sabiedrību, lai spētu pilnībā izpildīt uzstādītās prasības.

Attiecībā uz visu iepriekšminēto arī Pasaules muitas organizācija veiks savu daļu darba, kas izpaudīsies kā:

• dalība visos kontinentos spēkā esošo noteikumu standartizācijas, harmonizēšanas un vienkāršošanas procesā;

• dalība definējot, ieviešot un izvērtējot mācību, tehnisko palīdzību un sadarbības politiku, kas ir vitāli svarīgi aspekti muitas dienesta attīstībā, darbības efektivitātes uzturēšanā un izdzīvošanā.

PMO nav citu mērķu, kā tikai palīdzēt tās dalībniekiem sekmīgi veikt to uzdevumus maksājumu iekasēšanā, administrēšanā un sabiedrības aizsardzībā.