Par Melnkalnes premjerministra oficiālo vizīti Latvijā

Vakar, 31.augustā: Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, tiekoties ar Melnkalnes premjerministru Igoru Lukšiču augstā viesa oficiālās vizītes ietvaros Foto: VK

Vakar, 31.augustā, Melnkalnes premjerministram Igoram Lukšičam oficiālās vizītes ietvaros bija tikšanās un sarunas ar Ministru prezidentu Valdi Dombrovski, Valsts prezidentu Andri Bērziņu (attēlā pa kreisi) un Saeimas priekšsēdētāju Solvitu Āboltiņu (attēlā pa labi)      Foto: VPK; Ernests Dinka, SK

Tiekoties ar Ministru prezidentu

31.augustā Latvijas Republikas Ministru prezidents Valdis Dombrovskis tikās ar Melnkalnes premjerministru Igoru Lukšiču, lai pārrunātu aktuālākos abu valstu sadarbības jautājumus.

V.Dombrovskis norādīja, ka Latvija seko līdzi Melnkalnes progresam ceļā uz Eiropas Savienību (ES) un NATO un atbalsta šīs iniciatīvas. "Latvijas iestāšanās process ES ilga gandrīz 10 gadus no 1995. līdz 2004.gadam, un tas bija saistīts ar vērienīgām reformām valsts pārvaldē un citos sektoros. Ziemeļbalkānu reģions atrodas ES redzeslokā, un Latvija atbalsta Melnkalnes centienus kļūt par vienotās Eiropas un kopējās drošības telpas sastāvdaļu, kā arī esam gatavi dalīties savā pieredzē. Mūsu uzdevums ir arī veicināt ekonomisko sadarbību un tirdzniecību starp abām valstīm," tiekoties ar Melnkalnes premjerministru, uzsvēra V.Dombrovskis.

I.Lukšičs atzinīgi novērtēja Latvijas sniegto atbalstu gan 2006.gadā, kad tika izveidota neatkarīgā Melnkalnes valsts, gan pēc tam tās ārpolitiskajos mērķos pievienoties nozīmīgākajām starptautiskajām organizācijām. "Gan Latvija, gan Melnkalne ir nelielas valstis, un tās var daudz mācīties viena no otras. Melnkalnei ļoti noderīga ir Latvijas pieredze ceļā uz ES un NATO. Pašlaik mūsu savstarpējais politiskais dialogs ir krietni labāks nekā ekonomiskās attiecības, tādēļ piekrītu, ka aktīvāk jāveicina mūsu ekonomiskā sadarbība," sacīja I.Lukšičs.

Melnkalne kā savu oficiālo norēķinu līdzekli vienpusēji ir ieviesusi eiro, tāpēc amatpersonas pārrunāja arī situāciju eirozonā. V.Dombrovskis informēja, ka Latvija ir apņēmusies jau nākamajā gadā izpildīt Māstrihtas kritērijus, kas palīdzēs nostiprināt investoru uzticību Latvijai. Arī I.Lukšičs norādīja, ka Melnkalnes mērķis pēc iestāšanās ES ir pievienoties eirozonai. "Mēs ticam eirozonas un eiro nākotnei," sacīja I.Lukšičs.

Tāpat V.Dombrovskis Melnkalnes premjeru informēja par Latvijas paveikto starptautiskās finanšu krīzes pārvarēšanā un valsts maksātnespējas novēršanā, uzsverot, ka svarīgākais priekšnosacījums izaugsmes atjaunošanai ir valsts finansiālās stabilitātes un starptautisko finanšu tirgus uzticības atgūšana. Latvijai to izdevās panākt, īstenojot budžeta izdevumu samazināšanu un veicot strukturālās reformas valsts pārvaldē, izglītības, veselības, kā arī citās jomās.

Savukārt kā perspektīvākās nozares ekonomiskās sadarbības attīstīšanai amatpersonas identificēja ķīmijas un farmācijas rūpniecību, mašīnbūvi, pārtikas ražošanu, tūrismu un enerģētikas sektoru. Sarunas noslēgumā, lai turpinātu abu valstu dialogu, I.Lukšičs uzaicināja V.Dombrovski apmeklēt Melnkalni oficiālā vizītē.

Melnkalnes premjerministrs apmeklē arī Lietuvu un Igauniju, un Rīgā bija ieradies no Tallinas. Kopā ar Melnkalnes premjeru Latvijā viesojās arī Melnkalnes finanšu ministrs Milorads Katničs un premjera padomnieki Ivana Pajeviča, Predrags Stamotovičs, Aleksandrs Tičičs un Andrijana Vukotiča.

Šī bija pirmā Melnkalnes augstāko amatpersonu vizīte Latvijā kopš diplomātisko attiecību nodibināšanas starp Latviju un Melnkalni 2006.gada 19.jūnijā. Latvija bija viena no pirmajām valstīm, kas atzina Melnkalnes neatkarību pēc tās atdalīšanās no Serbijas 2006.gada 3.jūnijā. Kopš 2010.gada 17.decembra Melnkalne ir ES kandidātvalsts, un tā gatavojas 2012.gadā sākt sarunas par iestāšanos ES.

Mārtiņš Panke, Ministru prezidenta preses sekretārs

Tiekoties ar Valsts prezidentu

31.augustā Valsts prezidents Andris Bērziņš tikās ar Melnkalnes premjerministru Igoru Lukšiču, kurš oficiālās vizītes ietvaros apmeklē visas trīs Baltijas valstis.

Tikšanās laikā Valsts prezidents ar Melnkalnes premjeru pārrunāja iespējas padziļināt Latvijas un Melnkalnes divpusējās attiecības. A.Bērziņš atzina, ka abu valstu politiskās attiecības ir ļoti labas un īpaši veiksmīga sadarbība izveidojusies aizsardzības jomā. Kā potenciāli plašāk attīstāmā joma tika minētas ekonomiskās attiecības, to skaitā sadarbība farmācijas, elektronikas un IT, būvniecības un metālapstrādes jomā.

I.Lukšičs informēja Valsts prezidentu arī par Melnkalnes sasniegto Eiropas Savienības un NATO integrācijas procesā un lūdza Latvijas atbalstu tās tālākai virzībai šajās organizācijās. Savukārt Valsts prezidents norādīja, ka Latvija stingri atbalsta Melnkalni tās integrācijas procesā saskaņā ar noteikto kritēriju izpildi un ir gatava dalīties savā integrācijas pieredzē Eiropas Savienībā.

Valsts prezidenta preses dienests

Tiekoties ar Saeimas priekšsēdētāju

Latvijas ceļā uz dalību Eiropas Savienībā (ES) un NATO savulaik liela loma bija tieši partnervalstu atbalstam parlamentārā līmenī, tādēļ jāveicina Latvijas un Melnkalnes parlamentu ciešāka sadarbība. To Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa uzsvēra 31.augustā, tiekoties ar Melnkalnes premjerministru Igoru Lukšiču.

Saeimas priekšsēdētāja apliecināja Latvijas atbalstu ES paplašināšanās procesam un akcentēja, ka Latvija gatava dalīties pieredzē, kas gūta, mūsu valstij pievienojoties Ziemeļatlantijas līguma organizācijai un Eiropas Savienībai. Kā efektīvākos parlamentārās sadarbības formātus S.Āboltiņa minēja kontaktu veidošanu parlamentu Eiropas lietu komisiju un Ārlietu komisiju, kā arī deputātu sadarbības grupu līmenī.

"Latvija 21.augustā atzīmēja faktiskās neatkarības atjaunošanas 20.gadadienu. Mēs ļoti augstu vērtējam mūsu valsts neatkarību, izcīnīto brīvību un atgūto vietu Eiropā. Tieši tādēļ Latvija bija starp pirmajām valstīm, kas 2006.gadā atzina Melnkalnes neatkarību, un tādēļ mēs pilnībā izprotam un atbalstām Melnkalnes vēlmi pievienoties Eiropas Savienībai un NATO," teica S.Āboltiņa.

Premjerministrs I.Lukšičs sarunā atzinīgi novērtēja Latvijas sniegto atbalstu Melnkalnes virzībai uz dalību ES un NATO, uzsverot, ka Baltijas valstis, tostarp Latvija, Melnkalnei ir vieni no labākajiem paraugiem, kā veikt nepieciešamās reformas.

Tāpat tikšanās laikā pārrunāti reģionālās sadarbības jautājumi. Saeimas priekšsēdētāja akcentēja Baltijas asamblejas nozīmi Baltijas valstu reģionālās sadarbības organizēšanā parlamentārajā līmenī, kā arī augstu novērtēja Melnkalnes aktīvo lomu reģionālajā sadarbībā Balkānos.

Pārrunājot ekonomiskās sadarbības veicināšanas iespējas, Saeimas deputātu grupas sadarbībai ar Melnkalnes parlamentu priekšsēdētājs Edvards Smiltēns akcentēja tūrisma jomas nozīmīgumu. Līdzšinējā pieredze liecina, ka, aktivizējot abu valstu sadarbību tūrisma sektorā, palielināsies arī sadarbība pārējās ekonomikas jomās, uzsvēra E.Smiltēns. Savukārt Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Ojārs Kalniņš aicināja Melnkalni Rīgā atvērt reģionālo vēstniecību, jo mūsu galvaspilsētai ir vairākas būtiskas priekšrocības.

Saeimas preses dienests