Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru prezidents: - savā iknedēļas preses īssaietā, vakar, 12.aprīlī - apmeklējot Aizkraukles, Jēkabpils un Preiļu novadu piektdien, 9.aprīlī. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 13.04.1999., Nr. 111 https://www.vestnesis.lv/ta/id/23514

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru prezidents: - savā iknedēļas preses īssaietā, vakar, 12.aprīlī (turpinājums)

Vēl šajā numurā

13.04.1999., Nr. 111

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ministru prezidents:

— savā iknedēļas preses īssaietā, vakar, 12.aprīlī

— Godātie kolēģi! Es gribētu jūs informēt par aktualitātēm, kā arī pastāstīt, kā es redzu valdības darbu turpmāk.

Par spīti neskaitāmām prognozēm, kas izskanējušas no dažāda ranga politiķu mutes, preses brīfingu es gribu sākt ar pozitīvu ziņu — tikko apkopotie statistikas pārvaldes dati liecina, ka Latvijas vidējais patēriņa preču cenu līmenis šī gada martā, salīdzinot ar februāri, nav mainījies. Tas nozīmē, ka, vērtējot mūsu valsts inflācijas līmeni, varam secināt, ka valdības un centrālās bankas monetārā politika ir pareiza. Mēs neesam pieļāvuši, lai attīstās viens no tautsaimniecību visvairāk graujošajiem faktoriem — straujš inflācijas kāpums. Tādējādi netiek pieļautas iedzīvotāju atalgojuma un pensiju vērtības svārstības, un līdz ar to lielākā iedzīvotāju daļa var stabili plānot savas ģimenes ienākumus un izdevumus.

Tāpat ar gandarījumu es varu uzsvērt, ka pirmoreiz Saeimas brīvdienu laikā valdība ir strādājusi, neizmantojot 81. panta tiesības. Es vienmēr esmu uzskatījis, ka šīs tiesības jāizmanto tikai ārkārtas gadījumos, nepārvēršot to par sistēmu.

Kā vienu no būtiskākajiem valdības darbiem es gribētu minēt pasākumus nacionālās nodarbinātības plāna izstrādāšanā. Valdība ir vienojusies, ka darba grupa tiks izveidota līdz šī mēneša beigām, lai izstrādātu nacionālo nodarbinātības plānu. Tas būs daudz plašāks par vienas Labklājības ministrijas redzesloku. Es vēlētos uzsvērt, ka bezdarba rādītājiem nevar pieiet vienpusēji, analizējot tikai oficiālos bezdarba rādītājus. Apmeklējot Nodarbinātības valsts dienestu, es pārliecinājos, ka ir mazinājies nereģistrētais bezdarbs, kas ir pozitīvs faktors. 1996. gadā slēptais bezdarbs bija vairāk nekā 20 procenti, tagad tas ir tikai 13,8 procenti. Taču jāatzīstas, ka pieaug reģistrētais bezdarbs. Kāpēc tas notiek? Pirmkārt, Nodarbinātības valsts dienestā var saņemt kvalificētus bezmaksas pakalpojumus, sabiedrība ir noticējusi šim dienestam, nāk reģistrēties cilvēki, kas zaudējuši darbu pirms diviem un pat trim gadiem. Otrkārt, bezdarbnieku rindās var reģistrēties cilvēki, kas nezina valsts valodu. Bezdarba jautājums ir un būs valdības redzeslokā pretēji tam, ko cenšas apgalvot opozīcija. Un tuvākajā laikā es ierosināšu valdības sēdē izskatīt pasākumus bezdarba kāpuma samazināšanai.

Šodien sākas Saeimas pavasara sesija. Manuprāt, šī sesija pirmām kārtām, būs saistīta ar personāliju jautājumu un īpaši ar Valsts prezidenta vēlēšanām. Tāpēc ar dažādām brīžiem inspirētām metodēm tiek šūpota valdība. Tas tikai nozīmē, ka politiķi ļoti nopietni gatavojas prezidenta vēlēšanām. Ir jāievēlē arī Satversmes aizsardzības biroja vadītājs.

Es īsti neesmu apmierināts ar mūsu valsts drošības iestāžu darbu. Pēdējā laikā par to ir dzirdēts pietiekami daudz negatīva — drošības policijas inspektors smagā dzēruma pakāpē sašauj cilvēku, militārās pretizlūkošanas darbinieks pazaudē slepenus dokumentus, notiek sprādziens pie holokausta upuru piemiņas akmens. Es ceru, ka nacionālās drošības likumprojekts, kas šobrīd atrodas Saeimā, kļūs par pamatu šo dienestu sakārtošanai.

Šajā sesijā Saeimai ir ļoti daudz jāpadara. Ir jāpieņem Nacionālo bruņoto spēku likums, Valsts valodas likums, Vispārējās tirdzniecības likums, Fizisko personu personisko datu aizsardzības likums.

Esmu saņēmis pārmetumus, ka mani rīkojumi ne vienmēr tiek izpildīti laikā. Taču ir arī pretēji gadījumi. Piemēram, martā es parakstīju rīkojumu par darba grupas izveidi ar īres tiesību piešķiršanu valsts un pašvaldību dzīvojamās mājās saistīto normatīvo aktu projektu izstrādei. Darba grupa VARAM parlamentārā sekretāra Pēterkopa kunga vadībā ir izstrādājusi normatīvo aktu projektus un ziņojumus par īres tiesību reglamentēšanu valsts un pašvaldību dzīvojamajās mājās. Ziņojumā identificētas galvenās ar valstij un pašvaldībām piederošo dzīvokļu izīrēšanu un apsaimniekošanu saistītās problēmas. 20. aprīlī Ministru kabineta sēdē tiks izskatīts šis ziņojums.

Par lauku attīstību. Pagājušo sestdien notika "Latvijas ceļa" konference, kurā mēs skatījām lauku attīstības problēmas. Mums ir vesela virkne politiķu, kas var un grib strādāt ar šīm problēmām, piemēram, Gorbunova kungs, kurš vadīja lauku attīstības programmas izstrādi. Tie ir cilvēki, kas reāli strādā ar šīm lietām, kam tas nav kārtējais ķeksītis Latvijas valsts politikā. 8. aprīlī notika jau otrā lauku attīstības konsultatīvās padomes sēde, kas ir dibināta pie Ministru prezidenta biroja. Mēs klausījāmies Lapšes kunga ziņojumu par lauksaimniecības attīstības rezultātiem 1998. gadā. Nākamajā sēdē tiks skatīts jautājums par iekšējā tirgus aizsardzību, kas ir viena no būtiskākajām problēmām mūsu lauksaimniecības preču ražotājiem un patērētājiem.

Pagājušo ceturtdien es saņēmu Jaunās partijas vēstuli, kurā mūsu koalīcijas partneri izsaka vēlmi tikties ar mani, lai pārrunātu, kā uzlabot koalīcijas līgumu un nostiprināt vairākuma valdību.

— apmeklējot Aizkraukles, Jēkabpils un Preiļu novadu piektdien, 9.aprīlī

M1.JPG (18194 BYTES) Ministru prezidents Vilis Krištopans sarunā ar akciju sabiedrības "Preiļu siers" direktoru Jāzepu Šņepstu Foto: Arnis Blumbergs, "LV", 09.04.1999.

Pagājušās nedēļas pēdējo darbadienu, 9. aprīli, Ministru prezidents Vilis Krištopans veltīja braucienam uz Aizkraukles, Jēkabpils un Preiļu rajoniem nolūkā iepazīt mazo un vidējo uzņēmēju darbību, atbalstīt paša ierosināto akciju "Latvijas prece XXI gadsimtam", kā arī tikties ar vietējo pašvaldību vadītājiem un iedzīvotājiem.

Pirmais premjera brauciena pieturas punkts bija Skrīveri un tur esošais Centrālās savienības "Turība" pārtikas kombināts. Jau uz Skrīveru robežas Ministru prezidentu sagaidīja Aizkraukles rajona padomes priekšsēdētājs Pēteris Keišs un Skrīveru pagasta padomes priekšsēdētājs Pēteris Jansons.

Savukārt Skrīveru pārtikas kombināta apskati vadīja tā direktore Irēna Zemniece un Centrālās savienības "Turība" padomes priekšsēdētājs Atis Sausnītis. V.Krištopans apskatīja Latvijā plaši pazīstamo piena konfekšu "Gotiņa" ražošanu, kas notiek galvenokārt ar roku darbu un kuru svarīgākā izejviela joprojām ir no Latvijas ražotājiem iepirkts pilnpiens. Ministru prezidents tika informēts, ka Skrīveru pārtikas kombinātā pašlaik tiek ražota divpadsmit veidu "Gotiņa", un uzņēmums iecerējis jau tuvākajā laikā izvērst īpašu četru populārāko konfekšu šķirņu reklāmas kampaņu. Tomēr, aicinot viesus degustēt pārtikas kombinātā ražotās konfektes, šerbetu un citus saldumus, arī Latvijā audzētu ķirbju sulu, I. Zemniece un A. Sausnītis vērsa premjerministra uzmanību uz uzņēmējdarbību traucējošiem faktoriem — nesakārtoto Latvijas cukura tirgu, augstajām cukura cenām, kas ievērojami sadārdzina saldumu ražošanu Latvijā, Baltijas valstu brīvās tirdzniecības līguma rezultātā Latvijas tirgū ieplūstošajām lētākajām piena konfektēm no Lietuvas, kā arī tirdzniecības grūtībām ar Krievijas uzņēmējiem. Kā atzina uzņēmuma direktore, pēc Krievijas Federācijas politiķu paziņojuma par ekonomiskajām sankcijām pret Latviju pagājušajā gadā Skrīveru pārtikas kombināts, līdzīgi vēl četrām "Turības" ražotnēm, ražošanas apjomus samazinājis gandrīz desmit reizes un šīs politiskās akcijas rezultātā cietis vismaz 150 tūkstošu latu zaudējumus.

Pēc tam V.Krištopans iepazinās ar Aizkraukles rajona Sērenes pagasta zemnieku saimniecības "Daugava" pienotavas un maizes ceptuves darbu. Zemnieku saimniecības īpašnieks Aigars Vaivars uzņēmējdarbību sācis jau 1992. gadā, bet ar piena pārstrādi nodarbojas trīs gadus. Pašlaik zemnieku saimniecības pienotavā ar nesen iegādātām iekārtām no pašu ražotā un no citiem iepirktā piena ražo un fasē krējumu, dažādu veidu jogurtus, saldos sieriņus un citus izstrādājumus, un, kā atzina pienotavas vadītāja Inga Opolniece, uzņēmuma ražojumi savas kvalitātes un pieejamās cenas dēļ iekarojuši stabilu pircēju pieprasījumu gan Aizkraukles, gan Jēkabpils, gan citos kaimiņu rajonos.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!