Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru prezidents: - apmeklējot Aizkraukles, Jēkabpils un Preiļu novadu piektdien, 9.aprīlī (turpinājums). Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 13.04.1999., Nr. 111 https://www.vestnesis.lv/ta/id/23516

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru prezidents: - savā iknedēļas preses īssaietā, vakar, 12.aprīlī - apmeklējot Aizkraukles, Jēkabpils un Preiļu novadu piektdien, 9.aprīlī

Vēl šajā numurā

13.04.1999., Nr. 111

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ministru prezidents:

— apmeklējot Aizkraukles, Jēkabpils un Preiļu novadu piektdien, 9.aprīlī

Turpinājums no 1.lpp.

V.Krištopans iepazinās arī ar zemnieku saimniecības "Daugava" maizes ceptuves darbu un ražoto produkciju. Katru dienu šeit tiek izcepti 3000 pircēju īpaši pieprasītās Sērenes saldskābmaizes un 2000 citu veidu maizes kukulīšu, kā arī dažādi konditorejas izstrādājumi. Gan pašā zemnieku saimniecībā, gan citur augušie graudi maizes cepšanai tiek malti "Daugavas" dzirnavās.

V.Krištopans apmeklēja arī aktīvāko Aizkraukles pilsētas pārtikas ražotāju — SIA "I.J.&Co", kurai jau piecus gadus pieder maizes ceptuve un pirms diviem gadiem izveidotā makaronu ražotne "Dolle". Uzņēmuma maizes ceptuvē ik mēnesi top 50 tonnas dažāda veida izstrādājumu — 25 veidu maize, rīvmaize, cepumi, arī 20 tonnas sausiņu. Valkas rajona Strenčos izveidotajās uzņēmuma dzirnavās tiek malti graudi, tur tapušie milti tiek izmantoti gan maizes cepšanai, gan pārdošanai.

Iepazīstinot Ministru prezidentu ar "Dolles" makaronu ražošanas procesu un Itālijā pirktajām iekārtām, SIA "I.J. &Co" vadītājs Jānis Mikočevskis komentēja arī Latvijas makaronu tirgus īpatnības. Tikai ceturto daļu no 800 tonnām ikmēneša patēriņa saražo vietējie ražotāji. "Dolles" ražotnes jauda pašlaik ir 100 tonnas makaronu mēnesī, un visu gatavo produkciju vietējā tirgū nav iespējams pārdot. Eiropas Savienības subsidētās lauksaimniecības lēto produktu aizvien pieaugošās plūsmas spiesti, uzņēmuma īpašnieki savai produkcijai meklē noieta tirgu ārvalstīs, uz Igauniju ik mēnesi tiek izvestas aptuveni desmit tonnas "Dolles" makaronu, uz Krieviju — līdz 50 tonnām šo izstrādājumu. Turklāt, kā sarunā ar V.Krištopanu atzina ražotnes īpašnieki, lai pārvarētu barjeras, ar kurām Austrumu valsts tirgū jāsastopas Latvijas precei, makaroni tiek fasēti iepakojumā, uz kura krievu valodā rakstīts "Krasnojarskas makaroni".

Dodoties savā darba vizītē tālāk uz Līvānu pilsētu, V.Krištopans pa ceļam iegriezās Jēkabpilī, kur slimnīcā apmeklēja no vecāku vardarbības cietušos bērnus. Gan slimnīcas reanimācijas nodaļā guļošais Matīss no Jēkabpils rajona Sēlpils pagasta, gan jēkabpilietis Maksims, kurš ārstējas Traumatoloģijas nodaļā, saņēma Ministru prezidenta labas veselības vēlējumus un dāvanā — rotaļlietas. Kā žurnālisti uzzināja, tiekoties ar Jēkabpils pilsētas domes priekšsēdētāju Leonīdu Salcēviču un citiem vietējo pašvaldību pārstāvjiem, — lai censtos ierobežot vardarbību pret bērniem un nodrošinātu viņu tiesību aizsardzību, Jēkabpils rajona padome risina jautājumu par bērnu tiesību aizsardzības centra izveidi, bet sadarbībā ar Nevalstisko organizāciju centru pilsētā taps Krīzes centrs.

Sarunā ar Jēkabpils slimnīcas galveno ārstu Ivaru Zvīdri un virsmāsu Ainu Upmaci Ministru prezidents vēlējās noskaidrot Jēkabpils slimnīcas attīstības perspektīvas valstī notiekošās veselības aprūpes reformas gaitā. V.Krištopans izteica solījumu veselības reformas jautājumiem veltīt īpašu uzmanību un, iespējams, organizēt plašāku tikšanos ar Latvijas veselības aprūpes iestāžu vadītājiem.

Pie Līvānu pirmās vidusskolas premjerministru sagaidīja vidusskolas direktore Maija Kručiņina, pilsētas domes priekšsēdētājs Visvaldis Gercāns, Turku pagasta padomes priekšsēdētājs Aivars Smelcers, Rožupes pagasta padomes priekšsēdētājs Viktors Kūks un Preiļu rajona padomes priekšsēdētājs Pēteris Soldāns. Pēc īsas tikšanās ar skolas vadību, kur sarunu galvenais temats bija skolas nepabeigtās sporta bāzes celtniecība, Ministru prezidents skolas svinību zālē tikās ar septiņu skolas basketbola komandu pārstāvjiem. Ar atgādinājumu, ka basketbols nevar būt vienīgais dzīves pamats un tam blakus ir vajadzīga laba izglītība un profesija, V. Krištopans centās skolēnu uzdoto jautājumu loku paplašināt un, kad tas bija izdevies, sniedza atbildes uz pavisam nopietniem jautājumiem — kas, viņaprāt, varētu būt nākamais Latvijas Valsts prezidents, ko viņš darītu, ja viņa dzīvē būtu atlikusi vairs tikai viena diena, kāpēc skolotāju algas ir tik mazas, vai viņš atbalsta nāvessoda atcelšanu un kā basketbola pieredze ietekmē darbu Ministru prezidenta amatā. Kā Līvānu jaunajiem basketbolistiem atzina V.Krištopans, pats par savām labākajām īpašībām viņš uzskata to, ka ir ātrs, precīzs un taisnīgs, bet tieši straujums esot īpašība, kuras dēļ V.Krištopans nekad neizšķirtos pretendēt uz Valsts prezidenta amatu. Pašreizējais amats V. Krištopanam patīkot, un darbs valdībā esot līdzīgs sadarbībai basketbola komandā, kur katram atsevišķi ir jābūt labam spēlētājam, vienlaikus neaizmirstot par koordinētu saspēli.

Līvānu pilsētas domē V.Krištopans tikās ar Līvānu pilsētas, kā arī Turku un Rožupes pašvaldību vadītājiem. Ministru prezidents iepazinās ar iecerēto šo triju pašvaldību apvienošanos — lēmums par to abu pagastu padomēs un pilsētas domē pieņemts līdz šī gada marta beigām pēc 1998. gadā veiktā apvienošanās iespēju pētījuma. Divu mēnešu laikā Pašvaldību lietu pārvaldē tiks pabeigts topošā Līvānu novada robežu apraksts un pēc tam parakstīts pašvaldību līgums par apvienošanos.

Kā sarunas laikā atzina Preiļu rajona padomes priekšsēdētājs Pēteris Soldāns, vietējo pašvaldību apvienošanās process rajonā risinās pietiekami aktīvi — sācies jau piecu novadu formēšanās process, lielāko no tiem veidos astoņas apvienojušās pašvaldības. Svarīgākais šādas aktivitātes dzenulis acīmredzot ir vēlēšanās izveidot pietiekami spēcīgu ekonomisko un cilvēku resursu bāzi teritorijas attīstībai, atjaunot pirms Otrā pasaules kara eksistējušās administratīvi teritoriālās robežas, kā arī centieni veidot teritoriālās vienības, kas būtu spējīgas konkurēt ar tradicionāli spēcīgajām Latgales pašvaldībām.

V.Krištopans apmeklēja arī Līvānu stikla rūpnīcu. Izrādot Ministru prezidentam rūpnīcas muzeju, noliktavas un demonstrējot stikla pūtēju darbu pie vienīgās darba kārtībā esošās stikla krāsns, Līvānu stikla rūpnīcas prezidents Imants Bušs lūdza valdības vadītāja atbalstu investoru vai kredīta iespēju meklējumos. Rūpnīcā, kur pašlaik darbojas tikai viena no septiņām pirms kara uzstādītajām stikla krāsnīm, kādreiz strādājuši pat 1600 cilvēki. Tagad darbinieku skaits sarucis līdz trijiem simtiem. Tomēr ar rokām darinātie stikla izstrādājumi tiek veiksmīgi pārdoti, nedēļā uz dažādām Eiropas valstīm nosūtot vidēji 1 – 1,5 furgonus ar gatavo produkciju. Arī izejvielas — no Ukrainas ievedamās smiltis — ir pieejamas pietiekamā daudzumā un par izdevīgu cenu. Tādējādi, kā uzsvēra I.Bušs, vienīgais Līvānu stikla fabrikas ražošanas apjomu un attīstību ierobežojošais apstāklis pašlaik ir ārkārtīgi novecojušās krāsnis. Vismaz vienas jaunas krāsns iegādei nepieciešamais viens miljons latu diemžēl nav rūpnīcai pieejams.

Pēc Līvānu pilsētas apmeklējuma V. Krištopans devās uz Preiļu rajona Rožkalnu pagastu. Vispirms Ministru prezidents iepazinās ar Rožkalnu pagasta 150 hektārus lielo zemnieku saimniecību "Smilgas". Tās īpašnieku Larijas un Jāzepa Lazdānu galvenā nodarbošanās ir piena lopkopība. Nesen uzceltajai, visiem Eiropas Savienības standartiem atbilstošajai fermai, kurā ar laiku varētu ietilpināt 72 govis, kredītu nodrošinājis uzņēmums "Preiļu siers", kurš arī iepērk visu šeit saražoto pienu. Pagaidām gan šeit mitinās tikai piecas vietējās un 33 no Holandes ievestās pirmpienes, vairāk šķirnes dzīvnieku iegādāties neļauj zemnieku saimniecībai pēc viena kredīta paņemšanas nepieejamie kredītresursi. Līdz šim "Smilgu" saimnieki spējuši ar darbu nodrošināt pat 10 – 15 pagasta iedzīvotājus.

Pēc tam V.Krištopans devās uz tā paša pagasta zemnieku saimniecību "Salenieki". Arī šeit saimnieku Rutas un Jāzepa Norkārkļu pamatnodarbošanās ir piena lopkopība, audzētas tiek arī zemenes un avenes. Tomēr īstu perspektīvu Norkārkļu ģimene saskata lauku tūrisma attīstībā. Šim nolūkam astoņus kilometrus garā Kalupes ezera krastā izvietotās saimniecības īpašnieki nolēmuši jau šovasar būvēt atpūtas namiņus, vēlāk atpūtnieku vajadzībām piemērojot arī veco kūti un darbnīcu. Jau tapis liels plosts un pirtiņa.

Pirms "Salenieku" sarūpēto pusdienu baudīšanas Ministru prezidentu ar Preiļu ekozemnieku biedrības darbību iepazīstināja šīs biedrības izpilddirektore Irēna Šaitere. Gan V. Krištopanam, gan žurnālistiem bija iespēja nogaršot ekoloģiski tīru lauksaimniecības produkciju.

Vizīti Preiļu pilsētā V. Krištopans sāka ar akciju sabiedrības "Preiļu siers" apmeklējumu. Tās direktors, 7. Saeimas deputāts Jāzeps Šņepsts iepazīstināja Ministru prezidentu ar jaunajām, Eiropas Savienības prasībām atbilstošajām ražošanas iekārtām un telpu iekārtojumu. Lielākā daļa no rūpnīcā ražotā Čederas siera tiek eksportēta — četros gados Eiropas valstīs pārdotas jau 4272 tonnas siera. "Preiļu siera" ražotās produkcijas atbilstību Eiropas Savienības standartiem ar sertifikātu apliecinājusi Zemkopības ministrija. Tomēr, aicinot V. Krištopanu degustēt "Preiļu siera" produkciju, J. Šņepsts izteica arī vairākus pārmetumus valdības darbam, galvenokārt par nepietiekamo atbalstu Latvijas eksportētājiem un grūtībām, ar kādām sastopas zemnieki, savu saimniecību attīstībai meklējot kredītresursus.

Savas darba vizītes noslēgumā V.Krištopans apmeklēja Preiļu Valsts ģimnāziju. Tur Ministru prezidentu par 1996. gadā dibinātās mācību iestādes piedāvātajām iespējām un audzēkņu panākumiem informēja direktors Jānis Eglītis un datorzinību pasniedzējs Juris Erts.

Dienas noslēgumā jaunajā Preiļu Valsts ģimnāzijas sporta zālē notika basketbola spēle — Ministru prezidents, spēlējot vienā komandā ar saviem padomniekiem Mārtiņu Bondaru un Marģeri Kramu, kā arī "Latvijas ceļa" Preiļu rajona nodaļas biedriem, sacentās ar ģimnāzijas audzēkņu izlasi. Pieredze un laba tehnika piekāpās jaunības un enerģijas priekšā — ar 78 pret 69 uzvaru guva ģimnāzijas komanda.

Kā sarunā ar žurnālistiem atzina V.Krištopans, šī darba vizīte, līdzīgi kā daudzas citas, bijusi iecerēta, lai iepazītu reālo Latvijas lauku un pašvaldību situāciju un pēc tam tās uzlabošanai nepieciešamos pasākumus īstenotu ar valdības izdotiem normatīvajiem aktiem. Jo, kā uzsvēra Ministru prezidents, tieši uz to — dzīves uzlabošanos valstī — ir vērsta jebkuras valdības darbība.

Dina Gailīte,

"LV" Saeimas un valdības lietu

redaktore

M6.JPG (19382 BYTES)
Ministru prezidents Vilis Krištopans sarunā — ar zemnieku saimniecības "Smilgas" īpašniekiem Jāzepu un Lariju Lazdāniem ...

M7.JPG (20089 BYTES)
... zemnieku saimniecības "Daugava" īpašnieku Aigaru Vaivaru ...

M18.JPG (24826 BYTES)
... zemnieku saimniecības "Salenieki" īpašniekiem Jāzepu un Rutu Norkārkļiem

M2.JPG (46515 BYTES)
Līvānu stikla rūpnīcā: Līvānu pilsētas domes priekšsēdētājs Visvaldis Gercāns, rūpnīcas direktors Imants Bušs un Ministru prezidents

M17.JPG (23336 BYTES)
SIA "I.J.&Co" direktors Jānis Mikočevskis iepazīstina ar makaronu ražotnes "Dolla" produkciju

M3.JPG (22602 BYTES)
Jēkabpils slimnīcas reanimācijas nodaļas mazajam pacientam Matīsam dāvana no Ministru prezidenta Viļa Krištopana

M9.JPG (26656 BYTES)
Līvānu pilsētas domes priekšsēdētājs Visvaldis Gercāns un Ministru prezidents vēro plūdus Daugavā

M13.JPG (21914 BYTES)M14.JPG (32125 BYTES)M12.JPG (25552 BYTES)
Ministru prezidents Vilis Krištopans Līvānu vidusskolā: sniedzot autogrāfus un dāvājot sporta inventāru Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!