Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru prezidents: - savā iknedēļas preses īssaietā, vakar, 12.aprīlī (turpinājums). Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 13.04.1999., Nr. 111 https://www.vestnesis.lv/ta/id/23515

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Triju Zvaigžņu ordeņa domē

Par apbalvošanu ar Triju Zvaigžņu ordeni un ordeņa Goda zīmi

Vēl šajā numurā

13.04.1999., Nr. 111

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ministru prezidents:

Turpinājums

no 1.lpp.

— savā iknedēļas preses īssaietā, vakar, 12.aprīlī

Es jau iepriekš esmu apliecinājis, ka uzklausīšu jebkuru konstruktīvu priekšlikumu un esmu gatavs to izskatīt koalīcijas padomes sēdē. Taču, diemžēl, pagaidām es neesmu saņēmis nevienu konkrētu priekšlikumu par koalīcijas līguma uzlabošanu.

Vēl es gribu pieskarties valdības deklarācijai un valdības rīcības plānam. Turpinās aizsāktais darbs pie valdības rīcības plāna izskatīšanas. Katru nedēļu es tiekos ar kādu no ministriem, darbs ir saplānots visam gadam. Pagājušajā nedēļā es apmeklēju Vides un reģionālās attīstības ministriju. Rītdien man ir tikšanās Finansu ministrijā.

Runājot par VARAM, svarīgs ir tūrisma aģentūras darbs. Manā uztverē tas ir viens no pasākumiem, lai līdzsvarotu importa un eksporta bilanci un uzlabotu tekošā konta stāvokli, jo, kā mēs visi zinām, tūrisms ir eksports. Mēs par tūrisma pakalpojumiem saņemam samaksu ārvalstu valūtās.

Aizvadītajā nedēļā daudz tika runāts par Ārlietu ministrijas sagatavoto atzinumu par valsts valodas atbilstību starptautiskajām normām likumprojektu. Pirms šis jautājums nav apspriests koalīcijas padomē, es nevēlos komentēt tā saturu. Tas ir ļoti jūtīgs politisks jautājums, par kuru jāvienojas visai koalīcijai. Kopumā vērtējot valsts valodas statusu, es vēlos uzsvērt, ka visiem Latvijas iedzīvotājiem ir jāmācās latviešu valoda, tādēļ arī šī valdība ir palielinājusi atalgojumu latviešu valodas skolotājiem nelatviešu skolās. Ir starptautiskas palīdzības programmas latviešu valodas apguvei. Es uzskatu, ka valodas likumam ir jābūt stingram un tajā pašā laikā atbilstošam starptautiskajām normām. Nozīmīga saistība ar valodu ir arī naturalizācijas procesam. Pēdējie Naturalizācijas pārvaldes dati liecina, ka Rīgā naturalizēties gribētāju skaits vairākkārt pārsniedz Naturalizācijas pārvaldes iespējas. Lai atbalstītu likumu un tajā noteiktos termiņus, valdība nolēma piešķirt Naturalizācijas pārvaldei papildu 25 000 latu.

Vēl ir viena starptautiski jūtīga tēma — Latvijas attieksme pret Kosovas notikumiem. Te ir jāpiemin Kosovas krīzes noregulēšanas centieni. Latvijas valdība nolēma no neparedzētiem izdevumiem paredzētiem līdzekļiem piešķirt 100 000 ASV dolāru humānajai palīdzībai no Kosovas provinces izdzītajiem bēgļiem. Latvijas valdība konstruktīvi un nepārprotami atbalsta humanitārās palīdzības sniegšanu Kosovas bēgļiem. Es esmu devis rīkojumu rītdien sasaukt NATO integrācijas padomes sēdi, kurā mēs apspriedīsim gatavošanos NATO vadītāju tikšanās reizei Vašingtonā, kā arī krīzi Kosovā.

Vēl par aizvadīto nedēļu. Rīgā notika plaša konference par investīcijām enerģētikā, konferencei teorētiskajā ziņā bija liela nozīme vienā no Latvijas valdības stratēģiskajām prioritātēm — "Latvenergo" privatizācijā. Latvijas patērētāju interesēs ir elektroenerģijas tirgus liberalizācija un industrijas struktūras noteikšana pirms un pēc privatizācijas procesā. Šobrīd svarīgākais ir tirgus atvēršana un konkurence, un es labprāt lietotu šos vārdus pirms vārda ‘’liberalizācija". Piektdien apmeklēšu vairākus "Latvenergo" objektus, tikšos ar uzņēmumu vadošajiem speciālistiem, jo "Latvenergo" ir stratēģiski vissvarīgākais objekts.

Par akciju "Latvijas prece XXI gadsimtam". Arī šeit mēs virzāmies uz priekšu, paliek arvien mazāk skeptiķu. Es vēlos izteikt arī savu pateicību visiem ekspertiem. Ir pieteikušies vairāk nekā 200 ražotāju, kas gribētu pieteikt savu preci, starp tiem ir Rīgas piena kombināts, "Turība" utt. Zvanīja ļoti daudz Latvijas pircēju, kas nosauca preci, kura, viņuprāt, ir cienīga iegūt speciālbalvu.

Piektdien es apmeklēju Aizkraukles un Preiļu rajonu, apmeklēju vairākus ražotājus un esmu patiesi gandarīts par viņu vēlmi strādāt. Kaut kur vibrēja ziņa, ka rajona padome ir aizvainota, jo es neesmu to apmeklējis. Rajona padome zināja manu maršrutu, un tās pārstāvji varēja būt un bija visur klāt. Man ir jāapmeklē zemnieku saimniecības, vidēji, lieli un mazi uzņēmumi, jo ar rajonu un pagastu vadītājiem es esmu jau ticies desmitiem reižu. Es redzēju ļoti daudzas interesantas lietas, piemēram, Līvānos. Tur kāds nopietns uzņēmējs, Amerikas latvietis, ļoti labi un precīzi vada uzņēmumu pilsētā, kas ir viena no visdepresīvākajām bezdarba ziņā. Šis cilvēks precīzi redz uzņēmuma nākotni un eksportē 90% no savas produkcijas, dod darbu 200 cilvēkiem. Tāpat esmu gandarīts par "Preiļu sieru", kas saņēma Eiropas Savienības sertifikātu. Galvenā atziņa, kas manī nostiprinās, — svarīgākais mūsu uzdevums ir ievērot stabilu un nemainīgu fiskālo politiku, nemainīt nodokļus. Tad būs attīstība gan zemnieku saimniecībās, gan mazajā un lielajā biznesā, gan Latvijā kopumā.

Nobeidzot es gribētu teikt, ka, kaut gan pagājušajā nedēļā izskanēja prognozes par valdības nestabilitāti, tomēr šī valdība strādā jau piekto mēnesi konstruktīvi un stabili. Tik ātri iet uz priekšu nav izdevies nevienai valdībai. Stingri tiks ievērots viens no maniem galvenajiem principiem — uzklausīt savus partnerus un nediktēt vienīgo patiesību. Visas runas par iespējamo valdības krišanu ir vērstas pret galveno šīs valdības mērķi — iestāšanos Eiropas Savienībā. Līdz pat septembra samitam mēs nedrīkstam ne tikai runāt, bet pat arī domāt par valdības destabilizāciju. Nākamnedēļ es apmeklēšu Briseli, lai tiktos ar Eiropas Komisijas vadību.

Rūta Jaksona,

"LV" informācijas redaktore

Pēc ieraksta "LV" diktofonā

— atbildot uz jautājumu par akcijas "Latvijas prece XXI gadsimtam" norisi:

Trijās dienās, kad Ministru prezidenta birojā darbojās akcijas "karstais telefons" , pa kuru interesenti varēja saņemt visplašāko informāciju par akcijas norisi, biroja darbinieki ir atbildējuši uz 210 telefona zvaniem, no kuriem 105 bija uzņēmēji, kas interesējās par iespējām pieteikt savas preces akcijai, bet pārējie 105 bija pircēju zvani, lai nobalsotu par izvēlēto labāko Latvijas preci.

Uzņēmēju klāstā pārstāvēti galvenokārt pārtikas produkcijas ražotāji, trikotāžas izstrādājumu ražotāji, kā arī sadzīves ķīmijas un elektroiekārtu ražotāji. Arī uzņēmēju vidū ir pārstāvēti gan lielie, piemēram, a/s "Staburadze", a/s "Rīgas piena kombināts", SIA "Piebalgas alus", a/s "Spodrība" u.c., gan vidējie un mazie uzņēmumi galvenokārt no Latvijas lauku rajoniem, piemēram, Tukuma rajona Smārdes pagasta"Miesnieki", Ogres individuālais uzņēmums " Ogres klaips", paipalu vistu fermas īpašniece Mērija Vilūna, VEF inženieru centrs, kas ražo tablo sporta zālēm, Cēsu rajona Priekuļu pagasta Vecmeslu "Cepļi L", kas ražo T kreklus u.tml.

Šobrīd Valsts kancelejas pastā jau ienākušas pirmās oficiālās uzņēmēju pieteikuma vēstules, kuras tiks apkopotas līdz 26.aprīlim (pasta zīmogs) un nodotas ekspertu rīcībā, kad tiks izraudzītas desmit preces akcijas otrajai kārtai.

Ministru prezidenta birojs regulāri informēs masu medijus par akcijai pienākošo pieteikumu apjomiem, izņemot datus par pircēju balsojumu, jo pircēju balvas noteikšanas procedūra notiks aizklāti, rezultātus paziņojot tikai īsi pirms akcijas noslēguma maija beigās.

Ministru prezidenta vārdā —

Līga Krapāne,

Ministru prezidenta preses sekretāre

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!