Kultūras ministre: Tiekoties ar Operas arodbiedrību pārstāvjiem

Kultūras ministre Sarmīte Ēlerte 24.augustā tikšanās laikā ar Latvijas Nacionālās operas (LNO) arodbiedrību pārstāvjiem bija vienisprātis, ka LNO darbības pamatā jābūt skaidrībai par finansējuma izlietojumu, augstai mākslinieciskajai kvalitātei un efektīvai vadībai. Tāpēc Kultūras ministrija pastāvīgi un rūpīgi seko līdzi Latvijas Nacionālās operas darbībai un tās finanšu rādītājiem.

Tikšanās laikā kultūras ministre ar arodbiedrības pārstāvjiem pārrunāja Kultūras ministrijas (KM) veiktās pārbaudes un audita rezultātus par LNO iepirkumiem un atalgojuma politiku. Iepirkumu procedūras LNO ir veiktas atbilstoši likumam. LNO ir publicējusi Iepirkuma uzraudzības mājaslapā noslēgtos līgumus atbilstoši likuma prasībām, norādot iepirkuma priekšmetus, termiņus un maksimālo līgumcenu. Saprātīgos apjomos veikti iepirkumi to līgumu ietvaros, kuros maksimālā līgumcena noteikta 19 999 lati trīs gadu laikā, piemēram, skrūvju, naglu un smilšpapīra iegādei šogad iztērēti 2400 lati; tējas, kafijas, cukura un ūdens vajadzībām šogad iztērēti 990 lati, auto ķīmijas (tehniskie šķīdumi, smērvielas, motoreļļas, kopšanas līdzekļi) iegādei – 480 lati.

Vienlaikus KM auditā vērsusi uzmanību uz iespējām ekonomēt līdzekļus, novēršot administrācijas darbinieku funkciju dublēšanos, kā arī novērst atsevišķu administrācijas darbinieku atalgojumu pieaugumu. Tāpat jāizstrādā efektīva komandējumu lietderības kontrole un jānodrošina nošķīrums starp māksliniecisko un administratīvo lēmumu pieņemšanu. Turklāt Valsts kontroles plānotā revīzija dos neatkarīgu un objektīvu vērtējumu par LNO vadības saimnieciskumu. “Esmu pārliecināta, ka LNO vadība izprot valsts ekonomisko situāciju un rēķinās ar tai piešķirto valsts dotāciju,” norādīja S.Ēlerte.

“Jautājums par pašreizējā LNO direktora atcelšanu no amata nav aktuāls. A.Žagaram darba līgums beidzas decembrī. Saskaņā ar LNO likumu KM gada beigās būs jāizsludina konkurss uz LNO direktora vietu. Ja A.Žagars vēlēsies turpināt vadīt LNO, viņš varēs piedalīties konkursā. Protams, tiks izvērtēta arī visu pretendentu līdzšinējā darbība,” uzsvēra S.Ēlerte.

LNO finansējuma samazinājums pēdējo divu gadu laikā samazināts par 35%, kamēr kultūras nozarei samazinājums bijis par 45%. Turklāt 2009.gadā valdība piešķīra 500 000 latu papildu finansējumu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, lai LNO varētu norēķināties par nodokļu parādiem.

“Augsti novērtējama LNO direktora Andreja Žagara vēlme nodrošināt izcilu māksliniecisko kvalitāti samazināta budžeta ietvaros. Ne tikai LNO, bet visai kultūras nozarei atvēlētais finansējums šobrīd ir nepieņemami zems. Taču esmu pārliecināta, ka pakāpeniski to būs iespējams atjaunot atbilstošā līmenī, jo Latvijā ir atsākusies izaugsme,” norādīja kultūras ministre.

S.Ēlerte arīdzan atsaucās arodbiedrību aicinājumam un piedalīsies kopīgā LNO un teātru darbinieku arodbiedrību sanāksmē.

Andris Saulītis, ministres preses sekretārs