• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Satiksmes ministrs: Par publiskās–privātās partnerības perspektīvām. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 4.08.2011., Nr. 121 https://www.vestnesis.lv/ta/id/234059

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Pasniedzot akreditācijas vēstules Latvijas vēstniekam Kosovā

Vēl šajā numurā

04.08.2011., Nr. 121

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Satiksmes ministrs: Par publiskās–privātās partnerības perspektīvām

“Publiskās–privātās partnerības (PPP) modelis satiksmes nozarē veicinās ceļu būvi,” norādīja satiksmes ministrs Uldis Augulis, 2.augustā tiekoties ar Publiskās un privātās partnerības asociācijas valdes locekli Annu Ozolu.

A.Ozola uzskata, ka, pirmkārt, lai īstenotu PPP projektus, jābūt stingrai politiskajai gribai, otrkārt, šiem projektiem jābūt pietiekami apjomīgiem un efektīviem. Tāpat viņa interesējās, kuri būtu tie projekti, kas varētu tikt īstenoti kā PPP modelis.

Satiksmes ministrs atklāja, ka viens no potenciālajiem PPP projektiem joprojām varētu būt valsts autoceļa posma Rīga–Sēnīte rekonstrukcija, kura īstenošana šādā modelī jau tika politiski akceptēta. Tāpat kā PPP varētu realizēt projektus valsts galveno autoceļu izbūvei divās joslās, lai nodrošinātu pieaugošajam tranzīta apjomam atbilstošu ceļu infrastruktūru. Varētu tikt izskatīta iespēja PPP modeli izmantot arī atsevišķos dzelzceļa un aviācijas nozaru projektos.

U.Augulis uzsvēra, ka uzņēmējiem ir svarīgi redzēt nākotni ilgtermiņā un PPP modelis būtu viens no variantiem, kā valsts to varētu garantēt. Tomēr pašlaik saskaņā ar starptautiskā aizdevuma nosacījumiem valstij un pašvaldībām ir aizliegts uzņemties ilgtermiņa saistības PPP ietvaros.

Tajā pašā laikā PPP iespējas tiek apspriestas arī ar Eiropas Komisiju, runājot par nākamo Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanas periodu (2014.–2020.gadam). Tā kā pieejamie ES fondu līdzekļi varētu būt mazāki nekā identificētās vajadzības, būtiski, lai PPP projekti netiktu ierobežoti kā viena no infrastruktūras attīstības finansēšanas iespējām.

“Ir skaidrs, ka autoceļu rekonstrukcijas darbu deficītu četru miljardu latu apmērā nevarētu segt, pat atjaunojot Autoceļu fondu. Tādēļ, ja Finanšu ministrija varētu vienoties ar starptautiskajiem aizdevējiem par ātrāku PPP modeļa aizlieguma atcelšanu, ceļu būves nozare tikai iegūs,” papildināja U.Augulis.

Satiksmes ministrijas Komunikācijas nodaļa

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!