Par plūdiem Pļaviņu krastā tagad un citos pavasaros

Turpinājums no 1.lpp.

Iespējams, vēl no tā laika, kad pilsētu nebija sasniegusi ekonomiskā depresija un tās iedzīvotājus — bezdarba un trūkuma radītā apātija. Kad ledus iziešanu gaidīja kā signālu drīzajai plostu laišanai un zvejas sezonas un pārceltuves darbības sākumam. Arī mirkli, kad atkal varēs sadzirdēt Velnatvara rūkoņu un no laivas, nevis pa Reinu, bet pa Daugavu braucot, aplūkot paši savu Lorelejas klinti. Vai brist ar kājām pāri pa Daugavas krācēm uz Sēlijas krastiem. Vai kopā ar Jaunsudrabiņu un Štrālu zivis ķert, bet ar Latvijas labākajiem alpīnistiem — Oliņkalna Andreja klintīs kāpt.

Tagad, kad velns savā atvarā sen jau pats noslīcis, bet stāvie dolomīta krasti ar katru pavasari brūk un zogas aizvien tuvāk pilsētai, plūdi, protams, kļuvuši par nopietnu pļaviņiešu biedu un derībās klāt nācis jauns temats — cik tālu pa pilsētas ielām aizies ūdens un cik ilgi kurā pagrabā un dārziņā tas noturēsies.

Šīs ziemu ilgās spriešanas noslēgums šogad Pļaviņās pienāca tieši Lieldienās.

Jau nedēļas vidū Baltkrievijā, Latgalē un Augšzemē augušie ledus bluķi ir sablīvējušies Daugavas līkumā pie Pļaviņām. Straume ledus vižņus stumj atpakaļ Aiviekstē, kur ledus ir izgājis jau pirms pāris dienām. Ledus kalni upē aug aizvien lielāki, bet uz priekšu nevirzās, kustību kā parasti traucē upē mākslīgi radītais sašaurinājums — dolomīta pārstrādes rūpnīcu uzkrāto atsiju kalni. Protams, aug arī ūdens līmenis.

Jau piektdien, 2. aprīlī, ar Valsts policijas un Zemessardzes kopīgiem spēkiem iebraukšana Pļaviņās ir ļauta tikai pilsētas iedzīvotājiem — lai plūdu gadījumā caurbraucēji netraucētu glābšanas darbus. Kā atzina paši pilsētnieki — svētīgi darīts, jo citādi, mediju karstasinīgo ziņu uzkurināti, Lieldienu svinētāju pūļi pa ceļam no Rīgas uz Latgali aiz ziņkārības līdz izmisumam izdangātu pavasara saulē uzburbušās Lielā, Mazā un Jaunā krasta ielas. Paši pļaviņieši vēro ledus krāvumus un priecājas, kad kāda šaura ledus mēlīte visas dienas garumā pakust vismaz simt metrus uz priekšu. Kaut arī Pļaviņu HES tiek atvērti aizvari, ūdens līmenis pie Pļaviņām joprojām turas augsts. Daļēji applūst ūdens attīrīšanas iekārtas, slimnīcas un Pļaviņu vidusskolas pagalms un dažu privātmāju dārziņu liekņas un pagrabi. Mājās, kuras no Daugavas un ledus šķir tikai daži metri, gaisma nenodziest visu nakti. Plūdu gaidīšana turpinās.

Sestdienas rītā ledus putras kustēšanās kļuvusi aktīvāka, ūdens līmenis krities. Krastmala joprojām ziņkārīgo un piedzīvojumu meklētāju pilna. Īsts izmisums, kaut arī jau pierimis, laikam tikai Daugavai tuvāko māju iedzīvotāju acīs.

Aust Lieldienu rīts. Pa nakti ledus sablīvējums, kā daudzos skatītājus kaitinot, aizvirzījies pilsētai jau gandrīz garām. Apdraudētie var uzelpot, sensāciju kārajiem zūd cerības. Slimnīcas un skolas pagalms gandrīz sauss. Ūdenī tikai daži koki, šur tur kāds krastā uzskalots ledus gabals. Skolas celiņam vienai betona plāksnītei izskalotas pamata smiltis. Ugunsdzēsēji var noņemt laivu no savas mašīnas jumta — 1979. gada Pļaviņu "Venēcija" nav atkārtojusies, pa Pļaviņu centrālo — Daugavas — ielu šogad neizdosies pabraukt nedz ar parastu, nedz motorlaivu. Pļaviņās viss mierīgi. Pilsēta nozūd no ziņu slejām. Kā būs nākamgad?

Dina Gailīte,

"LV" nozares redaktore

Foto: Dina Gailīte, "LV"

Foto no Ivara Gailīša arhīva

Pļaviņas šopavasar (augšējā attēlā) un 1988.gada pavasarī (apakšējā attēlā)