ATSAUCĒ IETVERT:
Daugava - māmuļa stihijas varā. Un cilvēks tajā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 7.04.1999., Nr. 106 https://www.vestnesis.lv/ta/id/23366
RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.
Daugava — māmuļa stihijas
varā. Un cilvēks tajā
Par plūdiem Pļaviņu krastā tagad un citos pavasaros
Lieldienas kā ik katru pavasari mums visiem lika atcerēties ierasto un nenovēršamo, bet tik ilgi gaidīto dabas ritu — ziemu beidzot nomaina pavasaris. Dabas mošanos vieni atzīmēja latviskā tradīcijā jau marta beigās, citi gaidīja pagājušās nedēļas beigas, lai svinētu kristīgās Lieldienas.
Svētkus un pavasara atnākšanu izbaudīt, protams, gatavojās arī Daugavas krastos dzīvojošie. Tomēr, tāpat kā citus gadus, it īpaši kopš Daugavas plūdumu apgrūtinājusi Pļaviņu spēkstacija, kā neatņemama pavasara atnākšanas ēnas puse pāri pilsētai gūlās plūdu gaidīšana.
Tieši — gaidīšana. Jo, lai cik skumji būtu, ledus iešana, sastrēgšana, sablīvēšanās un atkal iešana, pēc tam kušana, ūdens līmeņa celšanās un krišana un tā visa galā — vairāk vai mazāk veiksmīgās beigas ir gandrīz vienīgais notikums, kas liek mazās Pļaviņu pilsētas vārdam skanēt valsts mērogā un pļaviņiešiem sajusties visu uzmanības centrā esam.
Kaut gan derības par to, vai ledus brīnumainā kārtā izies marta beigās vai tomēr aprīļa sākumā, kad parādīsies pirmās kaijas — droša zīme par to, ka triju dienu laikā upe sakustēsies, un galu galā — būs plūdi vai ne, Aiviekstes un Daugavas, kā arī triju Latvijas novadu savienojuma vietas apdzīvotāju vidū ir sena tradīcija.
Pļaviņu vidusskolas pagalms 1999.gada Lieldienu rītā, 4.aprīlī pl.10.20 Foto: Dina Gailīte, "LV"
Lielie plūdi Pļaviņās 1931.gadā
Gostiņi (tagad Pļaviņu daļa) 1988.gadā Foto no Ivara Gailīša arhīva