Ministru kabineta sēdē: 2011.gada 14.jūnijā

FM: Par fizisku personu iepriekš nedeklarēto ienākumu deklarēšanu un atbilstoša iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksu

14.jūnijā Ministru kabineta (MK) sēdē tika apstiprināts Finanšu ministrijas sagatavotais koncepcijas projekts par vienreizēju pasākumu – fizisku personu iepriekš nedeklarēto ienākumu deklarēšanu un atbilstoša iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksu (ienākumu legalizāciju). Šis pasākums būs veicams vienlaikus ar sākumdeklarēšanos 2012.gada sākumā.

MK akceptēja risinājuma variantu, kas paredz, ka fiziska persona no 2012.gada 1.janvāra līdz 2012.gada 1.aprīlim deklarē līdz šim nedeklarētos līdz 2007.gada 31.decembrim gūtos ienākumus, par ko nomaksā iedzīvotāju ienākuma nodokli pēc 15% likmes. Nokavējuma nauda netiek aprēķināta, kā arī tiek uzskatīts, ka attiecībā uz deklarēto ienākumu persona ir izpildījusi normatīvajos aktos noteikto pienākumu par ienākumu deklarēšanu. Ja pret personu ir uzsākts administratīvais process vai kriminālprocess, ienākumu deklarēšana personu neatbrīvo no atbildības par izdarīto nodarījumu. Noteikts ierobežojums valsts amatpersonām deklarēt iepriekš nedeklarētos ienākumus.

Ņemot vērā ārvalstu pieredzi līdzīgu pasākumu ieviešanā, šā varianta realizācijas gadījumā paredzama pozitīva ietekme uz valsts budžetu, t.i, paredzami papildu nodokļu ieņēmumi.

Ēnu ekonomikas apkarošanas un godīgas konkurences nodrošināšanas plānā, ko ir akceptējis Ministru kabinets, kā viens no pasākumiem, kas jāievieš vienlaikus ar sākumdeklarēšanos (nulles deklarācijām), bija minēta arī iespēja personām, kuras izvairījušās no nodokļu nomaksas, segt valstij radītos zaudējumus, kas saistīti ar nodokļu nemaksāšanu, vienlaikus risinot jautājumu par šo personu atbrīvošanu no atbildības iespējām, kā arī legalizēt nereģistrētā darbībā iegūtos līdzekļus, tādējādi atvieglojot pāreju uz legālo ekonomiku.

FM sagatavotās koncepcijas mērķis ir Ministru kabinetam izvēlēties pamatprincipus, atbilstoši kuriem fiziskām personām tiek dota iespēja deklarēt iepriekš nedeklarētus ienākumus, par kuriem normatīvajos aktos noteiktā kārtībā nav aprēķināts un valsts budžetā samaksāts atbilstošs iedzīvotāju ienākuma nodoklis, nosakot pienākumu samaksāt noteiktu nodokļa apmēru.

Ienākumu legalizācijas pamatojums:

• atgriezt valstī naudu, ko tās iedzīvotāji glabā zemu un beznodokļu valstīs vai ar ko veic darījumus citās valstīs;

• atgriezt reģistrētā uzņēmējdarbībā naudu, kas šobrīd tiek izmantota nereģistrētu darījumu veikšanai, t.i., darījumi ēnu ekonomikas sektorā;

• palielināt nodokļu ieņēmumus valsts budžetā;

• dot iespēju nodokļu maksātājiem nokārtot saistības pret valsti, konkrētos gadījumos nesaucot nodokļu maksātāju pie atbildības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Teorētiski ir vairākas pazīmes, kas liecina par nepieciešamību realizēt šo pasākumu: lieli skaidras naudas uzkrājumi un pieaugošais skaidras naudas apgrozījums, lieli naudas līdzekļu uzkrājumi ārvalstu banku kontos, ar kurām nav noslēgti vai nav spēkā līgumi par automātisko informācijas apmaiņu, fizisko personu darījumi ar nekustamo īpašumu ārvalstīs, kā arī ēnu ekonomikas augstais īpatsvars.

Ienākumu legalizācija, iespējams, varētu vairāk interesēt tos nodokļu maksātājus, kam Valsts ieņēmumu dienests nosūtījis paziņojumus ar atgādinājumu reģistrēties kā nodokļu maksātājam, pieprasījis iesniegt vai precizēt gada ienākumu deklarāciju, nekā līdz šim brīdim neatklātiem nodokļu nemaksātājiem.

Ienākumu legalizācijas priekšrocības ir arī tajā, ka rezultāts – papildu nodokļu ieņēmumi – tiek panākts vienā reizē, kas citkārt nebūtu iespējams vai kas būtu iespējams tikai pēc salīdzinoši dārgas uzraudzības un kontroles pasākumu veikšanas. Turklāt šie papildu ieņēmumi tiek iegūti konkrētajā (plānotajā) laika periodā.

Viena no problēmām, kas saistīta ar ienākumu legalizācijas programmas realizēšanu, ir nodokļu maksāšanas pienākuma neievērošanas un nodokļu deklarāciju neaizpildīšanas un neiesniegšanas attaisnošana. Nodokļu maksātāji var uzskatīt, ka var nemaksāt nodokļus un gaidīt nākamo ienākumu legalizācijas pasākumu. Lai novērstu sabiedrības bažas par nodokļu saistību nepildīšanas atbalstīšanu ar ienākumu legalizācijas ieviešanu, īsi pirms ienākumu legalizācijas ir jāpieņem normatīvie akti un jāievieš metodes, kas uzlabos vispārējo nodokļu saistību izpildes intensitāti.

Finanšu ministrija sadarbībā ar Tieslietu ministriju sagatavos un līdz 2011.gada 1.jūlijam iesniegs attiecīgus priekšlikumus Saeimā likumprojekta “Fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas likums” otrajam vai trešajam lasījumam.

MK ir atbalstījis fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas likumprojektu, kas paredz, ka fizisku personu mantiskā stāvokļa deklarācijas jeb tā sauktās nulles deklarācijas būs jāiesniedz no 2012.gada 1.janvāra līdz 1.aprīlim tādām personām, kurām pieder īpašums vai finanšu līdzekļi vairāk nekā 50 minimālo mēnešalgu jeb 10 000 latu apmērā.

FM: Par finanšu stabilitātes nodevas maksātāju loka nepaplašināšanu

14.jūnijā Ministru kabineta (MK) sēdē lēma nepaplašināt finanšu stabilitātes nodevas maksātāju loku, skatot Finanšu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu par iespējām finanšu stabilitātes nodevu attiecināt arī uz citiem finanšu un kapitāla tirgus dalībniekiem un juridiskām personām, kas nodarbojas ar patērētāju kreditēšanu un nav finanšu un kapitāla tirgus dalībnieki.

MK akceptēja FM rosinājumu nepaplašināt finanšu stabilitātes nodevas maksātāju loku attiecībā uz tādiem finanšu un kapitāla tirgus dalībniekiem kā krājaizdevu sabiedrības un finanšu instrumentu tirgus dalībnieki, uz kuriem jau šobrīd tiek attiecinātas prasības saistībā ar garantiju fondiem un citi mehānismi klientu aizsardzībai.

Kā arī MK atbalstīja rosinājumu nepaplašināt finanšu stabilitātes nodevas maksātāju loku attiecībā uz citiem patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem. Papildu nodevas uzlikšana minētajiem subjektiem nebūtu jāsaista ar Finanšu stabilitātes nodevas likumu, jo šāda sasaistīšana valstij liktu netieši uzņemties papildu saistības finansēt pasākumus, kas nepieciešami arī šo subjektu maksātspējas problēmu risināšanai.

Turklāt 2011.gada martā ir pieņemti MK noteikumi par kārtību, kādā izsniedz, pārreģistrē, aptur un anulē speciālo atļauju (licenci) patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai un maksā valsts nodevu par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu un pārreģistrāciju, kā arī prasībām kapitālsabiedrībai speciālās atļaujas saņemšanai, ar kuriem pārējiem patērētāju kreditētājiem ir ieviesta valsts nodeva par speciālās atļaujas izsniegšanu un pārreģistrāciju.

Līdz ar to uzdevums par finanšu stabilitātes nodevas attiecināšanu uz citiem patērētāju kreditētajiem ir zaudējis aktualitāti, jo vēl vienas nodevas piemērošana (papildus nodevai par licences saņemšanu un pārreģistrēšanu) minēto subjektu saimnieciskajai darbībai radītu būtiski negatīvu efektu.

Informatīvais ziņojums izstrādāts, izpildot Ministru prezidenta 2011.gada 13.maija rezolūcijā doto uzdevumu finanšu ministram sagatavot un iesniegt MK informatīvo ziņojumu.

Ziņojumā ir analizēts pašreiz spēkā esošais regulējums attiecībā uz finanšu un kapitāla tirgus dalībniekiem un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem, šobrīd pastāvošās garantiju fondu un licencēšanas sistēmas, kas veicina patērētāju aizsardzību un drošāku finanšu sistēmu (noguldījumu garantiju fonds, apdrošināto aizsardzības fonds, finanšu instrumentu tirgus klientu (ieguldītāju) aizsardzību, patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju licencēšana.

Ziņojumā aplūkotas arī ES līmeņa aktivitātes, kas vērstas uz finanšu sistēmas drošību (noguldījumu garantiju sistēmas, apdrošinātāju garantiju sistēmas, ieguldītāju kompensāciju sistēmas, banku nodevas un risinājumu fondi, nodokļi finanšu tirgus stabilitātes veicināšanai).

FM: Par Eiropas Savienības fondu finansējuma atlikuma pārdali uzņēmējdarbības, zinātnes, infrastruktūras un nodarbinātības aktivitātēm

14.jūnijā Ministru kabineta (MK) sēdē tika apstiprināti Finanšu ministrijas (FM) sagatavotie rīkojuma projekti, kas paredz pārdalīt finansējumu trīs Eiropas Savienības (ES) fondu darbības programmu ietvaros.

“Ņemot vērā radušos finansējuma atlikumu ES fondu aktivitātēs, ir būtiski šo finansējumu novirzīt tādām Latvijas tautsaimniecības attīstībai prioritārām aktivitātēm kā investīcijas komersantu konkurētspējas uzlabošanai un augstas pievienotās vērtības investīcijas, tranzītielu un valsts nozīmes autoceļu seguma uzlabošana, zinātnes un pētniecības atbalsts, kā arī nodarbinātības veicināšana,” uzsver Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks ES fondu jautājumos Aleksandrs Antonovs.

Lai veicinātu finanšu resursu pieejamību komersantiem, kā arī sniegtu atbalstu zinātnes attīstībai, rīkojuma projekts paredz darbības programmas “Uzņēmējdarbība un inovācijas” ietvaros veikt finansējuma pārdali, novirzot aktivitāšu un apakšaktivitāšu ietvaros radušos ES fondu atlikumu šādām aktivitātēm:

• aktivitātei, kas paredz mezanīna aizdevumus (maznodrošinātu aizdevumu, salīdzinot ar banku kredītiem, kam neprasa nekustamo īpašumu un citu likvīdu aktīvu nodrošinājumu) investīcijām komersantu konkurētspējas uzlabošanai 17,7 miljonu latu apmērā;

• klasteru programmai 3,4 miljonu latu finansējumu;

• zinātnes un pētniecības atbalstam ~3 miljonu latu finansējumu;

• augstas pievienotās vērtības investīcijām 5,6 miljonu latu finansējumu;

• mazo un vidējo uzņēmumu jaunu produktu un tehnoloģiju attīstības programmas īstenošanai 2 miljonus latu.

Lai turpinātu uzlabot profesionālo izglītības iestāžu infrastruktūru un efektīvi īstenotu profesionālo izglītības iestāžu tīkla optimizāciju, kā arī uzlabotu tranzītielu un valsts nozīmes autoceļu segumu, rīkojuma projekts paredz pārdalīt darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” ietvaros radušos ES fondu finansējuma atlikumu šādām programmas aktivitātēm:

• mācību aprīkojuma modernizācijai un infrastruktūras uzlabošanai profesionālās izglītības programmu īstenošanai 2,7 miljonu latu apmērā;

• tranzītielu sakārtošanai pilsētu teritorijās, lai novērstu straujo tranzītielu stāvokļa pasliktināšanos 5,8 miljonu latu apmērā;

• elektronisko sakaru pakalpojumu vienlīdzīgas pieejamības nodrošināšanai visā valsts teritorijā (platjoslas tīkla attīstībai) 2,7 miljonu latu apmērā;

• TEN-T autoceļu tīkla uzlabojumiem, lai novērstu valsts galveno autoceļu straujo stāvokļa pasliktināšanos, 8,2 miljonu latu apmērā.

Lai risinātu bezdarba situāciju Latvijā, darbības programmas “Cilvēkresursi un nodarbinātība” ietvaros 7,2 miljonu latu finansējums tiks novirzīts Labklājības ministrijas pārziņā esošai aktivitātei, kas paredz bezdarbnieku un darba meklētāju apmācību pēc darba devēju pieprasījuma Latvijas tautsaimniecības attīstībai prioritārās nozarēs, 1,1 miljons latu tiks novirzīti Ekonomikas ministrijas pārziņā esošajai aktivitātei komersantu darbinieku kvalifikācijas un prasmju uzlabošanai informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā, kā arī 7 miljoni latu tiks novirzīti jaunu, augstas kvalifikācijas darbavietu izveidei.

Finanšu ministrijas
Komunikācijas nodaļa

IeM: Par grozījumu Ceļu satiksmes likumā

14.jūnijā Ministru kabinets atbalstīja Iekšlietu ministrijas sagatavoto likumprojektu “Grozījums Ceļu satiksmes likumā”.

Likumprojekts paredz noteikt pienākumu mehāniskā transportlīdzekļa vadītājam uzrādīt pārbaudei vadītāja apliecību un citus dokumentus, kas izriet no prasībām ceļu satiksmē pēc robežsarga pieprasījuma ne tikai pierobežā, bet visā valsts teritorijā, lai nodrošinātu vienlīdz efektīvu nelikumīgās imigrācijas apkarošanu valstī kopumā.

Līdz šim attiecīgie pienākumi attiecās uz ierobežotu valsts teritoriju – pierobežu, kas atbilstoši Latvijas Republikas valsts robežas likuma prasībām gar ārējo sauszemes robežu ir nosakāma ne šaurāka par 30 kilometriem, bet gar iekšējo sauszemes robežu – ne šaurāka par 15 kilometriem.

Grozījumi likumā bija nepieciešami, lai nodrošinātu iespēju efektīvi apkarot nelikumīgo imigrāciju visā valstī. Ievērojot, ka nelikumīgās imigrācijas apkarošanas pienākums Valsts robežsardzei ir noteikts visas valsts teritorijā, pienākums vadītājam apturēt transportlīdzekli, kā arī uzrādīt attiecīgos dokumentus tikai pierobežā nenodrošina iespēju vienlīdz efektīvi apkarot nelikumīgo imigrāciju valstī kopumā.

Papildus tam šobrīd ir sagatavots likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā”, kurš paredz izslēgt pierobežu gar iekšējo sauszemes robežu, lai nepieļautu iespēju, ka attiecīgā pierobeža varētu tikt uzskatīta kā robežkontroles saglabāšana.

IeM: Par transportlīdzekļu rindu problēmu uz Latvijas–Krievijas robežas

14.jūnijā Ministru kabinets pieņēma zināšanai Iekšlietu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu “Par transportlīdzekļu rindu jautājumu uz Latvijas–Krievijas robežas”.

Informatīvajā ziņojumā ir atspoguļota situācija Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas valsts robežas šķērsošanas vietās saistībā ar transportlīdzekļu rindu jautājumu tajās. Ziņojumā aprakstīta robežšķērsošanas vietu infrastruktūras attīstības gaita, kā arī priekšlikumi transportlīdzekļu rindu administrēšanas un loģistikas sekmīgai nodrošināšanai.

Ministru kabineta rīkojuma projekts paredz no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” piešķirt Iekšlietu ministrijai (Valsts robežsardzei) 25 198 latus, lai eksperimentālā kārtā uzsāktu kravas transportlīdzekļu reģistrāciju rindā valsts robežas šķērsošanai Terehovas robežšķērsošanas vietā. Kravas transportlīdzekļu reģistrēšanas kārtība paredz, ka katram transportlīdzeklim tiks izsniegts rindas kārtas numurs, tādējādi izslēdzot iespējas nelikumīgi šķērsot robežu ārpus kārtas.

Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projekts arī paredz uzdot Iekšlietu ministrijai sadarbībā ar Satiksmes ministriju sagatavot likumprojektu par grozījumiem Latvijas Republikas valsts robežas likumā, nosakot pienākumu kravas transportlīdzekļu vadītājiem obligāti reģistrēties fiziskā rindā valsts robežas šķērsošanai un paredzot institūciju kompetenci fiziskās un elektroniskās rindas valsts robežas šķērsošanai izveidei un administrēšanai.

IeM: Par līdzekļu piešķiršanu īslaicīgās aizturēšanas vietu labiekārtojumam

14.jūnijā Ministru kabineta sēdē nolemts piešķirt Iekšlietu ministrijai (Valsts policijai) 344 696 latus. Līdzekļi paredzēti, lai segtu izdevumus, kas saistīti ar Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2010.gada 20.decembra spriedumu lietā “Par Aizturēto personu turēšanas kārtības likuma 7.panta piektās daļas 1.punkta vārdu “kuras augstums nepārsniedz 1,2 metrus” un pārejas noteikumu 1.punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 95.pantam”.

Līdz ar to būs iespējams nodrošināt Valsts policijas īslaicīgās aizturēšanas vietu labiekārtojumu atbilstoši Aizturēto personu turēšanas kārtības likuma prasībām.

Iekšlietu ministrijas
Administratīvais departaments

LM: Par darba līgumu uz noteiktu laiku slēgšanu kūdras ražošanas uzņēmumos

Turpmāk kūdras ražošanas uzņēmumos darba devēji varēs ar darbiniekiem slēgt darba līgumus uz noteiktu laiku. To paredz 14.jūnijā valdībā apstiprinātie grozījumi Ministru kabineta Noteikumos par sezonas rakstura darbiem. Darba devējs darba līgumus ar darbiniekiem uz noteiktu laiku varēs slēgt par darbiem, kas saistīti ar kūdras ieguvi un kūdras ieguves vietu sagatavošanu. Šāda iespēja veicinās darbu elastīgu organizāciju un sekmēs kūdras ražošanas uzņēmumu darbības efektivitāti.

Kūdras ražošanas uzņēmumos tiek lietota tehnoloģija grieztās sūnu gabalkūdras kraušanai, žāvēšanai, kur tiek izmantots strādnieku roku darbs. Šīs tehnoloģijas lietošanai ir izteikts sezonas raksturs no maija līdz septembrim.

Pašlaik Latvijā darbojas 45 kūdras ražošanas uzņēmumi, kuri sezonas laikā nodarbina ap 1500 darbinieku.

Labklājības ministrijas
Komunikācijas departaments

SM: Par papildus 3,4 miljonu latu piešķiršanu pašvaldību autoceļu un ielu uzturēšanai

Valdība ir atbalstījusi papildus 3,4 miljonu latu piešķiršanu pašvaldību autoceļu un ielu uzturēšanai 2011.gadā. Šāda vajadzība radusies, jo ziemas periodā līdzekļi pārtērēti.

Tas nolemts 14.jūnija valdības sēdē, izskatot informatīvo ziņojumu par pašvaldību autoceļu un ielu uzturēšanas neatliekamajiem darbiem.

Nauda tiks ņemta no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”. Tā nepieciešama, jo 2010.gada ziemā pašvaldību autoceļu un ielu uzturēšanas darbi sākās neplānoti agri – jau novembra vidū. Turklāt šogad janvārī laika apstākļu dēļ valstī tika izsludināta ārkārtas situācija. Rezultātā pašvaldības ir ievērojami pārtērējušas plānotos finanšu līdzekļus.

Latvijas Pašvaldību savienības veiktā pašvaldību aptauja liecina, ka tās 2010./2011.gada ziemas sezonā autoceļu un ielu uzturēšanai izlietojušas 14,8 miljonus latu, kas veido 72,7% no gadā piešķirtās valsts budžeta mērķdotācijas pašvaldību autoceļiem un ielām.

Atbilstoši šā gada 24.maija valdības sēdē nolemtajam Satiksmes ministrija izvērtēja pašvaldību pieprasījumu par papildu līdzekļu piešķiršanu pašvaldību autoceļu un ielu uzturēšanai un atbalstīja līdzekļu piešķiršanu saistībā ar neparedzētiem izdevumiem pašvaldību autoceļu un ielu uzturēšanai 2010./2011.gada ziemas sezonā 3,4 miljonu latu apmērā.

Piešķirtie līdzekļi tiks sadalīti saskaņā ar MK noteikumu “Valsts pamatbudžeta valsts autoceļu fonda programmai piešķirto līdzekļu izlietošanas kārtība” prasībām. Tie tiks ieguldīti autoceļu un ielu sagatavošanā vasaras periodam un sabrukušo asfaltbetona brauktuvju remontā, kā arī ceļu greiderēšanā un citos uzturēšanas darbos.

Satiksmes ministrijas
Sabiedrisko attiecību nodaļa

TM: Par kadastrālo vērtību bāzi 2012.gadam

14.jūnijā Ministru kabinets apstiprināja Valsts zemes dienesta (VZD) izstrādātos Ministru kabineta noteikumus par kadastrālo vērtību bāzi 2012.gadam.

Noteikumi aktualizē dzīvojamās apbūves nekustamo īpašumu grupas vērtību zonējumu un kadastrālo vērtību bāzes rādītājus visām nekustamo īpašumu grupām (dzīvojamās apbūves, rūpnieciskās ražošanas objektu apbūves, komercobjektu apbūves un lauksaimniecībā izmantojamai un meža zemei).

Noteikumi arī paredz izmaiņas ēku kadastrālo vērtību bāzes vērtībās, jo ar 2012.gadu spēkā stājas pilnveidots ēku kadastrālās vērtības aprēķina modelis, kas, piemēram, paredz dzīvojamajām mājām papildu izvērtēt pagrabtelpas, garāžas un labiekārtojumu. Ja ēkā atradīsies garāža, pagrabs vai terase, arī šo telpu platībām noteikto bāzes vērtību koriģēs ar vērtību samazinošu koeficientu palīdzību.

Noteikumus kadastrālās vērtēšanas vajadzībām piemēros no 2012.gada 1.janvāra. Aprēķinātās kadastrālās vērtības pašvaldības izmantos 2012.gada nekustamā īpašuma nodokļa aprēķinam.

Jaunā kadastrālo vērtību bāze ir izstrādāta, pamatojoties uz 2010.gada un 2011.gada pirmā ceturkšņa nekustamā īpašuma tirgus darījumu informāciju.

Nekustamā īpašuma tirgus šajā laikā periodā ir uzrādījis stabilitātes pazīmes. Tādēļ noteikumi, salīdzinot ar pašlaik spēkā esošajām bāzes vērtībām, neparedz ievērojamas kadastrālo vērtību bāzes izmaiņas. Lielākās izmaiņas skar dzīvojamās apbūves zemi, kur izstrādāts jauns zonējums, kas nebija pārskatīts kopš 2007.gada – no tā dēvētā “pirmskrīzes celtniecības buma” laika. Jaunajā zemes vērtību zonējumā papildus izveidotas 223 jaunas vērtību zonas, lai nodalītu mazāk attīstītas teritorijas no labiekārtotām teritorijām.

Vērtību zonas, kurās zemes bāzes vērtības samazinās visvairāk, ir Jūrmalā, Rīgā un Liepājā. Pārējā valsts teritorijā apbūves zemes bāzes vērtību sazinājums skāris tikai atsevišķas teritorijas (piemēram, Stopiņu novada Sauriešos, karsta izplatības areāla pazeminātas noturības teritorijā vai Garkalnes novada purvainajā teritorijā Sunīšu ezera apkaimē).

Neliels vērtību pieaugums ir lauku teritoriju pagastu centros, kas izdalīti kā jaunas vērtību zonas, kā arī tajās apbūves zemes vērtību zonās, kur 2011.gadā spēkā esošās bāzes vērtības iepriekš bija prognozētas zemākas, nekā to uzrādīja 2011.gada nekustamā īpašuma tirgus.

Noteikumu projekts, tā pielikumi – zemes vērtību zonējumu kartes, zemes un ēku bāzes vērtību tabulas un Pārskats par kadastrālo vērtību bāzes 2012.gadam izstrādi (ietver kadastrālo vērtību bāzes izstrādē izmantotās metodikas aprakstu, nekustamā īpašuma tirgus analīzes, kā arī zemes un ēku kadastrālo vērtību kopsummu rādītājus) ikvienam interesentam ir pieejams VZD mājaslapā.

Zemes vērtību zonējumu kartes un bāzes vērtību tabulas (prognoze 2012.gadam) līdz 2011.gada 31.decembrim ir pieejami VZD datu izplatīšanas portāla www.kadastrs.lv publiskajā sadaļā.

Tieslietu ministrijas
Administratīvais departaments

ZM: Par pārtikas komplekta vistrūcīgākajām personām saņēmēju loka paplašināšanu

14.jūnijā valdība apstiprināja Zemkopības ministrija (ZM) izstrādātos Ministru kabineta noteikumus “Grozījums Ministru kabineta 2009.gada 8.decembra noteikumos Nr.1415 “Kārtība, kādā tiek administrēti un uzraudzīti tirgus intervences pasākumi augkopības un lopkopības produktu tirgū, īstenojot Eiropas Komisijas programmu vistrūcīgākajām personām””. Normatīvais akts izstrādāts, lai palielinātu pārtikas komplektu, kas tiek izdalīti Eiropas Komisijas (EK) programmas “Pārtikas produktu piegāde labdarības organizācijām izdalīšanai vistrūcīgākajām personām” ietvaros, saņēmēju loku.

Apkopotā pašvaldību operatīvā ikmēneša informācija liecina, ka Latvijā personu skaits, kurām piešķirts trūcīgas personas status, pakāpeniski pieaug. 2011.gada martā salīdzinājumā ar 2010.gada martu tas ir palielinājies par 24,8 procentiem. Turklāt arī kopējā valsts ekonomiskā situācija un stāvoklis nodarbinātības tirgū samazina iedzīvotāju ienākumus.

Tā kā 2011.gada maijā iztikas minimums sasniedzis līdz šim augstāko līmeni – 176,11 latus vienam iedzīvotājam, tad, lai 2011.gada programmas ietvaros maksimāli tiktu izmantoti visi EK piešķirtie resursi un labdarības organizāciju izdales punktiem nodrošinātu optimālu pārtikas piegādi un izdali, ZM sadarbībā arī Labklājības ministriju, Latvijas Pašvaldību savienību un Latvijas Sarkano Krustu maijā nolēma 2011.gadam paplašināt pārtikas komplektu saņēmēju loku, papildus trūcīgajām personām tajā iekļaujot maznodrošinātās personas, personas ar medicīnas atvieglojumu izziņām, kuru ienākumi mēnesī nepārsniedz 150 latus, un personas, kuras ārkārtas situācijas (stihisku nelaimju vai iepriekš neparedzamu apstākļu) dēļ nespēj apmierināt savas pamatvajadzības.

Normatīvais akts nosaka, ka viena persona programmas īstenošanas gadā bez maksas var saņemt ne vairāk kā 12 pārtikas produktu komplektu. Īpaši jūtams programmas atbalsts būs pilsētu iedzīvotājiem ārpus Rīgas un Pierīgas reģiona, kur iedzīvotāju ienākumi vidēji ir mazāki.

Normatīvais akts stāsies spēkā pēc tā publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

ZM: Par atbalsta piešķiršanas kartību lauku saimniecību modernizācijai

14.jūnijā valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos Ministru kabineta (MK) noteikumus “Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 1.novembra noteikumos Nr.1026 “Kārtība, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu atklātu projektu konkursu veidā pasākumam “Lauku saimniecību modernizācija”””.

Noteikumi paredz, ka atbalsta pretendētam – fiziskai vai juridiskai personai, kas plāno izveidot saimniecību, lai uzsāktu lauksaimniecības produktu ražošanu gadā pēc pirmā noslēgtā gada pēc projekta īstenošanas, ieņēmumus no lauksaimnieciskās ražošanas jāpalielina vismaz par trim procentiem vai izdevumus jāsamazina par trim procentiem gadā pēc pirmā noslēgtā gada pēc projekta īstenošanas, salīdzinot ar pirmo noslēgto gadu pēc projekta īstenošanas. Grozījumi veikti, lai būtu iespējams objektīvi aprēķināt un piemērot dzīvotspējas kritēriju jaunajiem uzņēmējiem, kas tikai pēc projekta īstenošanas uzsāk lauksaimniecības produktu ražošanu.

Tāpat turpmāk projekta īstenošanai nepieciešamā finansējuma pieejamību apliecinošie dokumenti būs jāiesniedz reizē ar projekta iesniegumu vai triju mēnešu laikā pēc lēmuma par projekta iesnieguma apstiprināšanu spēkā stāšanās. Šāda kārtība nodrošinās apstiprināto projektu savlaicīgu īstenošanu un novērsīs finansējuma nelietderīgu rezervēšanu.

Ja finansējuma pieejamību apliecinošie dokumenti nebūs iesniegti kopā ar projekta iesniegumu, Lauku atbalsta dienests (LAD), pieņemot lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu, tajā iekļaus nosacījumu iesniegt apliecinājumu par projekta īstenošanai pieejamiem finanšu resursiem triju mēnešu laikā pēc lēmuma spēkā stāšanās. Noteikts arī, ka lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu zaudē spēku, ja netiek izpildīts lēmumā noteiktais nosacījums – iesniegt minētos dokumentus noteiktā termiņā.

Pēc 2011.gada 1.aprīļa iesniegtajiem projektiem, kurus paredzēts īstenot LAD Dienvidkurzemes, Ziemeļkurzemes, Zemgales, Lielrīgas, Viduslatvijas un Ziemeļvidzemes reģionālo lauksaimniecības pārvalžu (RLP) teritorijā, noteikta 25% atbalsta intensitāte tehnikas un iekārtu iegādei un 40% vispārējām izmaksām, bet Dienvidlatgales, Austrumlatgales un Ziemeļaustrumu LAD RLP teritorijā īstenojamajiem projektiem saglabāta 40% intensitāte tehnikas un iekārtu iegādei.

Tāpat arī pēc 2011.gada 1.aprīļa iesniegtajiem projektiem, kurus paredzēts īstenot LAD Dienvidkurzemes, Ziemeļkurzemes, Zemgales, Lielrīgas, Viduslatvijas un Ziemeļvidzemes RLP teritorijā, noteikta 25% atbalsta intensitāte tehnikas un iekārtu iegādei un 40% vispārējām izmaksām, bet Dienvidlatgales, Austrumlatgales un Ziemeļaustrumu LAD RLP teritorijā īstenojamajiem projektiem saglabāta 40% intensitāte tehnikas un iekārtu iegādei. Savukārt projektu iesniegumiem, kas tika iesniegti līdz 2011.gada 31.martam un par kuriem vēl nav pieņemts lēmums, piemēros tos atbalsta saņemšanas nosacījumus, kādi bija spēkā šo projektu iesniegumu iesniegšanas brīdī.

Normatīvais akts stāsies spēkā pēc tā publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

ZM: Par Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras jauno nolikumu

14.jūnijā valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādāto Ministru kabineta noteikumu projektu “Valsts aģentūras “Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra” nolikums”.

Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra (VTUA) ir ZM pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde, kuras uzdevums ir nodrošināt traktortehnikas un tās piekabju valsts uzraudzību, piešķirt un anulēt traktortehnikas vadīšanas tiesības un izsniegt traktortehnikas vadītāja apliecības.

Jaunais nolikums paredz, ka turpmāk aģentūra arī veiks traktortehnikas un tās piekabju valsts tehnisko apskati un kontroli, uzturēs traktortehnikas, tās piekabju un traktortehnikas vadītāju informatīvo sistēmu. Savukārt, lai saglabātu vēstures liecības, viens no VTUA uzdevumiem būs sabiedrības iepazīstināšana ar lauksaimniecības nozaru attīstības vēsturi un materiālo un nemateriālo liecību par saimniekošanu un dzīvi Latvijas laukos no 19.gadsimta beigām līdz mūsdienām popularizēšana. Nolikums apstiprināts, lai precizētu aģentūras darbību un funkcijas.

Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras jaunais nolikums stāsies spēkā pēc tā publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Zemkopības ministrijas
Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa