Ekonomikas ministrija: Par pašvaldību lomu būvniecībā un mājokļu apsaimniekošanā

“Latvijas Pašvaldību savienība ir aktīvs Ekonomikas ministrijas sadarbības partneris, ik dienu diskutējot par dažādām aktualitātēm un kopīgi izstrādājot grozījumus normatīvajos aktos. Savukārt EM un LPS ikgadējās sarunas ir platforma, lai aktualizētu plašāku jautājumu loku, norādītu uz aktuālām problēmām pašvaldībās un definētu jaunus mērķus un uzdevumus. Šā gada sarunu temati ir īpaši aktuāli valsts attīstībai kopumā – Būvniecības likumprojekts, situācija siltumapgādē, Atjaunojamās enerģijas likumprojekts un pašvaldību loma atjaunojamo energoresursu plašākā izmantošanā un energoefektivitātes paaugstināšanā, kā arī tirdzniecības organizēšanas kārtība ar pašvaldību saskaņojamos tirdzniecības veidos,” ikgadējās sarunās ar Latvijas Pašvaldību savienību (LPS) uzvēra ekonomikas ministrs Artis Kampars.

• Būvniecības nozare. Tikšanās laikā tika pārrunāta jaunā Būvniecības likumprojekta izstrādes virzība. LPS kopumā izteica atbalstu Būvniecības likumprojekta izstrādes nepieciešamībai un tālākai virzībai, vienlaikus rosinot tālākās diskusijas organizēt kompleksi un jauno regulējumu izstrādāt reizē ar Vispārīgajiem būvnoteikumiem, kas jau detalizētāk noteiks būvniecības procesa organizēšanu.

Īpaši svarīgs jautājums pašvaldību skatījumā ir precīzi atrunāt visu būvniecības procesā iesaistīto pušu atbildību, tādējādi pilnveidojot pašu procesu un sekmējot būvniecības kvalitātes uzlabošanu. Tāpat tika akcentēts jautājums par būvniecības ieceres saskaņošanas termiņu, par ko diskusijas rezultātā tika panākta vienošanās, ka tas tiks noteikts dažāds atkarībā no būves sarežģītības pakāpes (t.i., būves tipa saskaņā ar Būvniecības likumprojektā noteikto iedalījumu).

Tāpat tika pārrunāta valsts un pašvaldību institūciju sadarbības uzlabošana kontroles nodrošināšanā būvniecībā, būvniecības kontroles tiesību piešķiršanā un būvinspektoru profesionālās darbības uzraudzībā.

• Mājokļu apsaimniekošana. Pašvaldību vadītāji norādīja uz izveidojušos situāciju siltumapgādē un pieaugušiem iedzīvotāju parādiem šīs apkures sezonas laikā. Pašvaldības rosināja veikt grozījumus likumdošanā, precīzi nosakot tiesības, pienākumus un atbildību gan dzīvokļu īpašniekiem, gan apsaimniekotājiem. Tāpat tika pārrunāta arī grozījumu Civilprocesa likumā virzība Saeimā. LPS izteica atbalstu arī rosinātājām izmaiņām normatīvajos aktos, paredzot būtiski vienkāršot un paātrināt nelielo (līdz 1500 latiem) parādu piedziņu.

Atsevišķi pašvaldību vadītāji norādīja, ka siltumenerģijas izmaksu pieaugums atsevišķās pilsētās ir pārāk liels, iedzīvotāji to nespēj samaksāt, tāpēc atsevišķas pašvaldības izrādīja interesi par iespēju daudzdzīvokļu mājās centrālapkures sistēmas pārbūvēt uz individuālo apkuri. Taču vairums pašvaldību vadītāju norādīja, ka tādējādi tiktu traucēta centralizētās siltumapgādes sistēmas darbība un mazināta efektivitāte.

Vienlaikus ministrija norādīja, ka pašvaldībām ir jādomā, kā savas siltumapgādes sistēmas padarīt efektīvākas. Jāņem vērā, ka gan iepriekšējos gados, gan arī šobrīd ir pieejams valsts atbalsts centralizēto siltumtrašu rekonstrukcijai.

ES fondu programmas “Pasākumi centralizētas siltumapgādes sistēmu paaugstināšanai” ietvaros siltumapgādes komersanti varēja iegūt atbalstu katlumāju un siltumtrašu būvniecībai un rekonstrukcijai. Programmas ietvaros šobrīd jau noslēgušās divas projektu iesniegumu atlases kārtas. Pirmās kārtas ietvaros noslēgti 11 līgumi par projektu īstenošanu par 6 637 197,29 latu KF finansējumu (kopējās izmaksas – 21 471 267,39 lati); šobrīd pabeigti četri projekti. Otrās kārtas ietvaros tika iesniegti 30 projektu iesniegumi, no kuriem 26 projektu iesniegumi ir apstiprināti par KF finansējumu – 22 272 948,35 latiem (kopējās izmaksas – 58 236 978,38 lati); uz 20.maiju bija noslēgti līgumi par četru projektu īstenošanu, taču pārējie līgumi par projektu īstenošanu tiks noslēgti pēc lēmumos par projektu iesniegumu apstiprināšanu minēto nosacījumu izpildes. Ministrija informēja pašvaldību vadītājus, ka šobrīd finansējuma atlikums ir 13 412 711,24 lati, tāpēc 2011.gada rudenī plānota trešā projektu iesniegumu atlases kārta.

• Enerģētikas politika. LPS tika informēta par Atjaunojamās enerģijas likumprojekta virzību Saeimā. LPS kopumā atbalsta izstrādāto likumprojektu, vienlaikus rosinot papildināt sadaļu par siltumenerģijas ražošanu un atbalstu šīs jomas komersantiem. Ekonomikas ministrs A.Kampars uzsvēra, ka likumprojekta mērķis ir rast līdzsvaru starp atbalsta apmēru atjaunojamo resursu izmantotājiem elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanā un nozares tālāku attīstību. Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Pūce papildus norādīja, ka valsts uzdevums ir meklēt ekonomiski efektīvāko veidu, kā sekmēt atjaunojamo energoresursu plašāku izmantošanu, tāpēc valsts prioritāte ir sniegt atbalstu investīcijām. Lai sasniegtu Latvijai kā ES dalībvalstij noteikto mērķi, EM uzskata, ka primāri jāorientējas uz siltuma ražošanas no AER paplašināšanu.

• LPS atzinīgi novērtēja 2010.gadā izstrādāto jauno tirdzniecības organizēšanas kārtību ar pašvaldību saskaņojamos tirdzniecības veidos, kas būtiski atviegloja tirdzniecības veikšanu publiskās vietās, tādējādi samazinot administratīvo slogu tirdzniecības dalībniekiem. Tāpēc LPS rosina atvieglot normatīvo aktu regulējumu arī attiecībā uz pakalpojumu sniegšanu sabiedriskā vietā, vienkāršojot procedūru un samazinot saskaņošanas laiku.

Balstoties uz Latvijas Tirgotāju asociācijas un Latvijas tirgus savienības ieteikumiem, ministrija aicina Latvijas Pašvaldību savienību apzināt situāciju pašvaldībās par tirdzniecības uzraudzību un kontroli. Sanāksmes laikā tika panākta vienošanās, ka ministrija sagatavos aptaujas anketu, lai noskaidrotu situāciju Latvijas pašvaldībās attiecībā uz Tirdzniecības noteikumos pašvaldībām noteikto tiesību īstenošanu un prasību ievērošanu ielu tirdzniecībā, kā arī apzinātu problēmjautājumus, kas saistīti ar Tirdzniecības noteikumos iekļautā ielu tirdzniecības tiesiskā regulējuma piemērošanu praksē.

Ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa