Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Šonedēļ žurnālā "Jurista Vārds"". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 7.06.2011., Nr. 88 https://www.vestnesis.lv/ta/id/231301

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ekonomikas ministrija: Par pašvaldību lomu būvniecībā un mājokļu apsaimniekošanā

Vēl šajā numurā

07.06.2011., Nr. 88

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Šonedēļ žurnālā “Jurista Vārds””

Diskusija. Saeimas atlaišana: Satversme un neskaidrie jautājumi

Valsts prezidenta 2011.gada 28.maija rīkojums Nr.2 raisījis daudzas un dažādas ekspertu diskusijas par Satversmes 48.panta piemērošanu un iespējamiem procedūras sarežģījumiem. Tā kā Valsts prezidents pirmo reizi izšķīries piemērot Satversmes 48.pantu, šajos apstākļos ļoti nepieciešams tiesību zinātnieku situācijas vērtējums. Atzinīgi vērtējama Rīgas pils iniciatīva, nākot klajā ar juridisku skaidrojumu par Valsts prezidenta ierosinājuma sekām. Tajā pašā laikā vēl joprojām ir pietiekami daudz neskaidru vai dažādi traktējamu jautājumu, uz kuriem ir nepieciešamas atbildes. Arī “Jurista Vārds” iesaistās šajā diskusijā, piedāvājot atzītu ekspertu domas par dažādiem notikumu attīstības scenārijiem. Ceram, ka lasītājam šī viedokļu apmaiņa būs noderīga ceļa karte sarežģītajos Saeimas atlaišanas jautājumos.

Reinis Bērziņš. Rīkojuma Nr.2 iespējamā neatbilstība Satversmei

Valsts prezidenta Valda Zatlera 2011.gada 28.maijā pieņemtā rīkojuma Nr.2 atbilstība Satversmei ir diskutabla. No vienas puses, Satversmes spēkā esošā redakcija neparedz formālus ierobežojumus Valsts prezidentam izmantot tiesības ierosināt Saeimas atlaišanu. Tādējādi, interpretējot šā lēmuma atbilstību konstitūcijai gramatiski, varētu šķist, ka nepastāv juridiski šķēršļi Valsts prezidentam izmantot šīs tiesības (pat tajā gadījumā, ja piecas dienas vēlāk Saeima balso par viņa otrreizēju ievēlēšanu amatā). Tomēr, analizējot rīkojuma Nr.2 atbilstību Satversmes garam, kļūst skaidrs, ka situācija ir sarežģīta un neviennozīmīga.

Inese Lībiņa-Egnere. Saeimas atlaišanas procesa juridiskā analīze

Satversmes 48.pants nosaka, ka Valsts prezidentam ir tiesība ierosināt Saeimas atlaišanu. Pēc tam izdarāma tautas nobalsošana. Satversmē nav noteikti termiņa ierobežojumi Valsts prezidenta tiesībām saistībā ar tuvojošamies Valsts prezidenta, Saeimas vai citām vēlēšanām. Valsts prezidents ir pilntiesīgs, t.i., viņam ir visas Satversmē noteiktās kompetences, līdz savu pilnvaru termiņa pēdējai dienai. Amata pildīšanas termiņa beigu tuvums neietekmē viņa kompetences apjomu. Valsts prezidents pieņem lēmumu rosināt Saeimas atlaišanu, nevis patstāvīgu lēmumu atlaist Saeimu. Lēmumu par Saeimas atlaišanu pieņem tauta tautas nobalsošanā. Ja Valsts prezidents ir ierosinājis Saeimas atlaišanu, viņš paziņo par to Centrālajai vēlēšanu komisijai.

“Jurista Vārda” redakcija

www.juristavards.lv

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!