Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par monētas "Rundāles pils" laišanu apgrozībā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 25.05.2011., Nr. 80 https://www.vestnesis.lv/ta/id/230631

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta sēdē: 2011.gada 24.maijā

Vēl šajā numurā

25.05.2011., Nr. 80

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par monētas "Rundāles pils" laišanu apgrozībā

Monētas priekšpuse (averss):

Centrā grāfa Ernsta Johana Bīrona ģerbonis no Rundāles pils pamatakmens plāksnes meta (Rundāles pils arhitekta Frančesko Bartolomeo Rastrelli (1700–1771) zīmējums), augšā puslokā pa kreisi datums 24.V.1736, pa labi – 24.V.2011. Zem ģerboņa puslokā uzraksts 1 LATS.

Monētas aizmugure (reverss):

Rundāles pils un regulārais parks skatā no putna lidojuma, virs attēla puslokā pa kreisi uzraksts SCHLOSS RUHENTHAL, pa labi – RUNDĀLES PILS. Zem attēla Kurzemes hercoga Ernsta Johana monogramma.

 

Monētas josta: Uzraksti LATVIJAS REPUBLIKA un LATVIJAS BANKA, atdalīti ar punktiem.

Nominālvērtība: 1 lats; Svars: 31,47 g, diametrs: 38,61 mm;

Metāls: 925º sudrabs, kvalitāte: proof;

Kalta 2011.gadā Koninklijke Nederlandse Munt (Nīderlande);

Mākslinieki: Guntars Sietiņš (grafiskais dizains), Jānis Strupulis (plastiskais veidojums).

 

Vakar, 24.maijā, Latvijas Banka laida apgrozībā jubilejas monētu "Rundāles pils" (skat. augstāk un 28.lpp.). Rundāles pilij, vienam no izcilākajiem mākslas pieminekļiem Latvijā, pamatakmens tika likts pirms 275 gadiem – 1736.gadā 24.maijā. Pils ar Frančesko Bartolomeo Rastrelli projektēto parku un Baltijas valstīs lielāko rožu dārzu veido plašu ansambli, ko ieskauj joprojām neskartā Zemgales līdzenuma daba. Rundāles pils, kam piešķirta Eiropas mantojuma zīme, ir viens no populārākajiem tūrisma objektiem Latvijā. Par godu šim notikumam vakar Rundāles pilī notika arī jubilejas svinības un restaurētās Biljarda zāles atklāšana, kurās piedalījās arī Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers

"LV" informācija

 

Par jubilejas monētas "Rundāles pils" laišanu apgrozībā

Latvijas Banka laidusi apgrozībā 1 lata jubilejas monētu "Rundāles pils". Tās grafisko dizainu veidojis Guntars Sietiņš un ģipša modeli – Jānis Strupulis.

Latvijas Bankas jubilejas monētas ir miniatūri mākslas darbi, ko velta Latvijas vērtībām – notikumiem, panākumiem, cilvēkiem, mūsu kultūras zīmēm.

24.maijā apritēja 275 gadi, kopš likts pamatekmens Rundāles pilij – vienam no izcilākajiem Latvijas mākslas pieminekļiem. Pils ar Frančesko Bartolemeo Rastrelli projektēto parku un Baltijas valstīs lielāko rožu dārzu veido plašu ansambli, ko ieskauj joprojām neskartā Zemgales līdzenuma daba. Rundāles pils, kam piešķirta Eiropas mantojuma zīme, ir viens no populārākajiem tūrisma objektiem Latvijā.

Monētas averss rāda Rundāles pili un regulāro dārzu no putna lidojuma, kā to 18.gadsimtā mēdza attēlot gravīrās. Reversā redzams grāfa Ernsta Johana Bīrona ģerbonis, kas atveidots pēc F.B.Rastrelli zīmējuma: viņš pats darināja skici sudrabā gravētajai piemiņas plāksnei, kas pirms 275 gadiem tika svinīgi guldīta pils pamatos.

Monēta tika laista klajā Rundāles pils 275 gadu jubilejas svinībās 24.maijā – tieši šai dienā 1736.gadā tika likts pils pamatakmens. Tolaik viesus uzņēma Krievijas ķeizarienes Annas favorīts grāfs E.J.Bīrons, bet šoreiz namatēvs ir Rundāles pils direktors mākslinieks un mākslas zinātnieks Imants Lancmanis, kurš šā baroka pieminekļa atjaunošanu un dzīvi vada jau 35 gadus.

Sudraba 1 lata monēta "Rundāles pils" ir likumīgs maksāšanas līdzeklis Latvijas Republikā. Monētas maksimālā tirāža – 5000 eksemplāru. Rundāles pilij veltītā monēta ir iegādājama Latvijas Bankā, pašā pilī un tradicionālās monētu tirdzniecības vietās – bankās, suvenīru un juvelieru veikalos. Monētas cena Latvijas Bankas kasēs – Ls 33,20.

***

1736.gada 24.maijā liekot Rundāles pils pamatakmeni, Latvijā pirmoreiz ienāca eiropeiskās baroka rezidences ideja. Krievijas galma arhitekta Frančesko Bartolomeo Rastrelli vadībā tapa vasaras pils Krievijas ķeizarienes Annas Joanovnas favorītam grāfam Ernstam Johanam Bīronam, kas 1737.gadā uzkāpa Kurzemes un Zemgales hercogistes tronī.

Rundāles pils ēka bija zem jumta jau pusotra gada laikā. Iekštelpu apdare bija gandrīz pabeigta, kad ķeizarienes A.Joanovnas nāve 1740.gadā pārtrauca Bīrona spožo karjeru. Par Krievijas pavaldoni ieceltais E.J.Bīrons valdīja pār plašo impēriju 22 dienas, līdz tika arestēts un izsūtīts trimdā, kur nācās pavadīt 22 gadus.

Pēc hercoga atgriešanās Kurzemē atkal ieradās arī F.B.Rastrelli, un līdz 1768.gadam no jauna tika radīta interjeru mākslinieciskā apdare. Itāļu gleznotāji Frančesko Martini un Karlo Cuki un Berlīnes tēlnieks Johans Mihaels Grafs pils zālēs radīja to rokoko stila dekoratīvo krāšņumu un mākslas vērtību, kas Rundāles pili ļauj ierindot izcilāko Eiropas piļu saimē.

1795.gadā pēdējais Kurzemes hercogs Pēteris atteicās no troņa, taču Rundāles pils nezaudēja savu spožumu arī nākamo īpašnieku grāfu Zubovu un grāfu Šuvalovu laikā.

1812.gada karš un Pirmais pasaules karš nesa postījumus. 1920.gadā nacionalizētā pils kļuva par skolu, bet 1946.gadā greznās zāles pārvērta par graudu noliktavām. 1972.gadā tika nodibināts Rundāles pils muzejs un sākās Rundāles pils kompleksa atjaunošana, kas noslēgsies 2014.gadā. Pils ir atdzimusi kā 18.gadsimta hercoga rezidence ar atbilstoši iekārtotiem interjeriem.

Rundāles pils ir viens no izcilākajiem Latvijas mākslas pieminekļiem. Pils ar F.B.Rastrelli projektēto parku un Baltijas valstīs lielāko rožu dārzu veido plašu ansambli, ko ieskauj joprojām neskartā Zemgales līdzenuma daba. Rundāles pils, kam piešķirta Eiropas mantojuma zīme, ir viens no populārākajiem tūrisma objektiem Latvijā.

Monētas averss rāda Rundāles pili un regulāro dārzu no putna lidojuma, kā to 18.gadsimtā mēdza attēlot gravīrās. Reversā redzams grāfa E.J.Bīrona ģerbonis, kas atveidots pēc F.B.Rastrelli zīmējuma: viņš pats darināja skici sudrabā gravētajai piemiņas plāksnei, kas pirms 275 gadiem tika svinīgi guldīta pils pamatos.

 

Mārtiņš Grāvītis, Latvijas Bankas preses sekretārs

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!