Ministru kabineta sēdē: 2011.gada 22.martā

MK: Par Ministru kabineta Atzinības rakstu piešķiršanu

22.martā Ministru kabineta (MK) sēdē pieņemts rīkojums "Par Ministru kabineta Atzinības raksta piešķiršanu".

Pieņemts Ministru kabineta Apbalvošanas padomes priekšlikumus un MK Atzinības raksts piešķirts Baltijas Starptautiskās akadēmijas rektoram, asociētajam profesoram Dr.phys. Arkādijam Vocišam par aktīvu zinātnisko, pedagoģisko un sabiedrisko darbību, ieguldījumu Latvijas privātās augstākās izglītības un Baltijas Starptautiskās akadēmijas attīstībā.

Ministru kabineta Atzinības raksts piešķirts pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta "BIOR" zivju audzētavas "Tome" vadītājam Ivaram Putviķim par nozīmīgu ieguldījumu zivkopības nozares attīstībā Latvijā.

Ministru kabineta Atzinības rakstu Arkādijam Vocišam pasniedz izglītības un zinātnes ministrs Rolands Broks, bet Ivaram Putviķim – zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.

MK: Par uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā

22.martā Ministru kabinets pieņēma rīkojumu "Par uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā", kurā iekļauti 227 pilsonības pretendenti, tajā skaitā 15 viņu nepilngadīgie bērni. No 212 pilsonības pretendentiem 71% ir krievi, 8% ukraiņi, 12% baltkrievi, kā arī lietuvieši, poļi un citas tautības. 20% pilsonības pretendentu ir pamata, 60% – vidējā, 18% – augstākā izglītība.

Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā ir uzņemtas 135 613 personas: 1995.gadā – 984; 1996.gadā – 3016; 1997.gadā – 2992; 1998.gadā – 4439; 1999.gadā – 12 427; 2000.gadā – 14 900; 2001.gadā – 10 637, 2002.gadā – 9844; 2003.gadā – 10 049; 2004.gadā – 16 064; 2005.gadā –19 169; 2006.gadā – 16 439; 2007.gadā – 6826; 2008.gadā – 3004; 2009.gadā – 2080; 2010.gadā – 2236; 2011.gadā – 407 personas.

Aivis Freidenfelds, Ministru kabineta preses sekretārs

AM: Par dienestu starptautiskajās organizācijās ārvalstīs

22.martā Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Aizsardzības ministrijas sagatavotais noteikumu projekts "Kārtība, kādā diplomāti, diplomātiskā un konsulārā dienesta amatpersonas (darbinieki), specializētie atašeji, sakaru virsnieki, karavīri, tiešās pārvaldes iestādes amatpersonas (darbinieki) vai valsts drošības iestādes amatpersonas (darbinieki) tiek norīkoti dienestā (darbā) ārvalstīs starptautiskajā organizācijā vai tās dalībvalsts institūcijā ārvalstīs, kā arī attiecīgās atlīdzības piešķiršanas kārtība un nosacījumi".

Paredzot tiesības valsts interesēs norīkot amatpersonu dienestā ārvalstīs starptautiskā organizācijā, kuras dalībvalsts ir Latvijas Republika vai ar kuru sadarbojas Latvijas Republika, jānosaka norīkošanas kārtība, kā arī attiecīgās atlīdzības piešķiršanas kārtību, t.i., nosūtītāja iestāde Latvijā saglabā un izmaksā tikai to atlīdzības daļu, kuru nesedz attiecīgā starptautiskā organizācija vai institūcija. Tiek paredzēta arī situācija, ka, vienojoties ar nacionālo ekspertu, var neizmaksāt atlīdzības daļu, kuru nesedz starptautiskā organizācija vai institūcija, ja tas ir abpusēji izdevīgi.

Noteikumu projekts paredz noteikt kārtību, kādā eksperti tiek nosūtīti ne tikai uz Eiropas Savienības, bet arī uz citām starptautiskajām organizācijām un to dalībvalsts institūcijām, piemēram, uz Eiropas Drošības un sadarbības organizāciju vai Ziemeļatlantijas līguma organizāciju.

Ņemot vērā, ka noteikumi attieksies uz visām starptautiskajām organizācijām, kuras dalībvalsts ir Latvijas Republika vai ar kurām sadarbojas Latvijas Republika, noteikumu projektā nav iespējams iestrādāt universālu nacionālo ekspertu atlases kārtību.

Optimālais risinājums ir ministrijas vai institūcijas vadītājam noteikt iekšējo kārtību, kādā notiek pretendentu atlase un konkurss. Savukārt noteiktas amatpersonu grupas – karavīrus, sakaru virsniekus, drošības dienestu darbiniekus – dienestam ārvalstīs norīko vadība.

AM: Par civilā apģērba iegādes kompensāciju Militārās policijas karavīriem

22.martā Ministru kabinetā apstiprināts Aizsardzības ministrijas sagatavotais noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 16.novembra noteikumos Nr.1042 "Noteikumi par karavīru sociālajām garantijām"", ar kuru tiek precizēts to karavīru loks, kuri MK noteikumos paredzētajā kārtībā saņems kompensāciju par civilā apģērba iegādi.

MK 2010.gada 16.novembra noteikumos "Noteikumi par karavīru sociālajām garantijām" ir noteikts, ka dienesta pienākumu izpildei nepieciešamā civilā apģērba iegādi kompensē aizsardzības atašejiem un militārajiem pārstāvjiem, kā arī Militārās policijas karavīriem.

Aizsardzības ministrija ierosina noteikt civilā apģērba iegādes kompensāciju vienīgi Militārās policijas karavīriem, kuri dienesta pienākumus (piemēram, valsts augstāko amatpersonu apsardzi) to specifikas dēļ ikdienā veic civilajā apģērbā, jo pārējās karavīru kategorijas, t.sk. aizsardzības atašeji un militārie pārstāvji, savus ikdienas dienesta pienākumus veic militārajā formas tērpā.

AM: Par ģeotelpisko datu kopu metadatu obligāto saturu

22.martā Ministru kabinetā apstiprināts Aizsardzības ministrijas sagatavotais noteikumu projekts "Noteikumi par ģeotelpisko datu kopu metadatu obligāto saturu".

Projekta mērķis ir noteikt ģeotelpisko datu kopu metadatu obligāto saturu Latvijā, lai nodrošinātu metadatu sagatavošanu un aktualizāciju, ievērojot Komisijas regulas prasības.

Noteikumu projekts izvirza ģeotelpiskās datu kopas identifikācijas, kvalitātes un validātes prasības, kā arī nosaka metadatu elementiem atbilstošo multiplicitāti, obligātuma nosacījumus, aprakstu un vērtību un norāda prasības metadatu obligātā satura aktualizācijai.

Ģeotelpisko datu kopa ir ģeotelpiskās informācijas datubāze, kurai ir noteikts turētājs un kura ietver atsevišķas nozares ģeotelpiskās informācijas pamatdatus.

Metadati ir strukturēta informācija, kas raksturo ģeotelpisko datu kopas un ģeotelpiskās informācijas pakalpojumus.

Aizsardzības ministrijas Militāri publisko attiecību departaments

FM: Par 2012.gada budžeta fiskālās konsolidācijas un Māstrihtas kritēriju izpildei nepieciešamo lēmumu pieņemšanu

Ministru kabineta sēdē 22.martā tika izskatīts un pieņemts zināšanai Finanšu ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums "Par 2012.gada budžeta fiskālās konsolidācijas un Māstrihtas kritēriju izpildei nepieciešamo lēmumu pieņemšanu". Tas paredz konkrētu laika grafiku nepieciešamo lēmumu pieņemšanai par 2012.gada valsts budžeta projektu un Latvijas Konverģences programmu, kas jāiesniedz Eiropas Komisijā.

"Lai veiksmīgi tiktu noslēgta gaidāmā starptautisko aizdevēju pārskata misija un laikus sagatavota Konverģences programma un 2012.gada valsts budžeta projekts, jau aizdevēju pārskata misijas laikā nepieciešama skaidra Latvijas nostāja par nākamā gada valsts budžeta deficīta pieļaujamo apjomu, provizorisko konsolidācijas apjoma novērtējumu, kā arī galvenajiem konsolidācijas virzieniem. Tāpat šajā laikā ir jāaktualizē diskusija par nepieciešamajiem pasākumiem inflācijas ierobežošanai, lai 2012.gadā Latvija arī šajā rādītājā ievērotu Māstrihtas kritērijus un spētu izpildīt mērķi 2014.gadā pievienoties eirozonai," norāda finanšu ministrs Andris Vilks.

Ieguvumi no mērķtiecīgas un savlaicīgas lēmumu pieņemšanas ir:

• tie veidos stabilu pamatu aizdevēju pārskata misijas pozitīvai noslēgšanai, kā arī nodrošinās Konverģences programmas un vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvara savstarpēju atbilstību;

• tiktu radīti vajadzīgie priekšnoteikumi, lai Latvija kā aizņēmēja varētu jau tuvākajā laikā atgriezties starptautiskajos finanšu tirgos;

• ievērojami samazinās risku, ka, atliekot politiskos lēmumus uz vēlāku brīdi, šo lēmumu realizācija attiecībā uz 2012.gadu vairs var nebūt tehniski iespējama;

• lēmumu nepieņemšanas gadījumā tiek neatgriezeniski un būtiski apdraudēta iespēja nodrošināt Māstrihtas kritēriju ievērošanu 2012. un 2013.gadā un iespēja saņemt pozitīvu lēmumu par Latvijas uzņemšanu eirozonā ar 2014.gada 1.janvāri.

FM: Par grozījumiem publiskās un privātās partnerības regulējošajos noteikumos

Lai precizētu publiskās un privātās partnerības (PPP) līguma izpildes pārskatu iesniegšanas Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā (CFLA) termiņus, 22.martā Ministru kabineta (MK) sēdē tika apstiprināti Finanšu ministrijas sagatavoti grozījumi noteikumos par uzraudzības institūcijas darbību un publiskā partnera vai tā pārstāvja līguma izpildes pārskata sniegšanu.

Grozījumi paredz, ka minētie pārskati turpmāk būs jāiesniedz 20 darbdienu laikā pēc attiecīgā pārskata perioda beigām (iepriekš katru gadu līdz 1.maijam). Pirmais pārskata periods ir 12 kalendāra mēneši, sākot no PPP līguma noslēgšanas dienas. Katrs nākamais pārskata periods ir iepriekšējam pārskata periodam sekojošie 12 kalendāra mēneši.

Līdz ar grozījumiem tiek precizēti arī CFLA MK sagatavojamā pārskata par noslēgto PPP līgumu izpildi iesniegšanas termiņi, nosakot, ka minētais pārskats iesniedzams līdz 15.februārim (iepriekš katru gadu līdz 1.augustam). Šā pārskata sagatavošanai CFLA var lūgt publisko partneri vai tā pārstāvi aktualizēt tā iesniegto PPP līguma izpildes pārskatu.

Tāpat līdz ar grozījumiem tiek precizēta PPP līguma izpildes pārskatā iekļaujamā informācija, piemēram, lai nodrošinātu PPP projekta izpildes finanšu informācijas pieejamību atbilstoši kalendārajiem gadiem, pārskatā ietveramā finanšu informācija tiek sadalīta atbilstoši pārskata perioda kalendārajiem gadiem.

Grozījumi izstrādāti, lai novērstu iespēju, ka lielākā daļa pārskatu varētu tikt iesniegti vienlaikus, kas attiecīgi radītu kapacitātes risku CFLA, kā arī lai nodrošinātu MK aktuālākās informācijas pieejamību.

Tāpat MK sēdē tika apstiprināti grozījumi noteikumos par kārtību finanšu un ekonomisko aprēķinu veikšanai, PPP līguma veida noteikšanai un atzinuma par finanšu un ekonomiskajiem aprēķiniem sniegšanai.

Grozījumi paredz, ja potenciālajam PPP projektam ir paredzēta Eiropas Savienības vai citu fondu līdzfinansējuma piesaiste, finanšu un ekonomiskajos aprēķinos ietver arī izvēlētā līdzfinansējuma apguves scenāriju, kā arī līdzfinansējuma likmes un tās ietekmes uz paredzēto maksājumu (ko publiskais vai privātais partneris veic viens otram vai kas tiek iekasēti no galalietotājiem PPP līguma darbības laikā) pieņēmumus.

Tāpat grozījumi paredz obligātu prasību (gadījumos, kuros tas iespējams), ka projekta īstenošanas finanšu salīdzināšanas analīzē jāiekļauj projekta īstenošanas alternatīva, kad publiskais partneris pats turpina attiecīgās funkcijas nodrošināšanu, novērtējot visus iespējamos pasākumus, ko publiskais partneris var veikt savas darbības uzlabošanai ar līdzīgām metodēm, ko veic privātais partneris.

Grozījumi paredz arī to, ka projekta risku analīzi veic, balstoties uz empīrisko pieredzi (risku vadības pieredzi vismaz divos īstenotajos projektos tajā pašā vai līdzīgā jomā) vai, ja tas nav iespējams, citu alternatīvu risku analīzes metodi. Veicot identificēto risku kvalificēšanu un kvantificēšanu, finanšu un ekonomiskajos aprēķinos jāsniedz detalizēts izmantoto pieņēmumu pamatojums un jānorāda risku uzņemšanās mehānisms.

FM: Par darba grupu fiskālās disciplīnas principu iekļaušanai Satversmē

Lai izstrādātu grozījumus Latvijas Republikas Satversmē, kurā nostiprinātu konstitucionālā līmenī ar fiskālās disciplīnas īstenošanu saistītus principus un institūtus, Ministru kabinets 22.martā nolēma izveidot darba grupu Saeimas deputātes, Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres Ilzes Viņķeles vadībā.

Darba grupā iekļauti Saeimas, Valsts kancelejas un Finanšu ministrijas pārstāvji: Saeimas deputāti Gaidis Bērziņš, Gundars Daudze, Igors Pimenovs, Jānis Reirs un Andris Šķēle, Valsts kancelejas direktore Elita Dreimane, Finanšu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis un valsts sekretāra vietnieks Andžs Ūbelis. Darba grupas sekretariāta funkcijas pildīs Finanšu ministrija.

Lai nepieļautu procikliskas fiskālās politikas turpināšanos un samazinātu Latvijas ievainojamību nākamo iespējamo globālo ekonomikas un finanšu krīžu gadījumos, Finanšu ministrija sāka darbu pie fiskālās politikas likumprojekta un 2010.gada 25.maijā fiskālās disciplīnas likumprojekta koncepcijas projektu prezentēja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai.

Konsultācijās ar konstitucionālo tiesību ekspertiem tika secināts, ka jāizdara grozījumi arī Latvijas Republikas Satversmē. Finanšu ministrija izstrādāja fiskālās disciplīnas likumprojektu un plānoja to virzīt izskatīšanai Ministru kabinetā, tomēr 2011.gada 28.februāra Koalīcijas partiju sadarbības padomes sēdē tika pieņemts lēmums, ka ar Ministru kabineta rīkojumu jāveido darba grupa, lai fiskālās disciplīnas principus nostiprinātu Satversmē.

Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļa