Satiksmes ministrija:

Par ātrgaitas dzelzceļa "Rail Baltica" maršrutu

Lietuva ir piekritusi ātrgaitas dzelzceļa projekta "Rail Baltica" maršrutam, ko jau iepriekš atbalstījusi arī Latvija un Igaunija.

Tādējādi visu Baltijas valstu starpā ir panākta vienprātība, ka to teritorijā "Rail Baltica" trase savienos Tallinu, Pērnavu, Rīgu, Bausku, Panevēžu un Kauņu. Tas kļuvis skaidrs pēc 17.martā Satiksmes ministrijā notikušās Latvijas, Lietuvas un Igaunijas "Rail Baltica" izpētes projekta vadības grupas sanāksmes.

Jau tuvākajā laikā konsultāciju firma "Aecom Ltd." (Lielbritānija), kas izstrādā projekta tehniski ekonomisko pamatojumu, veiks šā maršruta izmaksu galīgo analīzi.

Ņemot vērā aizkavēšanos trases maršruta izvēlē, līdz 31.maijam tiks pagarināts arī termiņš izpētes par ātrgaitas Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līnijas izbūves iespējamību veikšanai. Iepriekš tas bija noteikts 31.martā.

Līdz aprīļa vidum Latvijai ir jādefinē konkrēti turpmākie soļi, ko tā veiks projekta "Rail Baltica" tālākajai attīstīšanai.

Eiropas Komisija 2008.gada nogalē pieņēma lēmumu par TEN-T budžeta līdzfinansējumu Latvijas, Lietuvas un Igaunijas projektiem, kas paredz esošās dzelzceļa infrastruktūras sakārtošanu "Rail Baltica" maršrutā un izpētes par Eiropas standarta līnijas veikšanu.

TEN-T finansējums ir piešķirts trases sakārtošanai braukšanai ar ātrumu līdz 120 km/h.

Kopējais "Rail Baltica" esošās infrastruktūras rekonstrukcijas projektam sākotnēji paredzētais finansējums veido 67,78 miljonus latu: TEN-T budžeta finansējums – 15,69 miljoni latu, VAS "Latvijas dzelzceļš" finansējums – 20,33 miljoni latu un valsts budžeta finansējums – 31,75 miljoni latu. Tehniski ekonomiskā pamatojuma un tehniskās izpētes par jaunu Eiropas platuma dzelzceļa līniju "Rail Baltica" maršrutā Latvijas teritorijā kopējās izmaksas ir līdz 1,55 miljoniem latu, tai skaitā 0,77 miljoni latu jeb 50% ir TEN-T budžeta atbalsts.

"Rail Baltica" projekta galvenais mērķis ir atjaunot Baltijas valstu tiešu saikni ar Eiropas dzelzceļu tīklu un veicināt reģionālo integrāciju, savienojot Tallinu, Rīgu, Kauņu, Varšavu un Berlīni, tālāk šo maršrutu pagarinot līdz Venēcijai.

Par Liepājas un Daugavpils tramvaju infrastruktūras uzlabošanu

Satiksmes ministrija apstiprinājusi divus projektus, kas ļaus uzlabot tramvaju infrastruktūru Liepājā un Daugavpilī. Projektus īstenos ar Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējumu.

Daugavpilī plānots atjaunot tramvaju līniju 6,2 km garā posmā 18.novembra ielā, kā arī renovēt trīs pārveidošanas apakšstacijas.

Tāpat tiks atjaunots ritošais sastāvs – plānots iegādāties 12 tramvaju vagonus. Projekta kopējās izmaksas plānotas ap 10,3 miljoniem latu, no tā ERAF segs vairāk nekā 7 miljonus latu. Projekta finansēšanā iesaistās arī uzņēmums AS "Tramvaju uzņēmums", kas Satiksmes ministrijā iesniedza projektu pieteikumu.

Savukārt Liepājā tiks izbūvēta jauna tramvaja līnija – esošās līnijas pagarinājums par 1,7 km līdz Ezerkrasta dzīvojamajam masīvam. Plānots veikt arī esošās tramvaja līnijas atsevišķu posmu rekonstrukciju 0,6 km garumā. Iecerētās darbu izmaksas lēšamas 10,7 miljonu latu apmērā. Lielāko daļu no projekta attiecināmajām izmaksām segs ERAF – vairāk nekā 7 miljonus latu. Ar līdzfinansējumu iesaistīsies projekta iesniedzējs SIA "Liepājas tramvajs".

Abi infrastruktūras uzlabošanas projekti apstiprināti ERAF 3.2.1.5.aktivitātē "Publiskais transports ārpus Rīgas".

Ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa