Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Finanšu ministrija. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 22.03.2011., Nr. 45 https://www.vestnesis.lv/ta/id/227519

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Iekšlietu ministrija: Par cilvēku tirdzniecības novēršanā paveikto 2010.gadā

Vēl šajā numurā

22.03.2011., Nr. 45

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Finanšu ministrija:

Par eksportu un importu gada sākumā

Lai arī apjoma ziņā ārējā tirdzniecība 2011.gada janvārī salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi ir samazinājusies, ko pamatā noteica sezonāls raksturs, tomēr gada pieauguma temps joprojām ir ļoti augsts. Šā gada janvārī eksports pieaudzis par 51,3% salīdzinājumā ar attiecīgo periodu 2009.gadā, bet imports attiecīgi – par 35,9%. Tomēr turpmākajos mēnešos ir sagaidāms eksporta un importa pieauguma tempa kritums, kas saistīts ar augstāku bāzi pagājušajā gadā, jo, tieši sākot ar pagājušā gada martu, ārējā tirdzniecība uzņēma straujus apgriezienus.

Labos eksporta rādītājus šā gada janvārī pamatā nodrošinājušas divas eksporta grupas: minerālproduktu eksports (kāpums gada laikā 2 reizes) un melno metālu eksports (3,5 reizes). Imports gada laikā visstraujāk audzis satiksmes līdzekļiem (2,4 reizes) un melnajiem metāliem (2 reizes).

"Būtisku daļu eksporta apjoma pieauguma faktiskajās cenās ir nodrošinājis preču cenu kāpums, ko savukārt izraisīja gan pieaugošās energoresursu, gan arī citu ražošanai nepieciešamo izejmateriālu cenu kāpums. Tomēr jāatzīmē, ka arī cenu celšanai ir savas robežas, jo turpmākam sekmīgam eksporta kāpumam vitāli svarīgi ir saglabāt cenu konkurētspēju globālā tirdzniecībā," skaidro finanšu ministrs Andris Vilks.

Traģiskie notikumi Japānā visticamāk būtisku iespaidu uz Latvijas ārējo tirdzniecību neatstās, jo 2010.gadā eksports uz Japānu veidoja tikai 23,6 miljonus latu jeb 0,5% no kopējā eksporta, bet imports bija vēl mazāks – 5,3 miljoni latu jeb 0,1% no kopējā importa.

 

Aleksis Jarockis, finanšu ministra preses sekretārs

Par rūpniecības apjomu gada sākumā

Jaunākie statistikas dati liecina, ka janvārī rūpniecības apjoms gada griezumā ir pieaudzis par 6,5%, tomēr salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi ir vērojams apjoma samazinājums par 2,4%.

Apstrādes rūpniecībā produkcijas izlaides apjoms janvārī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu pieauga par 11,3%, taču pret iepriekšējo mēnesi samazinājās par 3,9%. Pozitīvu gada pieauguma dinamiku uzrāda gandrīz visas apstrādes rūpniecības nozares, īpaši kokapstrāde, apģērbu ražošana un gatavo metālizstrādājumu ražošana.

Diemžēl pārtikas produktu ražošana joprojām stagnē, ražošanas apjomam joprojām atrodoties 2004.gada līmenī un no 2007.gada līmeņa atpaliekot par apmēram 15%. Izlaides apjomu pārtikas rūpniecības nozarē palīdzējis noturēt eksporta apjoma kāpums 2010.gadā, jo ražošanas apjoms vietējam tirgum pagājušā gadā ik ceturksni turpināja samazināties. Pārtikas produktu ražošana janvārī gada griezumā ir pieaugusi tikai par 1,4%.

Mēneša laikā būtiski sarukusi ķīmisko produktu ražošana – par 35%, kas skaidrojams ar spēcīgām svārstībām iepriekšējos mēnešos, savukārt mēbeļu ražošana sarukusi par 6,4%. Mēbeļu ražošana iepriekšējo gadu laikā ir samazinājusies vairāk nekā uz pusi, ko veicināja vājais vietējā tirgus pieprasījums, un pieprasījuma kāpums eksporta tirgū 2010.gadā nespēja kompensēt ražošanas apjoma kritumu, rezultātā mēbeļu ražošana joprojām atrodas 2001.gada līmenī.

Saskaņā ar CSP publicētajiem konjunktūras rādītājiem ražotāji pagājušā gada pēdējos trīs mēnešos norādīja uz sagaidāmo ražošanas aktivitātes kritumu. Tomēr februārī konjunktūras rādītājs ir manāmi uzlabojies, kas ļauj cerēt uz ražošanas kāpumu tuvākajos mēnešos. Uzlabojies ir arī nodarbinātības novērtējums. Sagaidāms, ka izlaides kāpums nebūs straujš, jo rūpniecības jaudas noslodze šā gada pirmajā ceturksnī pieaugusi tikai par 1,1 procentpunktu, sasniedzot 66,9% noslogojumu. To, ka izlaides kāpums nebūs straujš, norāda arī lielie ražošanas uzņēmumi, arvien biežāk minot iekārtu trūkumu kā ražošanas ierobežojošo faktoru. Tādēļ turpmākajos ceturkšņos rūpniecības apjoma pieaugums arvien vairāk būs atkarīgs no investīcijām un ražošanas jaudas palielinājuma.

 

Ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!