Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par valsts enerģētikas politiku. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 22.03.2011., Nr. 45 https://www.vestnesis.lv/ta/id/227484

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par vienotu reklāmu izvietošanas kārtību valstī

Vēl šajā numurā

22.03.2011., Nr. 45

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par valsts enerģētikas politiku

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija 16.martā ar ekspertiem un atbildīgo iestāžu pārstāvjiem diskutēja par Latvijas enerģētikas politiku un atjaunojamo energoresursu vietu tajā.

"Valsts enerģētikas politika nav bijusi skaidra, un šobrīd cena, kas patērētājiem būs jāmaksā par elektroenerģiju, ir tik augsta, ka tālāk vairs nav kur iet. Tālāk ceļam jābūt tikai uz cenas samazinājumu," diskusijā uzsvēra komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš. Viņš skaidroja, ka jau drīzumā komisija iecerējusi sākt darbu pie Atjaunojamās enerģijas likumprojekta, un komisijai būs svarīgi iegūt plašu un profesionālu analīzi par jaunā likuma ietekmi gan uz enerģijas cenu, gan ekonomiku kopumā.

Vairāki diskusijas dalībnieki aicināja, aprēķinot enerģētikas resursu izmantošanas ekonomisko ietekmi, ņemt vērā, ka vietējo resursu izmantošana rada vairāk darbavietu un valstij nomaksātu nodokļu un dod attīstības stimulu daudzos ar elektro­enerģijas vai siltumenerģijas ražošanu saistītos sektoros, piemēram, transportā, mežsaimniecībā un tehnoloģiju izstrādē.

Tāpat diskusijā vairākkārt izskanēja priekšlikums, ka jaunajā Atjaunojamās enerģijas likumā lielāks uzsvars jāliek uz siltumenerģijas ražošanu un efektīvu izmantošanu. Patlaban likumprojekts galvenokārt koncentrējas uz elektroenerģiju, taču tieši siltums Latvijas energobilancē ieņem lielāko daļu, pauda eksperti. Komisijas deputāts un Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Klāvs Olšteins skaidroja, ka sagatavotā redakcija tomēr nosaka, ka atjaunojamās enerģijas ražotājam, koģenerācijā izmantojot biomasu vai biogāzi, vismaz puse no siltumenerģijas jānodod tālāk, citādi finansiālu atbalstu tie nevarēs saņemt.

Atbildot uz priekšlikumiem uzlabot likumprojekta saturu, ekonomikas ministrs Artis Kampars apliecināja gatavību aktīvi iesaistīties Saeimas komisijas darbā un jauno likumu papildināt ar plašāku regulējumu siltumenerģijas izmantošanai. Diskusijas laikā izskanēja aicinājums likumā lielāku uzmanību pievērst arī transporta sektoram, saules un citiem alternatīvās enerģijas veidiem.

Deputāts Ainārs Šlesers rosināja jauno Atjaunojamās enerģijas likumu skatīt bez steigas, rodot atbildes, cik lielā mērā atbalstīt vietējos ražotājus un kā tautsaimniecībā saglabāt iespējami zemu energoresursu cenu. Savukārt enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš akcentēja, ka Latvijas resursi jāizmanto ar maksimālu pievienoto vērtību un jāveido enerģētikas uzņēmējdarbībai labvēlīga vide.

 

Saeimas preses dienests

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!