Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par iniciatīvām un paveikto 2010.gadā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 22.02.2011., Nr. 29 (4427) https://www.vestnesis.lv/ta/id/226178

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Amatu konkursi

Vēl šajā numurā

22.02.2011., Nr. 29 (4427)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par iniciatīvām un paveikto 2010.gadā

Valsts prezidenta iekšpolitiskā darbība

Valsts prezidenta Valda Zatlera 2010.gada galvenais uzdevums bija iekšpolitiskās stabilitātes veicināšana, lai nodrošinātu valsts ekonomikas un finanšu atveseļošanas programmas izpildi, īpaši ņemot vērā, ka valdība no 2010.gada marta strādāja ar Saeimas mazākuma atbalstu un 2010.gads bija Saeimas vēlēšanu gads. Valsts prezidents savu iespēju robežās sniedza atbalstu valdības darbam un jaunajam Ministru kabinetam vēlēja pievērsties trim galvenajām tēmām – bezdarbam, demogrāfijai un enerģētikas politikai. V.Zatlers arī sekoja, lai priekšvēlēšanu gaisotnē parlamentā netiktu pieņemti populistiski, neizsvērti vai šauru interešu lobēti lēmumi. 2010.gadā Valsts prezidents sešas reizes izmantoja savas Satversmē noteiktās tiesības atgriezt likumus otrreizējai caurlūkošanai.

Lai nodrošinātu pēctecības principa ievērošanu valdības darbā, kā arī valsts ekonomiskās stabilizācijas procesa turpināšanu, Valsts prezidents jau priekšvēlēšanu laikā, kā arī jaunās valdības veidošanas procesā pēc 10.Saeimas vēlēšanām nāca klajā ar trīs Ministru prezidenta amata kandidātam izvirzītiem kritērijiem, proti, spēju turpināt uzsākto ekonomikas stabilizācijas programmas īstenošanu, kā arī apņemšanos nodrošināt valsts ārpolitikas un drošības politikas pēctecību.

V.Zatlers izmantoja visas savas iespējas, lai aicinātu Latvijas pilsoņus atbildīgi un aktīvi piedalīties valsts nākotnes noteikšanā, piedaloties 10.Saeimas vēlēšanās, tajā skaitā uzrunājot valsts iedzīvotājus vēlēšanu priekšvakarā sabiedriskajā televīzijā un radio.

Valsts prezidents aicināja politiķus veidot kvalitatīvu priekšvēlēšanu kampaņu, sniedzot vēlētājiem skaidras un saprotamas atbildes uz viņiem svarīgiem jautājumiem. Pirms 10.Saeimas vēlēšanām viņš arī aicināja politiskos spēkus, kas startēja vēlēšanās, izteikties par sabiedrībai būtiskākajiem jautājumiem gan priekšvēlēšanu programmās, gan publiskajās diskusijās, lai dotu vēlētājiem iespēju vēlēšanu dienā izteikt atbalstu konkrētām pozīcijām un pilnvarotu nākamos tautas priekšstāvjus tās īstenot.

2010.gadā viena no Valsts prezidenta prioritātēm bija patriotisma veicināšana. Gatavojoties Latvijas neatkarības atgūšanas 20.gadadienas svētkiem, Valsts prezidents vadīja svētku organizēšanas Goda komiteju. Savukārt maijā, svinot Latvijas atjaunošanas 20.gadadienu, V.Zatlers aicināja Latvijas skolas veltīt vēstures stundu 1990.gada 4.maija notikumiem, lai jaunieši, kas paši to nav piedzīvojuši, no lieciniekiem uzzinātu par šīs dienas vēsturisko nozīmi. Valsts prezidents arī pats pirms 4.maija vadīja mācību stundas, daloties savās atmiņās. Tāpat pērn viņš arī aicināja mācību programmā iekļaut Latvijas vēsturi kā atsevišķu mācību priekšmetu.

Vairākkārt, gan svinot valsts neatkarības atjaunošanas 20.gadadienu, gan uzrunājot aizejošo 9.Saeimu, gan sniedzot savu vērtējumu par 2011.gada galvenajiem izaicinājumiem plašsaziņas līdzekļos, Valsts prezidents minēja prioritāros virzienus, lai Latvija turpmāk attīstītos kā labi pārvaldīta un ekonomiski veiksmīga valsts. Tie saistīti, pirmkārt, ar demogrāfiskās situācijas adekvātu novērtējumu, otrkārt, efektīvu un radošu saimniekošanu un ekonomiskas attīstību, treškārt, saprātīgu valsts pārvaldīšanu un, ceturtkārt, savstarpējās sadarbības attīstīšanu.

Attiecībā uz demogrāfiskajiem jautājumiem Valsts prezidents uzsvēra nepieciešamību radīt priekšnoteikumus, lai Latvijas valstij būtu nākotne – Latvijas tautas nākamā paaudze. Proti, ir vajadzīgas fundamentālas izmaiņas valsts sociālajā politikā, kā arī pārdomāta lauku attīstības stratēģija, lai novērstu cilvēku aizbraukšanu no valsts un radītu apstākļus, lai jau aizbraukušie vēlētos atgriezties un izmantot savu iegūto pieredzi un zināšanas Latvijas labā. Tādēļ Valsts prezidents ir aicinājis steidzami izstrādāt valsts demogrāfisko politiku.

Ekonomikas jomā Valsts prezidents ir uzsvēris, ka mums beidzot jāiemācās efektīvi un ar jaunradi saimniekot savā zemē, vienlaikus norādot, ka pretēji nereti paustajai pašnoniecinošai nostājai Latvijā patiesībā salīdzinoši ir ļoti laba situācija turpmākai attīstībai un izaugsmei. Latvijā enerģētika ir viena no zaļākajām Eiropā un ir iespējams radīt arī daudz "zaļās ekonomikas" darba vietu.

Valsts prezidents vairakkārt akcentējis, ka jau tuvākajos gados, atjaunojoties ekonomikai, ļoti būtiski būs izvairīties no iepriekš pieļautajām kļūdām – pārāk straujas ekonomikas izaugsmes, kreditēšanas buma, inflācijas pieauguma un ievērojama tekošā konta deficīta veidošanās. Latvijas ekonomikas nākotnei jābūt ilgtspējīgai un jābalstās nevis uz aizņemtas naudas un importa patēriņu, bet uz spēju pašai nodrošināt nozīmīgu eksporta apjomu.

Treškārt, Valsts prezidents aicināja beidzot iemācīties saprātīgi pārvaldīt savu valsti. Līdzīgi daudzām citām valstīm, Latvija, palielinot valsts parādu, ir uzņēmusies saistības būtiski kāpināt darba ražīgumu un efektivitāti sabiedriskajā sektorā, valsts pārvaldē. Tādēļ viņš 2010.gada laikā uzsvēra, ka, turpinot strukturālās reformas, ir jāpanāk izmaiņas un lielāka efektivitāte veselības aprūpes un augstākās izglītības sektorā, kā arī vidējās profesionālās izglītības kvalitāte un atbilstība darba tirgus pieprasījumam.

V.Zatlers daudzkārt ir akcentējis, ka vienlaikus arī Latvijas iedzīvotājiem daudz aktīvāk jāpiedalās savas valsts pārvaldē. Tās ir ne tikai tautas iespējas un tiesības, bet arī pienākums, kas jāuzņemas pilsoniski izglītotam indivīdam, saņemot valsts atbalstu un mudinājumu pilsoniskai rīcībai.

Valsts prezidents vairākās publiskās uzstāšanās reizēs, kā arī tiekoties ar amatpersonām, uzsvēra nepieciešamību īstenot kvalitatīvas izmaiņas pastāvošās valsts iekārtas ietvaros, pilnveidojot valsts pamatlikumu ar mūsdienu laika garam atbilstošiem grozījumiem, lai nodrošinātu saprātīgu valsts pārvaldību.

Tāpat viņš norādīja uz nepieciešamām izmaiņām Satversmē gan saistībā ar pāreju uz mazākiem un vairākiem vēlēšanu apgabaliem, nekā tie ir šobrīd, vēlētāju reģistra ieviešanu visām vēlēšanām, kas notiek Latvijā, gan arī saistībā ar Valsts prezidenta tiesību paplašināšanu attiecībā uz politiski neatkarīgo valsts amatpersonu izvirzīšanu un apstiprināšanu, lai nodrošinātu kompetentu un politiski neitrālu profesionāļu nonākšanu atbildīgos valsts amatos un izvairītos no šā procesa nevajadzīgas politizēšanas.

Valsts prezidents izteica arī atbalstu tautas vēlētam Valsts prezidentam Latvijā, kas viņa ieskatā līdzsvarotu un uzlabotu valsts varas atzaru savstarpējo sadarbību un atbildību, kā arī sekmētu valsts pilsoņu iesaistīšanos un arī atbildību par svarīgiem valsts politiskās dzīves procesiem. Viņš lūdza savā paspārnē strādājošo Konstitucionālo lietu komisiju izstrādāt viedokli, kā uzlabot varas atzaru līdzsvaru un sadarbību un kā panākt efektīvāku lēmumu pieņemšanas mehānismu.

Turklāt, uzrunājot Saeimas deputātus, V.Zatlers vērsa uzmanību uz vairākām problēmām, kam jārod risinājums, norādot, ka trūkst efektīva mehānisma parlamentāru krīžu risināšanai; sabiedrībai netiek pietiekami izskaidroti likumdevēja lēmumi, piemēram, attiecībā uz augstu valsts amatpersonu apstiprināšanu; aicināja deputātus, kuri ir iesaistījušies priekšvēlēšanu sacensībā, sniegt vēlētājiem kompetentu, saturisku un pamatotu piedāvājumu un sacensties par labāko ilgtermiņa tautsaimniecības attīstības vīziju, vienlaikus izvairoties no populistiskiem lēmumiem.

Ceturtkārt, Valsts prezidents aicināja mācīties atkal saskatīt un izmantot cilvēku savstarpējās sadarbības sniegtās iespējas, lai nākamie gadi kļūtu par laiku, ko raksturo lielāka savstarpējā sadarbība un atbalsts, nevis atgrūšana un norobežošanās.

2010.gadā V.Zatlers vairākkārt ir pievērsies jautājumam par valsts valodas pozīciju stiprināšanu, vienlaikus norādot, ka arī tie Latvijas iedzīvotāji, kuru dzimtā valoda nav latviešu, ir piederīgi un vajadzīgi Latvijas valstij, un ir nepieciešama lielāka savstarpēja sadarbība un atbalsts Latvijas iedzīvotāju vidū. Valsts prezidents savā uzrunā Saeimai 2010.gada 17.jūnijā uzsvēra, ka citu tautību Latvijas iedzīvotājiem ir jāapzinās sava piederība Latvijas valstij un valsts valodai.

 

Likumdošana

Kopumā izsludināti 337 likumi.

 

Saņemtie un izskatītie otrreizējās caurlūkošanas lūgumi

Valsts prezidents 2010.gada laikā likumu otrreizējās caurlūkošanas lūgumus ir saņēmis 15 gadījumos.

2010.gadā Valsts prezidents ir atgriezis parlamentam otrreizējai caurlūkošanai sešus likumus. Proti: likumu "Grozījumi likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā"", Maksātnespējas likumu, Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumu, likumu "Grozījumi Likumā par ostām", likumu "Grozījumi Imigrācijas likumā" un likumu "Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā".

Pārējos (11) gadījumos Valsts prezidents otrreizējās caurlūkošanas lūgumus ir izvērtējis un nolēmis veto tiesības neizmantot.

Attiecībā uz šiem iesniegumiem Valsts prezidenta kanceleja ir organizējusi sanāksmes ar ieinteresēto pušu un ekspertu piedalīšanos, lai izvērtētu likumu otrreizējās caurlūkošanas pamatotību un nepieciešamību, kā arī pieprasījusi rakstveida atzinumus no atbildīgajām institūcijām un lietpratējiem. Atsevišķos gadījumos Valsts prezidents pieņēma lēmumu izsludināt apstrīdētos likumus, risinot problēmjautājumus ar citu normatīvo aktu pilnveidošanas palīdzību.

Par otrreizējai caurlūkošanai neatgrieztajiem (nenodotajiem) likumiem sīkāka informācija pieejama Latvijas Valsts prezidenta kancelejas darba pārskata likumdošanas sadaļā.

 

Otrreizējai caurlūkošanai atgrieztie likumi

• Likums "Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā"

2010.gada 5.martā, nosūtot otrreizējai caurlūkošanai 2010.gada 25.februārī Saeimā pieņemto likumu "Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā", Valsts prezidents lūdza Saeimu izvērtēt, vai, nosakot, ka alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecība ir aizliegta 1.septembrī, tiek sasniegts likumdevēja iecerētais mērķis – liegt nepilngadīgajiem jebkādu iespēju iegādāties alkoholiskos dzērienus Zinību dienā, kā arī cīnīties pret jaunatnes alkohola lietošanas paradumiem. Vienlaikus Valsts prezidents norādīja uz nepieciešamību paredzēt Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā atbildību par alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu pārdošanu nepilngadīgajiem gan pārdevējam, gan arī juridiskajai personai – alkoholisko dzērienu tirdzniecības atļaujas (licences) turētājam. Atkārtoti caurlūkojot likumu "Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā", Saeima ņēma vērā Valsts prezidenta izteiktos iebildumus.

• Likums "Grozījumi Imigrācijas likumā"

2010.gada 12.martā Valsts prezidents nosūtīja Saeimai otrreizējai caurlūkošanai 2010.gada 4.martā Saeimā pieņemto likumu "Grozījumi Imigrācijas likumā". Valsts prezidents norādīja uz nepieciešamību veikt izvērtējumu likumā noteiktajām ārzemnieka tiesībām prasīt termiņuzturēšanās atļauju, ja persona ir iegādājusies nekustamo īpašumu Latvijas Republikā. Valsts prezidents, ievērojot valsts drošības iestāžu sniegto informāciju, ka pieņemtais likums var radīt Latvijas Republikai nevēlamu personu un neskaidras finanšu līdzekļu piesaistīšanas riskus, lūdza Saeimu pārliecināties, vai šie riski var tikt novērsti un vai valsts drošības iestādēm un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam ir nepieciešamie resursi, lai nodrošinātu pienācīgu likuma prasību izpildi, pieaugot uzturēšanās atļauju pieprasījumu skaitam.

Tāpat Valsts prezidents ir secinājis, ka Imigrācijas likuma noteiktais deleģējums Ministru kabinetam izdot vairākus noteikumus pilnībā nav izpildīts. Tāpēc 2010.gada 18.martā Valsts prezidents nosūtīja Ministru prezidentam lūgumu sniegt informāciju par Ministru kabinetam deleģēto uzdevumu izpildes aizkavēšanās iemesliem un nodrošināt attiecīgo Ministru kabineta noteikumu izdošanu. Likums "Grozījumi Imigrācijas likumā" tika atkārtoti caurlūkots Saeimas sēdē 2010.gada 22.aprīlī, ņemot vērā Valsts prezidenta iebildumus.

• Likums "Grozījumi Likumā par ostām"

Uzklausot Valsts kontroles, Konkurences padomes, komersantu, kā arī politisko organizāciju apvienības "Saskaņas centrs" Saeimas frakcijas deputātu viedokli, Valsts prezidents nosūtīja Saeimai otrreizējai caurlūkošanai 2010.gada 27.maijā pieņemto likumu "Grozījumi Likumā par ostām". Valsts prezidents lūdza likumdevēju precizēt grozījumus tādā veidā, lai tiktu sasniegts to paredzētais mērķis, proti, nodrošināt Latvijas valstij stratēģisku objektu – ostu – darbību ārkārtējās situācijās vai situācijās, kad komersanti nespēj nodrošināt būtisku funkciju veikšanu, vienlaikus neradot iespēju ierobežot tirgus dalībnieku saimniecisko sacensību un mazināt pašu ostu konkurētspēju.

Tāpat Valsts prezidents norādīja, ka kopumā būtu nepieciešama aptveroša ostu pārvalžu statusa izvērtēšana un jau novecojušo ostu darbību regulējošo tiesību normu pārskatīšana, tai skaitā nostiprinot likumā efektīvu tiesu kontroli pār ostu pārvalžu darbību un pieņemtajiem lēmumiem. Saeima, 2010.gada 12.jūlijā atkārtoti caurlūkojot likumu "Grozījumi Likumā par ostām", ņēma vērā Valsts prezidenta iebildumus.

• Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums

2010.gada 22.jūnijā Valsts prezidents nosūtīja Saeimai otrreizējai caurlūkošanai 2010.gada 16. jūnijā pieņemto Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumu, norādot, ka tā regulējums nav pilnīgs, ka saņemti vairāki iebildumi pret tā saturu, kā arī, "izskatot likumprojektu "Elektronisko mediju likums" 3.lasījumā, tika atbalstīti vairāki atbildīgās Saeimas komisijas iepriekš noraidīti priekšlikumi, radot pretrunas vairākās likuma normās". Valsts prezidents lūdza Saeimu caurlūkošanas procesā pievērsties, pirmkārt, tām likuma normām, kas saistītas ar valsts valodas lietošanu, norādot, ka sabiedrības integrācijas interesēs elektroniskiem plašsaziņas līdzekļiem jānosaka īpaši atbalstošs režīms valsts valodai, it sevišķi nosakot latviešu valodas minimālo lietojumu raidījumu kopējā apjomā.

Tāpat Valsts prezidents iestājās par taisnīgiem un nepārprotamiem reklāmas laika ierobežojumiem, kā arī nepieciešamību nodrošināt tiesības visiem nacionālajiem, reģionālajiem un vietējiem plašsaziņas līdzekļiem konkurēt par labāko un ekonomiski izdevīgāko sabiedriskā pasūtījuma izpildi. Valsts prezidents uzsvēra, ka darbs pie minētā likuma uzlabošanas būtu jāturpina arī pēc tā caurlūkošanas un spēkā stāšanās. Joprojām pastāv vairāki nozīmīgi jautājumi, kuri prasa rūpīgu likumdevēja izvērtējumu, tai skaitā jautājumi, kuri ir apskatīti Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisijas viedoklī par sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu tiesisko regulējumu demokrātiskas valsts iekārtā.

Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisija un Valsts valodas komisija Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma izstrādē iesaistījās jau likumprojekta izskatīšanas procesā Saeimā un komisiju locekļi piedalījās Saeimas komisijas sēžu darbā. Konstitucionālo tiesību komisija 2010.gada 24.maijā sniedza rakstveida viedokli par sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu tiesisko regulējumu demokrātiskas valsts iekārtā, kurā apskatīta sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu loma un uzdevumi demokrātiskā valstī, to tiesiskais statuss un regulējums, sniegts situācijas izvērtējums Latvijā, analizēts Saeimā otrajā lasījumā 2010.gada 15.aprīlī pieņemtais likumprojekts, kā arī izteikti priekšlikumi elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbības regulējumam, it sevišķi, lai nostiprinātu sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu lomu demokrātiskas valsts iekārtā. Daļa Konstitucionālo tiesību komisijas priekšlikumu tika iestrādāti likumprojektā pirms 3.lasījuma, savukārt daļa viedoklī pausto argumentu tika ietverti Valsts prezidenta motivācijas rakstā, nododot Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumu Saeimai otrreizējai caurlūkošanai.

• Maksātnespējas likums

2010.gada 22.jūnijā Valsts prezidents nosūtīja Saeimai otrreizējai caurlūkošanai arī 2010.gada 17.jūnijā Saeimā pieņemto Maksātnespējas likumu.

Valsts prezidents vērsa Saeimas uzmanību uz to, ka ar likuma regulējumu nepieciešams samērot visu iesaistīto pušu intereses, tiesības un atbildības nastu tā, lai sekmētu palīdzības sniegšanu finansiālās grūtībās nonākušam godprātīgam un labticīgam parādniekam, bet lai regulējums nevarētu tikt izmantots negodprātīgu personu savtīgās interesēs. Valsts prezidents norādīja uz nepieciešamību nošķirt personas, kuru kredītsaistību īpatsvars kalpo vienīgā ģimenes mājokļa nodrošināšanai, un tā dēvētos nekustamo īpašumu spekulantus, kuru netālredzīgā saimnieciskā darbība nav kalpojusi valsts tautsaimniecības interesēm.

Ievērojot risku, ka maksātnespējas procesā iesaistītās personas saistību dzēšanas periodā būtu ieinteresētas norādīt pēc iespējas zemākus ienākumus, Valsts prezidents lūdza Saeimu arī apsvērt, vai likumā noteikto parādnieka uzraudzību ir iespējams papildināt ar īpašu Valsts ieņēmumu dienesta vai citas kontrolējošas valsts institūcijas uzraudzību. Pretējā gadījumā, tas, ka Maksātnespējas likumā tiek paredzēti zināmi atvieglojumi parādniekiem, bet vienlaikus netiek palielināti valsts uzraudzības pasākumi patieso ienākumu noskaidrošanā, no tautsaimniecības viedokļa rada palielinātu risku ēnu ekonomikas jomā.

Valsts prezidents arī norādīja, ka likums neatvieglo to fizisko personu tiesisko stāvokli, kas jau sākušas maksātnespējas procedūru, bet gluži pretēji – nostāda minētās fiziskās personas nevienlīdzīgā stāvoklī.

• Likums "Grozījumi likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā""

2010.gada 22.jūnijā Valsts prezidents nosūtīja Saeimai otrreizējai caurlūkošanai arī 2010.gada 17.jūnija Saeimas sēdē pieņemto likumu "Grozījumi likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā"", atbalstot prasību par nepieciešamību nodrošināt reģistrētu politisko partiju vai partiju apvienību valdes priekšsēdētāju un valdes locekļu mantiskā stāvokļa caurskatāmību. Valsts prezidents konstatēja, ka Saeima, pieņemot minēto likumu, nav ņēmusi vērā, ka politisko partiju vadības (valdes priekšsēdētāja un locekļu) statuss neatbilst valsts amatpersonas statusam. Tādējādi šo personu darbības regulēšana neietilpst likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" ietvaros. Tā kā Saeima nav paredzējusi kārtību šo tiesību normu ievērošanas nodrošināšanai, līdz ar to nav noteikta politisko partiju vadības atbildība par pārkāpumiem. Tāpat nav arī atbilstošā regulējuma attiecībā uz kontrolējošo institūciju kompetenci, kas savukārt rada bažas par iespējamo kontroles pasākumu leģitimitāti.

V.Zatlers aicināja Saeimu apsvērt iespēju "pilnveidot jau spēkā esošo tiesību institūtu – informācijas par deputātu kandidātu publiskošanu, nepieciešamības gadījumā paplašinot spēkā esošo regulējumu". Tāpat Valsts prezidents norādīja uz nepieciešamību konceptuāli izšķirties par valsts amatpersonas statusa noteikšanu vai nenoteikšanu politisko partiju valdes priekšsēdētājiem un valdes locekļiem. Saeima 2010.gada 30.septembrī, atkārtoti caurlūkojot likumu "Grozījumi likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā"", ņēma vērā Valsts prezidenta iebildumus.

 

Likumdošanas iniciatīva

• Par Neatkarības atjaunošanas dienu

Lai uzsvērtu un izceltu 1990.gada 4.maija deklarācijas "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu" mērķi, kā arī lai uzsvērtu Latvijas valstiskās neatkarības nozīmīgumu jaunākajām paaudzēm, 2010.gada 19.janvārī Valsts prezidents V.Zatlers nosūtīja Saeimai likumdošanas iniciatīvas vēstuli, rosinot izdarīt grozījumus likuma "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām" 1.pantā, proti, aizstāt vārdus "Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas diena" ar vārdiem "Neatkarības atjaunošanas diena", nosakot, ka svētku diena 4.maijs ir Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena. Valsts prezidents informēja Saeimu, ka ideju dēvēt 4.maija svētku dienu ikvienam saprotamā, simboliskā, Neatkarības deklarācijas mērķi atspoguļojošā un kodolīgākā nosaukumā ir ierosinājuši Latvijas Tautas frontes pārstāvji. Šo ideju ir apspriedusi arī Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas 20.gadadienas svētku organizēšanai izveidotā Goda komiteja.

Šobrīd iepriekš norādītās Valsts prezidenta likumdošanas iniciatīvas izskatīšanu turpina 10.Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, kas ir izstrādājusi attiecīgu likumprojektu. Jautājums par minētā likumprojekta nodošanu atbildīgajām komisijām ir iekļauts Saeimas 2011.gada 20.janvāra darba kārtībā.

 

Citas aktivitātes likumdošanas jomā

2010.gada 17.novembrī Valsts prezidents V.Zatlers izdevis ārlietu ministra Ģirta Valda Kristovska līdzparakstītu rīkojumu par darba grupas izveidi valsts protokola tiesiskā regulējuma izstrādei un ar to saistīto normatīvo aktu pilnveidošanai. Darba grupai līdz 2011.gada 1.martam uzdots izstrādāt normatīvo aktu projektus, kas nosaka valsts protokola kārtību.

Valsts prezidenta darbība likumdošanas jomā skatāma arī kopsakarā ar Valsts prezidenta izveidotās Konstitucionālo tiesību komisijas darbu, kas izveidota ar mērķi sniegt atbalstu Satversmē noteiktās Valsts prezidenta likumdošanas funkcijas realizēšanai, sniegt viedokļus par Satversmes normu pilnveidošanu un interpretāciju. Šeit īpaši jāmin 2010.gadā sniegtais Konstitucionālo tiesību komisijas viedoklis par Saeimas apstiprinājuma nepieciešamību liela apjoma aizņēmuma saņemšanai.

2009.gada 29.decembrī Ministru prezidents V.Dombrovskis vērsās pie Valsts prezidenta ar lūgumu aicināt Konstitucionālo tiesību komisiju sniegt viedokli par Satversmes tiesas 2009.gada 21.decembra sprieduma lietā Nr.2009-43-01 (tā dēvētā pensiju lieta) 30.1.paragrāfā noteikto.

2010.gada 18.janvārī Konstitucionālo tiesību komisija sniedza apjomīgu rakstveida viedokli par nepieciešamību Saeimai lemt par apstiprinājumu līdzšinējai Ministru kabineta darbībai apjomīga starptautiska finanšu aizņēmuma darījuma noslēgšanā, Latvijas Republikas vārdā uzņemoties kredītsaistības, kas būtiski un ilgstoši ietekmē Latvijas ekonomiku. Viedoklī analizēta Satversmes tiesas spriedumos attīstītās būtiskuma teorijas un parlamentāras demokrātijas principa piemērošana un no šīs teorijas izrietošās konsekvences.

Komisija no konstitucionālo tiesību zinātnes viedokļa vērtējusi parlamenta gribas veidošanos un izpausmes formas, no būtiskuma teorijas viedokļa vērtējusi Saeimas lēmuma pieņemšanai noteikto procedūru, kā arī devusi priekšlikumus, kas nodrošinātu ne vien līdzsvarotu un Satversmes tiesas spriedumam atbilstošu faktisko un tiesisko apstākļu kopumu, bet arī norādītu uz nepieciešamību nākotnē ar Saeimas vispārēju likuma regulējumu noteikt, kādos gadījumos Ministru kabinets ar formālu Saeimas likumu vai lēmumu tiek pilnvarots ņemt tāda apjoma aizņēmumu, kas būtiski un ilgstoši ietekmē Latvijas ekonomiku.

 

Ekonomika

2010.gadā Valsts prezidents V.Zatlers ir veicinājis Latvijas uzņēmējdarbību, palīdzot mūsu uzņēmējiem apgūt jaunus tirgus, aicinot piedalīties ārvalstu vizītēs un starptautiskos biznesa forumos, kā arī veicinājis uzņēmēju un sociālo partneru dialogu ar valdību.

2010.gada nozīmīgākā problēma bija augstais bezdarba līmenis, tādēļ Valsts prezidents aktualizēja šo problēmu un aicināja valdību un sabiedrību iesaistīties tā mazināšanā. Nozīmīga bija Valsts prezidenta ierosinātā iniciatīva "Pieredze nākotnei" jauniešu nodarbinātības veicināšanai, ne mazāk būtisks bija ierosinājums bezdarbnieku konkurētspējas veicināšanai, piedāvājot tiem apgūt valsts valodas prasmes.

 

Dialogs ar uzņēmējiem

2010.gada laikā Valsts prezidents V.Zatlers ir turpinājis atbalstīt uzņēmēju un sociālo partneru dialogu ar valdību, lai aktivizētu un veicinātu pasākumus un lai mazinātu birokrātiskos šķēršļus uzņēmējdarbības attīstībai. Konstruktīvai dialoga veidošanai starp uzņēmējiem, valdību un Valsts prezidentu var izšķirt trīs aktivitātes.

• Valsts prezidenta tikšanās ar uzņēmējiem

2010.gada laikā Valsts prezidents ar dažādu tautsaimniecības nozaru lielākajiem uzņēmējiem Rīgas pilī ir ticies reizi ceturksnī. Atkarībā no plānotajām diskusijas tēmām Valsts prezidents uz kopīgajām sarunām bija aicinājis arī Ministru prezidentu un Finanšu ministrijas pārstāvjus. Tikšanās reizēs ar uzņēmējiem ir diskutēts par nelegālo nodarbinātību, nodokļu politiku, valsts budžeta izstrādes gaitu, SVF un EK sarunu rezultātiem, makroekonomiskām tendencēm, ēnu ekonomikas apkarošanu un ārējiem ekonomiskiem sakariem. Valsts prezidents pauda gandarījumu, ka tikšanās ar uzņēmējiem Rīgas pilī kļūst par tradīciju, un apliecina gatavību turpināt dialogu ar uzņēmējiem un būt atvērtam konkrētiem priekšlikumiem ekonomikas un investīciju vides uzlabošanai valstī.

• Biznesa forumi

2010.gada laikā Valsts prezidents oficiālo, valsts un darba vizīšu ietvaros, stiprinot uzņēmējdarbības ārējos sakarus, kopā ar uzņēmējiem ir apmeklējis piecas valstis – Serbiju, Maķedoniju, Čehiju, Ķīnu un Krieviju. Ārvalsts vizīšu ietvaros tika rīkoti biznesa forumi, kuros kopumā piedalījās 160 Latvijas uzņēmēji.

Savukārt Valsts prezidents Latvijā ir uzņēmis Čehijas, Somijas, Slovēnijas, un Ukrainas prezidentu delegācijas. Latvijā organizētajos biznesa forumos piedalījās 257 Latvijas uzņēmēji un 87 ārvalstu uzņēmēji. Valsts prezidents ir gandarīts, ka biznesa forumu laikā uzņēmējiem ir izdevies dibināt biznesa kontaktus, kuri ir vainagojušies ar reāli noslēgtiem sadarbības līgumiem un liecina par uzņēmēju savstarpējo interesi sadarboties dažādās nozarēs starpvalstu līmenī.

• Valsts prezidenta dalība uzņēmējdarbību veicinošos pasākumos

2010.gadā Valsts prezidents ir piedalījies vairākos uzņēmējdarbību sekmējošos pasākumos. 2010.gada 5.novembrī Valsts prezidents ar uzrunu sveica "Dienas biznesa" rīkotā pasākuma "TOP uzņēmums 2009" gada balvas laureātus. 2010.gada 16.novembrī Valsts prezidents svinīgā ceremonijā pasniedza Spīdolas balvu šā gada laureātei fonda "Ziedot.lv" vadītājai R.Dimantai. Gadu noslēgumā, 2010.gada 9.decembrī, Valsts prezidents kā Eksporta un inovācijas balvas patrons piedalījās 2010.gada balvas pasniegšanas ceremonijā un pasniedza galveno balvu "Eksporta čempions".

 

Jauniešu nodarbinātības veicināšanas iniciatīva "Pieredze nākotnei"

Pēc Valsts prezidenta ierosmes jauniešu nodarbinātības veicināšanai Latvijā 2010.gada 9.jūnijā tika izsludināta iniciatīva "Pieredze nākotnei". Iniciatīvas mērķis ir radīt jauniešiem iespēju iegūt pirmo darba pieredzi, brīvprātīgi darbojoties uzņēmumos, valsts un pašvaldību iestādēs, biedrībās un nodibinājumos.

Iniciatīva "Pieredze nākotnei" dod iespēju jauniešiem no 18 līdz 25 gadu vecumam veikt ilgtermiņa ieguldījumu savā karjerā, apgūstot un nostiprinot prasmes un iemaņas, kas nākotnē palīdzēs atrast īsto vietu darba tirgū. Jauniešiem tā ir lieliska iespēja pilnveidot sevi un kļūt konkurētspējīgākiem, tas ir īpaši būtiski, jo jauniešu bezdarbnieku īpatsvars, pēc Eurostat datiem, 2010.gada 3.ceturksnī bija 33,3%. Tik augsts rādītājs negatīvi ietekmē jauniešu spēju iekļauties vai atgriezties darba tirgū, kā arī jauniešu pašvērtējumu un talantu attīstību.

Par brīvprātīgo var kļūt ikviens jaunietis, kas ir pabeidzis pamatskolu un ir gatavs prasmju apgūšanai veltīt laiku. Gan jaunieši, kurus interesē brīvprātīgais darbs, gan uzņēmumi, valsts un pašvaldību iestādes, biedrības, nodibinājumi, kas ir gatavi atvērt savas durvis brīvprātīgajiem, ir aicināti apmeklēt interneta portālu www.prakse.lv. Pusgada laikā ar iniciatīvas "Pieredze nākotnei" palīdzību prakses un brīvprātīgā darbu ir atraduši vairāk nekā 2200 jauniešu. Jauniešu novērtējumā šī iniciatīva ir iespēja apzināt savas spējas, papildināt teorētiskās zināšanas un pakāpties soli tuvāk veiksmīgai profesionālai darbībai. Lielās atsaucības un intereses dēļ šī iniciatīva tiks turpināta arī nākamgad.

 

Bezdarbnieku nodarbinātības veicināšana

Pēc Valsts prezidenta ierosinājuma 2010.gadā Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) popularizēja neformālās izglītības programmu "Valsts valodas apguve", kuras pamatmērķis ir apgūt valsts valodas prasmes un kompetences, lai valodas lietotājs varētu iegūt sev vajadzīgo informāciju, prastu komunicēt ar citiem un attiecīgi spētu konkurēt darba tirgū. Atkarībā no bezdarbnieku valsts valodas prasmju līmeņa NVA piedāvā trīs apmācības programmas, kuras tiek organizētas visa gada garumā. Programma ir guvusi bezdarbnieku un darba meklētāju atsaucību, jo 2010.gadā valsts valodas apguves programmā tika iesaistīti 8339 bezdarbnieki un darba meklētāji, un, pamatojoties uz NVA datiem, 2011.gada 13.janvārī uz šīs programmas kursiem rindā gaida 9602 bezdarbnieki un darba meklētāji. Pēc kursu pabeigšanas vidēji darbā iekārtojušies 8,2% (dati par 2010.gada janvāri–oktobri) no kopējā valsts valodas apguves programmā iesaistīto skaita. Kas nebūt nav mazs skaits, ņemot vērā šā brīža ekonomisko situāciju valstī.

 

Izglītība

Valsts prezidents 2010.gadā ir pievērsis būtisku uzmanību izglītības jomai – gan akcentējot vispārējās un profesionālās vidējās izglītības pieejamības un kvalitātes nozīmi, gan augstākās izglītības un zinātnes kvalitātes un starptautiskās konkurētspējas aktuālos izaicinājumus, gan patriotiskās audzināšanas un Latvijas vēstures zināšanu nozīmi. Valsts prezidenta aktīvā un regulārā iesaiste ir sekmējusi vairāku būtisku jautājumu virzību.

 

Valsts prezidenta lekciju cikls

Pēc Valsts prezidenta ierosmes 2009.gadā, Latvijas Universitātes 90.jubilejas gadā, tika iedibināta jauna tradīcija – lekciju cikls "Pasaules līderu lasījumi". Valsts prezidenta lekciju cikla mērķis ir dot iespēju Latvijas studentiem, akadēmiskajiem, inteliģences, valsts un privāto institūciju un mediju pārstāvjiem noklausīties dažādu nozaru pasaulē ievērojamu personību lekcijas, kas piedāvā plašu skatījumu uz globāliem ekonomiskiem, politiskiem un sociāliem jautājumiem.

2010.gadā pēc V.Zatlera uzaicinājuma lekcijas ir lasījušas trīs ievērojamas personības – filantrops un uzņēmējs, ASV prezidenta Finanšu izglītības konsultatīvās padomes priekšsēdētāja vietnieks Džons Braiants (John Hope Bryant), konsultants, rakstnieks un radošais uzņēmējs Džons Ņūbigins (John Newbigin) un Lielbritānijas valsts televīzijas BBC vadošais ziņu diktors Niks Gouvings (Nik Gowing).

Lekcijā Dž.Braients iepazīstināja klausītājus ar domāšanas un vērtību pārmaiņām, pozitīvo līderību un izpratni par savu finanšu pārvaldīšanu un tās nozīmi ekonomiskās lejupslīdes laikā.

Dž.Ņūbigins lekcijā "Radošā ekonomika un radošā pārvalde" stāstīja par šobrīd visā pasaulē aktuālo atziņu, ka nākotnē ilgtspējīga izaugsme un labklājība būs aizvien vairāk atkarīga no radošās ekonomikas, kas izvirza nepieciešamību pēc jaunām prasmēm un jauna veida uzņēmējdarbības.

Savukārt N.Gouvings lekciju cikla ietvaros aktualizēja jautājumu par to, kā mūsdienu tehnoloģijas rada iespēju ikvienam kļūt par notikuma liecinieku, kļūstot par sava veida "jauno mediju" pārstāvi, tādā veidā radot jaunus izaicinājumus valsts un privātā sektora institūcijām, kas ne vienmēr spēj reaģēt uz attiecīgajiem notikumiem laikus un efektīvi.

 

Izglītības inovācijas

Izglītības jomas aktualitātes un prioritārie jautājumus – gan par vispārējo un profesionālo izglītību, gan par augstākās izglītības sistēmas reformas izaicinājumiem – Valsts prezidents vairākkārt pārrunāja arī tikšanās reizēs ar izglītības un zinātnes ministriem – Tatjanu Koķi un Rolandu Broku. Sarunās ar nozares ministriem un pašvaldību vadītājiem 2010.gada laikā liela uzmanība tika pievērsta arī izglītības iestāžu reformai un finansēšanas sistēmas jautājumiem.

Ņemot vērā Valsts prezidenta izvirzītos prioritāros uzdevumus, arī Valsts prezidenta stratēģiskās analīzes komisija 2010.gada laikā lielu vērību veltīja tieši izglītības jautājumiem – gan veicinot diskusijas, gan sagatavojot vairākus ziņojumus par izglītības jomas aktualitātēm, gan analizējot situāciju un paužot aktīvu viedokli par būtiskākajiem augstākās izglītības reformu izaicinājumiem. Darbs pie augstākās izglītības reformu jautājumiem turpinās arī 2011.gadā.

Akcentējot izmaiņu nepieciešamību, gada pirmajā pusē Valsts prezidents aicināja izglītības jomas ekspertus uz apaļā galda diskusiju "Inovatīvas ierosmes izglītībai", kurā tika diskutēts par inovāciju nepieciešamību skolās, par iespēju ar tās palīdzību individualizēt izglītību, ieinteresēt skolēnus par mācību saturu un atvieglot skolotāju darba ikdienu. Diskusijā tika izskatīts Valsts prezidenta Stratēģiskās analīzes sagatavotais diskusiju ziņojums "Inovatīvas ierosmes izglītībai". Tam drīzumā sekoja arī otrs diskusiju ziņojums "Latvijas skolas pēc 2009.gada: pārmaiņas tikai sākas?".

Gada nogalē, 2010.gada 15.decembrī, Valsts prezidents sveica aptuveni 490 skolotājus un izglītības nozares ekspertus konferencē "Konkurētspējīga izglītība: radošums, aktivitāte, līdzdalība". Valsts prezidents, konferences atklāšanā uzrunājot skolotājus, uzsvēra, ka skolotāja profesija, kā daudzas citas, prasa visu dzīvi turpināt mācīties un pilnveidoties un atslēgas vārds šajā darbā ir radošums.

 

Latvijas vēsture kā atsevišķs mācību priekšmets

Jau kopš 2008.gada Valsts prezidents ir uzsvēris, ka Latvijas vēsture ir jāpasniedz kā atsevišķs mācību priekšmets, tādējādi skolēnos veicinot pozitīvu attieksmi pret mūsu valsts pagātni un valsts vērtībām. 2009. un 2010.gadā tikšanās ar skolēniem reģionālo vizīšu un projekta "Iespējamās misijas" ietvaros apliecināja, ka Latvijas skolēnu zināšanas par Latvijas vēsturi ir vājas.

Tādēļ Valsts prezidents ierosināja Izglītības un zinātnes ministrijai veidot diskusijas un sākt metodikas izstrādi Latvijas vēstures kā atsevišķa mācību priekšmeta iekļaušanai skolas mācību programmās. 2010.gadā tika sakārtota normatīvā bāze, līdz ar to, atsaucoties Valsts prezidenta iniciatīvai, no 2011./2012.mācību gada Latvijas izglītības iestādēs Latvijas vēsture tiks pasniegts kā atsevišķs mācību priekšmets.

 

Valsts prezidenta tikšanās ar skolēniem, studentiem, mācībspēkiem

Reģionālo vizīšu laikā Valsts prezidents regulāri tiekas ar mācībspēkiem, skolu vadītājiem un pilsētu un novadu izglītības vadības speciālistiem, apspriežot aktualitātes izglītības jomā, uzklausot sasniegumus un grūtības. 2010.gada laikā Valsts prezidents apmeklēja 16 vidējās, profesionālās un augstākās izglītības mācību iestādes un tajās vadīja 11 mācību stundas. Vairums mācību stundu diskusiju tematiski bija veltītas valstij nozīmīgiem notikumiem – Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas 20.gadadienai un Latvijas dzimšanas dienai.

V.Zatlers regulāri viesojās mazākumtautību skolās – atklāja Ebreju skolas jaunās telpas, tikās ar Rīgas Ukraiņu vidusskolas skolēniem Ukrainas prezidenta Viktora Janukoviču oficiālās vizītes laikā, savukārt, viesojoties Salaspils 2.vidusskolā un Rīgas Rīnūžu vidusskolā, Valsts prezidents diskutēja ar skolēniem par Latviju kā mūsu kopīgajām mājām.

Pērn Valsts prezidents viesojās arī Bulduru dārzkopības vidusskolā un Valsts Priekuļu lauksaimniecības tehnikumā, kā arī Latvijas Universitātē, Liepājas universitātē, Nacionālajā aizsardzības akadēmijā un Rīgas Stradiņa universitātē.

Savukārt Rīgas pilī 2010.gada laikā ir viesojušies vairāk nekā 50 skolēnu, kam tika dota iespēja iepazīt Valsts prezidenta ikdienas darbu, piedalīties dažādās tikšanās un sanāksmēs, kā arī paust savu viedokli par valsts attīstību un izglītības kvalitāti un pieejamību Latvijā.

Īpašs notikums 2010.gadā bija Rīgas Stradiņa universitātes 60 gadu jubileja. V.Zatlers ir šīs universitātes priekšteča, Latvijas Medicīnas institūta, absolvents un vienīgais tās izlolotais Latvijas prezidents. Jubilejas svinībās Valsts prezidentam tika piešķirts Rīgas Stradiņa universitātes goda doktora grāds.

 

Prezidentspatrons "Iespējamai misijai"

Valsts prezidents kā "Iespējamās misijas" patrons jau trešo gadu pēc kārtas aktīvi iesaistās dažādos pasākumos, lai pievērstu uzmanību izglītības vērtībai un katra skolotāja pienesumam, motivējot un iedvesmojot skolēnus mācībām, kā arī skolas sabiedriskās dzīves daudzveidošanai.

Valsts prezidents 2010.gadā jau tradicionāli aicināja "Iespējamās misijas" skolotāju jauno iesaukumu uz svinīgo pasākumu Rīgas pilī pirms mācību gada sākuma, kā arī piedalījās mācību gada noslēguma pasākumā maijā. Šajā pasākumā pirmo reizi kopā sanāca visu trīs iesaukumu skolotāji, viņu mentori un skolu direktori, lai diskutētu par to, kas motivē skolotājus, kādi ir pašu jauno skolotāju ieguvumi no iesaistes šajā programmā, kā arī dalītos iespaidos par to, vai un kā ar jauno skolotāju ienākšanu skolā ir izmainījusies skolotāju un visas skolas vide.

V.Zatlers šajā gadā "Iespējamās misijas" nedēļā vadīja mācību stundu Rīgas mūzikas internātvidusskolas audzēkņiem. Tiekoties ar skolēniem, Valsts prezidents runāja par to, ka nav neiespējamas, bet gan tikai iespējamas misijas, un pauda pārliecību, ka viss ir atkarīgs no pašiem cilvēkiem un viņu izvirzītajiem uzdevumiem, kas dara dzīvi interesantu, piepildītu un laimīgu.

 

Dialogs ar Latvijas iedzīvotājiem

Uzņemoties Valsts prezidenta pienākumus un nododot svinīgo zvērestu, V.Zatlers apliecināja, ka strādās Latvijas tautas labā. Tāpēc Valsts prezidentam ir būtisks pastāvīgs dialogs ar Latvijas sabiedrību. 2010.gada laikā V.Zatlers ir ticies ar dažādu sabiedrības grupu pārstāvjiem. Tikšanās ietvaros viņš iepazīstas ar aktualitātēm Latvijas reģionos, iedzīvotāju redzējumu par politiskajiem, ekonomiskajiem un sociālajiem procesiem valstī, priekšlikumiem par Latvijas attīstību. Saņemto informāciju V.Zatlers izmanto savā darbā – sarunās ar Ministru prezidentu un citiem valdības pārstāvjiem, profesionālajām asociācijām, kā arī ar savā paspārnē strādājošajām komisijām.

2010.gadā Valsts prezidents ir ticies ar pārstāvjiem no 28 dažādām nevalstiskajām organizācijām, piemēram, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, Ekonomistu apvienību 2010, Latvijas Ārstu biedrību, Pensionāru federāciju, Lielo pilsētu asociāciju u.c. Tāpat V.Zatlers arī pērn turpināja iesākto dialogu ar uzņēmējiem, 2010.gadā vairākkārtīgi tiekoties, lai pārrunātu iespējas veicināt mūsu ražotāju eksportu, sagatavotos oficiālajai vizītei Krievijā un Ukrainas prezidenta vizītei Latvijā, kā arī lai diskutētu par valsts budžeta konsolidācijas pasākumiem.

Lai iepazītos ar reģionālajām aktualitātēm, V.Zatlers vizīšu ietvaros pērn apmeklēja 33 apdzīvotās vietas Latvijā, no kurām 12 bija plašākas reģionālās vizītes. Viesošanās Ventspilī, lai piedalītos tās pilsētas svētkos, bija 100.Valsts prezidenta apmeklētā apdzīvotā vieta trīs prezidentūras gados. Kopumā Valsts prezidents ir viesojies visās lielajās Latvijas pilsētās un 66 jeb 61% no visiem Latvijas novadiem.

Valsts prezidents diskutē ar Latvijas iedzīvotājiem arī neklātienē. 2010.gadā tika modernizēta un lietotājam draudzīgāk pārveidota oficiālā Valsts prezidenta mājaslapā www.president.lv, kur ir iespējams rakstīt Valsts prezidentam. Tāpat kopš 2010.gada marta Latvijas iedzīvotāji un ārvalstnieki var sekot līdzi V.Zatlera darbībai Youtube, kur ir izvietota Valsts prezidenta oficiālā video galerija. Pērn Valsts prezidents aktīvi sāka darboties tviterī, un pusgada laikā Valsts prezidenta kontam seko jau 4198 sociālā tīkla lietotāji (Latvijā aktīvu tvitera lietotāju ir 10 000).

Savukārt pa pastu Valsts prezidents 2010.gadā ir saņēmis 8986 sūtījumus – 3443 iesniegumus, 2847 vēstules, 1139 elektroniskā pasta sūtījumus, 29 elektroniskos dokumentus, 703 apsveikumus svētkos un 625 ielūgumus uz dažādiem pasākumiem. Vēstulēs un iesniegumos mūsu valsts iedzīvotāji pauž viedokli par notikumiem valstī un sabiedrībā (par finansiālajām grūtībām, sociālo atbalstu un valsts ekonomisko situāciju), par likumdošanas jautājumiem, lūdz juridisko un finansiālo palīdzību, sūdzas par dažādu iestāžu un institūciju darbību un citiem jautājumiem.

Gada laikā Valsts prezidents dažādos forumos ir teicis 188 uzrunas.

 

Ārpolitiskā darbība

Ārpolitiskā darbība īsumā

2010.gadā galvenie uzsvari Valsts prezidenta ārpolitiskajā darbībā bija valsts ārējo ekonomisko sakaru un sadarbības, kā arī valsts ārējās drošības veicināšana, stratēģiskās partnerības ar ASV stiprināšana, Latvijas lomas nostiprināšana Eiropas Savienībā un NATO, sadarbības intensificēšana ar Baltijas valstīm, Ziemeļvalstīm un Poliju, kā arī savstarpēji izdevīgu un cieņpilnu kaimiņattiecību sekmēšana ar Krieviju.

Lai apliecinātu sadarbību starp Latviju un tās partneriem, kā arī dotu impulsu attiecību tālākai attīstībai, 2010.gadā notika Valsts prezidenta valstsvizītes Serbijā, bijušajā Dienvidslāvijas Republikā Maķedonijā un Čehijas Republikā, kā arī oficiālā vizīte Krievijas Federācijā. Savukārt V.Zatlers Latvijā valstsvizītēs uzņēma Somijas prezidenti T.Halonenu un Slovēnijas prezidentu D.Turku. Oficiālajās vizītēs Latviju apmeklēja Čehijas prezidents V.Klauss un Ukrainas prezidents V.Janukovičs.

2010.gadā Valsts prezidents turpināja īstenot Latvijas ārpolitiskās intereses, dodoties 24 ārvalstu vizītēs, uzņemot septiņu valstu prezidentus Latvijā (tajā skaitā divās oficiālajās un divās valstsvizītēs). Valsts prezidents 2010.gadā akreditēja 23 ārvalstu vēstniekus Latvijā un izsniedza akreditācijas vēstules 11 Latvijas vēstniekiem ārvalstīs.

 

Ekonomiskās sadarbības stiprināšana

Latvijas ekonomikas konkurētspējas celšana, eksporta un investīciju veicināšana bija starp gada pamatprioritātēm Valsts prezidenta ārlietu darbībā. Valsts prezidents izmanto katru iespēju, lai veicinātu Latvijas kā valsts, kas veiksmīgi pārvar krīzi, pārstrukturē savu ekonomiku, atpazīstamību un piesaistītu ārvalstu investīcijas, kā arī sekmētu Latvijas uzņēmumu produkcijas un pakalpojumu eksportu. Vizīšu ietvaros piecās valstīs V.Zatlers atklāja septiņus biznesa forumus (Belgradā, Skopjē, Prāgā, Šenjanā, Šanhajā, Maskavā un Sanktpēterburgā).

2010.gadā Valsts prezidents īpaši pievērsās ekonomisko attiecību attīstīšanai starp Latviju un Rietumbalkānu valstīm. Perspektīvā redzot šo reģionu kā vienotu ekonomisku zonu Eiropas Savienības ietvaros, Valsts prezidents palīdzēja sekmēt nepieciešamo politiskā atbalsta fonu uzņēmējdarbības uzsākšanai šajā Latvijas uzņēmējiem līdz šim nepietiekami apgūtajā tirgū. Belgradā valstu vadītāji pārrunāja abu valstu ekonomiku ciešākas sadarbības perspektīvas un Serbijas intereses Eiropas Savienības integrācijas kontekstā. Arī Skopjē tika pārrunāta sadarbība aizsardzības jomā ar īpašu uzsvaru uz IT, aviosakaru un tūrisma industriju attīstību. Turklāt, Slovēnijas prezidentam D.Turkam viesojoties valstsvizītē Latvijā, galvenajā uzmanības lokā bija ekonomikas attīstība un tirdzniecības sakaru veicināšana.

Viesojoties Prāgā, valstsvizītes ietvaros Valsts prezidentu pavadīja arī metālapstrādes un mašīnbūves, informācijas tehnoloģiju, enerģētikas, siltuma ražošanas un kokapstrādes nozares uzņēmēji, lai meklētu jaunus noieta tirgus Čehijā. Ekonomisko sakaru attīstība ir viena no pamattēmām sarunās ar ārvalstu līderiem gan valsts un oficiālo vizīšu ietvaros, gan darba tikšanos laikā. Pirms un pēc ārvalstu vizītēm ir organizētas diskusijas ar uzņēmējiem, lai labāk izprastu mūsu valsts ekonomikai nepieciešamo katrā konkrētā gadījumā, kā arī mācītos no iepriekšējās pieredzes. Uzņēmēji atzīst, ka augsta līmeņa politiskie kontakti bieži vien ir bijuši būtiski biznesa sakaru nodibināšanā un izvēršanā.

Viedokļa veidošanā par Latviju tiek izmantotas arī diskusijas ar ārvalstu ekonomikas ekspertiem. Piemēram, Valsts prezidents vizītes laikā Ņujorkā organizēja apaļā galda diskusiju ar ASV finanšu un politiskajiem ekspertiem un mediju pārstāvjiem par ekonomisko un politisko situāciju Latvijā. Uzstājoties Hārvarda universitātē, V.Zatlers starptautisko attiecību pasniedzējiem un studentiem lasīja lekciju "Latvija un Eiropa pēc ekonomiskās krīzes". Tās galvenais mērķis bija skaidrot, kā Latvija, būdama Eiropas Savienības un NATO dalībvalsts, izmanto abu organizāciju dotās iespējas un piedāvā savu pienesumu, lai ne tikai nodrošinātu drošību, stabilitāti un izaugsmi nacionālā līmenī, bet arī reģionālā un transatlantiskā mērogā. Šenjanas Ziemeļaustrumu universitātē Ķīnā Valsts prezidents uzstājās ar runu par Latvijas un Ķīnas divpusējo attiecību perspektīvām, īpaši ekonomikas un izglītības sadarbības jomā.

No 17. līdz 23.oktobrim Valsts prezidenta darba vizītes Ķīnas Tautas Republikā galvenais mērķis bija ekonomikas sakaru attīstība starp abām valstīm. Vizītē Valsts prezidents pārstāvēja valsti EXPO Latvijas nacionālajā dienā Šanhajā. Šanhajā un Šenjanā vizītes laikā tika organizēti biznesa forumi. Pekinā abu valstu ekonomiskās attiecības tika pārrunātas ar Ķīnas Tautas Republikas viceprezidentu Sji Dziņpinu un vicepremjeru Hueju Ļanju.

 

Stratēģiskā partnerība r ASV

Abu valstu stratēģiskās partnerības ietvaros Valsts prezidents 2010.gadā vairākas reizes tikās ar ASV prezidentu Baraku Obamu. 8.maijā Valsts prezidents piedalījās prezidenta B.Obamas rīkotajās vakariņās Centrālaustrumeiropas līderiem, kurās tika pārrunāta šo valstu un ASV sadarbība, īpaši drošības jautājumos, tajā skaitā situācija Afganistānā, Irānā, Balkānos, kā arī ES un ASV sadarbība. V.Zatlers un B.Obama tikās arī ANO Ģenerālās asamblejas sesijas atklāšanai veltīto pasākumu ietvaros septembrī, kā arī Lisabonas NATO samitā novembrī. Valsts prezidents gan prezidentam B.Obamam, gan senatoram Dž.Voinovičam, gan arī citām ASV amatpersonām izteica Latvijas atbalstu kodolieroču arsenāla samazināšanas līgumam START starp ASV un Krieviju, kas ir nozīmīgs solis, lai paaugstinātu 21.gadsimta globālo drošību.

ASV ir svarīgs un uzticams Latvijas partneris drošības jomā, taču tiek attīstītas arī mūsu valstu ekonomiskās saites. Viens no piemēriem, kur abi šie aspekti savijas, ir nemilitāro kravu tranzīts caur Latviju uz Afganistānu, kas dod ne vien pozitīvu pienesumu NATO ISAF misijai Afganistānā, bet arī papildu ienākumus Latvijas ekonomikai. Šā projekta attīstība 2010.gadā pastāvīgi bija Valsts prezidenta un ASV amatpersonu sarunu tēmu lokā. No projekta sākšanas 2009.gadā līdz 2010.gada beigām caur Latviju bija nosūtīti jau 18 tūkstoši nemilitāro kravu konteineru.

 

NATO

19.–20.novembrī Valsts prezidents piedalījās NATO samitā Lisabonā, Portugālē. Samitā tika pieņemta jaunā NATO Stratēģiskā koncepcija, kas tika gatavota vairāk nekā gadu. NATO Stratēģiskā koncepcija bija viens no galvenajiem sarunu tematiem arī Valsts prezidenta un NATO ģenerālsekretāra A.F.Rasmusena tikšanās laikā 1.jūnijā Rīgā un augusta sākumā, tiekoties ar NATO Apvienoto spēku komandieri ģenerāļi Rammu.

Visās koncepcijas izveides stadijās aktīvi piedalījās Latvijas pārstāvji, un tā pilnībā atbilst arī Latvijas ilgtermiņa interesēm – līdzsvara saglabāšanai starp alianses teritorijas aizsardzību Vašingtonas līguma 5.panta ietvaros un spējām darboties ārpus alianses teritorijas. Valsts prezidenta un citu Latvijas amatpersonu darbs vairāku gadu garumā nodrošināja, ka alianses 5.pants Baltijas valstu gadījumā iegūst arī praktisku izpildījumu mācību un alianses spēju plānošanas jomā.

Dokuments sniedz jaunas vadlīnijas alianses attīstībai un darbībai nākamajiem desmit gadiem. Līdz ar koncepcijas pieņemšanu dalībvalstis pieņēma vairākus lēmumus par to, kādas NATO spējas turpmāk ir jāattīsta un kā to vislabāk izdarīt. Tāpat Lisabonas samita laikā valsts augstākās amatpersonas lēma par NATO reformām un sadarbību ar partneriem, kā arī īpaši pievērsās NATO dalībvalstu un partnervalstu lomai Afganistānā, lemjot par turpmāko iesaisti un tālākās sadarbības ietvaru. Valsts prezidents piedalījās arī NATO–Krievijas padomes sēdē, kurā apstiprināja vairākas praktiskas sadarbības iniciatīvas Afganistānas jautājumā, kā arī pārrunāja citus ar starptautisko drošību saistītus aspektus.

 

Eiropas Savienība un Eiropas partneri

2010.gada laikā Valsts prezidents pastiprinātu uzmanību pievērsa divpusējo attiecību attīstībai ar Eiropas Savienības valstīm. Divpusējās attiecības un ekonomika bija galvenās tēmas, gan tiekoties ar Vācijas federālo kancleri A.Merkeli (07.09.10.), gan Vācijas ārlietu ministru, vicekancleru G.Vestervelli (11.06.10.). Ekonomika un sadarbība drošības jomā tika pārrunāta arī ar Lielbritānijas premjerministru D.Kameronu (20.11.10.). Vizīšu ietvaros notika vairākas tikšanās arī ar citiem Eiropas Savienības valstu līderiem. Eiropas Savienības, kā arī divpusējo un ekonomisko jautājumu apspriešanai ar Eiropas līderiem tiek izmantotas ne tikai divpusējo tikšanos iespējas, bet arī Eiropas Savienības, kā arī citu starptautisko organizāciju samiti, konferences un pasākumi.

2010.gada laikā Valsts prezidents pārstāvēja Latviju trīs Eiropas Savienības samitos: maijā Eiropas Savienības–Latīņamerikas valstu samitā Madridē, Spānijā, oktobrī Eiropas Savienības–Āzijas sanāksmē Briselē, Beļģijā, un novembrī Eiropas Savienības–Āfrikas samitā Tripolē, Lībijā. Sestajā Eiropas Savienības un Latīņamerikas valstu un valdību vadītāju sanāksmē Madridē tikai pārrunāti jautājumi, kas ir saistīti ar jaunas starptautiskās finanšu arhitektūras veidošanu un ekonomiskās krīzes pārvarēšanu, ar klimata izmaiņām, kā arī Haiti zemestrīces radīto seku likvidēšanas laikā gūtās mācības. Valsts prezidents V.Zatlers uzstājās samita plenārsēdē, klātesošos uzrunājot jautājumā par atveseļošanos no globālās ekonomiskās krīzes un jaunas finanšu arhitektūras veidošanu. Āzijas un Eiropas Savienības samitā Valsts prezidents runāja par efektīvāku globālo finanšu un ekonomikas pārvaldību. Āfrikas–Eiropas Savienības samita laikā Valsts prezidents piedalījās darba sesijās, lai apspriestu drošības, miera, globālo problēmu, reģionālās integrācijas, enerģētikas, vides un citus aktuālus jautājumus, kas sekmē Āfrikas un Eiropas valstu sadarbību un veicina tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanu un nabadzības mazināšanu. Valsts prezidents sesiju laikā dalījās pieredzē par reģionālās sadarbības nozīmi enerģētikas projektu veiksmīgā attīstībā, kā arī ievadīja diskusiju par labas pārvaldības nozīmību ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanā.

Visi šie samiti tika izmantoti, ne tikai lai paustu Latvijas pozīciju Eiropas Savienības ietvaros par sadarbību ar šīm valstīm, bet arī lai izmantotu šo iespēju divpusēji tikties ar Latviju interesējošām Latīņamerikas, Āfrikas un Āzijas valstīm. Valsts prezidents izmanto iespējas pārstāvēt Latvijas intereses, īpaši Latvijas ekonomiskās intereses, tiekoties arī ar to valstu līderiem, kur attāluma vai neaktīvo starpvalstu attiecību dēļ divpusējās vizītes nav bijušas plānotas, taču divpusējo kontaktu attīstīšana ir būtiska. Piemēram, samitu ietvaros notika tikšanās ar Alžīrijas prezidentu un Indijas viceprezidentu, norādot, ka Latvijai ir liela interese par sadarbības veicināšanu tādās jomās kā transports un loģistika, biotehnoloģijas un farmācija, pārtikas pārstrāde, metālrūpniecība, informācijas tehnoloģiju attīstība, kā arī tūrisms.

 

Sadarbība ar Baltijas valstīm, Ziemeļvalstīm, Poliju

Turpinājās aktīvs darbs Baltijas valstu un Polijas sadarbības stiprināšanā. Latvija vēlas redzēt Baltiju un Ziemeļvalstis kā vienotu ekonomisku reģionu, kas iekļauj Baltijas jūru. Tādēļ tika turpināts darbs pie Baltijas valstu, Polijas un Ziemeļvalstu sadarbības. Papildus Baltijas valstu līderu kontaktiem notika arī Polijas un Somijas prezidentu vizītes Latvijā. Valsts prezidents piedalījās Lietuvas Republikas neatkarības atjaunošanas 20.gadadienas svinībās Lietuvā 11.martā, savukārt Lietuvas prezidente D.Grībauskaite piedalījās 4.maija atceres pasākumos Rīgā. Iepazīšanās vizītē Valsts prezidents tikās ar Lietuvas ārlietu ministru A.Ažubali (23.02.10.).

Darba vizītes ietvaros Igaunijā 15.jūnijā Valsts prezidents uzstājās ar uzrunu Baltijas valstu aizsardzības koledžā, aicinot izmantot bruņoto spēku restrukturizāciju visās Baltijas valstīs, lai domātu arī par turpmāku kopīgu projektu attīstību, tajā skaitā par kopīgām bruņojuma iegādēm.

Somijas prezidentes T.Halonenas valstsvizītes Latvijā laikā 7. un 8.jūnijā tika pārrunāta gan ekonomiskā sadarbība, gan reģionālā drošība, gan arī Eiropas Savienības attīstība un attiecības ar kaimiņvalstīm.

9.septembrī notika trīs Baltijas valstu un Polijas prezidentu tikšanās Rīgas pilī. Četrpusējās tikšanās ietvaros tika pārrunātas enerģētikas aktualitātes, tai skaitā jautājumi, kas saistīti ar elektrības un gāzes piegādi reģionam, kā arī visu četru valstu gatavošanos NATO samitam. Četrpusējai sanāksmei sekoja arī Polijas Republikas prezidenta B.Komorovska vizīte Latvijā, kuras laikā tika atzīmēta Polijas dalība Daugavpils atbrīvošanas cīņās, kā arī strādāts pie ekonomisko attiecību starp Latgales reģionu un Polijas uzņēmējiem attīstīšanas.

 

Attiecības ar Krieviju

Valsts prezidents 2010.gada laikā pievērsa nopietnu uzmanību attiecību veidošanai ar Krievijas Federāciju, uzsverot, ka situācijā, kad divām kaimiņvalstīm ar tik lielu savstarpējo sakaru klāstu, nepieciešams arī regulārs augsta līmeņa dialogs, kā arī to, ka Latvijas attiecības ar Krieviju jāskata kā daļa no Eiropas Savienības un Krievijas attiecībām. Atzīstot, ka starp abām valstīm ir daudz jautājumu, kur mūsu viedokļi atšķiras, Valsts prezidents 2010.gadā pievērsa uzmanību dialoga attīstīšanai ar Krieviju ar mērķi veidot normālas uz savstarpēju izdevīgumu un cieņu balstītas kaimiņattiecības.

2010.gadā Valsts prezidentam attiecību veidošanā ar Krieviju bija trīs galvenie mērķi. Pirmkārt, veidot politisko dialogu augstākajā līmenī. Otrkārt, veicināt Latvijas un Krievijas ekonomiskos kontaktus. Protams, liela loma šeit ir abu valstu uzņēmējiem, taču valsts uzdevums ir nodrošināt konkurētspējīgu vidi un līgumtiesisko bāzi ekonomiskās sadarbības sekmīgai attīstībai. Treškārt, mazināt spriedzi jautājumos, par kuriem tradicionāli ar Krieviju ir bijis grūti runāt, piemēram, būtiskākais no tiem ir atšķirīgie vēstures skaidrojumi.

Gada laikā Valsts prezidents vairākkārt tikās ar Krievijas amatpersonām – Helsinkos, Baltijas jūras samita ietvaros, 10.februārī notika Valsts prezidenta tikšanās ar Krievijas Federācijas valdības vadītāju V.Putinu. Tika pārrunāti abu valstu ekonomiskās sadarbības jautājumi, kā arī Valsts prezidenta vizītes Krievijā sagatavošana.

Savukārt 9.maijā Valsts prezidents piedalījās Nacisma sagrāves un Otrā pasaules kara upuru piemiņas dienā Maskavā, kur tikās ar Krievijas augstākajām amatpersonām.

Bet 2010.gada nogalē 19.–21.decembrī notika Valsts prezidenta oficiālā vizīte Krievijas Federācijā. Valsts prezidents Maskavā un Sanktpēterburgā tikās ar Krievijas prezidentu D.Medvedevu, valdības vadītāju V.Putinu, Federācijas padomes priekšsēdētāju S.Mironovu, pašvaldību vadītājiem un reliģiskajiem līderiem. Papildus faktam, ka tā bija pirmā tāda līmeņa oficiālā vizīte Latvijas–Krievijas attiecību vēsturē, vizīte bija saturiski piesātināta un deva būtisku impulsu starpvalstu līgumtiesiskās bāzes attīstībā. Vizītes laikā tika parakstīti vairāki līgumi un vienošanās, kas dod būtisku pienesumu gan uzņēmējdarbības vides uzlabošanā starp abām valstīm, gan veicina starpnozaru sadarbību, gan arī sakārto vairākus divpusējo attiecību jautājumus. Lai pētītu abu valstu vēstures grūtos jautājumus, tika panākta vienošanās par Latvijas–Krievijas Vēsturnieku komisijas dibināšanu. Tika pārrunātas Eiropas Savienības–Krievijas un NATO–Krievijas sadarbības aktualitātes. Vizītes ietvaros notika līdz šim vērienīgākie Latvijas biznesa forumi ārvalstīs, kurā piedalījās 120 Latvijas uzņēmēji.

 

Saikne ar latviešu kopienu ārvalstīs

Ārvalstu vizītēs (Bostonā, Lisabonā, Pēterburgā, Maskavā, Ņujorkā, Pekinā, Šanhajā, Tartu, Vankūverā) Valsts prezidents tikās ar vietējo latviešu kopienu vai tās pārstāvjiem. Šajās tikšanās reizēs tiek pārrunātas gan aktualitātes Latvijā, gan arī katras latviešu kopienas veiksmes un izaicinājumi savā mītnes zemē. Valsts prezidents uzsver: lai arī neesam daudzskaitlīga tauta, mūsu pārstāvjus var satikt gandrīz visās pasaules valstīs. Latvieši svešumā ir Latvijas bagātība, tādēļ mums jādara viss iespējamais, lai saglabātu to piederību Latvijai.

 

Patronāžas un sabiedriskās aktivitātes

Latvijas neatkarības atjaunošanas 20.gadadiena

2010.gada pavasaris bija nozīmīgs ar plašiem Latvijas neatkarības atjaunošanas 20.gadadienas pasākumiem. Tiem gatavojoties, Valsts prezidents vadīja svētku organizēšanas Goda komiteju. Svētkus pēc Valsts prezidenta aicinājuma rīkoja valsts institūcijas, pašvaldības, izglītības iestādes, sabiedriskas organizācijas un privātpersonas.

Latvijas iedzīvotāji tika mudināti atcerēties 1990.gada 4.maija notikumu politisko, juridisko un emocionālo nozīmi un svinēt mūsu valsts atgūto brīvību, savukārt jaunā paaudze – vairāk uzzināt par šo Latvijas vēsturē nozīmīgo notikumu. Valsts prezidenta iniciatīvas pamatā bija vēlme, lai 4.maijs kā Latvijas neatkarības atjaunošanas svētki iesakņotos Latvijas svētku kalendārā un iedzīvotāju sirdīs.

Latvijas neatkarības atjaunošanas 20.gadadiena bija iespēja arī pateikt paldies cilvēkiem, kuri sekmēja neatkarības atjaunošanu, un stāstīt par neatkarības atgūšanas laiku jaunajai paaudzei, kura kopš savas dzimšanas bauda iespējas, ko dāvā Latvijas valsts atgūtā brīvība.

 

Latvijas vēsture un patriotiskā audzināšana

Cieņa pret Latvijas vēsturi, patriotisms un savas zemes mīlestība ir Valsts prezidentam īpaši tuvas tēmas, un viņš izmanto katru iespēju, lai mudinātu jauno paaudzi apzināties savu piederību Latvijai.

Piemēram, atzīmējot Latvijas neatkarības atjaunošanas 20.gadadienu, Valsts prezidents aicināja visas Latvijas izglītības iestādes veltīt šim notikumam īpašu mācībstundu. Arī Valsts prezidents pats labprāt viesojas gan latviešu plūsmas, gan mazākumtautību skolās, lai diskutētu ar jauniešiem par patriotismu, tā izpausmēm un nozīmi mūsdienās.

Gada garumā dažādos pasākumos Valsts prezidents ir ticies un kopīgi darbojies ar skautiem, gaidām un jaunsargu organizācijas biedriem – pavasarī kopīgi iestādīta kastaņu un liepu aleja pirmā Latvijas Republikas prezidenta Jāņa Čakstes dzimtas mājās "Auči", Lielajā ttalkā 24.aprīlī sakopts Skrīveru Dendroloģiskais parks un rudenī skautu un gaidu nometnē pie kopīga ugunskura diskutēts par katra cilvēka iespējām būt noderīgam un uzticīgam Latvijai.

Valsts prezidents 2010.gadā turpināja sekot līdzi nozīmīgu atceres vietu projektiem un aktīvi piedalīties to veidošanā. Kokneses salā topošajā Likteņdārzā līdzās citiem sakopšanas un labiekārtošanas darbiem tika sākta amfiteātra būvniecība, kura akmens krāvumam savus līdzatvestos akmeņus pievienoja arī Valsts prezidents un L.Zatleres kundze.

Ir plānots, ka tuvākajos gados uz Likteņdārzu aizceļos arī Hirosimas Miera akmens – viens no tramvaja sliežu bruģakmeņiem, kas atradās pie 1945.gada augustā Hirosimā notikušā atomsprādziena epicentrā. Šo simbolisko dāvinājumu Latvijas tautai Valsts prezidents maijā pieņēma no Japānas Miera akmens asociācijas. Hirosimas Miera akmens šobrīd ir novietots Rīgas pils dārzā, kur tas ir cieši saaudzis ar Latvijas laukakmeni kā divu tautu likteņstāsti kopā vienotā simbolā.

Savukārt septembrī Valsts prezidents piedalījās Kārlim Ulmanim veltītā pieminekļa atklāšanā bijušā Valsts prezidenta dzimtajās mājās – Dobeles novada "Pikšās". Bet Lāčplēša dienas priekšvakarā Rīgas Brāļu kapu kompleksa atjaunošanas gaitā nozīmīgākais notikums bija depozitārija "Svešumā kritušajam kareivim" atklāšana.

Cieša sadarbība ir izveidojusies ar Rīgas pilī esošo Latvijas Nacionālo vēstures muzeju, ar ko 2010.gadā kopīgi rīkota gan Muzeju nakts, kuras laikā pirmo reizi interesenti varēja apskatīt pili kā vienotu kompleksu un ielūkoties arī Valsts prezidenta rezidences daļā, gan Lāčplēša dienai veltīts pasākums Rīgas pils senākajā pagalmā, kur Brīvības cīņu laika sajūtas iedzīvināja vēsturiskie fotoattēli, karavīru dziesmas un ugunskurs.

 

Dziesmu un deju svētku kustība

2010.gada jūlijs piestrāvoja Latviju ar jauneklīgu prieku un latviskās dziesmās un dejās ieausto kultūras mantojuma skaistumu, jo X Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki Rīgā pulcēja vairāk nekā 30 tūkstošus dalībnieku. Valsts prezidents V.Zatlers bija šo svētku patrons, lai paustu valsts lepnumu par Latvijas bērnu un jauniešu dziesmas un dejas mīlestību un apliecinātu, ka diriģentu un deju kolektīvu vadītāju ieguldītais ikdienas darbs veido pamatu dziesmu un deju svētku kustības pārmantojamībai.

Kā pieaugušo, tā skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki ir kulminācija regulāram kultūras darbam visā Latvijā, un šis darbs veido nozīmīgu kustību, kas nodrošina kultūras un garīgo vērtību pārmantošanu. Dziesmu un deju svētki ir arī lielisks integrācijas un vienojošas kopā būšanas piemērs, tāpēc rudenī pēc Valsts prezidenta iniciatīvas ir uzsākta diskusija par mazākumtautību skolu aktīvāku iesaisti svētku norisē. Tāpat Valsts prezidents ir izteicis atbalstu plašākai Mežaparka kompleksa izmantošanai, lai popularizētu dziesmu un deju svētku tradīcijas svētku starplaikā.

 

Zaļa, tīra un dinamiska Latvija

2010.gada 24.aprīlī jau trešo gadu pēc kārtas visā Latvijā notika Lielā talka, un jau kopš pirmās nacionālā mēroga Latvijas sakopšanas akcijas 2008.gadā Valsts prezidents V.Zatlers ir tās patrons un aktīvs dalībnieks. Valsts prezidents ir gandarīts, ka viņa aicinājumam piedalīties Lielajā talkā atsaucās ne tikai daudzi tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, bet pavasara lielajos sakopšanas darbos iesaistījās daudzu Valsts prezidenta patronāžu dalībnieki, piemēram, "Iespējamās misijas" programmas skolotāji kopā ar saviem skolēniem. Valsts prezidents Lielo talku ar lepnumu ir pieminējis vairākās ārvalstu vizītēs un uzņemot valstu vadītājus Rīgā, aicinājis talkot arī citās valstīs. Lielās talkas idejai 2010.gadā ir pievienojušās vairāk nekā 10 valstis, un vides sakopšanas akcijas starptautiskā mērogā tiek apvienotas zem lozunga "Let’s do it!".

Valsts prezidents allaž ir augsti vērtējis kvalitatīvus, dabiskus un Latvijā ražotus produktus kā nacionālo vērtību un apliecinājumu vietējo uzņēmēju varēšanai. Uzteicot un atbalstot nacionālo kvalitātes zīmi "Zaļā karotīte", Valsts prezidents ir iestājies par vajadzību popularizēt Latvijas ražotāju veikumu un lepoties ar to, ko arī vienmēr pats aktīvi ir veicis ārvalstu vizīšu ietvaros, uzņemot citu valstu delegācijas Latvijā un apmeklējot Latvijas novadus.

 

Labdarības akcijas

Valsts prezidents un L.Zatleres kundze arī 2010.gadā apmeklēja un atbalstīja tradicionālās labdarības akcijas "Eņģeļi pār Latviju" un "Labestības diena", priecājās par integratīvā mākslas festivāla "Nāc līdzās" dalībnieku talantiem. Īpašs prieks V.Zatleram ar kundzi ir par iespējām redzēt un sveikt tādus ar pašaizliedzību un mīlestību veidotus projektus kā Jēkabpils novada Kalna pagasta "Kalna Krūkliņos" atklātais psiholoģiskās rehabilitācijas centrs "Dūjas" bērniem ar onkoloģiskajām un hematoloģiskajām saslimšanām.

Pērn Valsts prezidents tikās arī ar projektu "Latvijas lepnums" un "Gada varonis" laureātiem. 2010.gadā tika turpināta arī jaukā tradīcija decembra sākumā aicināt stiprās un kuplās Latvijas ģimenes uz Rīgas pili, lai kopā iedegtu Rīgas pils egli, bet Ziemassvētku rītā kopā ar bērniem no bērnu namiem viesoties dzīvnieku patversmē.

 

Komisijas, padomes, Ordeņu kapituls

Vēsturnieku komisija

Aizvadītajā gadā Valsts prezidenta paspārnē izveidotā Vēsturnieku komisija turpināja darbu pie aktuālu Latvijas 20.gadsimta vēstures problēmu pētniecības un skaidrošanas, pamatos pievēršoties Padomju Savienības okupācijas periodam (1940–1990). Izpētes darba rezultāti ir apkopoti komisijas rakstu 26.sējumā "Okupācija, kolaborācija, pretošanās: vēsture un vēstures izpratne".

2010.gada jūnijā apritēja 70 gadi, kopš Latviju un pārējās Baltijas valstis okupēja un anektēja Padomju Savienība. Lai sabiedrībai atgādinātu par šiem traģiskajiem notikumiem, tos skaidrotu, jūnijā Vēsturnieku komisija kopā ar Okupācijas muzeju organizēja konferenci "Latvijas okupācija. 1940.gads. Vēstures problēmas un mūsdienu aktualitātes". Konferences darbā piedalījās redzamākie Latvijas vēsturnieki, juristi, arhīvu speciālisti, politiķi, žurnālisti, vēstures interesenti.

Atzīmējot Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas 20.gadadienu, Vēsturnieku komisija kopā ar Latvijas Universitāti, 4.maija Deklarācijas klubu un citām sabiedriskām organizācijām organizēja plašu starptautisku konferenci "Latvijas Neatkarības deklarācija: starptautiskie un iekšpolitiskie aspekti". Tajā ar interesantiem referātiem uzstājās Latvijas Valsts prezidents V.Zatlers un atzīti vēsturnieki, tiesību zinātnieki un aktīvi tā laika notikumu dalībnieki.

2010.gadā komisijas locekļi pievērsās apkopojošu, populārā valodā uzrakstītu darbu izstrādei par Latvijas vēsturi. Jūnijā tika publicēta profesoru I.Butuļa un A.Zundas grāmata "Latvijas vēsture" krievu un latviešu valodā. Grāmata tika uzdāvināta visām krievu skolām Latvijā. Valsts prezidents šo grāmatu 1.septembrī pasniedza Salaspils vidusskolai.

Vēsturnieku komisija turpināja sadarboties ar Izglītības un zinātnes ministriju, Ārlietu ministriju, Vēstures skolotāju biedrību, muzejiem un arhīviem ar Latvijas vēstures pētniecību un skaidrošanu saistītos jautājumos. Komisijai vairākkārt ir oficiālo lūgts sniegt savu redzējumu par vēstures jautājumiem.

Valsts prezidents, atrodoties ārvalstu vizītēs, ir pievērsies arī Latvijas 20.gadsimta vēstures problēmām. Vizītes laikā Krievijas Federācijā kopā ar prezidentu D.Medvedevu ir panākta vienošanās par divpusējas Latvijas–Krievijas vēsturnieku komisijas izveidi un Krievijas arhīvu lielāku atvērtību. Topošās komisijas mērķis būs Latvijas un Krievijas 20.gadsimta vēstures jautājumu padziļināta pētniecība, lai sagatavotu akadēmisku un objektīvu kopīgās vēstures notikumu izklāstu. No Latvijas puses jaunajā komisijā piedalīsies Vēsturnieku komisijas deleģēti pārstāvji.

 

Valsts valodas komisija

Valsts valodas komisijas galvenais uzdevums ir izstrādāt valodas politikas stratēģiskos virzienus, balstoties uz visaptverošiem, situācijas analīzē pamatotiem pētījumiem, pārraudzīt Valsts valodas politikas programmas izpildi, kā arī piedalīties un konsultēt valodas politikas likumdošanas izstrādes jautājumos.

2010.gadā Valsts valodas komisija ir regulāri noturējusi sēdes, notikušas arī komisijas locekļu elektroniskās aptaujas par aktuāliem jautājumiem. Sēdēs apspriesti aktuāli valsts valodai un sabiedrībai svarīgi jautājumi – valodas institūciju apvienošanas jautājums, valsts valodu eksāmenu kārtošanas jautājumi, mediju likums. Valsts valodas komisija sagatavoja savus priekšlikumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumam, kas daļēji tika iekļauti likumā. Komisija ir atbildējusi uz dažādām interesentu vēstulēm, piemēram, skaidrojusi valodas likumu piemērošanu, valsts valodas lietošanu, t.sk. profesionālajās jomās un citu valodu ietekmi uz to. Tā kā komisijai 2010.gadā netika iedalīts finansējums, lielākus organizatoriskus vai informatīvus pasākumus rīkot nebija iespējams. Komisijas locekļi aktīvi pauda komisijas viedokli individuālās intervijās un rakstos.

2010.gada 27.februārī Valsts prezidents piedalījās valodas komisijas sēdē, kurā tika apriests jautājums par darbu pie elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumprojekta Saeimā, ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt valsts valodas aizsardzību televīzijā un radio. Tāpat komisijas sēdē pārrunāti jautājumi par reorganizēto valsts valodas institūciju – Latviešu valodas aģentūras un Valsts valodas centra – darbu samazinātā finansējuma un cilvēku resursu apstākļos. Tika arī pārrunāta akūtā problēmā par cilvēku rindām, kas sāk veidoties valsts valodas eksāmenu kārtošanā, kā arī nespēju nodrošināt latviešu valodas apmācības kursus bezdarbniekiem. Lai atrisinātu šo problēmu, Valsts prezidents aicināja uz tikšanos atbildīgās personas.

2010.gada 17.martā norisinājās tikšanās ar izglītības un zinātnes ministri T.Koķi, Nodarbinātības valsts aģentūras direktori B.Paševicu un Valsts valodas komisijas priekšsēdētāju A.Veisbergu, kuras laikā tika atrisināts jautājums par finansējumu bezdarbnieku valsts valodas apmācībai un eksāmenu kārtošanai. Valsts valodas apguves programmā iesaistījās 8339 bezdarbnieki.

Pērn Valsts valodas komisijas priekšsēdētājs A.Veisbegs sniedza vairākas intervijas – pirmajam digitālajam ziņu kanālam Latvijā TV 24 un Latvijas Radio 1, lai pārrunātu valsts valodas stāvokli Latvijā saistībā ar Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumu. Diskusijā par valsts valodas lomu Valsts valodas komisijas sēdē piedalījās Stratēģiskās analīzes komisijas pārstāvji. Abu komisiju pārstāvji pārrunāja valsts valodas nozīmi un vietu projektā "Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam" un ārzemju studentu un lektoru statusu Latvijas augstskolās, latviešu valodas lomu augstākajā izglītībā.

2010.gadā komisijas pārstāvji ir veicinājuši starptautisko dialogu par valodas lomu. Pavasarī komisijas priekšsēdētājs A.Veisbergs tikās ar Lietuviešu komisijas priekšsēdētāju I.Smetonieni, lai pārspriestu un salīdzinātu valsts valodas aktuālās problēmas – minoritāšu izglītības jautājumu, Valsts valodas likumu, komisijas darbu, terminoloģijas izstrādes organizāciju Lietuvā. Bet oktobrī komisijas pārstāvji un VVK priekšsēdētājs teica ievadrunu plaša mēroga starptautiskā konferencē "Baltic HLT Conference".

 

Mazākumtautību konsultatīvā padome

Mazākumtautību konsultatīvā padome (MTKP) aizvadītājā gadā sekmēja sabiedrības saskaņu un saliedētību Latvijā, pievēršot uzmanību starpetniskajam dialogam un tā veicināšanai. Nozīmīgs pasākums bija 2010.gada 28.aprīlī organizētā apaļā galda diskusija "Mazākumtautības Latvijas izaugsmei". Tās ietvaros pārrunāja valsts politikas rezultātus mazākumtautību jomā, mazākumtautību lomu valsts ekonomikā, kultūras dzīvē, izglītībā, zinātnē un sportā. Diskusijā piedalījās režisore G.Poliščuka, Kultūras akadēmijas profesore O.Žitluhina, slavenā sportiste J.Prokopčuka, Lomonosova vārdā nosauktās klasiskās ģimnāzijas direktors R.Alijevs, vēstures skolotāja J.Smoļina un citi. Apaļā galda dalībnieki atbalstīja ideju par Latvijas mazākumtautību aktīvāku iesaistīšanu politiskajos un kultūras procesos, regulāra starpkultūru dialogu attīstību, atzīmēja sporta lomu sabiedrības konsolidācijā.

MTKP 11.augusta sēdes laikā tika apspriests jautājums par masu saziņas līdzekļu lomu starpnacionālajās attiecībās. Uz sēdi tika uzaicināti vadošo latviešu un krievu laikrakstu ("Latvijas Avīze", "Čas") žurnālisti. Sēdes gaitā tika izteikts atzinums, ka starpnacionālās attiecības Latvijā ir normālas, un uzsvērta masu saziņas līdzekļu loma starpnacionālo attiecību veidošanā. Valsts prezidents izteica priekšlikumu rakstošajos medijos vairāk atspoguļot pozitīvo, kas Latvijā sasniegts starpnacionālo attiecību veidošanā.

MTKP 24.novembra sēdē tika apspriesta mazākumtautību skolu jaunatnes dalība dziesmu un deju svētkos. Valsts prezidents aicināja daudz plašāk iesaistīt mazākumtautību skolu skolēnus Latvijā organizējamos dziesmu un deju svētkos. Lai sasniegtu šo mērķi, ir jāizvērš attiecīgs darbs skolās, ar bērnu vecākiem, pašvaldībām, jāveido jauni kori un deju kolektīvi mazākumtautību skolās. Finansējumu šiem mērķiem rekomendēja lūgt Integrācijas fondam. Tika apspriesta un atbalstīta Daugavpils 13.vidusskolas mūzikas skolotāja un kordiriģenta J.Ustinskova pozitīvā pieredze. Pārskata periodā notikušas piecas MTKP sēdes.

 

Konstitucionālo tiesību komisija

Konstitucionālo tiesību komisija ir izveidota ar mērķi sniegt atbalstu Satversmē noteiktās Valsts prezidenta likumdošanas funkcijas realizēšanai, sniegt viedokli par Satversmes normu pilnveidošanu un interpretāciju. Tāpat komisijas uzdevums ir veicināt zinātniskus pētījumus un kvalificētu diskusiju par aktuāliem tiesību jautājumiem.

Konstitucionālo tiesību komisija 2010.gadā sniegusi divus rakstveida viedokļus. Pēc Ministru prezidenta lūguma Valsts prezidentam 2010.gada 18.janvārī Konstitucionālo tiesību komisija sniedza viedokli "Par Saeimas apstiprinājuma nepieciešamību liela apjoma aizņēmumu saņemšanai" (saistībā ar Satversmes tiesas 2009.gada 21.decembra sprieduma tā dēvētajā pensiju lietā). 2010.gada 24.maijā Konstitucionālo tiesību komisija sniedza viedokli "Par sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu tiesisko regulējumu demokrātiskas valsts iekārtā". Daļa viedoklī ietverto priekšlikumu tika izmantoti Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumprojekta pilnveidošanai Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas darbā. Valsts prezidenta motivācijas rakstā, nododot Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumu Saeimai otrreizējai caurlūkošanai, arī ietverti Konstitucionālo tiesību komisijas viedoklī paustie argumenti.

Šobrīd, ievērojot Valsts prezidenta aicinājumu, Konstitucionālo tiesību komisijā noris aktīvs darbs pie viedokļa par to, kā uzlabot varas atzaru līdzsvaru un sadarbību un panākt efektīvāku lēmumu pieņemšanas mehānismu, tai skaitā par Valsts prezidenta lomu mūsdienīgā parlamentārā republikā.

Konstitucionālo tiesību komisijas darbs noris, gan tiekoties klātienē, kā kopīgā sēde 2010.gada 10.augustā, tiekoties ar Valsts prezidentu, vai atsevišķu Konstitucionālo tiesību komisijas locekļu dalība 2010.gada 9.marta Stratēģiskās analīzes komisijas rīkotajā apaļā galda diskusijā "Politisko partiju statusa noteikšana un tiešā demokrātija kā risinājumi Latvijas politiskās sistēmas krīzei", kā arī izmantojot elektroniskās saziņas līdzekļus, ņemot vērā, ka komisijas priekšsēdētājs Egils Levits un komisijas locekle Ineta Ziemele savus tiešos darba pienākumus pilda ārpus Latvijas.

 

Valsts Heraldikas komisija

Valsts Heraldikas komisija (VHS) ir Valsts prezidenta izveidota koleģiāla institūcija, tai nav juridiskas personas statusa. Valsts Heraldikas komisija veic uzdevumus, kuri definēti sešos likumos: Ģerboņu likumā, likumā "Par valsts ģerboni", Latvijas valsts karoga likumā, likumā "Par pašvaldībām", Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, kā arī Valsts apbalvojumu likumā. VHK veido informatīvo materiālu bāzi par ģerboņiem, izvērtē jaunu ģerboņu, atribūtikas ar valsts ģerboni, gan arī valsts un pašvaldību institūciju apbalvojumu heraldiskos un mākslinieciskos risinājumus.

Heraldikas komisiju vada mākslinieks grafiķis Laimonis Šēnbergs, komisijas locekļi: Kristīne Ducmane – Dr.hist., Latvijas Nacionālā Vēstures muzeja vēstures departamenta pētniece, Māra Eihe – faleristikas, numismātikas speciāliste; Aina Blinkena – Dr.h.philol., LZA akadēmiķe, Valdis Villerušs – Latvijas Mākslas akadēmijas profesors, mākslinieks grafiķis, Armands Vijups – Dr.hist., LVU Vēstures un filozofijas fakultātes Arheoloģijas un vēstures palīgdisciplīnu katedras asoc. prof., Imants Lancmanis – Dr.h.c., Rundāles pils muzeja direktors, mākslas zinātnieks, Gvido Straube – Dr.hist., LVU Vēstures un filozofijas fakultātes dekāns; Ramona Umblija – mākslas zinātniece Jāzepa Vītola Mūzikas akadēmijas Vispārizglītojošo studiju kursu katedras vadītāja, VHK priekšsēdētāja vietniece (komisijas locekļi atalgojumu par darbu nesaņem).

2010.gadā viens no galvenajiem komisijas darbības virzieniem bija izvērtējumi un konsultācijas jaunizveidoto novadu ģerboņu izstrādē, kā arī valsts institūciju un novadu pašvaldību iesniegto apbalvojumu projektu sagatavošanā un to izvērtēšanā.

2010.gadā ir notikušas vienpadsmit Valsts Heraldikas komisijas sēdes, kurās izskatīti: 85 novadu, 5 dzimtas, 2 pilsētu, 1 pagasta un 3 institūciju (organizāciju) ģerboņi, 4 pašvaldību karogi, 10 valsts institūciju (tajā skaitā – Ministru kabineta apbalvojumi) un 4 pašvaldību apbalvojumi.

Komisija ir konsultējusi Valsts apbalvojumu likuma grozījumu procesā (stājies spēkā 01.05.2010.); ir sniegusi priekšlikumus un precizējumus MK noteikumiem "Kārtība, kādā dibināmi valsts institūciju un pašvaldību apbalvojumi" (stājušies spēkā 2010.gada 5.oktobrī), priekšlikumus "Latvijas valsts karoga likuma piemērošanas noteikumiem Nr.405" (stājušies spēkā 2010.gada 5.oktobrī). Sniegtas 2 konsultācijas Ārlietu ministrijai par ministrijas grafiskā stila izveidi.

Komisija sniegusi 79 konsultācijas jautājumos, kas saistīti ar pašvaldību ģerboņu un apbalvojumu izstrādi, atbilstoši heraldikas nosacījumiem un mākslinieciskajiem kritērijiem.

Izdots grāmatas "Latvijas ģerboņi" pielikums (papildinājums 2008.gada izdevumam – pagastu ģerboņi Vidzemē (8) un Kurzemē (7).

 

Stratēģiskās analīzes komisija

2010.gadā Stratēģiskā analīzes komisija (SAK) savā darbā galveno uzmanību veltīja izglītības kvalitātes un konkurētspējas, ekonomikas atjaunošanas, inovāciju veicināšanas un sabiedrības līdzdalības jautājumiem. Lai to īstenotu komisija veikusi dažādas aktivitātes.

Izstrādāti 7 SAK ziņojumi – "Nodokļu sistēma un nodarbinātība – aktuālie jautājumi ekonomikas atjaunošanai"; "Politisko partiju statusa noteikšana un tiešā demokrātija kā risinājumi Latvijas politiskās sistēmas krīzei"; "Inovatīvas ierosmes izglītībai"; diskusiju ziņojums "Latvijas skolas pēc 2009.gada: pārmaiņas tikai sākas?"; pārskata ziņojums "Augstākā izglītība Latvijā: fakti, problēmas un iespējas"; "Pārskats par normatīvo regulējumu inovāciju radīšanas procesā un iespējamajiem šķēršļiem"; "Analītisks ziņojums par augstākās izglītības finansēšanas sistēmām ārvalstīs".

Notikušas 3 apaļā galda diskusijas ar Valsts prezidenta dalību. Diskusiju tēmas bija: "Nodokļu sistēma un nodarbinātība – aktuālie jautājumi ekonomikas atjaunošanai Latvijā"; "Politisko partiju statusa noteikšana un tiešā demokrātija kā risinājumi Latvijas politiskās sistēmas krīzei"; "Inovatīvas ierosmes izglītībai".

Notikušas 3 SAK videodiskusijas ar tiešraidi un videoierakstu SAK ideju portālā. Videodiskusiju tēmas bija – industriālā politika, situāciju izglītības jomā Latvijā un inovatīvās ierosmes izglītībā.

Notikušas 6 SAK sēdes un vairākas darba sanāksmes. Papildus SAK biedri ir piedalījušies vairākās darba grupās un komisijās, piemēram, Funkciju audita komisijā, Nacionālās attīstības padomē, Augstākās izglītības reformu plāna izstrādes darba grupā. Kā arī pēc SAK biedru iniciatīvas 2010.gadā darbu sāka Latvijas inovāciju platformas "Rideon" izstrādes darba grupa, kurā aktīvi līdzdarbojas vairāki komisijas pārstāvji. Vairākas Latvijas ilgtermiņa attīstībai nozīmīgas jomas – izglītība, vide un klimats, lauku un pilsētu attīstība, demogrāfija, veselības sistēma, iekšējā drošība un ekonomika – tika padziļināti analizētas SAK uzaicinātu ekspertu septiņās tematiskās darba grupās.

SAK ir veicis arī konsultatīvo darbību – SAK biedri ir snieguši konsultācijas un viedokli par dažādiem valsts attīstībai būtiskiem jautājumiem Valsts prezidentam, Finanšu ministrijai, Ekonomikas ministrijai, Labklājības ministrijai, EK pārstāvniecībai Latvijā u.c.

Izveidots SAK ekspertu panelis, kura mērķis ir iegūt jaunas idejas un priekšlikumus efektīvākiem Latvijas problēmu risinājumiem. Ekspertu paneļa dalībnieki ir pieredzes bagāti profesionāļi savā jomā, kuriem tiek lūgts vērtēt, papildināt un uzlabot risinājumu idejas, izteikt viedokli par konkrētiem jautājumiem un piedalīties diskusijās par dažādām tēmām. Ekspertu panelis ir izveidots kā e-risinājums, kur eksperti piereģistrējoties sniedz novērtējumus par valsts attīstībai izšķiroši svarīgiem jautājumiem un lēmumiem. 2010.gada maijā un jūnijā tika uzrunāti dažādu jomu eksperti – ekonomisti, demogrāfi, sociologi, politologi, kultūras darbinieki, mediķi u.c. –, aicinot iesaistīties un līdzdarboties ekspertu paneļa veidošanā. Kopumā ekspertu panelī reģistrējās 160 eksperti, un pirmo anketu pilnībā aizpildīja 92 eksperti. Pirmajai aptaujai š.g. jūnijā par Latvijas ilgtermiņa attīstības izaicinājumiem bija divas daļas – prognožu daļa un svarīgāko tendenču un ilgtermiņa risinājumu daļa.

2010.gadā veiksmīgi turpināja darboties SAK ideju platforma. Šajā portālā tiek publicēti SAK veiktie pētījumi, ziņojumi, aktuālas diskusijas un ekspertu vērtējumi, blogi.

Ik nedēļu elektroniski SAK adresātiem (par tādu var kļūt ikviens iedzīvotājs, kurš ir pieteicies jaunumu saņemšanai e-pastā) tiek izsūtītas informatīvas vēstules par jaunākajiem rakstiem un aktuālāko informāciju ideju portālā www.saki.lv. Gada laikā ideju portālu ir skatījuši vairāk nekā 36 000 unikālo lietotāju, par ko SAK ir patiess gandarījums, jo portāla apmeklētība veicina ekspertu diskusiju, ziņojumu apspriešanu plašākā sabiedrībā.

Notikušas Iedzīvotāju pašorganizācijas kustības "Latvijas Forums" diskusijas. Valsts prezidenta un Stratēģiskās analīzes komisijas ierosinātā iedzīvotāju pašorganizācijas kustība "Latvijas Forums" 2009.–2010.gada laikā 4 diskusiju kārtās kopumā 25 Latvijas vietās pulcēja ap 2000 iedzīvotājus. Latvijas Foruma idejas centrā ir apziņa, ka tikai katra Latvijas iedzīvotāja aktīva līdzdalība sabiedriskajos un tautsaimniecības procesos veicinās ātrāku Latvijas valsts un ekonomikas atveseļošanos. To iespējams sekmēt, nākot kopā cilvēkiem, kas spēj konstruktīvi un radoši sadarboties, virzīt un īstenot jaunas idejas.

Turpinot 2009.gadā iesākto Latvijas Foruma kustību, ceturtā Latvijas Foruma diskusija notika 2010.gada 18.jūnijā vienlaikus Daugavpilī, Valmierā, Ventspilī un Jelgavā. Katrā pilsētā noteiktu tēmu pilsoņu žūriju formātā izdiskutēja un risinājumus meklēja aptuveni 25 vietējie iedzīvotāji. Daugavpilī tika runāts par ēnu ekonomikas un nodokļu maksāšanas jautājumiem, Valmierā apsprieda izglītības sistēmu, Ventspilī tika aktualizēta demogrāfijas, bet Jelgavā sabiedrības līdzdalības tematika.

Vienlaikus 2010.gada 18.jūnijā tika atklāta SAK un domubiedru veidotā interneta vietne Scenariji.lv. Līdz 10.Saeimas vēlēšanām Scenariji.lv padziļināti apskatīja septiņas Latvijas ilgtermiņa attīstībai nozīmīgas jomas – izglītību, vidi un klimatu, lauku un pilsētu attīstību, demogrāfiju, veselības sistēmu, iekšējo drošību un ekonomiku. Par iepriekšminētajām jomām ekspertu tematiskās darba grupas veidoja rakstus, interaktīvos scenāriju modelēšanas rīkus, tiešsaistes diskusijas. Sadarbībā ar Scenariji.lv partneriem tika izveidoti tādi interaktīvie rīki kā "Nodokļu kalkulators", "Pielaiko partiju" un "Solīts makā" (sadarbībā ar "Providus" un Politika.lv), kā rezultātā Scenariji.lv lietotājiem tika sniegta iespēja aprēķināt nodokļu izmaiņu ietekmi uz viņu personīgo budžetu, kā arī bija iespēja izvērtēt politisko partiju programmas. Ar stratēģisko sadarbības partneru – Latvijas Radio, portālu Delfi.lv, "Latvijas Avīzi", portālu Draugiem.lv un TV3 – palīdzību tika veicinātas plašākās sabiedrības diskusijas. 2010.gada laikā Scenariji.lv apmeklēja vairāk nekā 90 000 unikālo lietotāju, savukārt diskusijām tiešsaistē sekoja vairāk nekā 4000 cilvēku.

SAK 2010.gada laikā ir atbalstījusi vairāku nozīmīgu konferenču organizēšanu un to saturisko uzstādījumu izstrādi. 2010.gada maijā SAK atbalstīja un SAK biedri aktīvi iesaistījās SwedBank Privātpersonu finanšu institūta rīkotajā konferencē par privātpersonu finanšu izglītību Latvijā. Konferencē tika diskutēts par nepieciešamību izglītot Latvijas iedzīvotājus saistībā ar personīgo finanšu kvalitātes paaugstināšanu pārvaldīšanas efektivitāti. 2010.gada 8.septembrī SAK sadarbībā ar Rīgas Ekonomikas augstskolu organizēja starptautisku semināru "Latvijas jaunā inovāciju platforma", kura mērķis bija izvērtēt un rosināt izmaiņas Latvijas inovāciju politikā, apspriežot jaunas inovāciju platformas izveidi. Tāpat seminārā, iepazīstoties ar Zviedrijas kolēģu sekmīgo darbību inovāciju attīstības jomā, padziļināti tika izvērtēta Lundas tehnoloģiju parka IDEON izveides pieredze. Savukārt 2010.gada 15.decembrī SAK priekšsēdētājs līdzdarbojās Izglītības un zinātnes ministrijas organizētās konferences "Konkurētspējīga izglītība" koncepcijas izstrādē un konferences darbā. To apmeklēja vairāk nekā 490 pedagogu un izglītības jomas ekspertu no dažādām Latvijas pilsētām un novadiem. Tāpat arī SAK priekšsēdētājs asoc. prof. Roberts Ķīlis un citi komisijas biedri ir piedalījušies un uzstājušies ar prezentācijām vairāk nekā 20 dažādās konferencēs, forumos un semināros.

 

Nacionālās drošības padome

Nacionālās drošības padome (NDP) saskaņo augstāko valsts institūciju un amatpersonu vienotu valsts politiku nacionālās drošības jomā un izskata tās pilnveidošanas gaitu un problēmas, izskata likumā noteiktos un ar nacionālo drošību saistītos plānus un koncepcijas, citus likumos noteiktus jautājumus.

2010.gadā Nacionālās drošības padome, kuru vada Valsts prezidents V.Zatlers, ir sanākusi 11 reizes. Nacionālās drošības padomes sēžu darba kārtības pamatjautājums ir drošības situācija un ar to saistītās aktualitātes valstī. Neatņemama sastāvdaļa NDP darbībā ir regulāra valsts drošības iestāžu vadītāju ziņojumu uzklausīšana par aktualitātēm drošības jomā.

2010.gadā būtisks jautājums, kurš tika skatīts NDP sēdē, bija situācija ar Valsts ieņēmumu dienesta elektronisko deklarēšanas sistēmu un informācijas noplūde no tās, situācijas normalizēšana.

2010.gadā NDP izvirzīja savas darbības prioritāti – aktualizēt jautājumu par Elektronisko mediju likuma izstrādi un tā pieņemšanu Saeimā. 2010.gada 19.jūnija NDP sēde bija veltīta problēmām Korupcijas apkarošanas un novēršanas birojā (KNAB). Minētā sēdē bija rekomendēts Ministru prezidentam izveidot Starpinstitūciju komisiju KNAB darbības vērtēšanai. Pēc Starpinstitūciju komisijas izveides NDP uzklausīja komisijas vadītāja starpziņojumu un gala ziņojumu par komisijas darbību.

Vairākkārt NDP pārstāvji pārrunāja Latvijas dalību starptautiskajā militārajā operācijā Afganistānā un citu starptautisko saistību izpildi. Īpašu uzmanību padome pievērsa 2011.gada Aizsardzības ministrijas budžeta izstrādei un vidēja termiņa budžeta plānošanai. Pēc NDP priekšsēdētāja Valsts prezidenta priekšlikuma NDP veica Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandiera amata kandidāta izvērtēšanu, un izvirzītais kandidāts ģenerālmajors Raimonds Graube 2010.gada 6.jūlijā sāka pildīt NBS komandiera pienākumus.

 

Valsts prezidenta militārā padome

Valsts prezidenta militārā padome izveidota atbilstoši Nacionālās drošības likumam, un to vada Valsts prezidents kā augstākais bruņoto spēku vadonis. Valsts prezidenta militārā padome ir Valsts prezidenta izveidota institūcija, kas sniedz atbalstu Valsts prezidentam Latvijas Republikas Satversmē un likumos noteiktās aizsardzības funkcijas īstenošanā un valsts bruņotā spēka augstākā vadoņa pienākumu izpildē.

2010.gada 23.jūlijā Valsts prezidents apstiprinājis jaunu Valsts prezidenta militārās padomes nolikumu. Līdz ar tā apstiprināšanu būtiski mainīts Valsts prezidenta militārās padomes sastāvs.

2010.gadā Valsts prezidents sasaucis divas Valsts prezidenta militārās padomes sēdes. To prioritāte – Nacionālo bruņoto spēku strukturālās reformas gaita un tās rezultāti. Militārā padome atzīsts, ka reforma sākta pareizi un pareizajā laikā. Kā būtiska aktualitāte izvirzīts arī jautājums par NBS spējām samazināta finansējuma apstākļos 2010.–2011.gadā.

 

Rīgas pils atjaunošanas

padome

2008.gada 30.martā Valsts prezidents V.Zatlers izdeva rīkojumu par Rīgas pils atjaunošanas padomes izveidi ar mērķi sniegt konsultatīvo atbalstu un vērtējumu valsts nozīmes kultūrvēsturiska ansambļa, nozīmīgākā viduslaiku fortifikācijas un būvmākslas pieminekļa – Rīgas pils – atjaunošanas darbā. Par padomes priekšsēdētāju tika iecelts bijušais Latvijas Valsts prezidents Guntis Ulmanis. Padomes locekļi tās darbībā piedalās brīvprātīgi, nesaņemot par savu darbu atalgojumu.

2010.gadā Rīgas pils atjaunošanas padomes uzmanības centrā bija Rīgas pils priekšpils interjera projekta izstrāde. Darbs pamatā notika padomes apstiprināto konsultantu ekspertu, interjera projekta izstrādātāju un padomes locekļu savstarpējā sadarbībā. Latvijas Arhitektu savienībā tika rīkota arhitektu un citu ieinteresēto personu diskusiju sērija par Rīgas pils priekšpils interjera risinājumiem.

2010.gadā notika divas Rīgas pils atjaunošanas padomes sēdes, kurās tika apspriesta Rīgas pils renovācijas–restaurācijas projekta virzība, kā arī diskutēts par priekšpils interjera projektu kopumā un par konkrētiem tā risinājumiem. Padomes un plašākas sabiedrības diskusiju rezultātā tika izlemts rekomendēt VAS "Valsts nekustamie īpašumi" organizēt ideju konkursu atsevišķu Rīgas pils priekšpils interjera projekta daļu risinājumiem.

 

Ordeņu kapituls

Atbilstoši Valsts apbalvojumu likumā noteiktajam Ordeņu kapituls pārzina valsts apbalvojumu lietas. 2010.gadā Ordeņu kapitula kanclers sasauca sešas sēdes (vienā no tām piedalījās arī Aizsardzības ministrijas pārstāvji). To ietvaros Ordeņu kapituls izskatīja iesniegtos ierosinājumus par 420 kandidatūru izvirzīšanu valsts apbalvojumu – Triju Zvaigžņu ordeņa, Viestura ordeņa un Atzinības krusta – piešķiršanai. Tāpat gada laikā Ordeņu kapituls pieņēma lēmumus kopumā 220 personām piešķirt valsts apbalvojumu.

Piešķirt Triju Zvaigžņu ordeni (TZO): TZO II šķiru – 2 personām, TZO III šķiru – 18 personām, TZO IV šķiru – 46 personām, TZO V šķiru – 28 personām, TZO I pakāpes (Zeltītu) goda zīmi – 3 personām, TZO II pakāpes (Sudraba) goda zīmi – 1 personai, kopā 98 apbalvojumus.

Piešķirt Viestura ordeni (VO): VO I šķiru – 19 personām, no kurām 16 personām Viestura ordenis tika piešķirts pēc nāves, VO II šķiru – 1 personai, VO III šķiru – 5 personām, VO IV šķiru – 8 personām, VO V šķiru – 11 personām, VO I pakāpes (Zeltītu) goda zīmi – 3 personām, VO II pakāpes (Sudraba) goda zīmi – 7 personām, VO III pakāpes (Bronzas) goda zīmi – 5 personām, kopā 59 apbalvojumus.

Piešķirt Atzinības krustu (AK): AK I šķiru – 3 personām (2 apbalvojumi piešķirti protokolārās apmaiņas kārtībā valsts vizītes laikā), AK III šķiru – 4 personām, AK IV šķiru – 18 personām, AK V šķiru – 25 personām, AK Lielo sevišķās pakāpes goda zīmi – 6 personām, AK Mazo sevišķās pakāpes goda zīmi – 3 personām, AK I pakāpes (Zeltītu) goda zīmi – 3 personām, AK III pakāpes (Bronzas) goda zīmi – 1 personai, kopā 63 apbalvojumus.

Saistībā ar likumu "Grozījumi Valsts apbalvojumu likumā" Ordeņu kapituls pirmo reizi atjaunotās neatkarīgās Latvijas vēsturē ar Viestura ordeni apbalvoja personas pēc nāves, pieņemot Ordeņu kapitula lēmumu par personu atzīšanu par Viestura ordeņa lielkrusta komandieriem. Tradīcija apbalvot ar valsts apbalvojumu pēc nāves LR tika ievērota, apbalvojot ar Lāčplēša kara ordeni no 1920. līdz 1928.gadam.

Valsts prezidents V.Zatlers valsts apbalvojumus pasniedza sešās svinīgajās ceremonijās Rīgas pilī saistībā ar Latvijas valstij nozīmīgiem notikumiem – LR Neatkarības deklarācijas pasludināšanu – 4.maijā, Lāčplēša dienu – 11.novembrī, LR proklamēšanas dienu – 18.novembrī, kā arī septiņus apbalvojumus pasniedza individuālās ceremonijās Rīgā, un septiņi apbalvojumi tika pasniegti individuālās ceremonijās ārvalstīs.

2010.gadā Ordeņu kapituls pieņēma lēmumu par viena valsts apbalvojuma atņemšanu, par divu nozaudēto valsts apbalvojumu atjaunošanu. Savukārt Valsts prezidents deva vienu atļauju ārvalsts apbalvojuma publiskai nēsāšanai.

Pērn Ordeņu kapituls izskatīja arī citus ar valsts apbalvojumu lietām saistītus jautājumus. Ordeņu kapitula kanclers A.Vilks, Ordeņu kapitula pārstāvis viceadmirālis G.A.Zeibots un Ordeņu kapitula sekretāre M.Sudrabiņa piedalījās 2008.gada rudenī Saeimas Juridiskās komisijas izveidotās darba grupas darbībā par Valsts prezidenta V.Zatlera izteiktajiem priekšlikumiem un ierosinājumiem grozījumu veikšanai Valsts apbalvojumu likumā. 2010.gada 15.aprīlī Saeima pieņēma likumu "Grozījumi Valsts apbalvojumu likumā". Ar grozījumiem tika iedibināta katra valsts apbalvojuma – Triju Zvaigžņu ordeņa, Viestura ordeņa, Atzinības krusta – miniatūra ordeņa zīme un pārskatīts atsevišķu valsts apbalvojumu dizains, to piešķiršanas un nēsāšanas noteikumi. Likums arī nosaka, ka ar Viestura ordeni var apbalvot arī pēc nāves. Tas ļauj Valsts prezidentam un Ordeņu kapitulam izteikt valsts atzinību karavīriem, ugunsdzēsējiem, policistiem un citiem cilvēkiem, kuri izrādījuši drosmi un varonību valsts dienestā un gājuši bojā, pildot dienesta pienākumus vai ārpus tā, gājuši bojā, sargājot un aizstāvot valsts neatkarību. Likums paredz iespēju apbalvotajām personām nepieciešamības gadījumā papildus iegādāties apbalvojuma miniatūrzīmes. Likums konkretizē, ka Valsts prezidentam, stājoties amatā, Valsts apbalvojumu likumā noteiktie apbalvojumi tiek pasniegti pēc svinīgā solījuma došanas.

 

Valsts prezidenta V.Zatlera darbība 2010.gadā skaitļos

Valsts apbalvojumi

220

Likumdošana:

Izsludinātie likumi

337

Saņemtie likumu otrreizējās caurlūkošanas lūgumi

15

Saeimai otrreizējai caurlūkošanai nodotie likumi

6

Likumdošanas iniciatīvas

1

Pieņemti tiesnešu svinīgie solījumi

12

Tikšanās ar nevalstisko organizāciju pārstāvjiem

28

Apmeklētas apdzīvotās vietas Latvijā

33

Apmeklētas vispārizglītojošās, profesionālās skolas

18

Valsts prezidenta vadītas mācību stundas skolās

12

Latvijas uzņēmumu apmeklējumi

18

Intervijas nacionālajiem un ārvalstu medijiem

57

Ārpolitika:

Akreditēti ārvalstu vēstnieki Latvijā

23

Izsniegtas akreditācijas vēstules Latvijas vēstniekiem ārvalstīs

11

Valsts prezidenta vizītes ārvalstīs

24

– no tām valstsvizītes

3

– no tām oficiālās vizītes

1

Ienākošās vizītes Latvijā

7

– no tām valstsvizītes

2

– no tām oficiālās vizītes

2

Apžēlošanas lūgumi un lēmumi:

Apžēlošanas dienestā saņemtie apžēlošanas lūgumi

1114

Apžēlošanas dienestā sagatavotās apžēlošanas lietas
(apžēlošanas lūgumiem jāatbilst Apžēlošanas likuma noteikumiem)

508

Valsts prezidenta izskatītās apžēlošanas lietas

413

Valsts prezidenta apžēlotās notiesātās personas

37

Korespondence:

Valsts prezidentam adresētās vēstules

8986

Valsts prezidentam adresētie apsveikumi

703

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!