Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par tūlītējām, mērķtiecīgām un neatgriezeniskām strukturālām reformām. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 17.02.2011., Nr. 27 https://www.vestnesis.lv/ta/id/225977

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Izglītības un zinātnes ministrs: Par izglītības un apmācības nozīmi mērķu sasniegšanā

Vēl šajā numurā

17.02.2011., Nr. 27

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par tūlītējām, mērķtiecīgām un neatgriezeniskām strukturālām reformām

“Būtu naivi cerēt, ka, atgriežoties izaugsmei, varēsim dzīvot kā agrāk – dzīvot pāri saviem līdzekļiem, atļaujoties budžeta deficītu pozitīvas IKP izaugsmes gados,” tā 15.februārī, uzsākot paplašinātās Reformu vadības grupas sēdi un prezentējot savu uzstādījumu turpmākam strukturālo reformu kursam, uzsvēra Ministru prezidents Valdis Dombrovskis.

Valdības vadītājs pauda viedokli, ka reformu politika ir vienīgais ceļš uz valsts efektivitāti, starptautisku konkurētspēju un ilgtspēju, uz iespēju līdzvērtīgi darboties Eiropas un pasaules valstu konkurencē.

Vienlaikus V.Dombrovskis akcentēja, ka tas ir politiskās atbildības jautājums – spēt spert tālāko strukturālo reformu soļus. Valdības atbildības jautājums ir piedāvāt redzējumu un ieskicēt nākamos reformu soļus, jo šobrīd valdība un ministri ir tie, kam ir iespēja un pienākums to darīt. Tā ir arī Ministru kabineta apņemšanās Valdības deklarācijā un Rīcības plānā.

“Ekonomikai ir jābūt daudz konkurētspējīgākai, bet pārvaldībai – efektīvākai un ekonomiskākai. Uz to arī vērstas strukturālās reformas, kuru īstenošana turpmāk būs katra ministra personiskā atbildība. Jābūt gudrākiem, taupīgākiem un pieticīgākiem. Šeit gribētu vērst uzmanību arī uz to, ka valdības partneriem, kaut arī tikai konsultanta lomā, bet arī būs jāuzņemas sava daļa atbildības par veiksmīgu un ilgtspējīgu reformu rezultātu,” uzskata Ministru prezidents.

Par strukturālo reformu galvenajiem principiem valdības vadītājs uzskata vispārīguma principu, kas nosaka, ka reformām jābūt visaptverošām, kas skar visas jomas kopumā un katru atsevišķi. Tās jāpapildina ar horizontālām (visu nozaru caurvijošām) un vertikālām (atsevišķas nozares) reformām. “Kā viena no pirmajām horizontālajām reformām jāmin pašas valdības darba efektivitātes pārskatīšana. Ir jāpārskata gan valdības darba procedūras, gan saturs,” papildina V.Dombrovskis.

Kā nākamais tika minēts mērķtiecīguma princips, kas nosaka, ka visām reformām kopā un katrai atsevišķi jābūt vērstām uz kopējiem mērķiem un valsts līmenī sasniedzamiem rezultātiem.

Secīgi – prioritāšu princips, sakārtojot reformas prioritārā secībā un koncentrējoties uz būtiskām reformām; neatgriezeniskuma princips, lai reformas būtu tiesiski nostiprinātas, samazinot iespēju tās “neitralizēt” vai atcelt un nodrošinot reformu ilgtspēju; ekonomijas princips, lai reformas būtu vērstas uz finanšu līdzekļu efektīvu izmantošanu; koordinācijas princips, lai tiktu īstenota vienota reformu ieviešanas prakse visas valdības līmenī un vienota uzraudzība pār reformu procesu. Tāpat svarīga būs reformu procesa regulāra uzraudzība un kontrole. Tādēļ nekavējoties jāizveido reformu vadības organizatoriskais modelis.

“Reformām jābūt visaptverošām. Vairs nevaram atļauties kopēt reformas izglītībā un veselībā, kuras pirms 10 gadiem izstrādāja Pasaules Banka. Strukturālās reformas izglītībā un veselībā būtu jāvērtē no to ietekmes uz pakalpojumu pieejamību, sociālo pieņemamību un reģionālo attīstību.

Visaptverošas reformas nozīmē, ka tās skar gan visas jomas kopumā, gan katru no tām atsevišķi. Vertikālās reformas – par tām katrs savā nozarē atbild ministri, horizontālās reformas attiecas uz kopējiem valsts darbības principiem un skar visas jomas,” skaidrojot savu pozīciju, atzīst Ministru prezidents Valdis Dombrovskis.

Klāstot par reformām ekonomikā, premjers izcēla valsts konkurētspējas veicināšanu, nosakot to kā ekonomisko reformu virsmērķi. Tas ietver uzņēmējdarbības vides, kas vērsta uz investīciju piesaisti un inovācijām, pilnveidošanu, birokrātisko šķēršļu un administratīvā sloga mazināšanu, caurskatāmas un stabilas nodokļu sistēmas izveidi, ēnu ekonomikas apkarošanu, fiskālās atbildības stiprināšanu.

Savukārt izglītības sistēma reformējama, lai sasniegtu kvalitāti un izglītības iestāžu starptautisku konkurētspēju, bet augstāko izglītību un arodizglītību sasaistītu ar darba tirgus pieprasījumu un darba tirgus pasākumiem.

Valsts pārvaldības sistēmas modernizēšanā jāievieš e-pārvalde un e-pakalpojumi, plašāks vienas pieturas aģentūru tīkls, jāturpina palīgfunkciju un atbalsta funkciju centralizācija, kā arī iekšējās drošības nodrošināšanas uzlabošana, pārskatot policijas darbību un sodu sistēmu.

Tāpat jāveido sabalansēta sociālā sistēma, pārskatot sociālās aizsardzības kritērijus un palielinot atbalsta pasākumu mērķtiecīgumu. Tas sevī ietvertu darba tirgus pasākumu un sociālā atbalsta pasākumu saskaņošanu, lai novērstu darba tirgus deformēšanu un ierobežotu ēnu ekonomiku, demogrāfiskās slodzes un emigrācijas tendenču ietveršanu ilgtspējīga sociālā atbalsta līmeņa noteikšanā, sociālās iekļaušanas uzlabošanu, mazinot emigrāciju un palielinot vismazāk aizsargāto slāņu iesaistīšanos sabiedrībā un darba tirgū. Bet veselības aizsardzības reformā tas attiektos uz pacientu līdzmaksājumu sasaisti ar nodokļu nomaksu.

Līga Krapāne, Ministru prezidenta preses sekretāre

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!