Ministru kabineta sēdē: 2011.gada 15.februārī

MK: Par Valdības rīcības plāna apstiprināšanu

15.februārī Ministru kabinets apstiprināja Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Valda Dombrovska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai.

Valdības rīcības plāns paredz vairāk nekā 950 institūcijām veicamos pasākumus, kā arī nosaka konkrētus uzdevumu izpildes termiņus. Ministru prezidents V.Dombrovskis norāda, ka ministrijām ir rūpīgi jāseko valdības rīcības plānā paredzētajiem pasākumiem un jāveic konsultācijas ar valdības sociālajiem partneriem un nevalstisko sektoru, lai īstenotu valdības noteiktos uzdevumus.

Ministrijām uzdots nodrošināt, lai ministrijas mājaslapā internetā tiktu ievietota Valdības rīcības plānā iekļautā sadaļa par attiecīgo ministriju un aktuālā informācija par plānoto pasākumu izpildi.

 

MK: Par uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā

15.februārī Ministru kabinets pieņēma rīkojumu “Par uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā”, kurā iekļauti 195 pilsonības pretendenti, tajā skaitā 8 viņu nepilngadīgie bērni. No 187 pilsonības pretendentiem 73% ir krievi, 11% ukraiņi, 8% baltkrievi, kā arī lietuvieši, poļi un citas tautības. 20% pilsonības pretendentu ir pamata, 51% – vidējā, 26% – augstākā izglītība.

Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā ir uzņemtas 135 418 personas: 1995.gadā – 984; 1996.gadā – 3016; 1997.gadā – 2992; 1998.gadā – 4439; 1999.gadā – 12 427; 2000.gadā – 14 900; 2001.gadā – 10 637, 2002.gadā – 9844; 2003.gadā – 10 049; 2004.gadā – 16 064; 2005.gadā – 19 169; 2006.gadā – 16 439; 2007.gadā – 6826; 2008.gadā – 3004; 2009.gadā – 2080; 2010.gadā – 2236; 2011.gadā – 212 personas.

Aivis Freidenfelds, Ministru kabineta preses sekretārs

ĀM: Par Latvijas gatavošanos prezidentūrai Eiropas Savienības Padomē 2015.gadā

15.februārī Ministru kabinetā tika izskatīts Ārlietu ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums un rīcības plāns “Par Latvijas gatavošanos prezidentūrai ES Padomē 2015.gadā. Paveiktais 2010.gadā”. Iepriekšējā gadā gatavošanās prezidentūrai notika saskaņā ar pirmo 2009.gada 15.decembrī MK apstiprināto informatīvo ziņojumu un indikatīvo rīcības plānu. Šobrīd Ārlietu ministrija sadarbībā ar nozaru ministrijām ir papildinājusi rīcības plānu ar jauniem uzdevumiem un to izpildes termiņiem, īpaši uzsverot 2011.gadā veicamos darbus.

Kopumā ziņojumā ir atspoguļota informācija par galvenajiem Latvijas prezidentūras ES Padomē sagatavošanas darbu virzieniem un to pašreizējo attīstību – institucionālo ietvaru un lēmumu pieņemšanas procesu, personāla plānošanu, atlasi un apmācībām, prezidentūras darba programmas izstrādi, loģistikas jautājumiem, kultūras un komunikāciju programmu, kā arī prezidentūras budžeta izstrādi.

Pērn galveno koordinējošo darbu veica Ārlietu ministrija, bet no šā gada 1.septembra darbu pārņems Prezidentūras sagatavošanas sekretariāts (Sekretariāts), par kura izveidi lēmumu 15.februārī pieņēma Ministru kabinets. Sekretariāts atradīsies Ārlietu ministrijā, un tam būs dubulta pakļautība – ārlietu ministram par saturiskajiem, bet Ministru prezidenta biedram par loģistikas un finanšu jautājumiem.

Pagājušajā gadā tika apzinātas un izvērtētas iespējamās izmantojamās telpas prezidentūras pasākumu organizēšanai Rīgā, un Ministru kabinets apstiprināja priekšlikumu noteikt Latvijas Nacionālo bibliotēku par galveno prezidentūras pasākumu norises vietu Rīgā. Jaunā ēka ir jānodod ekspluatācijā 2013.gada septembrī, un tā būs viena no reprezentablākajām un prezidentūras mēroga darba vajadzībām atbilstošākajām celtnēm Rīgā.

Šogad noteikti svarīgākie uzdevumi. Pirmkārt, jāizstrādā prezidentūrai nepieciešamā personāla piesaistes modelis, kā arī jāsāk personāla atlases un apmācību plānošana, lai jau 2012.gadā varētu sākt prezidentūras norisē iesaistāmo darbinieku apmācību. Otrkārt, jāsāk valsts informācijas sistēmas darbam ar ES dokumentiem un vienota starpministriju datortīkla izveide, lai nodrošinātu drošu un operatīvu informācijas apmaiņu starp ministrijām prezidentūras laikā. Treškārt, iesaistot dažādus nozaru ekspertus, nevalstiskā sektora un akadēmiskās vides pārstāvjus, deputātus u.c., jāuzsāk nacionāla līmeņa diskusijas par prezidentūras darba programmas prioritātēm. Ceturtkārt, jāsagatavo priekšlikumi par prezidentūras budžeta veidošanas, izmantošanas un uzraudzības principiem, kā arī budžeta tāmes sākotnējais variants. Piektkārt, jāsāk izstrādāt prezidentūras kultūras programma, ņemot vērā, ka 2014.gadā Rīga būs Eiropas kultūras galvaspilsēta.

Ārlietu ministrijas Preses un informācijas nodaļa

EM: Par Atjaunojamās enerģijas likumu un grozījumiem Biodegvielas likumā

Ministru kabineta sēdē 15.februārī akceptēts Ekonomikas ministrijas izstrādātais Atjaunojamās enerģijas likumprojekts, kura nolūks ir veicināt ilgtspējīgu vietējās atjaunojamās enerģijas ražošanu un izmantošanu.

Ekonomikas ministrs Artis Kampars norāda: “Saeimai pieņemot Atjaunojamās enerģijas likumu, tiks ieviesti pilnīgi jauni atjaunojamās enerģijas ražošanas nosacījumi un atbalsta instrumenti, tiks veicināta konkurence un atcelta līdzšinējā neefektīvā kvotu izsniegšanas sistēma. Būtiski, ka ar šo likumu tiks radīti skaidri un saprotami spēles noteikumi ilgtermiņā, jo turpmāk zaļās enerģijas ražošana būs ekonomiski pamatota tautsaimniecības nozare.”

Atjaunojamo energoresursu īpatsvara palielināšana kopējā enerģijas patēriņā – siltumenerģijā, elektroenerģijā un transportā – ir objektīva nepieciešamība mūsdienu pasaulē. Latvija ar aptuveni 30% lielu atjaunojamo energoresursu (AER) izmantošanas īpatsvaru Eiropas Savienībā pašlaik ir otrajā vietā pēc Zviedrijas. Analizējot AER veidus pēc to potenciāla un iespējamā devuma nākotnē, lai izvērtētu primāri atbalstāmos AER veidus mērķa izpildīšanā Latvijā, kā galvenie izmantojamie resursi tiek novērtēta biomasa, galvenokārt koksne, kā arī vēja enerģija, biogāze un hidroenerģija.

Atjaunojamās enerģijas likumprojektu Ekonomikas ministrija izstrādājusi, lai veicinātu ilgtspējīgu vietējās atjaunojamās enerģijas ražošanu un izmantošanu, noteiktu stabilu ilgtermiņa investīciju vidi atjaunojamās enerģijas ražošanai, kā arī radītu jaunus un ilgtspējīgus atbalsta instrumentus AER izmantošanai elektroenerģijas ražošanā, lai līdz 2020.gadam atjaunojamās enerģijas īpatsvars kopējā bruto enerģijas gala patēriņā sasniegtu vismaz 40%, tādējādi stiprinot enerģētisko neatkarību un mazinot atkarību no Krievijas dabasgāzes.

Likumprojekts nosaka valsts un pašvaldību institūciju tiesības un pienākumus atjaunojamās enerģijas jomā, atjaunojamās enerģijas ražošanas nosacījumus, atjaunojamās enerģijas ražotāja tiesības un pienākumus, kā arī atjaunojamās enerģijas ražošanas un izmantošanas veicināšanai paredzētos atbalsta instrumentus.

Likumprojekts atjaunojamās elektroenerģijas izmantošanas veicināšanai paredz izveidot šādus atbalsta instrumentus:

• piemaksa par elektroenerģijas, kas ražota no atjaunojamiem energoresursiem, pārdošanu. Par elektroenerģijas pārdošanu atjaunojamās enerģijas ražotājs, kas ir komersants, varēs saņemt papildu piemaksu, kas likumā noteiktajos gadījumos sastāv no jaudas komponentes, siltumnīcefekta gāzu emisiju komponentes un lauksaimniecības komponentes. Šāds atbalsta mehānisms veicinās koģenerācijā saražotās siltumenerģijas realizēšanu;

• atbalsts atjaunojamās enerģijas ražotnes, kuras uzstādītā elektriskā jauda nepārsniedz 5 MW, pieslēgšanai elektroenerģijas tīklam. Ar likumprojektu paredzēts izveidot elektroenerģijas tīkla pieslēguma pretendentu reģistru, ko uztur pārvades sistēmas operators, nodrošinot tā publisku pieejamību pārvades sistēmas operatora mājaslapā internetā.

Likumprojekts paredz, ka atjaunojamās enerģijas (elektroenerģijas un siltumenerģijas) izmantošanas veicināšanai valsts un pašvaldība ir tiesīgas veidot arī citus atbalsta instrumentus, to īstenošanu veicot atbilstoši komercdarbības atbalsta kontroles jomu regulējošiem tiesību aktiem.

Likumprojektā iekļauts arī atbalsta mehānisms mājsaimniecības sektoram – autonomais ražotājs, kam pieder vai kura lietošanā ir viena vai vairākas atjaunojamās elektroenerģijas ražošanas iekārtas, kuru nominālā jauda nepārsniedz 50 kW, varēs izmantot elektroenerģijas neto uzskaiti, kas ir publiskā tirgotāja un autonomā ražotāja savstarpējs norēķins, izmantojot elektroenerģijas apjomu 1 kWh pret 1 kWh.

MK sēdē tika akceptēti grozījumi Biodegvielas likumā, nosakot, ka 2020.gadā no atjaunojamajiem energoresursiem saražotās enerģijas īpatsvaram visā transportā jābūt vismaz 10% no enerģijas galapatēriņa transportā.

Vienlaikus likumprojektā noteikts, ka biodegvielai, kuru ņem vērā iepriekšminēto mērķu sasniegšanai un par kuru saņem līdzekļus no valsts atbalsta shēmām, būs jāatbilst biodegvielas ilgstpējības kritērijiem. Ministru kabineta noteikumus, kas noteiks biodegvielu ilgtspējības kritērijus un to ieviešanas mehānismu, uzraudzības un kontroles kārtību, Ekonomikas ministrija izstrādās līdz grozījumu likumā stāšanās spēkā.

EM: Par jauniem rotaļlietu drošuma noteikumiem

15.februāra Ministru kabineta sēdē, tika apstiprināti Ekonomikas ministrijas izstrādātie Ministru kabineta noteikumi “Rotaļlietu drošuma noteikumi”, kas izstrādāti, lai paaugstinātu patērētāju, jo īpaši bērnu, drošību un veselību, nodrošinot, ka tirgū tiek piedāvātas tikai drošas rotaļlietas.

Jaunie MK noteikumi stāsies spēkā 2011.gada 20.jūlijā, taču rotaļlietām, kas laistas tirgū līdz šim datumam, noteikts divu gadu pārejas periods (t.i., tās divu gadu laikā jārealizē).

Jaunie MK noteikumi uzlabos un padarīs caurspīdīgāku regulējumu par drošuma prasībām rotaļlietām, nosakot skaidrus pienākumus ražotājiem, to pilnvarotajiem pārstāvjiem, importētājiem un izplatītājiem, kā arī uzlabos tirgus uzraudzības mehānismu, veicinot sadarbību starp komersantiem, tirgus uzraudzības iestādēm un atbilstības novērtēšanas iestādēm.

Vienlaikus MK noteikumos noteiktas būtiskās prasības tirgū piedāvātajām rotaļlietām, īpašu uzmanību pievēršot bīstamu vielu (jo īpaši kancerogēnu, mutagēnu vai reproduktīvajai sistēmai toksisku (CMR) un alergēnu vielu, kā arī dažu metālu) izmantošanai un šo vielu īpašajām robežvērtībām rotaļlietās; ražotāja, tā pilnvarotā pārstāvja, importētāja un izplatītāja pienākumi, ņemot vērā katra lomu rotaļlietu piegādes ķēdē; kā arī detalizēta rotaļlietu atbilstības novērtēšanas un marķēšanas kārtība.

Lai rotaļlietu ražotājiem un citiem uzņēmējiem būtu pietiekams laiks pielāgoties šajos MK noteikumos iekļautajiem nosacījumiem, tiek paredzēts divu gadu pārejas periods rotaļlietām, kas atbilst 2000.gada 4.aprīļa Ministru kabineta noteikumos Nr.128 “Rotaļlietu drošuma noteikumi” ietvertajām prasībām un kuras laistas Eiropas Savienības tirgū līdz 2011.gada 20.jūlijam.

Savukārt attiecībā uz ķīmiskajām īpašībām izvirzāmajām prasībām tiek noteikts četru gadu pārejas periods, lai varētu izstrādāt piemērotus standartus, kas vajadzīgi atbilstības nodrošināšanai jaunajām prasībām.

MK noteikumu izstrādē piedalījās pārstāvji no Patērētāju tiesību aizsardzības centra, Veselības ministrijas, Vides ministrijas, Pārtikas un veterinārā dienesta, Veselības inspekcijas, privatizējamās valsts SIA “Latvijas sertifikācijas centrs”, Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes, SIA “Baltsert”, SIA “Troja”, SIA “Palink” un Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācijas.

Akceptējot MK noteikumus “Rotaļlietu drošuma noteikumi”, Latvijā tiek ieviesta 2009.gada 20.jūlijā Eiropas Parlamenta un Padomes pieņemtā Direktīva par rotaļlietu drošumu.

EM: Par SPRK padomes locekļu kandidātu un KP padomes locekļu apstiprināšanu

Ministru kabineta 15.februāra sēdē tika atbalstīts Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) priekšsēdētāja amatam virzīt Valdi Lokenbahu, savukārt padomes locekļu amatiem – Rolandu Irkli, Gintu Zeltiņu, Inesi Ikstenu un Andri Aniņu. MK akceptētie amatu kandidāti vēl jāapstiprina Saeimai. Vienlaikus MK sēdē 15.februārī Konkurences padomes locekļu amatos tika iecelta Daina Šulmane un Dzintars Striks.

Ekonomikas ministrijas konkursa komisija SPRK un KP padomes locekļu pretendentu atlasei, izvērtējot iesniegtos pretendentu pieteikumus, pieņēma lēmumu par atbilstošākajiem šo amatu pretendentiem.

SPRK padomes priekšsēdētāja amatam konkursa komisija par atbilstošāko kandidātu atzinusi Valdi Lokenbahu – Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktoru, informācijas tehnoloģiju inženieri ar specializāciju sistēmanalīzē, projektu un uzņēmumu vadībā, kvalitātes sistēmu ieviešanā un realizācijā uzņēmumos, uzņēmumu stratēģijas izstrādes vadībā un realizācijā. V.Lokenbahs šobrīd ir Eiropas kustības Latvijā viceprezidents, viņam ir arī daudzu gadu pieredze uzņēmumu un nevalstisko organizāciju vadībā.

SPRK padomes locekļa amatiem konkursa komisija par atbilstošākajiem atzinusi zvērinātu advokātu Rolandu Irkli, kuram ir nozīmīga darba pieredze gan privātajos juridiskajos birojos, gan valsts sektorā (Latvijas Bankā); ekonomistu un pašreizējās SPRK padomes locekli (pilda šos pienākumus kopš 2006.g. jūlija) Gintu Zeltiņu, kurš iepriekš strādājis arī Rīgas sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā; ekonomisti ar specializāciju finanšu vadībā un uzņēmējdarbībā Inesi Ikstenu ar vairāk nekā 15 gadu pieredzi administratīvajā darbā valsts pārvaldē un pieredzi darbā vienā no SPRK regulējamām nozarēm – informācijas komunikāciju tehnoloģijas un to pakalpojumi; kā arī finanšu analītiķi un ekonomistu ar specializāciju vadības zinātnēs un uzņēmējdarbības vadībā Andri Aniņu ar būtisku darba pieredzi darbā gan valsts un pašvaldības uzņēmumos, gan privātajās struktūrās.

Šobrīd SPRK padomē ir vakantas divas amata vietas, tāpēc pēc pretendentu apstiprināšanas Saeimā padomes priekšsēdētāja amata pienākumus sāks pildīt V.Lokenbahs, savukārt padomes locekļa – R.Irklis. Trijiem SPRK padomes locekļiem pilnvaru termiņš beigsies 2011.gada jūlijā, kad amata pienākumus sāks pildīt pārējie trīs pretendenti.

Savukārt par atbilstošāko pretendentu uz vakanto Konkurences padomes locekļa amatu konkursa komisija izvēlējusies Dainu Šulmani, kurai ir divas augstākās izglītības – viņa ir juriste ar specializāciju tiesību zinātnēs un vēsturniece, pieredze darbā gan privātos, gan pašvaldību uzņēmumos, izpratne par valsts pārvaldes darbu, kā arī skaidra vīzija par KP darbības prioritātēm un tuvākajā laikā veicamajiem pasākumiem konkurences sekmēšanai.

Konkursā uz KP padomes locekļa amatu savu kandidatūru pieteica arī pašreizējais KP padomes loceklis Dzintars Striks, kuram pilnvaru termiņš beigsies 2011.gada 13.martā. Konkursa komisija, izvērtējot viņa līdzšinējo darbību un gūstot apliecinājumu par viņa gatavību turpināt iesākto, nolēma atbalstīt Dz.Strika kandidatūras virzīšanu KP locekļa amatam uz otru pilnvaru termiņa laiku.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa