Eiropas drošības un sadarbības organizācija: Par minoritāšu jautājumu veiksmīgu risinājumu Latvijā

16.februārī izglītības un zinātnes ministrs Rolands Broks tikās ar Eiropas drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) augsto komisāru nacionālo minoritāšu jautājumos Knutu Vollebeku. Komisārs uzsvēra, ka Latvija ir veiksmes stāsts valsts valodas apguvē un izcils piemērs šajā jomā citām valstīm, kas ne tikai veicina latviešu valodas apguvi, bet arī stiprina savstarpējo sapratni un sabiedrības integrāciju. Vēstnieks dalījās savā pieredzē par Latvijas mazākumtautību skolu apmeklējumiem un atzinīgi novērtēja to darbību.

Ministrs uzsvēra, ka pārmaiņas mazākumtautību izglītībā Latvijā notikušas pārdomāti un kopumā sasniegušas sākotnēji izvirzītos mērķus. To apliecina pagājušajā gadā Baltijas Sociālo zinātņu institūta veiktais pētījums “Vidusskolēnu pilsoniskās un lingvistiskās attieksmes, apgūstot mazākumtautību izglītības programmas”. Šā pētījuma mērķis bija analizēt ieguvumus, veicot izglītības reformu 2004.gadā, kas noteica 60% satura apguvi vidusskolā latviešu valodā. Pētījumā piedalījās skolēni, vecāki, skolu administrācija, izglītības eksperti.

Rezultāti liecina, ka uzlabojusies attieksme pret mazākumtautības izglītības reformu – 2004.gadā reformu atbalstīja 15% mazākumtautību skolēnu, 2010.gadā – 35%. Tāpat augusi skolēnu motivācija un palielinājies skaits, kas vēlas mācīties bilingvāli: 2004.gadā – 41%, 2010.gadā – 58%. Savukārt samazinājies to skolēnu skaits, kas vēlas mācīties tikai krieviski: 2004.gadā – 50%, 2010.gadā – 34%. Turklāt katru gadu palielinās mazākumtautību skolēnu skaits, kuri mācās skolās ar latviešu mācību valodu, proti, šajā mācību gadā – 16,7%, 2009./2010.mācību gadā – 4,38%, bet 2008./2009.mācību gadā – 4,51%.

Uzlabojies arī skolēnu novērtējums viņu latviešu valodas zināšanām: ja 1996.gadā 49% mazākumtautību jauniešu savas latviešu valodas zināšanas vērtēja kā labas, tad šobrīd šādu savu zināšanu novērtējumu snieguši 73% mazākumtautību jauniešu.

2010.gadā 72% skolēnu 12.klases eksāmenu darbus pildīja latviešu valodā, bet 2009.gadā – 60%. Tāpat jaunieši atzinuši, ka latviešu valoda veido kopīgas piederības sajūtu Latvijai. Savukārt Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Latviešu valodas aģentūras (LVA) veiktais pētījums apliecina, ka citu tautību studenti, kuri mācījušies pēc mazākumtautību izglītības programmām, veiksmīgi studē Latvijas augstskolās valsts valodā. R.Broks pastāstīja, ka 2011./2012.mācību gadā 22% no visām izglītības iestādēm īsteno mazākumtautību programmas – 103 skolas ar latviešu/krievu mācībvalodu, 5 ar latviešu/poļu mācībvalodu, 1 igauņu skola, 2 ebreju skolas, 1 ukraiņu un 1 baltkrievu pamatskola; 1 skola īsteno izglītības programmu romiem.

Komisārs interesējās par nākotnes plāniem, lai turpinātu iesāktos darbus mazākumtautību izglītības jomā. Sākot ar 2011./2012.mācību gadu, plānots vienots latviešu valodas eksāmens 12.klasē latviešu un mazākumtautību skolās.

IZM LVA ir veiksmīga sadarbība bilingvālās izglītības jomā un valsts valodas stiprināšanā izglītības sistēmā ar EDSO Civilās integrācijas un starpetnisko attiecību centru. EDSO ietvaros kopš 2000.gada izveidojusies cieša sadarbība ar Gruzijas izglītības speciālistiem. Kopīgā ekspertu darba grupa izstrādājusi programmas un materiālus bilingvālās izglītības skolotāju apmācībām. Kopš 2007.gada LVA pārstāvji darbojas kā EDSO eksperti Moldovā, Kazahstānā u.c. 2011.gadā turpinās sadarbība ar EDSO, kas vēlas izmantot Latvijas pieredzi bilingvālās izglītības un starpkultūru jautājumos, veidojot reģionālo centru Centrālāzijas valstīm.

Agnese Korbe, izglītības un zinātnes ministra padomniece