Turpinājums no 1.lpp.

Turklāt esam izvēlējušies tiesu izpildītāju reformas modeli, par pamatu ņemot Francijas pieredzi, tāpēc ekspertu apmaiņā, pieredzes apguves ziņā juristam zināt franču valodu ir būtiski.

— Kas vēl būtu jāuzlabo, jāievieš Tieslietu ministrijas struktūrā, darba organizācijā?

— Manuprāt, mums trūkst likumdošanas stratēģiskās attīstības nodaļas, apmēram tā varētu to nosaukt. Ir vajadzīgi daži ārštata darbinieki starptautiskās sadarbības jomā. To sevišķi izjūt mūsu Tiesu departaments, Tiesu darba un statistikas nodaļa. Pakāpeniski iezīmējas tie virzieni, kuros mums īpaši jāpiestrādā, taču kopumā ar ministrijas darbiniekiem, saviem kolēģiem esmu apmierināta.

— Kādos darbības virzienos šajās simt dienās izdevies paveikt vairāk, un kas vēl ir pusceļā vai iecerēs?

— No jauna īpaši lielus darbus neesam uzsākuši. Ir mēģināts virzīt jau minēto tiesu izpildītāju reformu, jo situācija ir nobriedusi, ka steidzami kaut kas jārisina. Saņemam diezgan daudz sūdzību par tiesu spriedumiem un nevis tādā aspektā, ka pieņemts netaisnīgs spriedums, bet gan — nav iespējams to izpildīt, vai arī izpilde tiek vilcināta. Ceram, ka tiesu izpildītāju reforma, tas, ka viņi būs kvalificētāki, kļūs par brīvās profesijas pārstāvjiem, paaugstinās tiesu izpildītāju un visas tiesas prestižu. Domājam, ka 2000. gada pirmajā ceturksnī varētu sākt strādāt jaunā kvalitātē, īstenojot šo reformu. Jāpiebilst gan, ka ne jau katrs jurists spēj strādāt par tiesas izpildītāju, tāpat kā ne katrs var veikt tiesneša pienākumus.

Vēl pie padarītiem darbiem jāmin jaunā Kriminālprocesa likuma virzība. Ir pabeigts viens variants. Pirmo reizi sākām plašāk piekopt tādu praksi — katram tiesnesim nosūtījām šī projekta vienu eksemplāru. Kādreiz tiesām piesūtīja divus līdz trīs projekta eksemplārus, taču nereti tie arī iegūla kaut kur atvilktnēs un ministrija nesaņēma atsauksmes vai priekšlikumus par to vai citu likumprojektu. Dažus ierosinājumus par jauno Kriminālprocesa likumprojektu jau esam saņēmuši, gaidīsim arī vēl citus. Jo uzskatu, ka pašiem praktizējošajiem juristiem, to skaitā tiesnešiem, jābūt aktīvākiem šajā likumu tapšanas procesā. Līdz šim nereti ir gadījies, ka likums pieņemts, jāsāk to pildīt, bet ir problēmas ar tā piemērošanu, līdzīgi kā tas nesen bija ar Īrestiesas likumu.

— Jā, par Kriminālprocesa likumprojektu jau krietnu laiku norit strīdi un diskusijas...

— Tā ir, bet strīdos dzimstot patiesība. Tādi nopietni normatīvie akti civilprocesā un kriminālprocesā, to modelis citās valstīs, kā vērtē eksperti, topot gadu desmitos. Mūsu astoņu gadu periods, kad tie sākuši veidoties, ir tomēr ļoti īss laika posms. Tāpēc būšu iepriecināta, ja par minēto Kriminālprocesa likuma variantu saņemsim kaut vai desmit atsauksmju un priekšlikumu.

Man ir tāda nākotnes vīzija — panākt, lai tiesnešus, kā arī citu juridisko profesiju pārstāvjus uz kādu laiku atbrīvotu no pamatpienākumiem, iesaistot viņus likumu rakstīšanas procesā, kas neapšaubāmi uzlabotu likumu kvalitāti.

— Nupat apstiprināts budžets šim gadam. Vai esat apmierināta ar piešķirtajiem līdzekļiem tieslietām?

— Kopumā tas ir mazliet lielāks nekā iepriekš, taču ar to pietiek tikai izdzīvošanai, bet nav iespējams kvalitatīvs izrāviens attīstībā. Tas ir būtiski. Uzskatu, ka valstij ir daudz vairāk jārūpējas par tiesu sistēmas attīstību. Esam runājuši gan ar ārzemju ekspertiem, nevalstiskajām organizācijām, gan dažādu fondu pārstāvjiem. Viņi vēlas iesaistīties juristu izglītošanā, semināru rīkošanā, tomēr uzskata, ka valstij jāsper pirmais solis. Un tas ir saprotams: ne jau ārzemnieki, fondi remontēs mūsu tiesu ēkas, lāpīs jumtus, pirks galdus un citu aprīkojumu. Tieši par šo tiesu materiāli tehnisko stāvokli gatavošu informāciju Ministru kabineta sēdei. Allaž ir jāatgādina par šo situāciju, jārunā pilnā balsī. Varbūt kādreiz mūsos ieklausīsies un atbalstīs.

Nupat apspriedāmies par Tiesnešu mācību centra darba izvēršanu. Šim nolūkam arī būtu vajadzīga atsevišķa ailīte budžetā, un, ticiet man, tur nebūtu runa par miljonu... Mēs ar zināmu skaudību raugāmies uz kaimiņiem — lietuviešiem un igauņiem. Kaimiņvalstis tiesnešu un citu tiesas darbinieku atalgojuma ziņā nav skopojušās. To pašu var teikt par tehnisko aprīkojumu.

— Tas liecina par valsts attieksmi pret trešo varu?

— Jā, Latvijā tā ir jāmaina. Protams, arī mums pašiem ir nemitīgi jāstrādā, jāatgādina par sevi. Dažkārt tiesas pamatoti kritizē par spriedumu kvalitāti, attieksmi pret apmeklētājiem utt. Lai gan vienmēr viena puse katrā tiesas procesā paliek neapmierināta un uzskata spriedumu par sev netaisnīgu. Taču jāpieņem tā kritika, kas attiecas uz spriedumu precīzu argumentācijas izklāstu, dažkārt pret cilvēku tiesas ēkā izturas, maigi izsakoties, nelaipni. Trūkst saprotamas, atklātas informācijas, kas palīdzētu apmeklētājiem tiesu lietās. Šajā ziņā daudz darāms.

— Tāda attieksme mazina arī tiesas prestižu, kas pēc dažādām aptaujām ir visai zems. Kā, jūsuprāt, varētu paaugstināt tiesas autoritāti?

— Domāju, lai runātu par tiesas prestiža paaugstināšanu, ir jāiegulda papildu līdzekļi un jāuzlabo darba organizācija tiesās. Un vēl, manuprāt, visai nihilistiska attieksme pret tiesu ir saglabājusies no padomju laikiem. Pēdējos gados sasniegts progress procesuālo likumu piemērošanā. Ieviests sacīkstes princips, tiesām sakarā ar Civilprocesa likuma spēkā stāšanos nav jāvāc papildu pierādījumi. Taču, kā jau minēju, spriedumos nereti nav pilnībā atspoguļota pierādījumu analīze, secinājumi. Un tāpēc arī cieš tiesu prestižs. Cerams, ka Latvijas tiesnešu konferencē izveidotās Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija un Tiesnešu disciplinārkolēģija sekmēs gan juristu izaugsmi, gan atbildību.

Decembra sākumā tiekoties ar Zviedrijas tieslietu ministri Lailu Freivaldi, starp abām mūsu valdībām tika parakstīts līgums par sadarbību un tehnisko palīdzību tieslietās un iekšlietās. Šajā sakarībā jāsāk iedzīvināt šīs programmas, īpaši jārūpējas par cietumu reformas īstenošanu. Pēc nedēļas man ir paredzēta darba vizīte Norvēģijā, tur tikšos ar tieslietu ministri, apmeklēšu vairākus cietumus, lai iepazītos ar norvēģu pieredzi un labāk sagatavotos ieslodzījumu vietu pārņemšanai no Iekšlietu ministrijas Tieslietu ministrijas pārraudzībā.

— Valdības vadītājs savā runā Saeimā lielāko uzsvaru tieslietu sadaļā veltīja Korupcijas novēršanas likumam un šīs problēmas risinājumam.

— Esmu Korupcijas novēršanas padomes (KNP) priekšsēdētāja. Saskaņā ar KNP nolikumu padomei ir jāveic liels darbs, lai īstenotu korupcijas novēršanas stratēģiju valstī. Par to runājām arī pēdējā konferencē, kura bija plaši apmeklēta un kurā izskanēja daudz vērtīgu priekšlikumu korupcijas novēršanas programmas īstenošanai. Lai šis darbs būtu labāk koordinēts, padome nolēma izveidot nelielu sekretariātu. Ir jābūt nelielam birojam, kas apkopotu materiālus, informāciju, koordinētu dažādās nozarēs veikto šajā jomā. Korupcijai ir mazāk iespēju, jo labāk sakārtota likumdošana, valsts pārvaldes sistēma.

— Vai šajās simt dienās esat pabijusi ārzemju vizītēs, un ko tas jums devis darbam?

— Februāra sākumā piedalījos Ziemeļu Padomes un Baltijas Asamblejas kopīgajā sēdē Somijā, Helsinkos, bet februāra beigās biju starptautiskajā konferencē Vašingtonā, kur arī pašai vajadzēja sniegt ziņojumu par paveikto korupcijas apkarošanā Latvijā. Katrā ziņā atsauksmes bija pozitīvas, un katra tikšanās ar ārzemju kolēģiem, juristiem dod vielu pārdomām.

Man īpaši rūp ne tikai tiesnešu, bet arī citu tiesu darbinieku — tiesnešu palīgu, tiesas sekretāru — izglītošana. Esmu tikusies ar Policijas akadēmijas rektoru Zenona Indrikova kungu, lai pārrunātu iespējas tiesu darbiniekiem neklātienē mācīties akadēmijā. Ceru, ka jau šoruden varēsim rezervēt šīs vietas, palīdzēt arī finansiāli.

Vēl esmu gandarīta, ka pēdējā laikā aktivizējusies ministrijas sadarbība ar Juristu biedrību, īpaši pēc Juristu biedrības kongresa. Nav jau tā, ka juristi ir pasīvi, iegrimuši tikai savos papīros, kabinetos. Ir taču kopīgi mērķi, intereses veidot patiešām tiesisku valsti.

— Nobeigumā gluži sievišķīgs, ar sadzīvi skarts jautājums. Kā jūs spējat savienot ministres pienākumus ar mājas soli, dēla audzināšanu? Vai atliek laiks grāmatai, teātra izrādei?

— Jāteic paldies Dievam, ka man ir tādi vecāki, kuri ļoti palīdz sadzīvē. Un, ja ir laba griba un savu dzīvi plāno, var gan izlasīt grāmatu, gan noskatīties teātra izrādi vai pasēdēt kopā ar draugiem un parunāties.

Vēl gribētu pateikties oficiālajam laikrakstam "Latvijas Vēstnesis" par atsaucību tieslietu jautājumu un citu juristu aktivitāšu atspoguļošanā. Nākotnē kopīgi varētu padomāt vēl par konkrētu procesu, tiesnešu darba aspektu atainošanu. Priecājos, ka jūsu laikraksta tematiskajā lappusē savus viedokļus izsaka gan praktizējošie juristi, to skaitā advokātu palīgi, gan topošie juristi — studenti.

— Vēlam, Labuckas kundze, jums un ministrijai sekmīgu darbu, ieceru īstenošanu arī turpmākajā laikposmā!

Rita Belousova,

"LV" nozares redaktore

Foto: Arnis Blumbergs, "LV"