PĒC NOTIKUMA

Kā krātuve, kā gara aka 475 gadus Rīgā
Aizvakar, 4.martā,

Akadēmiskā bibliotēka

svinēja 475.dzimšanas dienu

Plašo diskusiju "Latvijas bibliotēku nākotne" ievadīja Latvijas Zinātņu

akadēmijas prezidents profesors Jānis Stradiņš

Jubilāri sveic Latvijas lielāko bibliotēku pārstāves

Latvijas oficiālā laikraksta "Latvijas Vēstnesis" veltes jubilārei — jaunākie izdevumi: enciklopēdiskā monogrāfija "Latvijas valsts un tās vīri", bibliogrāfiskais rādītājs "Kultūra. 1993—1998", informativais kopojums "Ar skatu savā avotā"

Svinības Latvijas Akadēmiskā bibliotēka pulcēja Latvijas Zinātņu akadēmijas, gandrīz visu Latvijas zinātnisko institūtu vadītājus vai pārstāvjus, Latvijas Nacionālās bibliotēkas, Latvijas universitāšu vadītājus un daudzus inteliģences pārstāvjus. Latvijas Akadēmiskajai bibliotēkai bija 475. dzimšanas diena. Bibliotēkas direktora vietniece zinātniskajā darbā Venta Kocere un direktors Edvīns Karnītis pulcējušos izvadāja pa garo ceļu, nonākot līdz šodienas bibliotēkas uzdevumiem. Bibliotēkas direktors plaši pakavējās pie šodienas un nākotnes, uzsverot, ka savā 475 gadu jubilejā bibliotēka nodrošina visdažādākās informācijas pieejamību jebkuram valsts iedzīvotājam — zinātniekam, tautsaimniecības speciālistam un ierēdnim, skolotājam, augstskolas pasniedzējam un studentam, Latvijas inteliģencei. Bibliotēkas informācijas materiālu krājums un lietotājiem piedāvāto pakalpojumu klāsts joprojām tiek papildināts atbilstoši šodienas informācijas apgādes tendencēm.

Vairāku stundu garumā līdzās suminājumiem risinājās vērienīga diskusija par to, kā veidot Latvijas zinātnisko, augstskolu un pētniecības institūtu darbu. Daudz rosinājumu pārdomām izteica Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Jānis Stradiņš. Runātāji atzina, ka šodien Latvijas Akadēmiskā bibliotēka no tradicionālās grāmatu krātuves pārveidojusies par modernu informācijas iestādi, kas veic visus informācijas apstrādes procesus — no tās radīšanas un vākšanas līdz piegādes lietotājam vajadzīgajā laikā, vietā un formā.

No vēstures

1524. gada 6. martā, reformācijas kustības uzplaukuma laikā, Rīgas rāte nodod "vispārējai lietošanai" 5 reliģiska satura grāmatas, liekot pamatu vienai no pirmajām publiskajām bibliotēkām Eiropā — "Bibliotheca Rigensis". Pirmajos divos gadsimtos bibliotēkas fonds pieauga lēni. Grāmatas pārsvarā bija reliģiska satura, galvenokārt latīņu valodā; fondā atradās arī viduslaiku filozofu, antīko autoru darbi, kā arī grāmatas par medicīnu un vēsturi, ko tagad varam uzskatīt par zinātniskās bibliotēkas pirmsākumu.

Sākumposmā gandrīz vienīgais, bet vēlāk nozīmīgākais bibliotēkas fonda papildināšanas avots bija dāvinājumi. Sākot ar XVII gadsimtu, bibliotēka visai regulāri saņēma Domskolas un ģimnāzijas pasniedzēju disertācijas, disputos un svinīgos gadījumos teikto runu publicējumus, kā arī Rīgas iespiedēju izdotos darbus. Grāmatas ieguva arī no ārzemju tirgotājiem, kas iebrauca Rīgā. XVIII gadsimta sākumā līdzās agrākiem komplektēšanas avotiem vērtīgs ieguvums bija grāmatu apmaiņa ar Pēterburgas Zinātņu akadēmiju, kura piesūtīja pa vienam bezmaksas eksemplāram no visiem saviem izdevumiem. Tādējādi Rīgas pilsētas bibliotēka saņēma jaunāko literatūru visās dabaszinātņu nozarēs, īpaši matemātikā, savukārt sūtot uz Pēterburgu savā rīcībā esošās grāmatas par Krievijas vēsturi. Šāda grāmatu apmaiņa turpinājās gandrīz 180 gadu — līdz 1915. gadam.

1920.–1940.gadā, Latvijas Republikas laikā, bibliotēkas komplektēšanā saglabājās iepriekšējās tradīcijas — humanitārais profils ar literatūru latviešu, krievu un svešvalodās. Svarīgākie notikumi bibliotēkas dzīvē bija obligātā bezmaksas eksemplāra saņemšana, sākot ar 1921. gadu, un Latviešu grāmatu nodaļas izveidošana.

1941. gada vasarā, karadarbības laikā Rīgā, bibliotēka, kas atradās kādreizējā rātsnamā, nodega. No vairāk nekā 400 000 iespieddarbu lielā fonda saglabājās ap 46 000 eksemplāru, kas atradās seifos. 1944. gada rudenī Rīgas pilsētas bibliotēkai ierādīja telpas 1782. gadā pirmajam Rīgas teātrim celtajā ēkā un piešķīra daudz līdzekļu tās atjaunošanai; 1945. gadā to pārdēvēja par Valsts vēsturisko bibliotēku, bet 1946. gadā nodeva veidojamajai Zinātņu akadēmijai, un tā sāka saukties — "Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Fundamentālā bibliotēka, dibināta 1524. gadā".

Savukārt 1885. gadā izcilais latviešu bibliofīls un bibliogrāfs Jānis Misiņš (1862–1945) sāk īstenot savu ieceri — izveidot bibliotēku, kurā ir uzkrāts viss, kas izdots Latvijā, visas pasaules izdevumi, kuriem ir kāds sakars ar Latviju.

Par Misiņa bibliotēkas dibināšanas dienu uzskata 1885. gada 19. septembri, kad J.Misiņš saņēmis Vidzemes gubernatora atļauju savās tēva mājās "Krācēs" atvērt privātu bibliotēku. Savu bibliotēku Jānis Misiņš 1925. gadā nodod Rīgas pilsētas valdījumā, bet, veidojot Zinātņu akadēmiju, arī tā tiek iekļauta akadēmijas struktūrā.

1954. gadā Misiņa bibliotēku pievieno Fundamentālajai bibliotēkai. Līdz ar to tās esošie fondi — daudzu pasaules valstu autoru darbi eksaktajās un humanitārajās zinātnēs — papildinās ar fondu, kura nozīmīgums Latvijas kultūrai un vēsturei nav pārvērtējams. Izveidojas unikāls, Latvijā informatīvi vērtīgākais un pilnīgākais informatīvo materiālu krājums. Reorganizējot Zinātņu akadēmiju, 1992. gadā Fundamentālā bibliotēka kļūst par pilnīgi patstāvīgu Latvijas Akadēmisko bibliotēku.

Arī šodien Misiņa bibliotēkas fondi tiek komplektēti pēc iepriekšējiem principiem — te ieplūst visi Latvijas iespieddarbi, latviešu autoru darbi un to tulkojumi, izdevumi par Latviju un latviešiem. Sākot ar 50. gadu beigām, starptautiskās grāmatu apmaiņas ceļā vai kā dāvinājumi Misiņa bibliotēkai tiek saņemti ārzemēs izdotie latviešu iespieddarbi. Kopš 1987. gada šie fondi pakāpeniski sapludināti vienotā visiem lasītājiem pieejamā fondā. Ap šo pašu laiku sāk pienākt arī pirmie lielie Latvijas Kultūras fonda organizētie sūtījumi ar trimdas latviešu izdevumiem. Pēdējos gados ir izvērsusies plaša Misiņa bibliotēkas sadarbība ar ārzemēs dzīvojošiem tautiešiem, latviešu grāmatu, laikrakstu, žurnālu izdevējiem. Līdz ar to Misiņa bibliotēkā regulāri pienāk visu lielāko latviešu periodisko ārzemju izdevumu jaunākie numuri. Uz Misiņa bibliotēku ir pārsūtītas 10 privāto bibliotēku grāmatas no Austrālijas, Zviedrijas, ASV.

Šobrīd Misiņa bibliotēka ir plašākā latviešu zinātnes un nacionālās kultūras mantojuma krātuve pasaulē. Fonda apjoms — 800 tūkstoši eksemplāru.

Turpinās arī J.Misiņa tradīcija sīkizdevumu komplektēšanā, rūpējoties, lai bibliotēkā būtu iespēja skatīt sarīkojumu un koncertu programmas, izstāžu katalogus, afišas, skatu kartes. Īsā laikā ir izdevies savākt bagātīgu materiālu par latviešu Dziesmu svētku norisi, Dziesmu dienu un Kultūras dienu pasākumiem dažādos kontinentos un valstīs.

Par Misiņa bibliotēku un tās dibinātāju ir daudz rakstīts, bet, šķiet, vistrāpīgāk ir Edvarta Virzas raksturojums grāmatā "Zem karoga": "Kas ir Misiņa bibliotēka? Tā ir grāmatās pārvērsta un plauktos noguldīta tauta".

Bibliotēkā ir arī Latvijā bagātākais un vērtīgākais seno un reto izdevumu un rokrakstu krājums, kuri datējami, sākot ar XIII gadsimtu. Fondā glabājas vairāk nekā 32 000 grāmatu un ap 14 000 rokrakstu, kas nozīmīgi ne tikai latviešu nacionālās kultūras vēsturei, tiem ir vispārcilvēciska vērtība arī Eiropas kultūras kontekstā. Dokumenti liecina par sabiedrības attīstību no XIII gadsimta līdz mūsdienām.

Latvijas un visas Baltijas vēstures pētniecībai ir svarīgi seno hroniku noraksti. Vērtīgas rokrakstu grāmatas latīņu valodā iegūtas no kādreizējiem Rīgas katoļu klosteriem. Piemēram, XIII gs.beigās rakstītās "Psalterium Davidis" (Dāvida psalmi), "Parabolae Salomonis" (Zālamana līdzības) un XIV gs. rakstītā "Missale Rigense" (Rīgas misāle) no Rīgas Domas baznīcas. Dažāda ir Latvijā lielākās inkunābulu kolekcijas (210 iespieddarbu) tematika. Vecākā inkunābula, kas saglabājusies Latvijā, ir viena lapa no latīņu valodas mācību grāmatas "Catholicon", kuru iespiedis, domājams, 1460. gadā Maincā vēl pats J.Gūtenbergs. Otrs vecākais iespieddarbs — Sv.Hieronīma "Epistolae" (Vēstules). Foliants iespiests P.Šēfera tipogrāfijā uz pergamenta 1470. gadā. Starp bibliotēkā esošajām inkunābulām ir arī viena no pirmajām enciklopēdijām vispār — Vincenta Bovē "Speculum naturale" (Dabas spogulis), izdota 1485. gadā. 1500. gadā Lībekā uz pergamenta iespiestā "Missale Viburgense" (Mesu grāmata), kā arī Venēcijā 1496. gadā izdotais "Plenarium" (Sprediķi ar skaidrojumiem) ir vienīgie līdz šim zināmie eksemplāri pasaulē.

XVI gadsimta pirmās puses iespieddarbu–paleotipu — vidū bibliotēkas fondā nozīmīgu vietu ieņem M.Lutera Vitenbergā izdotie darbi, vairāki Roterdamas Erasma, Petrarkas, Juvenāla, Cicerona, Ezopa, Tita Līvija un citu autoru darbu izdevumi. Plaši pārstāvēta ir Eiropas XVI gs. otrās puses un XVII gs. grāmatniecība.

Bagāta un ļoti interesanta ir ievērojamu valstsvīru, rakstnieku, zinātnieku, kultūras darbinieku autogrāfu kolekcija. Saglabājusies M.Lutera 1540. gadā uz Rīgu rakstītā vēstule, Pētera I, Katrīnas II, Napoleona parakstītie rīkojumi.

Liela kultūrvēsturiska nozīme ir kādreizējā Rīgas liceja pedagoga, vēsturnieka J.K.Broces (1742–1823) unikālajai kolekcijai, ko bibliotēka ieguvusi pēc viņa nāves. Vairāk nekā 40 gadus krāto un apstrādāto materiālu kodolu veido "Sammlung verschiedener Liefländischer Monumente..." 10 sējumos, kur tūkstošos zīmējumu, aprakstu un dokumentu fiksēta ne tikai Rīgas, bet arī Latvijas un Igaunijas zemes un tautas vēsture. Pateicoties zīmējumu kvalitātei un precizitātei detaļu attēlošanā, kolekcija ir neatsverams praktisks informācijas avots par pirmsfotogrāfijas laika sabiedrības dzīvi un darbu.

Bibliotēka šodien

Tā nodrošina saviem lietotājiem iespēju sameklēt un izmantot jebkuru pasaules iespiesto vai elektronisko informācijas avotu. Informācijas meklēšanai tiek izmantoti dažādi katalogi un datu bāzes, savukārt starptautiskie starpbibliotēku abonementi, dokumentu piegādes sistēmas, interneta informācijas resursu izmantošana garantē vajadzīgo dokumentu piegādi. Arvien vairāk informāciju var iegūt bibliotēkas mājas lapā. Nepārtraukti papildinās bibliotēkas elektroniskais katalogs, tiek radīti bibliogrāfiskie rādītāji, veidotas un uzturētas daudzas datu bāzes.

Pilnīgu pārskatu par periodiskajiem izdevumiem latviešu valodā izmantošanai gan zinātniski pētnieciskajā, gan arī praktiskajā darbā sniedz bibliotēkas speciālistu sagatavotais zinātniskais retrospektīvais bibligrāfiskais izdevums "Latviešu periodika" (1768–1945) četros sējumos, kurš tika pabeigts 1995. gadā. 1998. gadā izdoti bibliogrāfiskie rādītāji "Latviešu grāmata ārzemēs, 1920–1940", kurā pirmoreiz apkopotas ziņas par grāmatām latviešu valodā ārpus Latvijas teritorijas šajā laika posmā, un "Latviešu grāmatu rādītājs, 1911–1919", kurā vairāk nekā 4000 grāmatu nosaukumu.

Latvijas Akadēmiskā bibliotēka kā patstāvīga zinātniska un zinātniski informatīva iestāde veic arī patstāvīgus pētījumus.

Teorētiskie un lietišķie pētījumi tiek veikti bibliotēku zinātnes, bibliogrāfijas un grāmatniecības nozarēs. LAB ir sagatavojusi un izdevusi virkni izdevumu ("Grāmatas un grāmatnieki", "Latviešu rakstnieku rokraksti Misiņa bibliotēkā", "Inkunābulu katalogu" u.c.), pašreiz sagatavotas divas monogrāfijas "Senās Rīgas grāmatniecība un kultūra Hanzas pilsētu kopsakarā (XIII–XVII gs.)" (O.Zanders) un "Grāmatizdevējs Jānis Roze, 1878–1942" (G.Jaunmuktāne). Atbilstoši Latvijas zinātnes, tautsaimniecības un izglītības attīstībai notiek pētījumi par zinātniskās bibliogrāfijas attīstību Latvijā, latviešu kalendāriem (1761–1919) un Latvijas grāmatniecību (1900–1920).

Regulāri notiek Latvijas nacionālās informācijas politikas attīstības izpēte un analīze visos tās aspektos. Uz šo pētījumu rezultātiem lielā mērā balstīta Nacionālā programma "Informātika", vairākas atsevišķo virzienu attīstības koncepcijas. Šie darbi tiek koordinēti ar Eiropas Savienības valstīm un citām asociētajām valstīm.

Latvijas kultūrvēsturisko vērtību un zinātniski tehniskās informācijas saglabāšanai un izmantošanai notiek integrālo (bibliogrāfisko, pilno tekstu un attēlu) un hipertekstu datu bāzu izveides metodoloģijas un arhitektūras izpēte un izstrāde.

Pēc bibliotēkas informācijas

— Dr. Sigizmunds Timšāns,

"LV" informācijas redaktors