Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Kultūras ministre: Tiekoties ar Nacionālās operas direktoru. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 2.02.2011., Nr. 18 https://www.vestnesis.lv/ta/id/225242

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs: Par "Vientuļu" robežšķērsošanas vietas modernizāciju

Vēl šajā numurā

02.02.2011., Nr. 18

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Kultūras ministre: Tiekoties ar Nacionālās operas direktoru

Kultūras ministre Sarmīte Ēlerte un Latvijas Nacionālās operas (LNO) direktors Andrejs Žagars vienojušies par principiem, kā LNO informēs sabiedrību par tās darbību un noslēgtajiem līgumiem. LNO šobrīd apstiprinājusi ar Kultūras ministriju saskaņotu rīkojumu par ierobežotas pieejamības informācijas sarakstu un pasākumiem šādas informācijas aizsardzībai. Visa informācija par LNO darbību sabiedrībai ir pieejama, izņemot informāciju, kas var apdraudēt LNO starptautisko konkurētspēju un darbību starptautiskajā arēnā un kurai ierobežoto pieejamību pamato ar spēkā esošajiem likumiem.

“Sabiedrībai ir iespēja iepazīties un izvērtēt LNO darbību, jo jebkura informācija par LNO ir publiski pieejama, izņemot gadījumus, kad to aizliedz likums vai tas nopietni kaitētu LNO komercdarbībai,” norādīja S.Ēlerte. Viņa skaidroja, ka arī turpmāk Kultūras ministrija kā LNO kapitāldaļu turētāja ciešā sadarbībā ar LNO izvērtēs visu informāciju par tās darbību un kontrolēs rīkojumā noteikto, lai iedzīvotāji būtu pārliecināti par tās rīcību sabiedrības interesēs.

“Latvijas Nacionālā opera ir komercsabiedrība, kuras darbību nosaka gan Latvijas Nacionālās operas likums, gan arī Komerclikums, kura 19.pantā ir noteiktas tiesības prasīt komercnoslēpuma aizsardzību. Speciāls rīkojums par komercnoslēpumu tika pieņemts, pamatojoties uz LNO juridiskā statusa maiņu, kas stājās spēkā 2009.gadā. LNO ir vienīgā mākslas iestāde Latvijā, kas pārstāv operas un baleta žanru. Mēs konkurējam starptautiskajā tirgū, gan piesaistot viesmāksliniekus (diriģentus, solistus, scenogrāfus, horeogrāfus, režisorus, gaismu māksliniekus) par mūsu finanšu iespējām atbilstošu samaksu, gan konkurējot viesizrāžu tirgū (LNO viesojas gan lielākajos Āzijas opernamos Honkongā, Taizemē, gan Meksikā, gan Eiropā un Krievijā), gan arī pilnībā un daļēji izīrējot LNO izrādes. LNO darbojas gan sabiedrības interesēs, gan to mākslinieku interesēs, kuri ir starptautiskā mūzikas tirgus dalībnieki un reizē arī ir mūsu valsts vārda nesēji pasaulē. Mēs respektējam viņu intereses un pildām saistības, ko esam apņēmušies noslēgtajos līgumos,” uzsvēra LNO direktors A.Žagars.

Rīkojums, kura jaunā redakcija tika saskaņota ar Kultūras ministriju, precīzāk nosaka kritērijus, pēc kuriem informācijai tiek noteikts ierobežotas pieejamības informācijas statuss. Saskaņā ar rīkojumu LNO direktoram nav pilnvaru ierobežotas pieejamības informācijas statusu piešķirt nekonkrētai “jebkurai citai informācijai”. Tāpat nevis LNO nosaka komercnoslēpuma statusu, bet gan otra līgumslēdzēja puse. Informācijas pieejamības ierobežojumi noteikti tikai tiktāl, cik tas paredzēts normatīvajos aktos (fizisko personu gadījumā, piemēram, Fizisko personu datu aizsardzības likums).

Ierobežotas pieejamības informācijas sarakstā norādīts detalizēts juridiskais pamatojums konkrētā pieejamības ierobežojuma gadījumā. Vienlaikus ir paredzēti divi veidi, kādā iespējama ierobežotas pieejamības informācijas nodošana: aizsedzot informācijas daļu, kas atklāj fiziskas personas identitāti; atbildes izsniegšana apkopojošā veidā. Šādas iespējas iepriekšējā rīkojumā nebija paredzētas.

Viesmākslinieku un autoru honorāri var būt neizpaužami, ja tā ir viņu prasība, un šīs tiesības ir attiecināmas uz viesmāksliniekiem un citiem starptautiskā apritē esošiem māksliniekiem un autoriem.

Informācija par Latvijas Nacionālās operas līdzekļu izlietojumu vienmēr ir bijusi pieejama visām kompetentajām iestādēm, kas veic darbības kontroli, – Kultūras ministrijai, Valsts kontrolei u.c., arī informāciju, kas kā komercnoslēpums nebūs pieejams plašākai auditorijai, kontrolēs Kultūras ministrija. LNO likuma paredzētajā kārtībā veic nepieciešamos iepirkumus, ar kuriem var iepazīties arī LNO mājaslapā, LNO amatpersonas likumā paredzētajā kārtībā iesniedz amatpersonu deklarācijas, sabiedrībai ir pieejama informācija arī par vidējām LNO mākslinieku izpeļņām.

Andris Saulītis,
ministres padomnieks

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!

"latvijas vēstneša" lietotāju aptauja

Cienījamais Vestnesis.lv lietotāj!


Aicinām Jūs izteikt viedokli par vietnes - oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" - saturu, ērtumu un pilnveides iespējām.


Aptauja ilgs līdz 25. oktobrim