Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Valsts sekretāru sanāksmē: 2011.gada 13.janvārī. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 14.01.2011., Nr. 8 https://www.vestnesis.lv/ta/id/224356

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Tiekoties ar "Carlsberg" viceprezidentu

Vēl šajā numurā

14.01.2011., Nr. 8

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Valsts sekretāru sanāksmē: 2011.gada 13.janvārī

FM: Par grozījumiem likumā “Par nodokļiem un nodevām”

13.janvārī valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināti grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”, paredzot pēdējo posmu soda sistēmas optimizācijai.

Grozījumi likumā paredz iespēju piešķirt termiņa pagarinājumu kārtējiem nodokļu maksājumiem, sadalot tos līdz vienam gadam, kā arī atkāroti sadalīt termiņos līdz sešiem mēnešiem, ja pirmajā pagarinājumā ir samaksāti 80 procenti no nodokļu pamatparāda.

Tāpat grozījumi paredz iespēju piemērot termiņa pagarinājumu diviem kārtējiem maksājumiem kalendārā gada laikā, kā arī noteikt tiesības nodokļu administrācijai sadalīt termiņos vai atlikt revīzijas (audita) laikā aprēķinātos maksājumus līdz vienam gadam un sešiem mēnešiem (pašreiz likumā ir viens gads).

Līdz ar grozījumiem likumā paredzēts iestrādāt regulējumu, kas noteiktu tiesības nodokļu administrācijai dzēst pārmaksātās nodokļu summas, ja triju gadu laikā no nodokļa maksāšanas termiņa nodokļu maksātājs nav pieprasījis to atmaksu vai novirzīšanu.

Paredzēts arī samazināt likumā noteikto soda naudas apmēru attiecīgi no 30% uz 20%; no 50% uz 30% no nedeklarētās budžetā iemaksājamās nodokļu summas.

Plānots arī noteikt nodokļu administrācijai tiesības pirms lēmuma par audita rezultātiem pieņemšanas noteikt uz pusi mazāku soda naudas apmēru, ja nodokļu maksātājs nav izdarījis atkārtotu pārkāpumu, pārbaudāmajā periodā un nodokļu revīzijas (audita) veikšanas laikā ir ievērojis deklarāciju iesniegšanas termiņus un kārtējo nodokļu samaksas termiņus, kā arī ir sadarbojies ar nodokļu administrāciju.

Nodokļu maksātājam paredzēta iespēja noslēgt vienošanās līgumu ar Valsts ieņēmumu dienestu arī gadījumos, ja vienošanās līguma noslēgšanas dienā tam ir kārtējie parādi vai dokumenti nosūtīti izlemšanai par kriminālprocesa uzsākšanu.

Līdz ar grozījumiem likumā tiks precizēta nodokļu pārkāpuma definīcija, nosakot, ka soda naudas uzlikšana pamatojas ne tikai uz objektīvu faktu, ka ir samazināta budžetā iemaksājamā nodokļa summa vai nepamatoti palielināta no budžeta atmaksājamā nodokļa summa, bet arī uz vainas (jebkurā vainas formā) konstatāciju.

Grozījumus vēl skatīs un par tiem lems Ministru kabinetā.

Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

IZM: Par vienotām prasībām pedagogu nepieciešamajai izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai

Lai nodrošinātu pedagogu profesionālās kvalifikācijas pilnveides kārtības atbilstību Izglītības likumam un līdzsvarotu prasības visu pedagogu nepieciešamajai izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sagatavojusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Pedagogu profesionālās kvalifikācijas pilnveides kārtība”.

Noteikumu projekts nosaka vispārējās izglītības, profesionālās izglītības, profesionālās ievirzes izglītības pedagogu un interešu izglītības pedagogu profesionālās kvalifikācijas pilnveides kārtību.

Saskaņā ar noteikumu projektu katrs pedagogs ir atbildīgs par profesionālās kvalifikācijas pilnveidi, apgūstot profesionālās kvalifikācijas pilnveides programmas, kuru
apjoms nav mazāks par 36 stundām triju gadu laikā. Pedagoga profesionālās kvalifikācijas pilnveides apjomā var ieskaitīt 12 stundu paš­pilnveides un pieredzes moduli (semināri, konferences, pieaugušo neformālās izglītības programmas). Pedagogs savu profesionālo meistarību var pilnveidot, apgūstot A vai B programmu, kuras saskaņotas ar IZM.

Profesionālās kvalifikācijas pilnveide pedagogam jāplāno sadarbībā ar tās izglītības iestādes vadītāju, kurā viņš strādā. Savukārt pedagogs, kurš strādā sertificētā privātpraksē, profesionālās kvalifikācijas pilnveidi plāno individuāli. Līdz šim pedagogiem, kuri strādāja sertificētā privātpraksē, prasības profesionālās kvalifikācijas pilnveidei netika noteiktas.

Tie pedagoga profesionālās kvalifikācijas pilnveidi apliecinošie dokumenti, kas izsniegti līdz jauno noteikumu spēkā stāšanās dienai, būs derīgi līdz tajos noteiktajam termiņam.

“Pedagogu profesionālās kvalifikācijas pilnveides kārtībai” stājoties spēkā, šie noteikumi aizstās MK 2007.gada 28.augusta noteikumus Nr.570 “Vispārējās izglītības pedagogu un interešu izglītības pedagogu profesionālās pilnveides kārtība” un MK 2005.gada 18.oktobra noteikumus Nr.773 “Profesionālās izglītības pedagogu izglītības ieguves un profesionālās pilnveides kārtība”.

MK noteikumu projekts “Pedagogu profesionālās kvalifikācijas pilnveides kārtība” 13.janvārī izsludināts valsts sekretāru sanāksmē un pēc saskaņošanas tiks virzīts apstiprināšanai MK.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

SM: Par pasta komersantu uzraudzību maksājumu pakalpojumu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanā

Iecerēts, ka turpmāk pasta komersantiem, lai varētu sniegt maksājumu pakalpojumus, būs jāreģistrējas kā maksājumu iestādēm vai jāsaņem licence maksājumu iestādes darbībai.

Tas nepieciešams, lai nodrošinātu vienotu regulējumu par pasta komersantu uzraudzību un kontroli maksājumu pakalpojumu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jomā. Līdz ar to tiks noteikta tikai viena uzraudzības un kontroles institūcija, kura uzraudzīs visu pasta komersantu darbību maksājumu pakalpojumu jomā, – Finanšu un kapitāla tirgus komisija.

Šobrīd VAS “Latvijas Pasts” darbības uzraudzība noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā jānodrošina Satiksmes ministrijai, savukārt citu pasta komersantu darbību, kas sniedz maksājumu pakalpojumus, ja vien tie nav reģistrējušies kā maksājumu iestāde, šajā jomā neuzrauga neviens.

Tiesības sniegt maksājumu pakalpojumus būs noteiktas vienā likumā – Maksājumu pakalpojumu likumā, un pasta komersanti vairs tajā netiks uzskaitīti kā atsevišķi uzraudzības subjekti. Tāpat Satiksmes ministrijai vairs nebūs deleģējuma uzraudzīt VAS “Latvijas Pasts” maksājumu pakalpojumu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jomā.

Minētās izmaiņas paredz 13.janvārī valsts sekretāru sanāksmē izsludinātie likumprojekti “Grozījumi Pasta likumā”, “Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā” un “Grozījumi Maksājumu pakalpojumu likumā”.

Lai izstrādātie likumprojekti stātos spēkā, tie vēl jāpieņem valdībā un Saeimā un jāizsludina Valsts prezidentam.

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!