Par Saeimas priekšsēdētājas oficiālo vizīti Lietuvā

Otrdien un trešdien, 11. un 12.janvārī, Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa uzturējās oficiālā vizītē Lietuvā. Viļņā, klātesot Latvijas vēstniekam Lietuvā Mārtiņam Virsim, Saeimas priekšsēdētāja tikās ar Lietuvas prezidenti Daļu Grībauskaiti, kā arī ar Lietuvas Seima priekšsēdētāju Irenu Degutieni, Lietuvas premjerministru Andrju Kubiļu un citām valsts augstākajām amatpersonām. Tāpat S.Āboltiņa piedalījās barikāžu atceres pasākumos pie Lietuvas Nacionālā radio un televīzijas ēkas, kā arī piemiņas pasākumā Neatkarības laukumā pie Seima ēkas. Šī bija Saeimas priekšsēdētājas pirmā ārvalstu vizīte. Saeimas priekšsēdētāju vizītē pavadīja Saeimas priekšsēdētājas biedrs Andrejs Klementjevs un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs, Baltijas asamblejas Latvijas delegācijas vadītājs Jānis Reirs. Savukārt šodien, lai piedalītos 1991.gada barikāžu piemiņas pasākumos, Viļņā uzturas Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers

Oficiālās vizītes laikā Latvijas Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa, klātesot Latvijas vēstniekam Lietuvā Mārtiņam Virsim, tikās ar Lietuvas prezidenti Daļu Grībauskaiti Foto: Saeima

Tiekoties ar Lietuvas prezidenti

Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa 12.janvārī oficiālās vizītes Lietuvā laikā tikās ar Lietuvas prezidenti Daļu Grībauskaiti.

Tiekoties ar Lietuvas prezidenti, S.Āboltiņa pauda pārliecību, ka Latvija un Lietuva nav tikai draudzīgas kaimiņvalstis: “Mūsu likteņi ir bijuši saistīti gadsimtu garumā, mūs vieno radniecīgas valodas, un arī mūsdienās starp abām valstīm un to iedzīvotājiem ir izveidojušās ciešas un sirsnīgas attiecības.”

Pārrunājot sadarbību starp Baltijas valstu parlamentiem, kā arī Baltijas un Ziemeļvalstu starpā, S.Āboltiņa sacīja, ka Baltijas valstu vienotība nav zaudējusi aktualitāti arī šodien. “Visciešākajai sadarbībai jābūt tieši tajos jautājumos, kuros mūsu viedokļi atšķiras,” uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja.

Atbildot uz D.Grībauskaites apsveikumu par stāšanos Saeimas priekšsēdētājas amatā, S.Āboltiņa akcentēja, ka viņai šajā amatā ir svarīgi padarīt parlamentu atvērtu sabiedrībai, plašāk skaidrot pieņemtos lēmumus un jaunā līmenī veidot sadarbību ar pilsonisko sabiedrību. Jaunas politiskās kultūras ieviešana ir būtisks priekšnoteikums, lai atjaunotu sabiedrības uzticību parlamentam, uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja.

Akcentējot pieaugošo sieviešu līderu lomu politikā, Lietuvas prezidente informēja, ka jūnijā Lietuvā norisināsies pasaules sieviešu līderu forums, kurā gaidīta arī Saeimas priekšsēdētāja S.Āboltiņa.

Savukārt, tiekoties ar Lietuvas premjerministru Andrju Kubiļu, abas amatpersonas apliecināja gatavību turpināt ciešas un draudzīgas attiecības visos līmeņos, īpaši valstu ekonomiku spēcināšanā.

Tiekoties ar Lietuvas Seima priekšsēdētāju

Baltijas valstīm priekšā stāv izaicinājumi, kas jārisina reģionālā līmenī, un sadarbība vispirms jāstiprina ar tuvākajām kaimiņvalstīm. To 12.janvārī Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa uzsvēra darba pusdienās ar Lietuvas parlamenta priekšsēdētāju Irenu Degutieni.

S.Āboltiņa apliecināja, ka Latvijas un Lietuvas valstu un parlamentu attiecības jāveido ciešas arī nākotnē, un tieši tādēļ viņa pirmajā ārvalstu vizītē kopš stāšanās Saeimas priekšsēdētājas amatā apmeklējusi Lietuvu. Nākamajā ārvalstu vizītē plānots doties uz Igauniju.

“Globālie ekonomiskie procesi, enerģētiskā drošība, ilgtspējīgi vides un konkurētspējas risinājumi – tie ir tikai daži no jautājumiem, kuri mūsu likumdevējiem ir jārisina. Mums kā parlamentāriešiem ir jāveicina, jāiedrošina un jāpārrauga, lai kopīgā sadarbībā mūsu valstis vairotu labklājību un drošību,” pauda Saeimas priekšsēdētāja.

Puses vienojās, ka šos jautājumus nevar atrisināt lokālā vai nacionālā līmenī. Tie jārisina, sadarbojoties gan tādos reģionālos formātos kā Baltijas asambleja un NB8 (Baltijas valstis un Ziemeļvalstis), gan kopā ar mūsu partneriem Eiropas Savienībā un NATO. Saeimas priekšsēdētāja uzsvēra, ka “mēs gūsim panākumus, ja visciešāk sadarbosimies ar sev tuvākajiem kaimiņiem – Lietuvu un Igauniju”.

“Šogad gan Lietuvā, gan Latvijā tiek atzīmētas svarīgas gadskārtas, kad pieminam brīvības cīnītājus, kas pirms divdesmit gadiem neatkarību bija gatavi aizstāvēt ar kailām rokām un kvēlām sirdīm. Šajās drēgnajās janvāra dienās mēs no jauna varam kavēties atmiņās par laiku, kad mūsu valstu likteņi vēl nebūt nebija skaidri iezīmēti un mums pašiem bija jācīnās par savu valsti, par savu brīvību,” tikšanās laikā sacīja Solvita Āboltiņa.

No 11. līdz 12.janvārim Saeimas priekšsēdētāja S.Āboltiņa oficiālā vizītē apmeklēja Lietuvu. Viļņā viņa tikās ar valsts augstākajām amatpersonām un piedalījās barikāžu atceres pasākumos. Šī bija Saeimas priekšsēdētājas pirmā ārvalstu vizīte. Saeimas priekšsēdētāju vizītē pavadīja Saeimas priekšsēdētājas biedrs Andrejs Klementjevs un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs, Baltijas asamblejas Latvijas delegācijas vadītājs Jānis Reirs.

Saeimas preses dienests

Par Brīvības aizstāvju atceres 20.gadadienu Lietuvā

12. un 13.janvārī Viļņā tiek atzīmēta Brīvības aizstāvju atceres 20.gadadiena. Tā ir saistīta ar 1991.gada 13.janvāra notikumiem Viļņā, kad padomju armijas un iekšlietu resora spēki vardarbīgi centās pārtraukt Lietuvas Republikas suverenitātes atjaunošanu. 1991.gadā no janvāra sākuma līdz pat augusta beigām omonieši ieņēma Lietuvas Radio un televīzijas centru, Telegrāfa centrāli, Preses namu un Viļņas TV torni. Neraugoties uz to, visas tautas atbalstīts neatkarīgās Lietuvas parlaments un valdība saglabāja likumdošanas un valsts pārvaldes spējas. 12.janvārī Ārlietu ministrijas ģenerālinspektors Alberts Sarkanis ievadīja Lietuvas Ārlietu ministrijas rīkoto apaļā galda konferenci, kura veltīta 1990.–1991.gada ģeopolitiskajām izmaiņām Baltijas valstīs. A.Sarkanis 1991.gada janvāra notikumu laikā strādāja Lietuvā par Latvijas pagaidu pilnvaroto lietvedi un bija janvāra notikumu aculiecinieks Viļņā.

Ārlietu ministrijas Preses un informācijas nodaļa