Par patēriņa cenu līmeni 2010.gada decembrī

Patēriņa cenu līmenis 2010.gada decembrī, salīdzinot ar novembri, pieauga par 0,1%. Patēriņa cenas precēm pieauga par 0,2%, bet pakalpojumiem tās palika nemainīgas.

“Inflācija kā Māstrihtas kritērijs tiek noteikta kā 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis pret iepriekšējā gada 12 mēnešu vidējo patēriņa cenu līmeni. 2010.gadam noslēdzoties, šis rādītājs bija -1,1%. Jāuzsver, ka pirmo reizi, kopš Latvija ir iestājusies Eiropas Savienībā, ir izpildīts šis kritērijs, kas attiecas uz inflāciju,” uzsver finanšu ministrs Andris Vilks.

Iepriekšējā gada decembrī spēcīgāko ietekmi uz cenu svārstībām radīja cenu kāpums pārtikas produktiem un degvielai, kā arī cenu kritums veselības precēm un apģērbam.

Patēriņa cenu kāpumu mēneša laikā turpināja ietekmēt ārējie faktori, it īpaši degvielas cenas, kas mēneša laikā pieauga par 4,0%. Eiropas un Ziemeļamerikas reģionos laikapstākļu dēļ bija vērojams naftas produktu pieprasījuma kāpums, tas atspoguļojās kā cenu kāpums pasaules energoresursu biržās.

Arī pārtikas produktu cenas ir kāpušas, vidēji mēnesī par 1,3%, to skaitā pieaugusi arī maizes cena (1,3%), tas saistīts ar joprojām kāpjošām graudaugu cenām pasaules tirgū. Sezonālu faktoru ietekmē cenas augļiem pieauga par 8,6%, bet dārzeņiem – par 7,8%. Vidējo patēriņa cenu līmeņa samazinošu efektu radīja cenu kritums medicīniskajiem produktiem, ko ietekmēja pieaugušā valsts kompensējamā finansējuma daļa zālēm, kas saistītas ar sirds un asinsvadu slimībām. Medicīnisko produktu cenas samazinājās vidēji par 5,1%. Sezonālu cenu svārstību ietekmē cenas apģērbiem un apaviem samazinājās par 2,3%.

2010.gada decembrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada decembri, patēriņa cenas pieauga par 2,5%. Vidējais cenu līmenis precēm pieauga par 4,3%, bet pakalpojumiem tas samazinājās par 2,1%.

2010.gadā patēriņa cenu līmeņa svārstībām bija ļoti raksturīga iezīme – cenu pieaugumu izskaidroja globālās norises – naftas produktu un graudaugu pasaules tirgus indeksu kāpums, kas noteica cenas arī Latvijas tirgū. Savukārt precēm un pakalpojumiem, kuri varēja konkurēt iekšējā tirgus apstākļos, cenas noteica pieprasījums, tā rezultātā bija novērojams cenu kritums.

Gada laikā izteiktu augšupvērstu tendenci cenu pārmaiņās radīja būtisks degvielas cenu kāpums par 15,3%, pārtikas cenas pieauga par 8,0% (pienam par 13,2%, bet maizei par 9,9%). Energoresursu cenu pieauguma dēļ palielinājās arī mājokļa pakalpojumu cenas, to skaitā siltumenerģijai par 19,4%, bet gāzei par 9,8%. Savukārt pazeminošu ietekmi uz patēriņa cenu līmeni radīja cenu samazinājums kultūras un atpūtas precēm – par 4,8%, veselības precēm un pakalpojumiem – par 4,4%, kā arī mājturības precēm – par 3,5%.

Aleksis Jarockis, finanšu ministra preses sekretārs