Šonedēļ žurnālā “Jurista Vārds”:

• Kaspars Druvaskalns. Kā saprast jēdzienu “ārkārtējā situācija”

Jēdziens “ārkārtējā situācija” ir minēts Nacionālās drošības likumā, Civilās aizsardzības likumā, Meža likumā, kā arī atsevišķos Ministru kabineta tiesību aktos, bet neviens no tiem nesniedz minētā jēdziena definīciju un skaidrojumu. Faktiski ārkārtējā situācija ir īpašs tiesisks režīms, kuru var izsludināt valsts apdraudējuma, katastrofu vai to draudu gadījumos, kā arī kritiska infrastruktūras apdraudējuma gadījumā, ja būtiski apdraudēta valsts, sabiedrības, vides, saimnieciskās darbības drošība vai cilvēku veselība un dzīvība. Nacionālās drošības likuma 22.panta pirmā daļa nosaka, ka atkarībā no valsts apdraudējuma veida, tā intensitātes un rakstura, kā arī apdraudētās teritorijas lieluma likumā noteiktajā kārtībā var izsludināt ārkārtējo situāciju, savukārt šā paša likuma 22.panta trešajā un piektajā daļā noteikts, ka ārkārtējo situāciju izsludina dabas katastrofu vai avāriju, epidēmiju, epizootiju, epifitotiju, sabiedrisko nekārtību, terorisma un bruņota konflikta gadījumos, ja būtiski apdraudēta sabiedrības, vides vai saimnieciskās darbības drošība.

• Edgars Pastars. Kas notiek ar tiesnešu un prokuroru atlīdzību

2011.gada 1.janvārī spēkā stājās grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (Atlīdzības likums), kas paredz tiesnešu un prokuroru iekļaušanu vienotajā atalgojuma sistēmā. “Jurista Vārda” slejās līdz šim daudz diskutēts par šiem grozījumiem, taču vairāk par to pieļaujamību no Satversmes tiesas spriedumu perspektīvas. Tādēļ zināmā mērā ēnā ir palikuši jautājumi, kas saistīti ar Atlīdzības likuma praktisko piemērošanu, proti, kas tad būtiski mainījies tiesnešu un prokuroru atlīdzības sistēmā. Šajā rakstā iezīmētas būtiskākās izmaiņas, kā arī norādīts uz iespējamiem pilnveidojumiem normatīvajā regulējumā un atsevišķiem jautājumiem, kur tiesu varai jānosaka papildu regulējumi. Raksts konstruēts jautājumu un atbilžu veidā, precīzi akcentējot būtiskāko.

• Zane Veidemane-Bērziņa. Netaisnīgas cenas jēdziena piemērošanas problēmas

Raksta pamatā ir pašlaik aktuāls gadījums no autores prakses, kad kapitālsabiedrība ir apstrīdējusi Konkurences padomes tai izdoto nelabvēlīgo administratīvo aktu, ar kuru konstatēts, ka kapitālsabiedrība vairāku gadu garumā ir piemērojusi netaisnīgas (pārāk augstas) sniegtā pakalpojuma cenas. Pamatojoties uz kapitālsabiedrības pieteikumu, Administratīvā apgabaltiesa ir ierosinājusi lietu par Konkurences padomes attiecīgā lēmuma atcelšanu, un autore ir kapitālsabiedrības pilnvarotā pārstāve tiesā. Kapitālsabiedrība ir lūgusi tiesu atcelt Konkurences padomes lēmumu, jo cita starpā Konkurences padome pretēji Administratīvā procesa likuma 67.panta prasībām lēmuma konstatējumu daļā nav pilnīgi norādījusi pierādījumus, uz kuriem pamatoti tās secinājumi.

• Dace Indāne. Publiskā un privātā partnerība Latvijā Eiropas Savienības kontekstā

Latvijā par publisko un privāto partnerību (PPP) tiek diskutēts jau vairākus gadus, taču tikai 2009.gada 1.oktobrī stājās spēkā Publiskās un privātās partnerības likums (PPP likums). Tomēr līdz PPP likuma spēkā stāšanās brīdim PPP nebija pilnīgi svešs institūts Latvijā, jo daļēji to regulēja gan tolaik spēkā esošais Koncesiju likums, gan arī Publisko iepirkumu likums. Šobrīd PPP likumā ir pārņemtas un ieviestas prasības, kas izriet gan no Eiropas Savienības direktīvām, gan arī dažādiem skaidrojošajiem paziņojumiem. Līdz ar to regulējums attiecībā uz PPP ir samērā jauns un tādējādi var radīt daudz neskaidrību tā piemērošanā un pareizā interpretācijā. Šobrīd PPP likuma regulējumā ir saskatāmas vairākas būtiskas nepilnības, tostarp tādas, kas ir ne vien pilnībā nepamatotas no tautsaimniecības attīstības viedokļa, bet arī pretējas ES normatīvajiem aktiem.

“Jurista Vārda” redakcija
www.juristavards.lv