Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Jūrmalas pilsētas domes 2010. gada 21. oktobra saistošie noteikumi Nr. 64 "Grozījumi Jūrmalas pilsētas domes 2009.gada 26.februāra saistošajos noteikumos Nr.7 "Par Jūrmalas pašvaldības pabalstiem"". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 12.11.2010., Nr. 180 https://www.vestnesis.lv/ta/id/221145

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Jūrmalas pilsētas domes saistošie noteikumi Nr.65

Grozījumi Jūrmalas pilsētas domes 2009.gada 26.februāra saistošajos noteikumos Nr.8 "Par Jūrmalas pašvaldības sociālo palīdzību"

Vēl šajā numurā

12.11.2010., Nr. 180

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Jūrmalas pilsētas dome

Veids: saistošie noteikumi

Numurs: 64

Pieņemts: 21.10.2010.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Jūrmalas pilsētas domes saistošie noteikumi Nr.64

Jūrmalā 2010.gada 21.oktobrī (prot. Nr.30, 19.p.)

Grozījumi Jūrmalas pilsētas domes 2009.gada 26.februāra saistošajos noteikumos Nr.7 "Par Jūrmalas pašvaldības pabalstiem"

Izdoti saskaņā ar Latvijas Republikas likuma "Par pašvaldībām"
43.panta trešo daļu, Sociālo pakalpojumu un
sociālās palīdzības likuma 35.panta trešo un ceturto daļu

Veikt Jūrmalas pilsētas domes 2009.gada 26.februāra saistošajos noteikumos Nr.7 "Par Jūrmalas pašvaldības pabalstiem" šādus grozījumus:

1. Izteikt preambulu šādā redakcijā:

"Izdoti saskaņā ar Latvijas Republikas likuma "Par pašvaldībām" 43.panta trešo daļu, Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 35.panta trešo un ceturto daļu".

2. 1.1.2.punktu izteikt šādā redakcijā:

"1.1.2. darbspējīga persona – šo saistošo noteikumu izpratnē ir persona no 15 gadu vecuma (izņemot nestrādājošas personas ar invaliditāti un personas, kuras iegūst izglītību klātienē vispārējās vidējās vai profesionālās vidējās izglītības iestādē, izņemot vakarskolu) līdz valsts vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamajam vecumam;"

3. 1.1.4.punktu izteikt šādā redakcijā:

"1.1.4. ienākumus un materiālos resursus apliecinoši dokumenti – dokumenti, kas apliecina personas ienākumus, īpašuma tiesības un uzkrājumus, izsniegtos aizdevumus, noslēgtos uzturlīgumus;"

4. 1.1.5.punktu izteikt šādā redakcijā:

"1.1.5. izdevumus apliecinoši dokumenti – elektronisko kases aparātu čeki, stingrās uzskaites kvītis vai faktūrrēķinu oriģināli, kuros norādīts personas, kuras vajadzībām tiek pieprasīta pašvaldības palīdzība, vārds, uzvārds, personas kods, maksājuma mērķis un samaksas summa;"

5. 1.1.6.punktu izteikt šādā redakcijā:

"1.1.6. klients – šo saistošo noteikumu izpratnē ir atsevišķi dzīvojoša persona vai ģimene, kas personīgi vai ar likumiskā pārstāvja palīdzību vēršas Labklājības pārvaldē un pieprasa pašvaldības pabalstus;"

6. 2.2.punktu izteikt šādā redakcijā:

"2.2. Ja kaut viens no pilngadīgajiem ģimenes locekļiem ir darbspējīgs, pabalstu saņemšanai iesniegtā iztikas līdzekļu deklarācija ir spēkā sešus mēnešus. Ja neviens no pilngadīgajiem ģimenes locekļiem nav darbspējīgs, pabalstu saņemšanai iesniegtā iztikas līdzekļu deklarācija ir spēkā divpadsmit mēnešus."

7. 4.punktu izteikt šādā redakcijā:

"4. Dzīvokļa pabalsts

4.1. Dzīvokļa pabalsts ir pašvaldības pabalsts maksājumu segšanai, kuri saistīti ar tās dzīvojamās telpas lietošanu, kuru klients deklarējis kā pamata dzīvesvietu. Klientam ir jābūt deklarētam pamata dzīvesvietā laika posmā, par kuru tiek iesniegtas ar dzīvojamās telpas lietošanu saistīto maksājumu kvītis.

4.2. Dzīvokļa pabalstu ir tiesīgi saņemt Jūrmalas pilsētas iedzīvotāji, kuri savu pamata dzīvesvietu ir deklarējuši Jūrmalas pilsētā ne mazāk kā divpadsmit mēnešus pirms pabalsta pieprasīšanas.

4.3. Iztikas līdzekļu deklarācijā ienākumi nav jāuzrāda tām personām, kuras mitinās vienā dzīvojamā telpā ar ģimeni (personu), bet kuras nav ģimenes locekļi un kurām ar ģimeni nav kopēju izdevumu par uzturu un mājokli.

4.4. Lai noteiktu dzīvokļa pabalsta apmēru, klients (īrnieks, ar kuru noslēgts īres līgums, vai dzīvojamās telpas īpašnieks) Labklājības pārvaldē iesniedz iztikas līdzekļu deklarāciju, iesniegumu un uzrāda šādus dokumentus, un iesniedz to kopijas:

4.4.1. īpašumu apliecinošus dokumentus, apsaimniekošanas līgumu vai īres līgumu, ja dzīvojamā telpa nav klienta īpašumā;

4.4.2. ar dzīvojamās telpas lietošanu saistītu maksājumu kvītis par pēdējiem trim pilniem mēnešiem;

4.4.3. maksājumu kvītis par pēdējiem trim pilniem apkures mēnešiem, izņemot 4.7.3.punktā minētos gadījumos;

4.4.4. maksājumu kvīti par cietā kurināmā iegādi vai iesniegumā norāda cietā kurināmā iegādes nepieciešamību;

4.4.5. citus dokumentus pēc Labklājības pārvaldes pieprasījuma, ja nepieciešams papildus izvērtēt ģimenes (personas) situāciju.

4.5. Dzīvokļa pabalsts ģimenei tiek piešķirts vienu reizi kalendārajā gadā, un to aprēķina pēc faktiskajiem īres/apsaimniekošanas un komunālo pakalpojumu maksājumiem, rēķinot vidējos maksājumus par pēdējiem trim pilniem mēnešiem, nepārsniedzot šo noteikumu pielikumā noteiktos normatīvus dzīvokļa pabalsta aprēķināšanai.

4.6. Aprēķinot dzīvokļa pabalstu, personām tiek noteikta pārtikas daļa Ls 105 apmērā mēnesī, izņemot: darbspējīgām personām – garantētā minimālā ienākumu līmeņa apmērā mēnesī; invalīdiem, bērniem invalīdiem, politiski represētām personām, Černobiļas AES seku likvidēšanas dalībniekiem – Ls 117 apmērā mēnesī.

4.7. Dzīvokļa pabalsts tiek aprēķināts pēc šādas formulas:

I - (p x n) =E, kur:

I – ģimenes ienākumi mēnesī;

p – noteikumu 4.6. punktā noteiktā pārtikas daļa;

n – ģimenes locekļu skaits;

E – summa, kuru pabalsta pieprasītājam jāizlieto izdevumiem par dzīvokli;

4.7.1. ģimenēm (personām), kurās neviens no pilngadīgiem ģimenes locekļiem nav darbspējīgs (vai persona nav darbspējīga), dzīvokļa pabalsts tiek aprēķināts sešiem mēnešiem pēc formulas:

(K – E) x 6 = Dz.p. – dzīvokļa pabalsta apmērs.

K – faktiskie īres un komunālo maksājumu izdevumi, rēķinot vidējos maksājumus par trim mēnešiem, bet nepārsniedzot pielikumā norādītos normatīvus;

Dz.p. – aprēķinātais dzīvokļa pabalsta apmērs;

4.7.2. ģimenēm, kurās kaut viens no pilngadīgajiem ģimenes locekļiem ir darbspējīgs (vai persona ir darbspējīga), dzīvokļa pabalsts tiek aprēķināts trim mēnešiem pēc formulas:

(K – E) x 3 = Dz.p. – dzīvokļa pabalsta apmērs.

K – faktiskie īres un komunālo maksājumu izdevumi, ņemot vidējos maksājumus par trim mēnešiem, bet nepārsniedzot pielikumā norādītos normatīvus;

Dz.p. – aprēķinātais dzīvokļa pabalsta apmērs;

4.7.3. klientiem, kuriem ģimenē neviens no pilngadīgajiem ģimenes locekļiem nav darbspējīgs (vai persona nav darbspējīga) un aprēķinātais dzīvokļa pabalsts nosedz visus ar dzīvojamās telpas lietošanu saistītos maksājumus saskaņā ar pielikumā noteiktajiem normatīviem pabalstu piešķir par pirmajiem trim mēnešiem un aprēķina pēc formulas: (K – E) x 3 = Dz.p. Lai aprēķinātu pārējo pabalsta daļu, klients iesniedz maksājumu kvītis par atlikušajiem trim apkures mēnešiem, un pabalsts tiek aprēķināts pēc formulas: (K – E) x 3 = Dz.p.

4.8. Ja dzīvojamā telpā mitinās personas, kas nav klienta ģimenes locekļi un kurām ar klientu nav kopēji izdevumi par uzturu un mājokli, tad dzīvokļa pabalsts tiek aprēķināts proporcionāli pabalstu pieprasījušo ģimenes locekļu skaitam dzīvojamā telpā.

4.9. Dzīvokļa pabalsts netiek piešķirts vai tā izmaksa tiek pārtraukta, ja:

4.9.1. klients ir noslēdzis uztura līgumu;

4.9.2. dzīvojamā telpa, par kuras lietošanas izdevumu segšanu tiek pieprasīts pabalsts, ir atsevišķi dzīvojoša likumīgā apgādnieka īpašumā;

4.9.3. ir stājies spēkā tiesas spriedums par klienta izlikšanu no dzīvojamās telpas, izņemot gadījumus, ja klients turpina lietot dzīvojamo telpu un iesniedz apliecinājumu no ēkas īpašnieka vai apsaimniekotāja par tiesas sprieduma izpildes atlikšanu uz noteiktu laiku;

4.9.4. laulātiem vai nepilngadīgiem bērniem ir deklarētas dažādas pamata dzīvesvietas vai tiem pieder vai ir lietošanā vairāki nekustamie īpašumi;

4.9.5. klientam pieder vai ir lietošanā vairāki nekustamie īpašumi;

4.9.6. dzīvojamā telpa, par kuru tiek pieprasīts dzīvokļa pabalsts, ir nodota lietošanā citām personām;

4.9.7. ar klientu noslēgtais dzīvojamās telpas īres līgums izbeigts vai zaudējis spēku;

4.9.8. nav sniegtas pilnīgas un patiesas ziņas;

4.9.10. klients nedzīvo adresē, kurā ir deklarēts, izņemot gadījumus, ja:

4.9.10.1. klients ir skolēns vai students, kurš mācās, un ir iesniegta izziņa no izglītības iestādes;

4.9.10.2. persona ilgstoši atrodas ārstniecības iestādē vai saņem sociālās rehabilitācijas pakalpojumu institūcijā.

4.10. Ja klients vai viņa ģimenes locekļi darba spējīgā vecumā neveic Labklājības pārvaldes noteiktos līdzdarbības pienākumus, Labklājības pārvalde ir tiesīga samazināt dzīvokļa pabalstu proporcionāli līdzdarbību neveikušo personu skaitam.

4.11. Labklājības pārvalde klientam piešķirto dzīvokļa pabalstu pārskaita klienta norādītajiem pakalpojumu sniedzējiem. Labklājības pārvalde ir tiesīga lemt par piešķirtā dzīvokļa pabalsta izmaksu klientam skaidrā naudā malkas apkures gadījumos vai pēc faktisko izdevumu apliecinošu dokumentu iesniegšanas par cietā kurināmā iegādi.

4.12. Atlaidi ūdens piegādes un kanalizācijas pakalpojumu tarifu pastāvīgās daļas segšanai (turpmāk – atlaide) 100% apmērā 4.13.punktā minētie klienti var saņemt visu kalendāro gadu.

4.13. Tiesības saņemt atlaidi par periodu, kurā netiek piešķirts dzīvokļa pabalsts, ir:

4.13.1. vientuļiem, nestrādājošiem invalīdiem, pensionāriem, politiski represētajām personām (kuriem nav Civillikumā noteikto likumīgo apgādnieku), kuru ienākumi nepārsniedz Ls 135 mēnesī;

4.13.2. atsevišķi dzīvojošiem, nestrādājošiem invalīdiem, pensionāriem, politiski represētām personām vai kopā dzīvojošu, nestrādājošu pensionāru, invalīdu, politiski represēto personu ģimenēm, kuru vienīgie ienākumi ir valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts, pensija un piemaksa pie pensijas, un tie nepārsniedz Ls 135 mēnesī uz personu.

4.14. Lai saņemtu atlaidi, klientam jāuzrāda maksājumu kvīts par pakalpojuma saņemšanu un jāiesniedz tās kopija.

4.15. Atlaide tiek piešķirta par laika periodu, kurā ir spēkā pabalstu saņemšanai iesniegtā iztikas līdzekļu deklarācija.

4.16. Ja dzīvojamā telpā mitinās personas, kas nav klienta ģimenes locekļi un kurām ar klientu nav kopēji izdevumi par uzturu un mājokli, tad atlaide tiek aprēķināta proporcionāli pabalstu pieprasījušo ģimenes locekļu skaitam dzīvojamā telpā."

8. 5.2.2.punktu izteikt šādā redakcijā:

"5.2.2. atsevišķi dzīvojoši nestrādājoši invalīdi, pensionāri, politiski represētās personas vai kopā dzīvojošu, nestrādājošu pensionāru, invalīdu, politiski represēto personu ģimenes, kuru vienīgie ienākumi ir valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts, pensija un piemaksa pie pensijas, un tie nepārsniedz Ls 135 mēnesī uz personu."

9. 5.3.punkta pēdējo teikumu izteikt šādā redakcijā:

"Izdevumus apliecinoši dokumenti jāiesniedz Labklājības pārvaldē ne vēlāk kā līdz kalendārā gada 15.decembrim."

10. 6.2.2.punktu izteikt šādā redakcijā:

"6.2.2. atsevišķi dzīvojoši, nestrādājoši invalīdi, pensionāri, politiski represētās personas vai kopā dzīvojošu, nestrādājošu pensionāru, invalīdu, politiski represēto personu ģimenēm, kuru vienīgie ienākumi ir valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts, pensija un piemaksa pie pensijas, un tie nepārsniedz Ls 135 mēnesī uz personu."

11. 6.3.punkta pēdējo teikumu izteikt šādā redakcijā:

"Izdevumus apliecinoši dokumenti jāiesniedz Labklājības pārvaldē ne vēlāk kā līdz kalendārā gada 15.decembrim."

12. 7.punktu izteikt šādā redakcijā:

"7. Pabalsts uzturam

7.1. Pabalsts uzturam ir paredzēts ģimenes (personas) pamatvajadzību nodrošināšanai un tiek piešķirts zupas virtuves pakalpojuma veidā.

7.2. Zupas virtuves pakalpojumu ir tiesīgas saņemt ārkārtas situācijā nonākušas ģimenes (personas), kurām Labklājības pārvalde ir veikusi ienākumu un materiālā stāvokļa novērtējumu.

7.3. Labklājības pārvalde veic personas individuālo vajadzību un resursu novērtējumu un nosaka zupas virtuves pakalpojuma saņemšanas termiņu.

7.4. Persona, kurām Labklājības pārvalde nav veikusi ienākumu un materiālā stāvokļa novērtējumu, zupas virtuves pakalpojuma sniegšanas vietā saņem zupas virtuves pakalpojumu līdz piecām darba dienām un šajā laikā iesniedz Labklājības pārvaldē dokumentus ienākumu izvērtēšanai.

7.5. Zupas virtuves pakalpojums tiek piešķirts stingrās uzskaites talonu veidā zupas virtuves pakalpojuma sniegšanas vietā.

7.6. Zupas virtuves pakalpojuma saņemšanai personai jāiesniedz iesniegums un jāuzrāda personu apliecinošs dokuments."

13. Papildināt saistošos noteikumus ar 14.nodaļu šādā redakcijā:

"14. Pārejas noteikums

Dzīvokļa pabalstu 2010./2011.gada apkures sezonā var saņemt vienu reizi, pamatojoties uz spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem."

14. Izteikt saistošo noteikumu pielikuma nosaukumu šādā redakcijā:

"Normatīvi dzīvokļa pabalsta aprēķināšanai Jūrmalas pilsētā".

15. Izteikt saistošo noteikumu pielikuma 1.6.2.punktu šādā redakcijā:

"1.6.2. ar cieto kurināmo – pamatojoties uz izdevumus apliecinošiem dokumentiem, bet ne vairāk kā Ls 0,60 par kvadrātmetru."

16. Papildināt saistošo noteikumu pielikumu ar 1.6.3.punktu šādā redakcijā:

"1.6.3. ar gāzi (patēriņā iekļaujot apkuri, ūdens uzsildīšanu, gāzes pavardu) – ņemot vērā kvītī uzrādīto izlīdzināto maksājumu, aprēķinos iekļaujot mēneša maksājumu divkāršā apmērā, bet ne vairāk kā Ls 0,60 par kvadrātmetru;"

17. Papildināt saistošo noteikumu pielikumu ar 1.6.4.punktu šādā redakcijā:

"1.6.4. ar elektrību – pamatojoties uz izdevumus apliecinošiem dokumentiem, bet ne vairāk kā Ls 0,60 par kvadrātmetru."

18. Papildināt saistošo noteikumu pielikumu ar 2.4.punktu šādā redakcijā:

"2.4. aukstā ūdens zudumi – atbilstoši komunālo maksājumu kvītī norādītajam".

19. Izteikt saistošo noteikumu pielikuma 3.punktu šādā redakcijā:

"3. Par karstā ūdens piegādes nodrošināšanu ēkā un patēriņu:"

20. Izteikt saistošo noteikumu pielikuma 4.punktu šādā redakcijā:

"4. Par gāzi, ja gāze netiek izmantota mājokļa apkurei:"

21. Izslēgt saistošo noteikumu pielikuma 4.2.punktu.

22. Saistošie noteikumi un paskaidrojuma raksts (saskaņā ar pielikumu) publicējami laikrakstos "Latvijas Vēstnesis" un vietējā laikrakstā, un tie stājas spēkā nākamajā dienā pēc publikācijas laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs G.Truksnis



 

Pielikums
Apstiprināts ar Jūrmalas pilsētas domes
2010.gada 21.oktobra saistošajiem noteikumiem Nr.64
(prot. Nr.30, 19.p.)

Paskaidrojuma raksts Jūrmalas pilsētas domes saistošo noteikumu projektam "Grozījumi Jūrmalas pilsētas domes 2009.gada 26.februāra saistošajos noteikumos Nr.7 "Par Jūrmalas pašvaldības pabalstiem""

Jūrmalas pilsētas domes 2009.gada 26.februāra saistošie noteikumi Nr.7 "Par Jūrmalas pašvaldības pabalstiem" nosaka Jūrmalas pašvaldības pabalstu veidus, to pieprasīšanas, piešķiršanas un saņemšanas kārtību, pabalstu apmēru.

I. Īss projekta satura izklāsts

Jūrmalas pilsētas domes Labklājības pārvaldes izstrādātajā Jūrmalas pilsētas domes saistošo noteikumu projektā "Grozījumi Jūrmalas pilsētas domes 2009.gada 26.februāra saistošajos noteikumos Nr.7 "Par Jūrmalas pašvaldības pabalstiem" (turpmāk – saistošo noteikumu projekts):

1) jaunā redakcijā izteikta sadaļa par dzīvokļa pabalstu, lai radītu iespēju saņemt dzīvokļa pabalstu visu kalendāro gadu un objektīvāk veiktu pabalsta aprēķinu, par aprēķina pamatu ņemot kvītīs norādītos maksājumus par platību vidēji par trim apkures un apsaimniekošanas mēnešiem (iepriekš – par vienu mēnesi) dzīvojamā platībā, kur persona deklarējusi savu dzīvesvietu;

2) pagarināti veselības aprūpes pabalsta un pabalsta personām ar funkcionāliem traucējumiem izdevumus apliecinošu dokumentu iesniegšanas termiņi;

3) vienkāršota pabalsta uzturam (zupas virtuves pakalpojuma) saņemšanas kārtība;

4) precizēti saistošajos noteikumos lietotie termini un veikti redakcionāli labojumi.

II. Projekta nepieciešamības pamatojums

Ņemot vērā, ka klientu plūsma salīdzinājumā ar 2008.gadu pieckārtīgi palielinājusies, līdz ar piedāvātajiem grozījumiem iedzīvotājiem tiek radīta iespēja pieprasīt dzīvokļa pabalstu visu gadu, neierobežojot termiņu ar apkures sezonas sākumu un beigām. Tas veicinās iedzīvotājiem sociālās palīdzības pieejamību, kā arī atvieglos dokumentu iesniegšanas procesu un ļaus vienmērīgāk organizēt speciālistu darbu.

Saistošo noteikumu projektā jaunā redakcijā izteikta sadaļa par dzīvokļa pabalstu, lai radītu iespēju saņemt dzīvokļa pabalstu visu kalendāro gadu un objektīvāk veiktu pabalsta aprēķinu, par aprēķina pamatu ņemot kvītīs norādītos maksājumus par platību vidēji par trim apkures un apsaimniekošanas mēnešiem (iepriekš – par vienu mēnesi).

Pastāvošajā mainīgajā sociālajā situācijā, lai padarītu pieejamāku veselības aprūpes pabalsta un pabalsta personām ar funkcionāliem traucējumiem saņemšanu, iedzīvotājiem dota iespēja iesniegt ar veselības aprūpi saistītos izdevumus apliecinošus dokumentus par visu kalendāro gadu (iepriekš – par trim pēdējiem mēnešiem).

Lai nodrošinātu savlaicīgu un padarītu ērti pieejamu pabalsta uzturam (zupas virtuves pakalpojumam) saņemšanu, atbilstoši sociālajai situācijai precizēta tā saņemšanas kārtība, vienlaicīgi nodrošinot, lai tas sasniegtu pakalpojuma saņēmēju mērķgrupu atbilstoši izvērtētām individuālām vajadzībām.

Saistošajos noteikumos lietotos terminus nepieciešams precizēt, lai nepārprotami definētu to saturisko būtību konkrēto saistošo noteikumu izpratnē.

Lai nodrošinātu atbilstību MK 2009.gada 3.februāra noteikumu "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" noteiktajām juridiskās tehnikas prasībām, sagatavotais saistošo noteikumu projekts pilnveidots redakcionāli.

III. Informācija par plānoto projekta ietekmi uz pašvaldības budžetu

Saistošo noteikumu projekts attiecībā uz dzīvokļa pabalstu nodrošinās objektīvāku piešķirto līdzekļu sadali dzīvokļa pabalstam apkures sezonā iedzīvotāju vidū, lai mēnešos, kad apkures izdevumi ir nelieli, vai arī mēnešos, kad tie ir vislielākie, tas nenoteiktu pabalsta apmēru, bet aprēķina pamatā – kvītīs norādītie maksājumi par platību vidēji par trim apkures un apsaimniekošanas mēnešiem.

Saistošo noteikumu projekts attiecībā uz veselības aprūpes pabalstu un pabalstu personām ar funkcionāliem traucējumiem budžetu neietekmēs, jo mērķgrupas kategorijas noteikto pabalsta apmēru Ls 60 kalendārā gada laikā izlieto, bet saistošo noteikumu projekts paredz pieejamāku pabalstu saņemšanas kārtību.

Saistošo noteikumu projekts attiecībā uz pabalstu uzturam (zupas virtuves pakalpojums) atbilstoši esošajai sociālajai situācijai rada iespēju pakalpojumu saņemt plašākam iedzīvotāju lokam, kas nevar nodrošināt savas pamatvajadzības (tajā skaitā – siltu uzturu). Nepieciešamo līdzekļu izlietojums ir tieši saistīts ar sociālās situācijas attīstību.

IV. Informācija par plānoto projekta saskaņošanu un konsultācijām ar privātpersonām

Projekta nepieciešamība apspriesta un atbalstīta Veselības un sociālo jautājumu un Finanšu komitejā.

Saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām" 45.pantu saistošie noteikumi tiks publicēti laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", vietējā laikrakstā un pašvaldības mājaslapā internetā.

Saistošo noteikumu projekts attiecas uz sociālo jomu.

Labklājības pārvaldes vadītāja L.Grobiņa

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!