• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Valsts sekretāru sanāksmē: 2010.gada 14.oktobrī. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 19.10.2010., Nr. 165 https://www.vestnesis.lv/ta/id/219729

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par jaunā termināļa būvniecību lidostā

Vēl šajā numurā

19.10.2010., Nr. 165

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Valsts sekretāru sanāksmē: 2010.gada 14.oktobrī

FM: Par grozījumiem Muitas likumā

14.oktobrī valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināti Finanšu ministrijas sagatavotie grozījumi Muitas likumā ar mērķi mazināt administratīvo slogu komersantiem, samazinot Valsts ieņēmumu dienestā (VID) iesniedzamo pārskatu un dokumentu apjomu.

Tiek svītrotas prasības personai, kas vēlas saņemt atļauju muitas brokera darbībai, iesniegt VID dokumentus, kas apliecina informāciju, kuru VID var iegūt patstāvīgi – komersanta statusu un reģistrācijas apliecības kopiju, fiziskās personas personu apliecinošu dokumentu un apliecinājumu no bankas vai apdrošināšanas sabiedrības, ka attiecīgā institūcija sniegs muitas brokera darbībai nepieciešamo galvojumu iespējamā muitas parāda un citu nodokļu segšanai.

Līdz ar grozījumiem tiek svītrota prasība personām, kas ir saņēmušas atļauju muitas brokera darbībai, katru mēnesi iesniegt pārskatu par noformētajām deklarācijām, jo šāda informācija VID rīcībā jau ir.

Likumprojekts paredz pilnvarojumu Ministru kabinetam (MK) noteikt kārtību, kādā izsniedz atļauju izmantot TIR procedūru, piešķir TIR karnetes un prasības minētās atļaujas izsniegšanai.

Tāpat arī likumprojekts nosaka pilnvarojumu MK noteikt kārtību, kādā persona iegūst galvotāja statusu Eiropas Savienības normatīvo aktu muitas lietās izpratnē un galvotāja tiesības un pienākumus. Šobrīd likumā noteikts, ka persona iegūst galvotāja statusu, ja tā ar VID noslēdz līgumu, kurā ir noteikti personas pienākumi un tiesības attiecībā uz muitas parāda samaksu.

Ņemot vērā, ka šajos līgumos iekļautās normas attiecas arī uz trešajām personām (banku un apdrošināšanas sabiedrību klientiem, kas muitas procedūru nodrošināšanai izmanto galvojumus), tad šīm tiesībām un pienākumiem ir jābūt noteiktiem ārējā normatīvā aktā.

Līdz ar grozījumiem no likuma tiek svītrotas atsauces uz rakstisku muitas deklarāciju, lai neizslēgtu iespēju veikt personas apskati gadījumā, ja preces ir deklarētas mutiski.

Tāpat likumprojektā ir papildinātas normas, paredzot, ka gadījumā, ja personai ir parāds valsts budžetā, bet maksājumu termiņi ir pagarināti un persona maksā saskaņā ar noteikto grafiku, tad parāds netiek ņemts vērā.

Likumprojektu vēl izvērtēs un par to lems Ministru kabinetā un Saeimā.



FM: Par Latvijas un Ēģiptes nodokļu konvencijas projektu

14.oktobrī valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Finanšu ministrijas sagatavotais konvencijas projekts par Latvijas Republikas un Ēģiptes Arābu Republikas nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem un tās Protokolu.

Pašreiz līgumslēdzējas valsts investori otrā līgumslēdzējas valstī tiek aplikti ar nodokļiem, pamatojoties vienīgi uz otras valsts nodokļu normatīvajiem aktiem. Līdz ar to nav nodrošināta stabilitāte attiecībā uz vienas līgumslēdzējas valsts investoru ienākumu aplikšanu ar nodokļiem otrā valstī ilgākā laika periodā.

Tāpat šobrīd līgumslēdzējas valsts kompetentajai iestādei (Latvijā – Valsts ieņēmumu dienests) nav pienākuma atbildēt uz otras valsts nodokļu administrācijas pieprasījumu par informācijas sniegšanu par nodokļu maksātāju darījumu partneriem un par nodokļu maksātāju saņemtajiem ienākumiem.

Turklāt otrai valstij ir apgrūtināta tās rezidentu ārvalstīs gūto ienākumu aplikšana ar nodokļiem, kā arī ir problemātiski piemērot vairākas speciālas nacionālo nodokļu normatīvo aktu normas, piemēram, noteikumus par apliekamā ienākuma koriģēšanu darījumos starp saistītiem uzņēmumiem, kas izmantojami, lai novērstu apliekamā ienākuma pārnešanu no šīs valsts uz citām valstīm.

Konvencijas noslēgšana par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu likvidētu minētās problēmas, tāpat arī radītu likumīgu pamatu abu valstu nodokļu administrāciju tiešai sadarbībai, kā arī mazinātu iespējas izvairīties no nodokļu maksāšanas, administrācijām veicot savstarpēju informācijas apmaiņu.

Paredzams, ka konvencijas noslēgšana veicinās komercdarbību Latvijā un Ēģiptē, kā arī atvieglos investoru darbību, radot stabilu investīciju vidi un atbilstoši starptautiski atzītiem standartiem sakārtojot nodokļu uzlikšanas jautājumus.

Likumprojektu vēl izvērtēs un par to lems Ministru kabinetā un Saeimā.

Finanšu ministrijas
Komunikācijas nodaļa

IZM: Par grozījumiem Vispārējās izglītības likumā

14.oktobrī valsts sekretāru sanāksmē izsludināts Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātais likumprojekts “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā”, kas paredz paaugstināt prasības izglītības ieguves kvalitātei, atbalstīt svešvalodas apguvi jau no 1.klases, nodrošināt iespēju Latvijā īstenot starptautiskas izglītības programmas, kā arī veikt citus precizējošus grozījumus.

Saskaņā ar šobrīd spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem apliecību par pamatizglītības ieguvi skolēns var saņemt arī tad, ja ieguvis līdz trīs nepietiekamiem vērtējumiem (zemākiem par četrām ballēm) kādā no mācību priekšmetiem gadā vai valsts pārbaudījumos. Grozījumi nepietiekamo vērtējumu skaitu paredz samazināt līdz minimumam – vienam nepietiekamam vērtējumam.

Savukārt atestātu par vispārējās vidējās izglītības ieguvi pēc grozījumu stāšanās spēkā jaunietis varēs saņemt tikai tad, ja visos mācību priekšmetos gadā un valsts pārbaudījumos būs iegūts sekmīgs vērtējums (šobrīd vidusskolu var pabeigt ar diviem nepietiekamiem vērtējumiem kādā no mācību priekšmetiem gadā vai valsts pārbaudījumos).

Lai veicinātu valodu apguvi, pirmo svešvalodu plānots sākt mācīt nevis no 3.klases, kā tas ir šobrīd, bet jau no 1.klases. 12.oktobrī Ministru kabinets (MK) jau apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavoto Ministru kabineta noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumos Nr.1027 “Noteikumi par valsts standartu pamatizglītībā un pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem””, kas paredz pirmās svešvalodas apguvi no 1.klases, sākot ar 2011./2012.mācību gadu. Līdz ar to jāveic grozījumi arī Vispārējās izglītības likumā.

Grozījumi arī paredz paplašināt starptautisku izglītības programmu īstenošanu Latvijā. Pēdējo gadu laikā aizvien palielinās to cilvēku skaits, kuri darba vai dienesta pienākumu dēļ spiesti bieži pārcelties no valsts uz valsti kopā ar ģimeni, uzturoties Latvijā salīdzinoši neilgu laiku. Iespēju viņu bērniem iegūt izglītību nodrošina starptautiskas izglītības programmas, kuras tiek īstenotas daudzās valstīs.

Vairākās Eiropas Savienības valstīs darbojas dalībvalstu valdību kopēji dibinātās tā saucamās “Eiropas skolas” bērniem, kuru vecāki strādā Eiropas Savienības institūcijās (13 Eiropas skolas septiņās dalībvalstīs).

Grozījumi Vispārējās izglītības likumā paredz precizēt speciālās izglītības programmu īstenošanas kārtību, veicinot šo programmu atbilstību bērnu speciālām izglītības vajadzībām, kā arī veikt citus precizējošus grozījumus likumā.

Izglītības un zinātnes ministrijas
Komunikācijas nodaļa

LM: Par grozījumiem likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”

Lai aktīvāk cīnītos pret nereģistrēto nodarbinātību, kā arī saskaņotu un precizētu pašreiz spēkā esošā likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” normas ar attiecīgo direktīvu prasībām, Labklājības ministrija (LM) izstrādājusi grozījumus tajā.

Izmaiņas likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” 14.oktobrī izsludinātas valsts sekretāru sanāksmē. Tās vēl jāsaskaņo ar ministrijām, kā arī jāapstiprina valdībā un jāpieņem Saeimā.

Likumprojekts paredz noteikt nodokļu administrācijai pienākumu iekasēt obligātās iemaksas par trīs mēnešu periodu, ja darba devējs būs pieķerts darbinieku nereģistrētā nodarbinātībā. Šobrīd likumā ir noteikts: ja nav iespējams noteikt periodu, kurā darba devējs ir nodarbinājis personu, nenoslēdzot darba, uzņēmuma, graudniecības vai pārvadājuma līgumu, nodokļu administrācija no darba devēja piedzen valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas par visu to kalendāra mēnesi, kurā pārkāpums ir atklāts.

Tāpat likumprojektā plānots noteikt, ka saimnieciskās darbības veicējam obligātās iemaksas jāveic Latvijā tajā gadījumā, ja tā ir viņa pastāvīgā dzīvesvieta.

Vienlaikus grozījumi paredz, ka Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) atgūst pārmaksātās sociālās apdrošināšanas pakalpojumu un valsts sociālo pabalstu summas par pagājušo laiku, ja tās izveidojušās ne agrāk kā trīs gadus pirms to konstatēšanas dienas.

VSAA būs tiesības norakstīt parādu summas, ja parāda piedziņai būs iestājies trīs vai desmit gadu noilgums atkarībā no administratīvi tiesisko vai civiltiesisko attiecību esamības.

Likumprojekts nodrošinās 2009.gada 18.jūnija Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/52/EK, ar ko nosaka minimālos standartus sankcijām un pasākumiem pret darba devējiem, kas nodarbina trešo valstu valstspiederīgos, kuri dalībvalstīs uzturas nelikumīgi, 6.panta 3.punkta normas pārņemšanu Latvijas normatīvajos aktos.



LM: Par invaliditāti apliecinoša dokumenta izsniegšanas un uzskaites kārtību

Lai noteiktu kārtību, kādā cilvēkiem ar invaliditāti izsniedz invaliditāti apliecinošus dokumentus, kā arī noteiktu vienotu dokumenta paraugu un uzskaites kārtību, Labklājības ministrija (LM) sagatavojusi jaunus noteikumus.

Tie bija jāizstrādā, jo no 2011.gada 1.janvāra spēkā stājas Invaliditātes likums. Ministru kabineta noteikumu projekts “Invaliditāti apliecinoša dokumenta izsniegšanas un uzskaites kārtība” 14.oktobrī izsludināts valsts sekretāru sanāksmē. Tas vēl jāsaskaņo ar ministrijām un jāapstiprina valdībā.

Atbilstoši noteikumu projektam plānots, ka Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija (Komisija), tāpat kā līdz šim, izsniegs invalīda apliecinošu dokumentu – invalīda apliecību. Invalīda apliecību cilvēki varēs saņemt bez maksas.

Lai saņemtu invalīda apliecību, personai ar invaliditāti vai tā likumiskajam pārstāvim jebkurā Komisijas struktūrvienībā būs jāiesniedz rakstisks iesniegums ar lūgumu izsniegt apliecību. Iesniegumā jānorāda personas vārds, uzvārds, deklarētās dzīvesvietas adrese, tālruņa numurs vai elektroniskā pasta adrese.

Iesniegumu būs tiesības iesniegt arī elektroniska dokumenta formā atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu vai nosūtīt iesniegumu pa pastu. Iesniegumam nepieciešams pievienot arī fotogrāfiju (3x4 cm). Fotogrāfija nebūs jāpievieno, ja invaliditāte noteikta bērnam, kas jaunāks par trīs gadiem.

Tāpat paredzēts invalīda apliecību izsniegt dienā, kad pieņemts lēmums par invaliditātes noteikšanu. Ja tas nav iespējams, piecu darbdienu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas to nosūtīs ierakstītā pasta sūtījumā, ja iesniegumam būs pievienota personas fotogrāfija. Gadījumos, kad, iesniedzot iesniegumu, personas fotogrāfija nebūs pievienota, komisija invalīda apliecību izsniegs vai nosūtīs piecu darbdienu laikā pēc tās saņemšanas.

Tā kā apliecība ir numurēts stingrās uzskaites dokuments, par tās saņemšanu saņēmējam būs jāparakstās invalīda apliecību uzskaites žurnālā. Ja apliecības saņēmējs veselības stāvokļa dēļ to nevarēs izdarīt, apliecības saņemšanas faktu apliecinās Komisijas amatpersona, piedaloties diviem lieciniekiem.

Vienlaikus projekts paredz kārtību, kādā atkārtoti tiek izsniegta invalīda apliecība, ja tā nozaudēta, bojāta, iznīcināta, prettiesiski atsavināta, mainījušies personas dati, kā arī ja beidzies apliecības izsniegšanas termiņš.

Invalīda apliecība apstiprina cilvēka ar invaliditāti tiesisko stāvokli un to, ka viņš ir tiesīgs saņemt attiecīgo pakalpojumu ar normatīvajos aktos noteiktajiem atvieglojumiem. Piemēram, uzrādot invalīda apliecību, cilvēkiem ar I  un II grupas invaliditāti, bērniem ar invaliditāti, kā arī cilvēka ar I grupas invaliditāti vai bērnu ar invaliditāti pavadonim ir tiesības bez maksas izmantot visu veidu sabiedrisko transportu, izņemot taksometrus.

Pēc LM rīcībā esošās informācijas, 2010.gada 1.jūlijā Latvijā bija 138 482 personas ar invaliditāti.

Labklājības ministrijas
Komunikācijas departaments

SM: Par Latvijas Republikas un Omānas Sultanāta valdības nolīgumu par gaisa satiksmi

Lai varētu atklāt regulāru gaisa satiksmi starp Latviju un Omānas Sultanātu, abas valstis plāno slēgt abpusēju nolīgumu, kas regulētu pasažieru un kravu pārvadāšanas principus.

To paredz Satiksmes ministrijas (SM) izstrādātais likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Omānas Sultanāta valdības nolīgumu par gaisa satiksmi”, ko 14.oktobrī izsludināja valsts sekretāru sanāksmē. Lai likumprojekts stātos spēkā, tas vēl jāskata valdībā un Saeimā.

Nolīgums noteiks Latvijas un Omānas aviokompāniju tiesības, regulāro gaisa pārvadājumu uzsākšanas un darbības nosacījumus, nodokļu un nodevu piemērošanu, abpusēju licenču un sertifikātu atzīšanu, strīdu izšķiršanu un citus ar regulāru gaisa satiksmi saistītus jautājumus. Šāds nolīgums ne tikai ļautu aviopasažieriem piedāvāt jaunu tiešo reisu uz kādu no Omānas pilsētām, bet arī veicinātu starptautiskās lidostas “Rīga” attīstību, kā arī uzlabotu konkurenci aviācijas nozarē.

Satiksmes ministrija šā gada 27.jūlijā parafēja divpusējo gaisa satiksmes nolīgumu starp Latviju un Omānu. Tas stāsies spēkā pēc tam, kad Saeima pieņems minēto likumprojektu.

Omāna atrodas Āzijā, Arābijas pussalas austrumos, un robežojas ar Apvienotajiem Arābu Emirātiem, Saūda Arābiju un Jemenu.

Satiksmes ministrijas
Sabiedrisko attiecību nodaļa

ZM: Par Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras jaunu nolikumu

14.oktobrī valsts sekretāru sanāksmē tika izskatīts Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotais Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts “Valsts aģentūras “Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra” nolikums”.

Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra (VTUA) ir Zemkopības ministrijas pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde, kuras uzdevums ir nodrošināt traktortehnikas un tās piekabju valsts uzraudzību, piešķirt un anulēt traktortehnikas vadīšanas tiesības un izsniegt traktortehnikas vadītāja apliecības. Aģentūra arī veiks traktortehnikas un tās piekabju valsts tehnisko apskati un kontroli, uzturēs traktortehnikas, tās piekabju un traktortehnikas vadītāju informatīvo sistēmu.

Lai saglabātu vēstures liecības, viens no Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras uzdevumiem būs iepazīstināt sabiedrību ar lauksaimniecības nozaru attīstības vēsturi un popularizēt materiālās un nemateriālās liecības par saimniekošanu un dzīvi Latvijas laukos no 19.gadsimta beigām līdz mūsdienām.

Ministru kabineta noteikumi stāsies spēkā pēc to pieņemšanas Ministru kabinetā un publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.



ZM: Par kārtību, kādā novērtējama pārtikā lietojamo aromatizētāju atbilstība klasifikācijas un kvalitātes prasībām

14.oktobrī valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotais Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts “Kārtība, kādā novērtējama pārtikā lietojamo aromatizētāju atbilstība klasifikācijas un kvalitātes prasībām”.

Noteikumu projekts izstrādāts, lai noteiktu atbilstošo Eiropas Parlamenta un Padomes regulu ieviešanai nepieciešamo kompetento institūciju – Pārtikas un veterināro dienestu (PVD), kas uzraudzīs aromatizētāju apriti un nosūtīs Eiropas Komisijai (EK) un Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei komersanta iesniegumu par jauna aromatizētāja ražošanu.

Noteikumi sagatavoti, ievērojot to, ka esošajos noteikumos pārņemtā direktīva zaudē spēku un tajā noteiktās prasības aromatizētājiem no 2011.gada 20.janvāra noteiks Eiropas Parlamenta un Padomes regula.

Noteikumu projektā teikts, ka, izmantojot aromatizētājus un pārtikas sastāvdaļas ar aromatizētāju īpašībām pārtikas produktos, jāievēro aromatizētāju lietošanas klasifikācijas un kvalitātes prasības, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes regulās par aromatizētājiem, dažām pārtikas sastāvdaļām ar aromatizētāju īpašībām izmantošanai pārtikā un kūpināšanas aromatizētājiem, ko izmanto vai kas ir paredzēti izmantošanai pārtikas produktos vai uz tiem.

Komersantam, kas sāks ražot, izplatīt un izmantot jaunus pārtikas aromatizētājus un pārtikas sastāvdaļas ar aromatizētāju īpašībām, kuri nav atļauto aromatizētāju sarakstā, jāievēro prasības, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes regulā par vienotu atļauju piešķiršanas procedūru attiecībā uz pārtikas piedevām, fermentiem un aromatizētājiem. Komersants iesniegumu par jauna aromatizētāja ražošanu un izmantošanu iesniegs PVD, kas iesniegumu nosūtīs Eiropas Komisijai un Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei.

Ieviešot jaunos noteikumus aromatizētāju novērtēšanai, kompetentās institūcijas – PVD – funkcijas netiks paplašinātas, jo pašreiz spēkā esošajos noteikumos par aromatizētāju lietošanu jau ir noteikts, ka dienests pilda kompetentās iestādes funkcijas atbilstoši attiecīgajai regulai, kā arī uzrauga un kontrolē aromatizētāju lietošanu pārtikā.

Līdz šim neviens Latvijas komersants nav izrādījis interesi par jaunu pārtikas aromatizētāju ražošanu. Latvijas pārtikas ražotāji izmanto Eiropas Savienībā atļautos pārtikas aromatizētājus.

Līdz ar jauno noteikumu stāšanos spēkā tiks atcelti līdz šim spēkā esošie MK 1998.gada 14.aprīļa noteikumi Nr.131 “Noteikumi par aromatizētāju lietošanu pārtikā”.

Normatīvais akts stāsies spēkā 2011.gada 20.janvārī.

Zemkopības ministrijas
Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!