Par darba vizīti Briselē un dalību Āzijas un ES samitā

Tiekoties ar Indijas viceprezidentu

4.oktobrī Valsts prezidents Valdis Zatlers devās uz Briseli, lai piedalītos 8.Āzijas un Eiropas Savienības samitā (ASEM 8).

Dienas pirmajā pusē V.Zatlers tikās ar Indijas viceprezidentu Hamidu Ansari un pārrunāja Latvijas un Indijas divpusējo attiecību perspektīvas, kā arī uzsvēra nepieciešamību stiprināt abu valstu ekonomisko sadarbību. Valsts prezidents norādīja, ka Latvijai ir liela interese par sadarbības veicināšanu tādās jomās kā transports un loģistika, biotehnoloģijas un farmācija, pārtikas pārstrāde, metālrūpniecība, informācijas tehnoloģiju attīstība, kā arī tūrisms.

Sarunas laikā V.Zatlers un Indijas viceprezidents H.Ansari pārrunāja jautājumu par dzelzceļa savienojuma paplašināšanu starp Rīgu un Afganistānu, lai tas iekļautu arī transporta iespējas starp Eiropu un Indiju, kas dotu būtisku pievienoto vērtību Latvijas ostām. Valsts prezidents un Indijas viceprezidents apsprieda arī Afganistānas atjaunošanas procesu, kā arī citus reģionālās drošības jautājumus. Tāpat tika runāts par abu valstu sadarbību ANO ietvaros.

V.Zatlers uzsvēra, ka Latvijas un Indijas attiecības ir jāskatās ne tikai divpusējo, bet arī Eiropas Savienības un Indijas attiecību kontekstā, ņemot vērā to, ka Indija ir Eiropas Savienības stratēģiskais partneris.

Valsts prezidenta preses dienests

Valsts prezidenta Valda Zatlera uzruna samitā:

Prezidenta kungs, ekselences!

Tieši Latvija bija viena no tām valstīm, kuru visskarbāk skāra globālā ekonomiskā krīze. Taču kopš šā gada sākuma mūsu makroekonomiskajos rādītājos manāmas pozitīvas tendences. IKP pieaug no ceturkšņa uz ceturksni, samazinās bezdarba līmenis, eksporta pieaugums ir mērāms divciparu izteiksmē un tekošo kontu bilance mums patlaban ir pozitīva. Es to sauktu par pagriezienu, lai gan arī nākamajā gadā būs nepieciešami grūti fiskāli lēmumi jautājumā par valsts budžetu.

Latvijas tautsaimniecības atjaunošana mums ir piedāvājusi četras galvenās mācības.

Vispirms runa ir par Eiropas solidaritāti. Pateicamies Eiropas Savienībai un atsevišķām dalībvalstīm, kuras mums izrādīja solidaritāti. 80% no finanšu sistēmas glābšanas summas nāca tieši no mūsu partneriem Eiropas Savienībā. Šā procesa ātrums un izlēmīgums bija ļoti būtiski.

Otrs un galvenais iemesls, kāpēc Latvija spēja atkopties, bija sarežģītā fiskālā pārkārtošanās, kura sākās jau 2008.gadā. Fiskālā konsolidācija saistīta ar nodokļu likmju mainīšanu un ar valsts izdevumiem. Tas nav vienkāršs uzdevums. Taču mūsu mērķis laikā līdz 2012.gadam ir samazināt budžeta deficītu no divciparu skaitļa līdz trim procentiem no IKP, lai 2014.gada 1.janvārī mēs valstī varētu ieviest eiro. Pievienošanās eirozonai ir atjaunošanas procesa integrāla daļa, un tāpēc arī mūs interesē eirozonas stabilitāte.

Treškārt, uzskatu, ka mūsu pieeja ekonomiskajai krīzei bija pareizā. Taupība vispirms, tautsaimniecības stimulēšana tikai pēc tam. Tikai tādā veidā maza un atvērta tautsaimniecība var pārvarēt ekonomikas lejupslīdi. Strukturālas pārmaiņas ir vajadzīgas, lai radītu konkurētspējīgāku tautsaimniecību. Strukturālās reformas nodrošinās daudz dziļāku un ilgtspējīgāku stimulu un likviditātes efektu.

Ceturtkārt, esmu pārliecināts, ka ir arī citas valstis, kurās visai drīz būs nepieciešama ievērojama budžeta konsolidācija. Pēdējo divu gadu laikā Latvija pierādīja, ka fiskālā konsolidācija un atkopšanās ir iespējama, bet tikai ar sabiedrības piekrišanu. Pastāvīga un godīga komunikācija ar sabiedrību ir pats būtiskākais, lai nodrošinātu šāda veida izpratni.

Prezidenta kungs, piesardzība būs būtisks elements, lai novērstu jaunas ekonomiskas krīzes izvēršanos nākotnē, taču vēl nepieciešamāka būs finanšu un ekonomiskā stabilitāte. Lai nodrošinātu nozīmīgu ietekmi pasaules tautsaimniecībā, mums ir ļoti nepieciešama globāla finanšu pārvalde. Latvija ir gandarīta par G20 valstu demonstrēto vadošo lomu. Finanšu un ekonomiskajai pārvaldei jābūt globālai, un mēs augsti novērtējam G20 un Eiropas Savienības priekšlikumus šajā jomā.

Prezidenta kungs, ekselences, šodien ap šo galdu pulcējas valstu un valdību vadītāji no vairuma pasaules lielāko un spēcīgāko valstu. Eiropas Savienības un Āzijas valstis kopā veido gandrīz pusi no globālās tautsaimniecības. Taču līdz ar šo statusu nāk arī atbildība. Tieši globālā ekonomiskā krīze mums piedāvā iespēju dziļāk integrēt globālos finanšu noteikumus un regulācijas. Šī ir iespēja konkrēti pārbaudīt un pilnveidot pastāvošos finanšu pārvaldes mehānismus. Tā ir iespēja nodrošināt plašāku globālo finanšu un ekonomisko vienotību.

Neignorēsim šīs iespējas! Izmantosim tās!

Valsts prezidenta Valda Zatlera uzruna 8. Āzijas un Eiropas Savienības samita I sesijā “Efektīvāka globālā finanšu un ekonomikas pārvaldība” 2010.gada 4.oktobrī