Par ES finansiālo atbalstu Latvijai pēc 2013.gada

24.septembrī finanšu ministrs Einars Repše, valsts sekretāra vietnieks Eiropas Savienības (ES) fondu jautājumos Aleksandrs Antonovs un valsts sekretāra vietnieks finanšu politikas jautājumos Andžs Ūbelis tikās ar Eiropas Komisijas reģionālās politikas komisāru Johannesu Hānu, lai apspriestu Latvijai aktuālus jautājumus par ES finansiālo atbalstu pēc 2013.gada.

Sarunā ar EK komisāru Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji uzsvēra, cik būtiski Latvijai arī pēc 2013.gada saņemt ES Kohēzijas politikas investīcijas (Eiropas Sociālā fonda, Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Kohēzijas fonda) vismaz tādā pašā apmērā kā 2007.–2013.gada ES fondu plānošanas periodā, tā kā Kohēzijas politikas finansējums ir galvenais finanšu avots, lai nodrošinātu valsts tautsaimniecības stabilitāti un sekmētu attīstību ekonomiskās recesijas seku apstākļos.

“Lai panāktu ES vienmērīgu attīstību, jaunajām dalībvalstīm būtu jāpalielina atbalsta finansējums vai vismaz tas būtu jāsaglabā iepriekšējā apjomā. Jo aizvien varam novērot, ka Kohēzijas politikas sākotnējais mērķis – attīstības atšķirību izlīdzināšana starp ES valstīm – vēl nav sasniegts,” tiekoties ar komisāru, uzsvēra finanšu ministrs E.Repše.

Tāpat ministrs sarunā ar EK komisāru izteica nostāju, ka, nosakot ES finansējumu dalībvalstīm, būtu jāsaglabā līdzšinējā metode, kurā pamatrādītājs bija IKP uz vienu iedzīvotāju. Latvija uzskata, ka šāds kritērijs ir piemērotākais, atspoguļojot attīstības atšķirības starp ES valstīm un identificējot mazāk attīstītos reģionus ES līmenī.

Otrs būtiskais sarunu temats ar EK komisāru bija par Latvijas infrastruktūras projektu lielo nozīmi valsts līdzsvarotai attīstībai. FM pārstāvji norādīja, ka Latvijas kā jaunās ES dalībvalsts infrastruktūras (īpaši transporta) vajadzības ir lielākas nekā šim mērķim iespējamais paredzamais finansējums Latvijai pēc 2013.gada.

Latvijas finanšu ministrs uzsvēra, ka sakārtota transporta infrastruktūra ir viens no svarīgākajiem priekšnoteikumiem ekonomiskās aktivitātes un daudzveidīgu pakalpojumu pieejamības un sasniedzamības nodrošināšanai valstī. Taču Latvijā, kur ir zems iedzīvotāju blīvums un ierobežota iedzīvotāju pirktspēja (īpaši šābrīža ekonomiskajā situācijā), daudzus no nepieciešamiem lielajiem infrastruktūras projektiem nav iespējams uzsākt milzīgo izmaksu dēļ.

Tikšanās laikā EK komisāram tika uzrunāti arī jautājumi saistībā ar ES fondu ieviešanu 2007.–2013.gada plānošanas perioda ietvaros, lai tādējādi, saņemot komisijas viedokli, sekmētu fondu ieviešanu Latvijā.

Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļa