Uzturoties darba vizītē Amerikas Savienotajās Valstīs

Atrodoties darba vizītē ASV, Valsts prezidents Valdis Zatlers 21.septembrī piedalījās Latvijas goda konsula Dara Dēliņa rīkotajā apaļā galda diskusijā ar ASV finanšu un politiskajiem ekspertiem un mediju pārstāvjiem par ekonomisko un politisko situāciju Latvijā.

Uzrunājot diskusijas dalībniekus, Valsts prezidents informēja par ekonomiskās situācijas izmaiņām Latvijā pēdējā gada laikā. Viņš atzīmēja, ka kopš iepriekšējās līdzīgas tikšanās 2009.gada septembrī Latvijai ir izdevies uzlabot vairākus ekonomiskos rādītājus, kas liecina par ekonomisko atveseļošanos valstī, veikt strukturālās reformas, kas ir nodrošinājušas nozīmīgu rezultātu, piemēram, izglītības nozarē.

V.Zatlers norādīja uz politiskās stabilitātes nozīmi finansiālās disciplīnas nodrošināšanā valstī, kā arī uzsvēra politisko spēku interesi saglabāt valsts ekonomiskās atlabšanas kursu arī pēc vēlēšanām.

Savukārt banku “Deutsche Bank”, “JP Morgan Chase”, “Barclays Capital” un kredītreitingu aģentūras “Standard and Poor’s” pārstāvji pauda atzinīgus vārdus par Latvijas ekonomikas atlabšanas programmas panākumiem un īpašu uzmanību pievērsa mūsu valsts spējai nodrošināt sociālo stabilitāti, norādot, ka Latvijas tēls ārvalstīs ir uzlabojies. Tomēr vienlaikus tika izrādīta interese par turpmākajiem izaicinājumiem Latvijas tautsaimniecības attīstībā, 2011.gada budžeta konsolidāciju un sociālo jautājumu risināšanu. Valsts prezidents arī atbildēja uz jautājumiem par ēnu ekonomikas apkarošanu un nodokļu iekasēšanu, kā arī, runājot par enerģētiku, atzīmēja, ka viens no jaunās Latvijas valdības uzdevumiem būs izstrādāt enerģētikas politiku.

Diskusijas laikā tika pārrunātas arī Latvijas un ASV attiecības, kā pozitīvo sadarbības piemēru izceļot ASV nemilitāro kravu tranzītu caur Rīgas ostu uz Afganistānu. Valsts prezidents norādīja, ka Latvija ir ieinteresēta ASV un Krievijas attiecību atjaunošanas procesā un pozitīvi vērtē gada pirmajā pusē noslēgto START līgumu, kas palīdz nodrošināt ne tikai reģionālo, bet arī Baltijas valstu drošību.

Valsts prezidenta preses dienests

Uzstājoties Ņujorkā plenārsēdē par Tūkstošgades attīstības mērķiem

Augsti godātais prezidenta kungs, patlaban mūsu rīcībā vairs ir tikai pieci gadi, lai sasniegtu Tūkstošgades attīstības mērķus, un tāpēc šī augsta līmeņa plenārsēde piedāvā būtisku iespēju pilnveidot mūsu politiskās iesaistīšanās līmeni, lai nodrošinātu Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanu laikā līdz 2015.gadam.

Jau tagad mērķu sasniegšanas virzienā sperti nozīmīgi soļi, taču joprojām pasaulē ir daudz valstu un jomu, kuros nepieciešams papildu darbs. Sevišķi būtiski ir pilnveidot rezultātus tādās būtiskās jomās kā dzimumu līdztiesība, izglītība, veselība un pārtikas drošība. Latvija uzskata: lai ātrāk tuvinātos Tūkstošgades attīstības mērķu ieviešanai, nepieciešamas stiprākas globālas partnerattiecības attīstības jomā, kā tas ir minēts Tūkstošgades attīstības mērķu astotajā dokumentā.

Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanā būtiska ir valstu darbība, izmantojot holistisku pieeju, kuras pamatā ir individuāli mērķi. Tāpat mūsu rīcībā ir kopīgi jautājumi: laba pārvaldība, drošība, miers, cilvēktiesības un dzimumlīdztiesības jautājumi. Arī šie principi ir jāsaglabā, lai sasniegtu Tūkstošgades attīstības mērķus. Kā Eiropas Savienības dalībvalsts Latvija var apstiprināt ES gatavību pievērst vislielāko uzmanību tām valstīm, kuras ir pazaudējušas fokusu. Tajā pašā laikā joprojām jāatalgo tās valstis, kurās rezultāti bijuši pozitīvi.

Prezidenta kungs, patlaban vēl neesam sasnieguši attīstības finansēšanas mērķus. Tas mums jānodrošina nākamo piecu gadu laikā. Tomēr partnervalstu attīstībā vajadzīga ne jau finanšu palīdzība vien, lai nodrošinātu tālāku progresu un attīstību. Daudz rūpīgāk jādomā par palīdzības efektivitāti. Citādi palīdzības fragmentācija un pārklāšanās katru gadu var izmaksāt vairākus miljardus eiro.

Latvija ir jauna donorvalsts, mēs vēl tagad izstrādājam palīdzības politiku. Taču jau tagad ir skaidrs, ka mūsu lieluma valsts var ietekmēt procesus tikai tad, ja mēs uzsvērsim sadarbību ar konkrētu un mazu partnervalstu skaitu. Vēl vairāk – mums ir jādarbojas tajos sektoros, kuros mūsu klātbūtne nodrošina lielāko pievienoto vērtību un mūsu ekspertīze atbilst partnervalsts vajadzībām.

Eiropas Savienības ietvaros esam varējuši savu pieredzi par pārejas posmu piedāvāt valstīm ES partnerības programmas ietvaros, kā arī Vidusāzijā. Tā ir mūsu salīdzinošā priekšrocība, tā ir mūsu niša ES attīstības politikas izstrādāšanā. Mūsu centieni bijuši vērtīgi, palīdzot nodrošināt labu pārvaldību un ilgtspēju mūsu partnervalstīs.

Latvija pilnībā atbalsta Tūkstošgades attīstības mērķus, vēl jo vairāk ņemot vērā, ka globālās attīstības politikai būtiskais būs 2015.gads, kad Latvija būs ES prezidējošā valsts.

Attīstības palīdzība spēj būt efektīva tikai tādās valstīs, kurās politiskā un institucionālā vide ir piemērota nabadzības sašaurināšanai un ilgtspējīgas ekonomiskas attīstības nodrošināšanai. Tā ir mūsu atbildība veicināt partnervalstu spēju attīstīt savas iekšējās iespējas. Tāpēc Latvija ir gandarīta tieši par Afganistānas Nacionālo attīstības stratēģiju.

Latvija aktīvi palīdz veicināt attīstības procesus Afganistānā. Runa ir par tiesiskumu, sieviešu sociālo un ekonomisko statusu, arī par ūdeni un kanalizāciju. Kopā ar partneriem Eiropā esam gatavi atbalstīt Afganistānas attīstību ilgtermiņā. Mūsu rīcībā ir ekspertīze, kura var būt lietderīga tieši šajā jomā.

Attīstības ceļš nav viegls ceļš. Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanā pasaules sabiedrība ir piedzīvojusi negaidītus izaicinājumus. Tā, piemēram, Latvijas sabiedrību dziļi šokēja zemestrīce Haiti, mūsu valsts nekavējoties piedāvāja palīdzību. Esmu lepns, ka Latvija palīdz finansēt Haiti ilgtermiņa attīstību ar mērķtiecīgu atjaunošanas projektu valsts centrālajā daļā.

Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšana prasa politisku gribu, kā arī plašu sabiedrisko atbalstu. Tas ir īpaši būtiski šodien, kad risinām globālās ekonomiskās un finanšu krīzes sekas. Mums jācenšas arvien vairāk veicināt globālu izpratni politiķu, it īpaši parlamentāriešu, vidē, kā arī plašākā sabiedrībā. Augstu vērtējam Eiropas Komisijas centienus šajā jomā, it īpaši to, kā komisārs Andris Piebalgs un dažādas nevalstiskas organizācijas Latvijā ir izglītojušas sabiedrību par Tūkstošgades attīstības mērķiem un ar tiem saistītiem jautājumiem.

Dāmas un kungi, globāli izaicinājumi pieprasa kopēju atbildību to risināšanā. Šodien esam sanākuši kopā – pilsoniskās sabiedrības un sociālie partneri, privātais sektors, kā arī starptautiskās organizācijas. Tieši mums jāpierāda stingra un konkrēta politiska apņemšanās – arvien aktīvāk virzīties Tūkstošgades attīstības mērķu virzienā. Tā ir mūsu iespēja. Tas ir mūsu pienākums.