Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministre: Par ES fondu atbalstu pašvaldību kompleksai attīstībai

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministre Dagnija Staķe uzskata, ka Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu atbalstam jākļūst pieejamākam Latvijas mazajām pašvaldībām un jāatbilst pašvaldību attīstības mērķiem.

D.Staķe uzsver, ka šobrīd pastāvošā ES fondu plānošanas sistēma nav sevi attaisnojusi, jo netiek sasniegts fondu atbalsta viens no galvenajiem mērķiem – uzlabot un sabalansēt reģionu attīstību.

“Plānojot ES fondu atbalstu katrā nozarē atsevišķi, pašvaldības, lai iegūtu nepieciešamās investīcijas, ir spiestas pielāgot novadu attīstības prioritātes noteiktā laikā kādas ministrijas ieplānotai un izsludinātai programmai. Tam jābūt otrādi,” akcentē D.Staķe.

Ministre uzsver, ka Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) burtiski izcīnīja, lai, pārdalot kopējo Latvijai pieejamo ES fondu finansējumu, tiek izveidota jauna aktivitāte “Atbalsts novadu pašvaldību kompleksai attīstībai”, kuras ietvaros 18 lielākajām novadu pašvaldībām tagad būs pieejams 9,5 miljonu latu finansējums, vidēji 500 tūkstoši latu vienam novadam.

“Tagad ir jāsper nākamais solis, un šāds atbalsts jānodrošina arī mazākajiem novadiem. Es ticu, ka pašvaldības pašas spēj definēt savus attīstības mērķus un atbilstoši tiem plānot investīcijas. Teritoriālai pieejai ES fondu plānošanā ir jābūt mērķim nākamajā plānošanas periodā no 2014. līdz 2020.gadam,” norāda D.Staķe.

Teritoriālā pieeja ES fondu plānošanā ir ļoti svarīga, lai integrēti risinātu teritoriju attīstības jautājumus, kas saistīti ar dažādu ministriju kompetencē esošām jomām. Tas ļautu radīt priekšnosacījumus gan galveno uzņēmējdarbības virzienu attīstībai, gan mazo un vidējo uzņēmumu attīstībai, kā arī uzlabotu iedzīvotāju dzīves kvalitāti, tādējādi veicinot viņu palikšanu dzīvot attiecīgajā teritorijā.

Lai sekmētu uzņēmējdarbības aktivitātes atjaunošanos reģionos, ir jākoncentrē ES fondu investīcijas reģionālās politikas mērķa teritorijās – attīstības centros, kur pamatā koncentrējas ražošana, darbavietas, pakalpojumi, lai nostiprinātu tos kā reģionu izaugsmes virzītājspēku un apkārtējo lauku teritoriju “saliedētāju”, laukos ne tikai tradicionālās lauksaimniecības un mežsaimniecības attīstībai, bet arī nelauksaimnieciskās uzņēmējdarbības aktivizēšanai, Baltijas jūras piekrastē, tai raksturīgo saimnieciskās darbības virzienu – ostas, zvejniecība un zivju apstrāde, tūrisms un ūdenssports, atjaunojamie energoresursi – attīstībai, austrumu pierobežā, kompensējot nomales efektu un padarot to pievilcīgu pārrobežu sadarbībai, tai skaitā investīciju piesaistē, tādējādi sadarbībā radot teritorijas attīstībai nepieciešamo kritisko masu.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Komunikācijas nodaļa