• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta sēdē: 2010.gada 7.septembrī. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 10.09.2010., Nr. 144 https://www.vestnesis.lv/ta/id/217588

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Aicinot ministrijas un pašvaldības paātrināt ES fondu apguvi

Vēl šajā numurā

10.09.2010., Nr. 144

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ministru kabineta sēdē: 2010.gada 7.septembrī

AM: Par ģeodēzisko, zemes ierīcības vai zemes kadastrālās uzmērīšanas darbu sertifikāta valsts nodevu

7.septembrī Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Aizsardzības ministrijas (AM) iesniegtais MK likumprojekts “Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām”.

Likumprojekts nepieciešams, lai varētu piemērot valsts nodevu par ģeodēzisko, zemes ierīcības vai zemes kadastrālās uzmērīšanas darbu sertifikāta izsniegšanu vai sertifikāta darbības termiņa pagarināšanu, kā tas noteikts attiecīgi Ģeotelpiskās informācijas likumā, Zemes ierīcības likumā un Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā.

Sertifikāta saņēmējam būs jāmaksā valsts nodeva – 5 lati.

Aizsardzības ministrijas
Militāri publisko attiecību departaments



 

EM: Par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā

7.septembrī Ministru kabinets apstiprināja Ekonomikas ministrijas sagatavotos grozījumus noteikumos, kas regulē elektroenerģijas ražošanu koģenerācijā un tās cenu noteikšanu. Grozījumos iestrādātie nosacījumi paredz no 1.novembra valsts atbalsta sniegšanu saglabāt tikai elektroenerģijas ražošanai koģenerācijā, kur enerģijas ražošanai netiek izmantoti fosilie energoresursi. Tādējādi tiks veicināta no atjaunojamiem energoresursiem saražotās elektroenerģijas konkurētspēja.

Saskaņā ar grozījumiem noteikumos pretendēt uz kvalificēšanos elektroenerģijas pārdošanai obligātā iepirkuma ietvaros no 1.novembra varēs komersants, kura īpašumā vai lietojumā jau ir elektrostacija, kas ražo elektroenerģiju koģenerācijā un izmanto atjaunojamos energoresursus, kā arī tas komersants, kurš tikai plāno uzbūvēt šādu elektrostaciju vai arī plāno palielināt esošas elektrostacijas jaudu. Šo noteikumu ietvaros valsts atbalstam varēs kvalificēties tās koģenerācijas elektrostacijas, kurās enerģijas ražošanai tiek izmantoti vismaz 90% atjaunojamo energoresursu.

Vienlaikus visi komersanti, kas līdz 2010.gada 1.novembrim ir ieguvuši tiesības pārdot publiskajam tirgotājam šādā veidā saražotu elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros vai saņemt maksu par koģenerācijas elektrostacijā uzstādīto jaudu, saglabā iegūtās tiesības.

Noteikumu grozījumu ieviešana veicinās investīciju piesaisti efektīvām koģenerācijas stacijām, kas enerģijas ražošanai izmanto atjaunojamos energoresursus, kā arī sekmēs Eiropas Komisijas noteiktā mērķa sasniegšanu, līdz 2020.gadam no atjaunojamiem energoresursiem saražotas enerģijas īpatsvaram kopējā enerģijas galapatēriņā sasniedzot 40%.

Valsts atbalsts koģenerācijā saražotai elektroenerģijai izpaužas kā iespēja kvalificēties tiesību iegūšanai pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros vai saņemt garantētu maksu par koģenerācijas stacijā uzstādīto elektrisko jaudu.

Ekonomikas ministrijas
Sabiedrisko attiecību nodaļa



 

FM: Par jauniem stratēģiskās attīstības plāna uzdevumiem

7.septembrī Ministru kabineta (MK) sēdē tika apstiprināti grozījumi Latvijas Stratēģiskās attīstības plānā 2010.–2013.gadam, nosakot jaunus uzdevumus un darbības rezultātus.

Būtiskākie turpmākie uzdevumi un rīcības virzieni:

• papildu pasākumi mazo un vidējo uzņēmumu atbalstam un uzņēmējdarbības vides uzlabošanai;

• privāto investīciju piesaistes stratēģijas izstrāde;

• pasākumi ES fondu līdzekļu ātrai un efektīvai apgūšanai;

• pilnveidot e-iepirkumu sistēmu;

• izvērtēt iespējas pārstrukturizēt valsts un pašvaldību uzņēmumus un to filiāles;

• uzlabot cilvēkresursu pārvaldību un atdevi valsts pārvaldē.

Papildus Ministru kabinetā tika apstiprināts arī Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais informatīvais ziņojums par Latvijas Stratēģiskās attīstības plāna uzdevumu un darbības rezultātu īstenošanu no šā gada 1.marta līdz 30.jūnijam, no kuriem būtiskākie paveiktie uzdevumi un to rezultāti ir:

• izstrādāta koncepcija par sociālās apdrošināšanas sistēmas stabilitāti ilgtermiņā un stratēģija izejai no krīzes aktīvajiem nodarbinātības pasākumiem uz ilgtermiņa pasākumiem;

• pilnveidota Eiropas Savienības fondu apguves sistēma un mazināts administratīvais slogs;

• izstrādāts izvērtējums par nabadzību, veselības aprūpi un pensijām;

• pilnveidota mūžizglītības sistēma;

• izveidots neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests;

• paplašināta un nostiprināta vienotās atlīdzības sistēma;

• izstrādāts VAS “Latvijas Hipotēku un zemes banka” pārveides plāns 2010.–2013.gadam;

• apstiprināts AS “Parex banka” restrukturizācijas plāns.

Savukārt kā galvenie Latvijas ekonomiskās politikas uzdevumi un pasākumi 2010.gadā 3.ceturksnī plānā paredzēti:

• pabeigt VAS “Latvijas Hipotēku un zemes banka” rīcības plānu;

• pabeigt aizsardzības nozares stratēģijas izstrādi;

• sagatavot konkrētus priekšlikumus sociālās apdrošināšanas pabalstu sistēmas racionalizēšanai;

• sagatavot izmaiņas valsts nodokļu likumdošanā, lai uzņēmumi varētu no summas, par ko jāmaksā uzņēmuma ienākuma nodoklis, atskaitīt zaudējumus no parādu norakstīšanas;

• ieviest pagaidu viena gada atbrīvojumu no iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksas parāda norakstīšanas gadījumos;

• iesniegt Saeimai Fiskālās disciplīnas likumprojektu un ziņojumu ar priekšlikumiem par iespējam nostiprināt Fiskālas disciplīnas likumu vai ar Fiskālas disciplīnas likumu saistītās normas augstākā hierarhijā tiesību aktu sistēmā;

• ar mērķi nodrošināt ES fondu līdzekļu ātru īstenošanu un efektīvu apgūšanu ir nepieciešams pabeigt Rīgas un Pierīgas mobilitātes plānu, lai varētu uzsākt ievērojamus KF projektus.



FM: Par sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu līgumcenu robežām

7.septembrī Ministru kabineta (MK) sēdē tika apstiprināti Finanšu ministrijas sagatavotie noteikumi par sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu līgumcenu robežām, kā arī noteikumi par sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu paziņojumu saturu un sagatavošanas kārtību.

Tādējādi MK papildus jau esošajām līgumcenu robežām nosaka robežas gadījumiem, kad:

• sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs var nepiemērot iepirkumu procedūras attiecībā uz tām iepirkuma daļām, kuru paredzamā līgumcena ir mazāka par šīm MK noteiktajām līgumcenu robežām, ja attiecīgo daļu kopējā paredzamā līgumcena ir mazāka par 20% no visu daļu kopējās paredzamās līgumcenas;

• sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs publicē iepriekšējo informatīvo paziņojumu;

• ieinteresētais piegādātājs var iesniegt tiesā pieteikumu par iepirkuma līguma atzīšanu par spēkā neesošu, tā noteikumu grozīšanu vai atcelšanu vai termiņa saīsināšanu.

Savukārt otru noteikumu mērķis ir noteikt Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā paredzēto sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu paziņojumu saturu un sagatavošanas kārtību.

Noteikumu projektā ir precizēts šādu paziņojumu saturs: periodiskā informatīvā paziņojuma, paziņojuma par līgumu, paziņojuma par kvalifikācijas sistēmu, paziņojuma par metu konkursu, paziņojuma par iepirkuma procedūras rezultātiem, paziņojuma par metu konkursa rezultātiem.

Papildus noteikumu projekts paredz šādu paziņojumu saturu, kas līdz šim nebija regulēti Ministru kabineta noteikumos: paziņojums par pircēja profilu, vienkāršots paziņojums par līgumu, paziņojums par grozījumiem, iepirkuma procedūras izbeigšanu vai pārtraukšanu. Tāpat arī noteikumu projekts paredz brīvprātīga paziņojuma par iepirkumu rezultātiem saturu.

Noteikumu projekts nosaka, ka sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji paziņojumus sagatavo un iesniedz Iepirkumu uzraudzības birojam (IUB) tikai elektroniskā dokumenta formā, izmantojot IUB nodrošināto iepirkumu publikāciju vadības sistēmu.

Finanšu ministrijas
Komunikācijas nodaļa



 

IZM: Par prasībām pedagogiem nepieciešamajai izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai

Lai līdzsvarotu prasības visu pedagogu (izņemot augstākās izglītības pedagogu) nepieciešamajai izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) izstrādājusi grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos Nr.347 “Noteikumi par prasībām pedagogiem nepieciešamajai izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai”.

Līdz šim spēkā esošie normatīvie akti noteica, ka persona, kas strādā profesionālās izglītības vai profesionālās ievirzes izglītības iestādē, pedagoga profesijai nepieciešamo pedagoģisko izglītību un profesionālo tālākizglītību varēja iegūt, apgūstot profesionālās pilnveides izglītības programmas (pedagoģiskās izglītības kursu apjoms – vismaz 320 kontaktstundu). Taču šāda apjoma programmas pašlaik valstī netiek īstenotas, jo lielākajai daļai pedagogu jau ir atbilstoša izglītība. Tie pedagogi, kuriem šāda izglītība bija nepieciešama, 320 kontaktstundu apjomu apguva dažādās programmās, kuras ne vienmēr atbilda pedagoģiskajai izglītībai.

Nosakot profesionālo mācību priekšmetu pedagogiem vienādas prasības ar vispārējās izglītības pedagogiem, kuri māca mācību priekšmetus ar mazu stundu skaitu, kā arī interešu izglītības pedagogiem, tiks atrisināts jautājums par pedagoģisko profesionālo pilnveidi, kas noteikta 72 stundu apjomā.

Tādējādi pēc noteikumu grozījumu stāšanās spēkā profesionālās izglītības un profesionālās ievirzes izglītības profesionālo mācību priekšmetu skolotāji tālākizglītības pedagoģisko daļu varēs apgūt B kursu programmās 72 stundu apjomā.

Šīs programmas iespējams apgūt augstskolās, kuras īsteno pedagoģiskās studiju programmas, turklāt šādas programmas tuvāko divu gadu laikā būs iespējams apgūt par Eiropas Sociālā fonda līdzekļiem.

Šobrīd valstī strādā 8950 profesionālās izglītības un profesionālās ievirzes izglītības pedagogu.

Izglītības likums nosaka, ka strādāt par pedagogu ir tiesības personai, kurai ir pedagoģiskā izglītība vai kura apgūst pedagoģisko izglītību. Šī norma Izglītības likumā ar 2010.gada 4.marta grozījumiem papildināta, nosakot, ka šīs prasības neattiecas uz pieaugušo neformālo izglītību. Līdz ar to, veicot grozījumus Ministru kabineta noteikumos “Noteikumi par prasībām pedagogiem nepieciešamajai izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai”, ir svītrota norma, kas nosaka prasības nepieciešamajai izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai pieaugušo neformālās izglītības programmu īstenotājiem.

MK noteikumu projekta izstrādes laikā IZM konsultējās ar sociālajiem partneriem – Latvijas Izglītības vadītāju asociāciju un Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību.

Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotie grozījumi MK 2000.gada 3.oktobra noteikumos Nr.347 “Noteikumi par prasībām pedagogiem nepieciešamajai izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai” 7.septembrī apstiprināti MK un stāsies spēkā 2010.gada 10.septembrī.

Izglītības un zinātnes ministrijas
Komunikācijas nodaļa



 

KM: Par valsts arhīvu sistēmas iestāžu sniegto maksas pakalpojumu cenrādi

7.septembrī Ministru kabineta (MK) sēdē apstiprināti “Noteikumi par valsts arhīvu sistēmas iestāžu sniegto maksas pakalpojumu cenrādi” kas precizē arhīvu maksas pakalpojumu klāstu un to cenas, ņemot vērā pievienotās vērtības nodokļa likmes izmaiņas.

Pakalpojumu izcenojumi aprēķināti atkarībā no katra pakalpojuma pašizmaksas.

Palielinoties arhīvu tehnisko iekārtu jaudai, ir samazinātas cenas atsevišķiem maksas pakalpojumiem, kā arī ieviesti jauni pakalpojumu veidi, lai efektīvāk izmantotu iestāžu iespējas un tehniskos resursus.

Cenrādī ir noteikti jauni maksas pakalpojumu veidi: dokumenta apzināšana lietās – teksts svešvalodā, videodokumenta (10 minūtes) izsniegšana demonstrēšanai vai kopēšanai ārpus arhīva uz vienu dienu, kino/video dokumenta (10 minūtes) kopēšana no arhīva nodrošinājuma fonda DVD/VHS datu nesējā, pasūtītāja kino/video dokumenta (10 minūtes) kopēšana DVD/VHS datu nesējā, dokumenta izsniegšana digitālo kopiju izgatavošanai ar pasūtītāja tehniskajiem līdzekļiem, lietas dezinfekcija dezinfekcijas kamerā, likvidēto un reorganizēto valsts un pašvaldību institūciju aprakstīto arhīva dokumentu pieņemšana glabāšanā pirms valsts arhīvu sistēmas iestāžu noteiktā termiņa, likvidēto kapitālsabiedrību dokumentu pieņemšana, dokumentu depozitārā glabāšana, privātpersonu konsultēšana arhīvu un dokumentu pārvaldības jautājumos bez atzinuma sagatavošanas, atzinuma vai ieteikuma sagatavošana privātpersonām arhīvu un dokumentu pārvaldības jautājumos, informatīvie un izglītojošie pasākumi arhīvniecības jomā pēc institūciju pieprasījuma arhīvā, dokumenta restaurācija, dokumentu iesiešana, papīra un kartona kompleksā analīze (mikroskopija, papīra skābuma noteikšana).

Cenrādī noteikti pakalpojumu veidi, kas saistīti ar jauno tehnoloģiju izmantošanu: informatīvas izziņas sagatavošana par elektroniskajām datnēm/dokumentiem, ieraksta no interneta vietnes “Raduraksti” tulkošana latviešu, angļu, krievu, vācu valodā un izraksta sagatavošana, kinodokumenta digitalizēšana ar iegūtā attēla apstrādi, mikrofilmas digitalizēšana bez attēla apstrādes, likvidēto un reorganizēto valsts un pašvaldību institūciju informācijas sistēmās esošo elektronisko datu/dokumentu pieņemšana pirms valsts arhīvu sistēmas iestāžu noteiktā termiņa, elektronisko datu/dokumentu sagatavošana nodošanai glabāšanā, elektronisko dokumentu depozitārā glabāšana.

Precizēts to personu loks, kurām maksas apmērs par sociāli tiesiskas izziņas sagatavošanu un izsniegšanu tiek samazināts par 50% kā sociāli vismazāk aizsargātām personu grupām. Samazinātais maksas apmērs par šo pakalpojumu attieksies uz politiski represētām personām, pirmās grupas invalīdiem, personām, kuras atzītas par trūcīgām, kā arī personām, kurām pieprasītā informācija nepieciešama bērna tiesību un interešu aizsardzībai.

Līdz ar jaunajām iespējām palielināsies klientus interesējošais pakalpojumu klāsts, kļūs pieejama informācija, kas iegūstama, izmantojot modernās tehnoloģijas, līdz ar to tiek plānots palielināt valsts arhīvu sistēmas iestāžu sniegto maksas pakalpojumu pieprasītāju skaitu.

Dace Vizule,
KM sabiedrisko attiecību speciāliste



 

LM: Par darba ņēmējiem, kuri tiek nodarbināti brīvības atņemšanas soda izciešanas laikā

Lai nodrošinātu šogad Saeimā pieņemto grozījumu likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu normu piemērošanu”, ir noteikta īpaša kārtība attiecībā uz notiesātajiem, kuri tiek nodarbināti brīvības atņemšanas soda izciešanas laikā.

Tā paredz paziņojumā “Ziņas par darba ņēmējiem” notiesātajiem piešķirt atsevišķus ziņu kodus. Savukārt “Ziņojumā par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem, iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī” noteikts, ka ziņojumi par notiesātajiem būs jāiesniedz atsevišķi.

To nosaka 7.septembrī valdībā apstiprinātās izmaiņas “Noteikumos par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli”.

Atbilstoši noteikumiem darba devēji, kuri pēc 2010.gada 1.septembra turpina nodarbināt notiesātos brīvības atņemšanas soda izciešanas laikā, līdz 15.septembrim iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā ziņas par minēto personu statusa maiņu no darba ņēmēja uz darba ņēmēju, kurš tiek nodarbināts brīvības soda izciešanas laikā. Šādos gadījumos darba devējam ir jānorāda, ka minētās personas darba ņēmēja statusu zaudējušas ar 2010.gada 31.augustu un darba ņēmēja, kurš tiek nodarbināts brīvības soda izciešanas laikā, statusu ieguvušas ar 2010.gada 1.septembri.

Atgādinām, ka 2010.gada 27.maijā Saeima pieņēma grozījumus likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, lai personas, kas tiek nodarbinātas brīvības atņemšanas soda izciešanas laikā, atbilstoši iekļautos valsts sociālās apdrošināšanas sistēmā. Līdz ar to ir precizēts darba ņēmēju loks, nosakot, ka likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” izpratnē par darba ņēmēju ir uzskatāms arī notiesātais, kas tiek nodarbināts brīvības atņemšanas soda izciešanas laikā.

Saskaņā ar minētajiem likuma grozījumiem ar brīvības atņemšanu nodarbinātie notiesātie turpmāk nav pakļauti darba negadījumu apdrošināšanai, maternitātes un slimības apdrošināšanai un vecāku apdrošināšanai, jo laikā, kad persona sodu izcieš brīvības atņemšanas iestādē, tai nav iespējams saņemt visus šiem apdrošināšanas veidiem atbilstošos sociālās apdrošināšanas pakalpojumus.

Līdz ar to atbilstoši likumam “Par valsts sociālo apdrošināšanu” ir noteikts, ka darba ņēmēji, kuri tiek nodarbināti brīvības atņemšanas soda izciešanas laikā, ir pakļauti pensiju apdrošināšanai, invaliditātes apdrošināšanai un apdrošināšanai pret bezdarbu. Savukārt personas, kuras sasniegušas vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju, un tiek nodarbinātas brīvības atņemšanas soda izciešanas laikā, ir pakļautas pensiju apdrošināšanai.

Labklājības ministrijas
Komunikācijas departaments



 

TM: Par grozījumiem Patentu valdes sniegto maksas pakalpojumu cenrādī

7.septembrī Ministru kabinets pieņēma grozījumus noteikumos par Patentu valdes (PV) sniegto maksas pakalpojumu cenrādi. Grozījumus izstrādājuši Tieslietu ministrijas un PV speciālisti.

Ar grozījumiem cenrādi plāno papildināt ar jauniem maksas pakalpojumiem, kā arī svītrot atsevišķus maksas pakalpojumus, kurus personas neizmanto.

Kā teikts noteikumu anotācijā, PV izstrādāta un ieviesta jauna preču zīmju datubāze. Tās priekšrocība salīdzinājumā ar iepriekšējo datubāzes versiju ir tā, ka iespējams meklēt reģistrētās un reģistrācijai pieteiktās preču zīmes ne tikai pēc preču zīmes vārdiskās daļas, bet arī pēc grafiskās daļas. Līdz ar to ieviesta virkne jaunu maksas pakalpojumu. Plāno ieviest arī tādu maksas pakalpojumu kā dalības maksa PV rīkotajos maksas semināros un konferencēs, proti, 24,20 lati.

Ar grozījumiem plānots atteikties no tādiem maksas pakalpojumiem, kas bija līdz šim pieejami PV maksas pakalpojumu cenrādī, bet personas tos faktiski neizmantoja, piemēram, ieraksts matricē, bibliogrāfiskā saraksta izveidošana, patenta numura atrašana bibliotēkai pieejamajos resursos, rūpnieciskā īpašuma objekta klasifikācijas indeksa precizēšana u.c.

Salīdzinot ar Patentu valdes spēkā esošo cenrādi, pēc grozījumu spēkā stāšanās nebūs iespējas iegādāties PV oficiālo izdevumu, jo tas ir pieejams mājaslapā internetā www.lrpv.gov.lv.

Tieslietu ministrijas
Administratīvais departaments



 

VesM: Par higiēnas un nekaitīguma prasībām solāriju pakalpojuma sniedzējiem

7.septembrī Ministru kabineta sēdē apstiprināti Veselības ministrijas izstrādātie noteikumi par higiēnas un nekaitīguma prasībām un to uzraudzības kārtību solāriju pakalpojuma sniedzējiem. Noteikumi izstrādāti atbilstoši Pasaules Veselības organizācijas un citu starptautisko organizāciju rekomendācijām, kā arī Eiropas Komisijas ieteikumiem, lai noteiktu minimālās higiēnas prasības solāriju pakalpojumu sniegšanai – telpām, iekārtām, aprīkojumam, kā arī apkalpojošajam personālam, lai nodrošinātu iedzīvotāju veselības aizsardzību.

Noteikumi paredz, ka jaunieši vecumā līdz 18 gadiem solāriju pakalpojumus drīkstēs saņemt, uzrādot ģimenes ārsta vai dermatologa izziņu par atbilstošu veselības stāvokli. Tāpat likumdošanā būs noteikts iekārtām maksimālais pieļaujamais ultravioletā starojuma līmenis, kas nedrīkstēs pārsniegt 0,3 W/m2.

Minēto noteikumu prasību izpildi uzraudzīs Veselības inspekcija.

Starptautiskā prakse liecina, ka katru gadu pasaulē diagnosticē 2–3 miljonus saslimšanu ar ādas vēzi vai melanomu. Arī Latvijā pēdējo 10 gadu laikā saslimšanām ar ļaundabīgām melanomām ir tendence palielināties un katru gadu tiek reģistrēti līdz 200 jauni saslimšanas gadījumi.

Pētījumi Zviedrijā un Norvēģijā ir pierādījuši, ka solāriju pakalpojumu popularitāte ir viens no noteicošajiem riska faktoriem, kas var izraisīt ādas saslimšanas, jo jauniešu āda ir jutīgāka pret ultravioleto starojumu nekā pieaugušajiem, tādēļ līdzīgi ierobežojumi jau izstrādāti daudzās Eiropas valstīs, piemēram, Vācijā, Nīderlandē, Somijā u.c.

Veselības ministrijas
Komunikācijas nodaļa



 

ZM: Par jaunu likumu ciltsdarba un dzīvnieku audzēšanas jomā

7.septembrī valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādāto likumprojektu “Ciltsdarba un dzīvnieku audzēšanas likums”, kas regulē ar lauksaimniecības dzīvnieku un mājas (istabas) dzīvnieku ciltsdarbu saistītas jomas, kā arī vispārīgas dzīvnieku audzēšanas jomas.

Jaunais likums paredz, ka šķirnes dzīvnieku audzētāju organizācijām, kas nodarbojas ar noteiktas lauksaimniecības dzīvnieku sugas un šķirnes izkopšanu un selekciju un pilda ar ciltsdarbu saistītus valsts pārvaldes uzdevumus, tāpat kā līdz šim jābūt atzītām valsts aģentūrā “Lauksaimniecības datu centrs” (LDC). Savukārt fiziskām personām, kas veic noteiktas ciltsdarba darbības, būs jāsaņem sertifikāts vai apliecība, kas atļauj šīs darbības veikt. Turklāt sertificētām personām, kas veic lauksaimniecības dzīvnieku vērtēšanu, būs jānoslēdz sadarbības līgums par informācijas apmaiņu un vienotu datu ieguves metodiku ar attiecīgās šķirnes dzīvnieku audzētāju organizāciju, lai personas būtu informētas par attiecīgās dzīvnieku sugas un šķirnes izkopšanas darbu. Savukārt, lai nodrošinātu vienota šķirnes mājas (istabas) dzīvnieku organizāciju reģistra izveidi, likumprojekts paredz jaunu prasību – organizācijām, kas kārto šo dzīvnieku ciltsgrāmatu un izsniedz ciltsrakstus, būs jāreģistrējas LDC.

Tāpat likumprojektā noteiktas prasības lauksaimniecības dzīvnieku, ganāmpulku un novietņu reģistrēšanai, lauksaimniecības dzīvnieku apzīmēšanai, pēcnācēju ieguvei, pārraudzībai un izcelsmes sertifikāta lietošanai.

Ciltsdarba un dzīvnieku audzēšanas likuma un normatīvo aktu par ciltsdarbu ievērošanu arī turpmāk uzraudzīs un kontrolēs Pārtikas un veterinārais dienests (PVD).

Likumprojekts stāsies spēkā 2011.gada 1.jūlijā.



ZM: Par augļu un dārzeņu ražotāju organizāciju atzīšanas kārtību

7.septembrī valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādāto noteikumu projektu “Noteikumi par augļu un dārzeņu ražotāju organizāciju atzīšanu, to darbības nosacījumiem un kontroli”, kas nosaka augļu un dārzeņu ražotāju organizāciju atzīšanas kritērijus, atzīšanas kārtību, kā arī darbības nosacījumus un kontroli.

Noteikumi paredz, ka augļu un dārzeņu ražotāju organizācijā ir jābūt vismaz pieciem biedriem un minimālajai realizēto augļu un dārzeņu produktu vērtībai, kuru audzēšanā ražotāju organizācija specializēsies (atzītie produkti), – 100 000 latu. Kārtība arī nosaka, ka organizācijas atzīto produktu realizētajai vērtībai ir jābūt lielākai par visas citas tās realizētās produkcijas vērtību. Juridiskā persona, kas atbilst noteiktiem kritērijiem un ir atzīta kā augļu un dārzeņu ražotāju organizācija, var saņemt Eiropas Savienības (ES) atbalstu.

Tāpat noteikumi paredz, ka par augļu un dārzeņu ražotāju organizācijas biedriem var būt arī personas, kas nenodarbojas ar produktu ražošanu, bet, piemēram, nodrošina ražotāju organizācijas saražotās produkcijas fasēšanu, uzglabāšanu vai transportēšanu.

Lai pārliecinātos par to, vai ražotāju organizācija atbilst atzīšanas kritērijiem, noteikumi paredz, ka attiecīgās kontroles veiks Lauku atbalsta dienests (LAD).

Noteikumu projekts stāsies spēkā pēc tā publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Zemkopības ministrijas
Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!