Ministru kabineta noteikumi Nr. 38

Rīgā 1999.gada 9.februārī (prot. Nr. 9, 4.§)

Sadzīves atkritumu poligonu ierīkošanas, apsaimniekošanas un slēgšanas noteikumi

Izdoti saskaņā ar likuma "Par sadzīves atkritumiem" 13.pantu

I. Vispārīgie jautājumi i

1. Noteikumos lietotie termini:

1.1. bioloģiski noārdāmie atkritumi - atkritumi, kuri var sadalīties aerobos vai anaerobos apstākļos;

1.2. inertie atkritumi - atkritumi ar nelielu piesārņojošo vielu saturu un nenozīmīgu toksiskumu, pēc kuru apglabāšanas ar tiem nenotiek būtiskas fizikālas, bioloģiskas vai ķīmiskas pārmaiņas un kuri neiedarbojas uz citām vielām vai materiāliem, ar kuriem tie nonāk saskarē, un nerada negatīvu ietekmi uz vidi vai cilvēka dzīvību un veselību;

1.3. infiltrāts - jebkurš šķidrums, kurš ir izsūcies cauri apglabātajiem atkritumiem un kurš tiek uzkrāts atkritumu apglabāšanas poligonā vai izvadīts no tā;

1.4. poligona gāzes - visas gāzes, kuras radušās no apglabātajiem atkritumiem;

1.5. šķidrie atkritumi - atkritumi, kas apglabāšanas apstākļos ir šķidrā agregātstāvoklī.

2. Šie noteikumi nosaka sadzīves atkritumu poligona (turpmāk - poligons) ierīkošanas, apsaimniekošanas un slēgšanas kārtību.

 

II. Poligona ierīkošana

3. Poligoni ierīkojami vietās, kur tie nerada apdraudējumu videi, cilvēka dzīvībai un veselībai, kā arī fizisko un juridisko personu īpašumam. Poligonus var ierīkot:

3.1. ārpus pilsētām un apdzīvotām vietām, ņemot vērā, kā izvietoti autoceļi ar asfaltbetona, šķembu vai grants segumu vai zemes ceļi ar augstu nestspēju;

3.2. uz lauksaimniecībā neizmantojamas vai izmantošanai maz piemērotas zemes;

3.3. lejpus ūdens ņemšanas vietām, zivju nārsta vietām, kā arī vietām, kas tiek izmantotas zivsaimniecībā;

3.4. aizvēja pusē (atbilstoši valdošajiem vējiem) attiecībā pret apdzīvotām vietām.

4. Poligonus aizliegts ierīkot:

4.1. vietās, kur pazemes ūdeņi izplūst virspusē avotu veidā;

4.2. purvos, kur kūdras slānis ir biezāks par metru;

4.3. teritorijās, kurās gruntsūdens līmeni nevar nodrošināt zemāku par metru no zemes virsmas;

4.4. aktīvā karsta zonās;

4.5. periodiski applūstošās teritorijās;

4.6. vietās, kur tas aizliegts saskaņā ar normatīvajiem aktiem.

5. Zemes virsma poligona teritorijā ir vismaz par 0,5 metriem augstāka nekā ūdens līmenis tuvākajā ūdenstecē vai ūdenstilpē.

6. Pirms poligona būvniecības tiek sagatavots poligona ierīkošanas tehniski ekonomiskais pamatojums, kurā ietverama:

6.1. informācija par reģionu, kurā tiks ierīkots poligons savākto atkritumu apglabāšanai:

6.1.1. attiecīgās teritorijas apraksts (arī informācija par iedzīvotāju skaitu, blīvumu, uzņēmējdarbības veidiem un infrastruktūru);

6.1.2. sadzīves atkritumu rašanās avoti, sadzīves atkritumu daudzums un sastāvs, kā arī prognozes par atkritumu daudzuma un sastāva izmaiņām poligona paredzamās darbības laikā;

6.1.3. sadzīves atkritumu apsaimniekošanas institucionālie, tehniskie un ekonomiskie aspekti attiecīgajā teritorijā;

6.1.4. sociāli ekonomiskā situācija attiecīgajā teritorijā, ieskaitot iedzīvotāju maksātspēju;

6.1.5. sadzīves atkritumu apstrādes, pārstrādes un apglabāšanas tehnoloģiskās alternatīvas;

6.2. informācija par vismaz divām iespējamām poligona ierīkošanas vietām.

7. Par katru no šo noteikumu 6.2.apakšpunktā minētajām poligona ierīkošanas vietām nepieciešama šāda informācija:

7.1. vietas inženierģeoloģiskās un hidroģeoloģiskās izpētes dati;

7.2. vietas atbilstība attiecīgās administratīvās teritorijas plānojumiem (ja tādi ir);

7.3. prognozes par zemes īpašuma transformāciju;

7.4. poligona ģenerālā plāna shēma ar alternatīviem tehnoloģiskajiem risinājumiem;

7.5. poligonā paredzamo vides aizsardzības inženierbūvju apraksts;

7.6. poligona apsaimniekošanas (atkritumu šķirošana un poligona gāzes iegūšanas iespējas), slēgšanas, rekultivācijas, monitoringa un kontroles plāns;

7.7. prognozējamās poligona ierīkošanas izmaksas (salīdzinot iespējamos risinājumus);

7.8. poligona apsaimniekošanas, slēgšanas, rekultivācijas, monitoringa un kontroles prognozējamās izmaksas.

8. Pamatojoties uz noslēguma ziņojumu par ietekmes uz vidi novērtējumu un atzinumu par noslēguma ziņojumu, poligona ierīkošanas tehniski ekonomisko pamatojumu akceptē un lēmumu par poligona ierīkošanas vietu pieņem pašvaldība, kuras teritorijā atrodas paredzamā apbūves vieta, un saskaņo minēto lēmumu ar pašvaldībām, kuru administratīvajā teritorijā savāktie atkritumi tiks apglabāti poligonā.

9. Uz sadzīves atkritumu apglabāšanas poligonu būvobjektiem ir attiecināmas Būvniecības likumā, Ministru kabineta 1997.gada 1.aprīļa noteikumos Nr.112 "Vispārīgie būvnoteikumi" (turpmāk - Vispārīgie būvnoteikumi), Ministru kabineta 1998.gada 24.februāra noteikumos Nr.62 "Noteikumi par teritoriju plānojumiem" un šajos noteikumos noteiktās prasības.

10. Poligona būvniecības ierosinātājs iesniedz attiecīgās administratīvās teritorijas būvvaldē normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā aizpildītu būvniecības pieteikumu - uzskaites karti un poligona ierīkošanas tehniski ekonomisko pamatojumu.

11. Būvprojektēšana veicama divās stadijās.

12. Poligona būvprojekts iesniedzams Valsts būvinspekcijā ekspertīzei.

13. Poligona teritorijā tiek paredzētas šādas funkcionālās zonas:

13.1. pievedceļi;

13.2. iekšējie ceļi;

13.3. atkritumu pieņemšanas un apstrādes zona;

13.4. atkritumu apglabāšanas zona;

13.5. infrastruktūras zona.

14. Pievedceļus poligonam plāno tā, lai atkritumu pārvadāšanas transports netraucētu satiksmes drošību un radītu pēc iespējas mazākas neērtības apkārtnes iedzīvotājiem.

15. Iekšējos ceļus, kuri savieno atsevišķas poligona būves un nodrošina netraucētu un drošu transporta kustību poligonā, projektē atbilstoši noslogojumam. Tie ir segti ar asfaltbetona, grants vai šķembu segumu.

16. Atkritumu pieņemšanas un apstrādes zonā ierīko:

16.1. attiecīgi aprīkotu kontrolpunktu:

16.1.1. atkritumu kravu reģistrēšanai, atkritumu vizuālajai pārbaudei, atkritumu kravu svēršanai un nosūtīšanai uz krātuvi;

16.1.2. no poligona izbraucošā transporta pārbaudīšanai un reģistrēšanai;

16.1.3. poligonā esošo vides aizsardzības inženierbūvju uzraudzīšanai;

16.2. uzbraucamos svarus ar kravas reģistrēšanas iekārtām;

16.3. atkritumu apstrādes un šķirošanas iecirkni, kas nodrošināts ar:

16.3.1. atsevišķu kanalizācijas sistēmu;

16.3.2. ūdensnecaurlaidīgu un ķīmiski noturīgu hidrotehniskā asfaltbetona vai betona segumu vai zem asfaltbetona vai betona seguma ierīkotu pretfiltrācijas segumu, kura garantētais kalpošanas ilgums nav mazāks par 50 gadiem (abos gadījumos nodrošinot filtrācijas koeficientu - ne vairāk kā 10-9 m/s);

16.3.3. attiecīgām tehnoloģiskajām iekārtām;

16.4. transportlīdzekļu un poligona tehnikas mazgāšanas un riepu dezinfekcijas laukumu, kas nodrošināts ar:

16.4.1. nepieciešamo transportlīdzekļu un poligona tehnikas mazgāšanas un dezinfekcijas aprīkojumu un atbilstošām attīrīšanas iekārtām;

16.4.2. ūdensnecaurlaidīgu un ķīmiski noturīgu hidrotehniskā asfaltbetona vai betona segumu vai zem asfaltbetona vai betona seguma ierīkotu pretfiltrācijas segumu, kura garantētais kalpošanas ilgums nav mazāks par 50 gadiem (abos gadījumos nodrošinot filtrācijas koeficientu - ne vairāk kā 10-9 m/s).

17. Atkritumu apglabāšanas zona ir paredzēta ilgstošai atkritumu glabāšanai. Tajā ierīko vienu vai vairākus atkritumu apglabāšanas nodalījumus, kuros atkritumus izkrauj, blietē un apglabā. .

18. Atkritumu apglabāšanas nodalījumos ierīko:

18.1. vides aizsardzības inženierbūves:

18.1.1. virszemes noteces uztveršanas un novadīšanas sistēmas;

18.1.2. dabīgu vai speciāli izbūvētu pretfiltrācijas segumu;

18.1.3. infiltrāta uztveršanas un novadīšanas sistēmu;

18.1.4. notekūdeņu uztveršanas un novadīšanas sistēmu un attīrīšanas iekārtas;

18.1.5. gāzu savākšanas un novadīšanas sistēmu;

18.1.6. gruntsūdeņu piesārņojuma monitoringa sistēmu;

18.1.7. gaisa piesārņojuma monitoringa sistēmu;

18.2. aizsargvaļņus atbilstoši plānotajam atkritumu apglabāšanas augstumam.

19. Atkritumu apglabāšanas nodalījuma iekšpusi pārklāj ar pretfiltrācijas slāni, kurš ir veidots no māla vai polimēru materiāla un ir ķīmiski noturīgs pret minerālsāļu, skābju un bāzu ūdens šķīdumu (no pH 4 līdz pH 10) iedarbību un pret sadzīvē lietojamo organisko šķīdinātāju iedarbību, un kura garantētais kalpošanas ilgums nav mazāks par 100 gadiem (nodrošinot filtrācijas koeficientu - ne vairāk kā 10-9 m/s).

20. Virs pretfiltrācijas seguma tiek ierīkots vismaz 0,5 metrus biezs labi filtrējošs grunts (rupja smilts, grants) slānis ar drenu cauruļvadu vai drenu sistēmu infiltrāta savākšanai un aizvadīšanai. Drenu cauruļvadu vai drenu sistēmas parametri tiek noteikti atbilstoši krātuves platībai un apglabājamo atkritumu veidam. Drenu cauruļvada diametrs ir vismaz 10 centimetru, un tā iekšējā virsma ir gluda. Tiek nodrošinātas drenu cauruļvadu vai drenu sistēmas skalošanas iespējas.

21. Infiltrātu izvada ārpus atkritumu apglabāšanas nodalījuma un uzkrāj drenu akās. Drenu akas tiek aprīkotas ar cauruļvadu un sūkņu sistēmu infiltrāta aizvadīšanai uz ūdens attīrīšanas iekārtām vai izsmidzināšanai virs apglabātajiem atkritumiem. Tiek nodrošināta iespēja novērot infiltrāta ieplūdi drenu akā un ņemt no tā paraugus infiltrāta analīzēm. Drenu akas tiek būvētas no ūdensnecaurlaidīga un ķīmiski noturīga materiāla. .

22. Infiltrāta attīrīšanas iekārtas projektē, ņemot vērā infiltrāta daudzumu un piesārņojuma svārstības atkarībā no nokrišņu daudzuma un gadalaika.

23. Poligona gāzu savākšanas sistēmu projektē, ņemot vērā atkritumu apglabāšanas veidu. Gāzu savākšanas sistēmas pamatelementi ir:

23.1. ne mazāk kā 0,3 metrus biezi gāzes caurlaidīgi grunts slāņi starp 2-3 metrus biezām atkritumu kārtām;

23.2. grunts slānī iebūvētas gāzes drenāžas caurules, kuru diametrs nav mazāks par 75 mm;

23.3. gāzes savākšanas kolektori, kuru diametrs nav mazāks par 200 mm, ap kolektoriem ir gāzes caurlaidīgs grunts bērums 0,5 metru rādiusā un gāzes izvade ārpus atkritumu masas;

23.4. gāzes atsūkšanas sistēma ar gāzes izvadcaurulēm un attīrīšanas iekārtām;

23.5. gāzes izmantošanas iekārtas.

24. Infrastruktūras zonā ierīko personāla telpas, garāžas, remontdarbnīcas un inženierkomunikācijas.

25. Poligonu no apkārtējās teritorijas norobežo ar vismaz divus metrus augstu žogu. Visas ieejas poligonā norobežo ar vārtiem vai barjerām.

26. Poligona būvdarbi un rekultivācijas darbi veicami atbilstoši Vispārīgo būvnoteikumu prasībām.

27. Poligonu pieņem ekspluatācijā saskaņā ar Ministru kabineta 1997.gada 29.jūlija noteikumiem Nr.258 "Noteikumi par būvju pieņemšanu ekspluatācijā (Latvijas būvnormatīvs LBN 301-97)".

III. Poligona apsaimniekošana

28. Poligona darbības laiks ir ne mazāks kā 20 gadu. .

29. Poligonā bez ierobežojumiem pieņem sadzīves atkritumus, kurus ir atļauts apglabāt saskaņā ar atkritumu apglabāšanas atļauju.

30. Poligona apsaimniekotājs sagatavo poligona darbības aprakstu un sadzīves atkritumu apglabāšanas poligona tehnisko pasi (1.pielikums). Lai saņemtu atkritumu apglabāšanas atļauju, poligona darbības apraksts un tehniskā pase tiek saskaņota ar reģionālo vides pārvaldi.

31. Poligona darbības apraksts ietver šādu informāciju:

31.1. atkritumu pieņemšana, reģistrācija, svēršana;

31.2. atkritumu šķirošana, apstrāde, izmantošana;

31.3. atkritumu apglabāšana:

31.3.1. apglabāto atkritumu veids, daudzums, novietošanas vieta, apglabāšanas datums;

31.3.2. apglabāto atkritumu smalcināšana, izlīdzināšana, blietēšana, apbēršanas materiāls, slāņu biezums;

31.4. vides aizsardzības inženierbūvju raksturojums:

31.4.1. infiltrāta savākšana, piesārņojuma noteikšana un noteikšanas periodiskums, infiltrāta savākšanas sistēmas uzraudzība un apkope;

31.4.2. poligona gāzes savākšana, uztvertās gāzes daudzuma reģistrācija, gāzes attīrīšana, izmantošana, poligona gāzes savākšanas sistēmas uzraudzība un apkope;

31.4.3. notekūdeņu un infiltrāta attīrīšanas iekārtu uzbūve, iekārtu uzraudzība un apkope.

32. Poligonā nedrīkst pieņemt apglabāšanai:

32.1. bīstamos atkritumus, ja nav speciāla aprīkojuma vai krātuves to apglabāšanai un bīstamo atkritumu apglabāšana nav paredzēta poligona tehniskajā projektā;

32.2. dažādu notekūdeņu attīrīšanas iekārtu dūņas, ja ūdens saturs tajās ir lielāks par 70 %;

32.3. organiskos pārtikas rūpniecības atkritumus, ja tie netiek izmantoti kompostēšanai;

32.4. koksnes apstrādes atkritumus, ja tie netiek izmantoti kompostēšanai;

32.5. inertos atkritumus, ja tiem nav paredzētas atsevišķas uzglabāšanas vietas;

32.6. nesasmalcinātas automobiļu riepas.

33. Poligona kontrolpunktā reģistrētos un pieņemtos atkritumus nosūta uz šķirošanas laukumu vai krātuvi.

34. Poligona personāls, kas strādā krātuvē, pārbauda katru izkrauto kravu, nosaka atkritumu atbilstību kravas pavaddokumentiem un novērtē to pieņemšanas iespēju saskaņā ar poligona darbības aprakstā un atkritumu apglabāšanas atļaujā noteiktajām prasībām.

35. Ja tiek konstatēts, ka atkritumi nav apglabājami poligonā, tos nodod atpakaļ piegādātājam. Poligona apsaimniekotājs par atkritumu neatbilstību nekavējoties informē reģionālo vides pārvaldi un sastāda speciālu aktu, kurā norāda neatbilstības cēloni un veiktos pasākumus. Visus ar atkritumu atpakaļ atdošanu saistītos izdevumus sedz fiziskā vai juridiskā persona, kura ir nogādājusi atkritumus poligonā.

36. Izkrautie atkritumi tiek sasmalcināti (ja tas paredzēts poligona darbības aprakstā), izlīdzināti 30 līdz 50 centimetrus biezā slānī un noblietēti. Noblietētos slāņus atbilstoši poligona darbības aprakstam apber ar plānu grunts slāni 10 līdz 15 centimetru biezumā. Pēc saskaņošanas ar reģionālo vides pārvaldi apbēršanas biežumu var mainīt atkarībā no gadalaika, blietēšanas intensitātes un atkritumu veida.

37. Ja atkritumu kārta sasniegusi divu metru augstumu, tā tiek pārklāta ar labi filtrējoša un gāzes caurlaidīga materiāla (grunts) kārtu, kuras biezums ir vismaz 50 centimetru.

38. Pirmā atkritumu kārta tiek sasmalcināta, un tajā nedrīkst būt atkritumi, kuri var bojāt vides aizsardzības inženierbūves vai samazināt to darbības efektivitāti. Pirmās atkritumu kārtas biezums pirms blietēšanas ir vismaz metrs.

39. Poligona apsaimniekotājs izstrādā un saskaņo ar Valsts darba inspekciju instrukcijas par drošām darba metodēm un par pasākumiem avārijas gadījumos, kā arī nodrošina attiecīgus darba apstākļus un apgādā poligona personālu ar individuālajiem aizsardzības līdzekļiem.

40. Poligona apsaimniekotājs iekārto sadzīves atkritumu apglabāšanas poligona darbības reģistrācijas žurnālu (2.pielikums).

41. Poligona apsaimniekotājs poligona darbību raksturojošos datus apkopo gada pārskatā un iesniedz to reģionālajā vides pārvaldē, pašvaldībā, kuras administratīvajā teritorijā atrodas poligons, un pašvaldībās, kuru administratīvajā teritorijā savāktie sadzīves atkritumi tiek apglabāti poligonā. Gada pārskatā apkopojama šāda informācija:

41.1. poligonā pieņemto un apglabāto atkritumu daudzums un veidi;

41.2. no poligona izvesto atkritumu vai otrreiz izmantojamo materiālu daudzums, veidi un atkritumu vai otrreiz izmantojamo materiālu pārstrādāšanas, uzglabāšanas vai apglabāšanas vietas;

41.3. infiltrāta un virszemes ūdeņu monitoringa rezultāti;

41.4. poligona gāzes savākšanas sistēmas darbība;

41.5. apglabāto atkritumu masas mērījumi;

41.6. poligona apkārtējās teritorijas vides parametru mērījumi;

41.7. kontrolējošo institūciju pārbaudes, to rezultāti, izteiktie aizrādījumi, veicamie uzdevumi un to izpilde.

IV. Poligona slēgšana

42. Poligonu slēdz, ja: :

42.1. tā projektētais tilpums ir aizpildīts, pamatojoties uz poligona tehniskajā pasē un gada pārskatā sniegto informāciju;

42.2. nav saņemta atļauja tā darbības turpināšanai;

42.3. netiek ievērotas atkritumu apglabāšanas atļaujā minētās prasības.

43. Poligona apsaimniekotājs sedz poligona slēgšanas izmaksas un izdevumus, kas saistīti ar poligona monitoringu un aprūpi pēc tā slēgšanas, atbilstoši šo noteikumu 48.punkta prasībām.

44. Lai nodrošinātu slēgta poligona iekļaušanu ainavā un nodrošinātu tā turpmāku izmantošanu, tiek sagatavots speciāls poligona krātuves pārsegšanas un rekultivācijas projekts, kurā paredzēts:

44.1. izlīdzināt krātuves virsmu ar vismaz 50 centimetrus biezu gāzes caurlaidīgu grunts slāni;

44.2. pārklāt krātuvi ar vismaz 50 centimetrus biezu gāzes vāji caurlaidīgu grunts slāni vai tam atbilstošu pretfiltrācijas slāni, kura garantētais kalpošanas ilgums ir vismaz 50 gadu;

44.3. pārklāt krātuvi ar vismaz 20 centimetrus biezu auglīgās zemes slāni; ;

44.4. ierīkot virszemes ūdeņu savākšanas un novadīšanas sistēmu;

44.5. izstrādāt speciālu ainavas sakārtošanas un apstādījumu projektu.

V. Vides stāvokļa monitorings un kontrole poligonā un tā apkārtnē

45. Lai novērstu vides piesārņošanu, poligona apsaimniekotājs nodrošina monitoringu un vides aizsardzības inženierbūvju darbības pārbaudi un iekārtu apkopi saskaņā ar šo noteikumu 3.pielikumā noteiktajām prasībām. .

46. Ja poligonā konstatēts vides piesārņojums, nekavējoties tiek analizēti un novērsti vides piesārņojuma iespējamie cēloņi. Nedēļas laikā no piesārņojuma konstatēšanas brīža poligona apsaimniekotājs informē reģionālo vides pārvaldi par piesārņojumu un tā novēršanas pasākumiem.

47. Gruntsūdens piesārņojuma kontrolei poligona aizsargjoslā tiek ierīkoti vairāki kontroles urbumi gruntsūdens paraugu ņemšanai, no kuriem vismaz viens urbums ierīkots gruntsūdens plūsmas virzienā uz krātuvi un vismaz divi urbumi - gruntsūdens plūsmas virzienā no krātuves.

48. Slēgta poligona un tā vides stāvokļa monitorings un kontrole veicama vismaz 30 gadu pēc poligona slēgšanas.

VI. Noslēguma jautājumi

49. Šo noteikumu 32.3., 32.4. un 32.5.apakšpunkts stājas spēkā ar 2004.gada 1.janvāri.

50. Šo noteikumu 29. un 30.punkts stājas spēkā pēc Ministru kabineta noteikumu par atkritumu pārstrādes un apglabāšanas atļauju izsniegšanas kārtību pieņemšanas.  

Ministru prezidents V.Krištopans  

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Balodis

 

1. pielikums
Ministru kabineta
1999. gada 9. februāra
noteikumiem Nr. 38

Sadzīves atkritumu apglabāšanas poligona tehniskā pase

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Balodis

 

2. pielikums
Ministru kabineta
1999. gada 9. februāra
noteikumiem Nr. 38

Sadzīves atkritumu apglabāšanas poligona darbības reģistrācijas žurnāls

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Balodis  

 

3.pielikums
Ministru kabineta
1999.gada 9.februāra
noteikumiem Nr. 38

Vides stāvokļa monitoringa un kontroles parametri poligonā un tā apkārtnē

Nr. p.k.	Monitoringa un kontroles parametri	Monitoringa un kontroles biežums
		poligona darbības laikā	30 gadu laikā pēc poligona slēgšanas
1	2	3	4
1.	Infiltrāts
1.1.	daudzums	reizi dienā	reizi 6 mēnešos
1.2.	ķīmiskais sastāvs
1.2.1.	nepilnā ķīmiskā analīze	reizi 3 mēnešos	reizi 6 mēnešos
1.2.2.	pilnā ķīmiskā analīze	reizi 6 mēnešos	reizi 6 mēnešos
2.	Virszemes ūdeņu ķīmiskais sastāvs
2.1.	nepilnā ķīmiskā analīze	reizi 3 mēnešos	reizi 6 mēnešos
2.2.	pilnā ķīmiskā analīze	reizi 3 mēnešos	reizi gadā
3.	Poligona gāze
3.1.	daudzums	reizi dienā	reizi 6 mēnešos
3.2.	kvantitatīvais sastāvs	reizi mēnesī	reizi 6 mēnešos
4.	Apglabāto atkritumu masa
4.1.	augstums	reizi 3 mēnešos	-
4.2.	blīvums	reizi mēnesī	-
4.3.	krātuves apmēri	reizi gadā	reizi gadā
5.	Poligona apkārtējā teritorija
5.1.	pazemes ūdeņu līmenis	reizi 3 mēnešos	-
5.2.	pazemes ūdeņu ķīmiskais sastāvs
5.2.1.	nepilnā ķīmiskā analīze	reizi 3 mēnešos	atkarībā no poligonā apglabāto atkritumu veida
5.2.2.	pilnā ķīmiskā analīze	reizi 6 mēnešos	atkarībā no poligonā apglabāto atkritumu veida
5.3.	poligona gāze
5.3.1.	daudzums	reizi 3 mēnešos	atkarībā no poligonā apglabāto atkritumu veida
5.3.2.	sastāvs	reizi 3 mēnešos	atkarībā no poligonā apglabāto atkritumu veida

Piezīmes.

1. Nepilnajā ķīmiskajā analīzē nosakāmi šādi parametri:

1.1. pH līmenis;

1.2. elektrovadītspēja;

1.3. ķīmiskais skābekļa patēriņš (ĶSP);

1.4. sausnes saturs;

1.5. kopējais slāpekļa daudzums;

1.6. kopējais fosfora daudzums;

1.7. hlorīdi (Cl-).

2. Pilnajā ķīmiskajā analīzē nosakāmi šādi parametri:

2.1. visi nepilnās ķīmiskās analīzes parametri;

2.2. bioķīmiskais skābekļa patēriņš piecās dienās (BSP5);

2.3. oksidējamība (permanganāta metode);

2.4. nitrāti (NO3-);

2.5. nitrīti (NO2-);

2.6. amonijs (NH4+);

2.7. sulfāti (SO42-);

2.8. hlors (Cl2);

2.9. fenolu indekss;

2.10. naftas produkti;

2.11. smagie metāli ( cinks (Zn), varš (Cu), kadmijs (Cd), hroms (Cr), svins (Pb), dzīvsudrabs (Hg), dzelzs (Fe), mangāns (Mn), kobalts (Co).

3. Pilnās un nepilnās ķīmiskās analīzes papildu parametrus var noteikt reģionālā vides pārvalde, izsniedzot poligona vai izgāztuves darbības atļauju.

4. Reģionālā vides pārvalde nosaka, kur poligona apkārtnē veicami šajā pielikumā minēto vides parametru mērījumi.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Balodis