• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru prezidents - valstsvīru sarunās Helsinkos. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 9.02.1999., Nr. 36/37 https://www.vestnesis.lv/ta/id/21598

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru prezidents - valstsvīru sarunās Helsinkos (turpinājums)

Vēl šajā numurā

09.02.1999., Nr. 36/37

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ministru prezidents:

— valstsvīru sarunās Helsinkos

Vakar, 8. februārī, Ministru prezidents Vilis Krištopans Helsinkos tikās ar Baltijas un Ziemeļvalstu valdību vadītājiem. Pēc sarunām notika premjerministru kopīga preses konference, kurā Somijas premjers Pāvo Liponens informēja, kādi jautājumi apspriesti tikšanās gaitā. Galvenokārt tie ir jautājumi par Eiropas Savienības integrācijas procesu. Sarunās Ziemeļvalstu valdību vadītāji pauduši īpašu atbalstu Baltijas valstu integrācijas procesam un izteikuši cerību, ka Latvija un Lietuva tiks iekļautas jau pirmajā sarunu grupā par iestāšanos Eiropas Savienībā. Tika analizēti arī Vīnes apspriedes rezultāti. Tie nav attaisnojuši Latvijas cerības tikt uzaicinātai uz sarunām, tāpēc šobrīd Latvijas galvenais uzdevums ir apliecināt mūsu valsts noturīgo progresu Eiropas Savienības dalībvalstīm un Eiropas Komisijai, kura gatavos kārtējo ziņojumu Eiropas Savienības padomei.

Uzrunā pārējo valstu valdību vadītājiem Ministru prezidents V.Krištopans pateicās par ziemeļvalstu atbalstu Latvijas integrācijas procesam Eiropas Savienībā, kā arī pauda cerību, ka "Agenda 2000" jautājumu risināšana tiks pabeigta jau Vācijas prezidentūras laikā. Lietuvas Republikas premjerministrs Ģedimins Vagnoris preses konferencē uzsvēra, ka tas būtu nozīmīgi un simboliski, ja lēmums par triju Baltijas valstu pievienošanos pirmajai sarunu grupai tiktu pieņemts tad, kad prezidējošā būtu ziemeļvalsts, tātad Somija.

Ziemeļvalstu un Baltijas valstu premjerministru sarunās Somijas premjerministrs P.Liponens informēja par Somijas prezidentūras galvenajiem uzdevumiem. P.Liponens uzsvēra, ka jāturpina paplašināšanās process, saistot to ar Eiropas Savienības iekšējo reformu īstenošanu, ņemot vērā, ka šie procesi atrodas mijiedarbībā un ir vienlīdz nozīmīgi.

Tikšanās laikā visu valstu premjerministri atzinīgi novērtēja Baltijas jūras valstu padomes samitu 1998. gada janvārī Rīgā. Tika pieņemts lēmums, ka šāda apspriede jārīko 2000. gadā.

Preses konferencē žurnālistus interesēja jautājums par Ziemeļu dimensiju. Tas ir jautājums, ko ierosināja apspriest Somija. P. Liponens uzsvēra, ka Ziemeļu dimensija ir projekts, kurā jāiesaistās visām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Somija vēlas, lai Ziemeļu dimensija kļūtu par Eiropas Savienības politikas sastāvdaļu. Atbalstu tam izteica arī Igaunijas premjerministrs.

Uz žurnālistu jautājumu par Ziemeļu dimensiju Ministru prezidents Vilis Krištopans atbildēja: "Mēs atbalstam Ziemeļu dimensiju. Latvija kā asociētā valsts ir gatava piedalīties ES Ziemeļu dimensijas attīstībā. Šajā jautājumā nav pretrunu."

Vizītes gaitā paredzētas arī Ministru prezidenta V.Krištopana un Somijas premjerministra P.Liponena sarunas, kurās konkrēti tiks apspriests Ziemeļu dimensijas jautājums.

Tikšanās gaitā tika izskatīts arī Baltijas jūras valstu reģiona sadarbības jautājums energoresursu izmantošanā un plānošanā.

Kopīgajā Ziemeļvalstu padomes un Baltijas asamblejas parlamentāriešu tikšanās reizē centrālā tēma bija — Ziemeļdimensijas projekts Eiropas Savienības ietvaros, ko Eiropas Savienībā (ES) ir iniciējusi Somija.

Plenārsēdi atklāja Somijas premjerministrs Pāvo Liponens, uzsvērdams, ka Ziemeļdimensijas ideja ir ļoti nozīmīga, lai attīstītu sadarbību visos virzienos, un somu iniciatīvu par Ziemeļdimensiju nedrīkst novērtēt par zemu. P.Liponens pateicās Baltijas valstīm par sapratni un atbalstu šīs idejas īstenošanā. Pāvo Liponens un pārējie premjerministri, kas uzstājās parlamenta debatēs, uzsvēra, ka ļoti nozīmīga Ziemeļdimensijā ir tieši Krievijas ziemeļrietumu daļas dabas resursu iesaistīšana šajā sadarbībā. Tā varētu izpausties kā netieša palīdzība Krievijas ziemeļrietumiem, pārciešot Krievijas ekonomisko krīzi kopumā.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!