Latvijas pagastu vadītāju sapulces rezolūcija

Jaunpilī 1998. gada 15. maijā

Par administratīvi teritoriālo reformu

Latvijā jau vairākus gadus noris strīdi par administratīvi teritoriālās reformas nepieciešamību. Vienlaikus tiek izdarīts spiediens, lai sāktos pagastu masveida apvienošanās vai pievienošanās pilsētām. Tomēr, pretēji agrāk atzītajai kompleksajai, demokrātiskajai pašvaldību reformai, kurā teritoriju robežu grozīšana būtu tikai viena no sastāvdaļām ekonomiski un sociāli pamatotā procesā, īstenotā reformu politika atgādina pārdzīvotos kolhozu apvienošanas vai viensētu likvidācijas procesus. Attieksme pret reformu dažādās pašvaldībās ir atšķirīga. Ir pašvaldības, kuras:

1) nogaida politisko diskusiju rezultātus, tajās nenotiek apvienošanās variantu izpēte, nenoris ar citām pašvaldībām kopēja teritoriālplānošana un sociāli ekonomiskās attīstības plānošana;

2) attīsta pašvaldību sadarbību (Ziemeļkurzemē);

3) brīvprātīgi apvieno (Ikšķilē, Kandavā, Lielsalacā);

4) mēģina īstenot apkārtējo pašvaldību piespiedu pievienošanu.

Izvērtējot situāciju, sapulce ierosina ietvert Administratīvi teritoriālās reformas likuma projektā šādas normas:

1. Pašvaldību apvienošanas un reģionu veidošanas procesam jāsākas ar pašvaldību ekonomisko un teritoriālo plānošanu un pašvaldību savstarpējo sadarbību. Plānošanas reģioni varētu kļūt par Eiropas strukturālo fondu absorbētājiem jau tuvākajā nākotnē, tādējādi veicinot sekmīgas demokrātiskas reformas ekonomiskos nosacījumus.

2. Reformas veicamas brīvprātīgi, katrā posmā piesaistot ievērojamu likumā noteiktu daļu valsts budžeta līdzekļu, balstoties uz šādiem principiem:

a) izpēte veicama kā valsts pasūtījums par budžeta līdzekļiem;

b) ieviešanas procesā nepieciešamas garantijas, ka būs noteikts valsts finansējums:

• ceļu un sakaru sistēmas sakārtošanai;

• pašvaldību informācijas tīkla izveidei;

• pašvaldību darbinieku apmācībai;

• kvalitatīva pārvaldes modeļa ieviešanai reformējamā teritorijā;

c) vietējo pašvaldību finansu resursiem ir jābūt pietiekami daudzveidīgiem un elastīgiem, lai varētu veikt pašvaldību funkcijas un nodrošināt attīstību, lai varētu izdarīt aizņēmumus kapitālieguldījumu finansēšanai.

3. Reformas norises laiks — ne mazāk kā 6 gadi:

ne mazāk kā 2 gadi — izpēte visās pašvaldībās;

ne mazāk kā 2 gadi — analīze, stratēģijas noteikšana, reformas variantu izvērtēšana;

ne mazāk kā 2 gadi — ieviešana.

Sapulce pieprasa ņemt vērā daudzveidīgo situāciju Latvijas pašvaldībās un veicināt dažādus brīvprātīgo reformu modeļus.

Sapulce uzskata , ka, neiestrādājot šādus priekšnoteikumus Administratīvi teritoriālās reformas likumprojektā, projekts nav virzāms izskatīšanai Saeimā.

Pagastu apvienības priekšsēdis A.Lielmežs